Pašvaldībām būs jānodrošina ar dzīvojamajām telpām denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrnieki, taču valsts budžeta finansējumu jaunu dzīvojamo māju celtniecībai pašvaldības nesaņems. To paredz grozījumi likumā «Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā», kurus vakar Saeima pieņēma galīgajā lasījumā. Ignorē iebildumus Grozījumi pieņemti, neņemot vērā Rīgas domes un Lielo pilsētu asociācijas iebildumus par to, ka pašvaldības nespēs izpildīt likuma prasību ar dzīvokļiem pirmām kārtām nodrošināt tos denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrniekus, kas dzīvokļus šajos namos lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs jau iepriekš izteicies, ka gadījumā, ja Saeima uzliks pašvaldībām par pienākumu nodrošināt ar dzīvokļiem visus denacionalizētajos namos dzīvojošos īrniekus, Rīgas dome varētu vērsties pie Valsts prezidentes ar aicinājumu neizsludināt minētos grozījumus. Šī gada 1. aprīlī pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājuma risināšanai pirmās kārtas rindā bija reģistrētas kopumā 6807 ģimenes, bet pērnā gada laikā Rīgas dome kopumā piešķīra 600 dzīvojamās telpas, atklātā vēstulē Saeimas deputātiem norādījis J. Karpovičs. Valsts naudu nedos Parlamenta vairākums vakar noraidīja apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) frakcijas deputātu iesniegto priekšlikumu, kurš paredzēja, ka pašvaldības turpmāk ik gadu varētu pretendēt uz valsts budžeta dotāciju, lai iegūtu finansējumu, kas nepieciešams dzīvokļu jautājumu risināšanai. PCTVL frakcijas priekšsēdētājs Juris Sokolovskis debatēs brīdināja, ka, noraidot minēto priekšlikumu, Saeima radīs kārtējo likumu, kas eksistē tikai uz papīra.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra