Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis tikās ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildus instrumentu nepieciešamību denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai. «Šī ir pirmā valdība, kura nopietni ķērusies pie denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanas, paredzot tam valsts budžetā līdzekļus – 2 miljoni latu valsts līdzdalībai pārcelšanās pabalstu izmaksāšanā un 3 miljoni latu sociālo namu būvniecībai – šie ir instrumenti, kas darbojas jau šobrīd un tie risina vismaz daļas denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmas», pauda Māris Kučinskis. Valsts sedz 50% piešķirtā pārcelšanās pabalsta apjoma, otrus 50% sedz pašvaldība. Valsts šobrīd sedz arī 30% no pašvaldību īres nama vai sociālā nama celtniecības projekta izmaksām. Ministrs vienojās ar denacionalizēto namu īrniekiem, ka nepieciešams aicināt Rīgas domi pārskatīt tās saistošos noteikumus, kas reglamentē pārcelšanās pabalstu izmaksas kārtību, padarot to elastīgāku un atvērtāku, kā arī palielinot pieejamo pabalstu apjomu. Patlaban Rīgas domes saistošie noteikumi paredz personām, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 28.2. panta kārtībā piešķirt pabalstu 2000 latu apmērā, paredzot vēl 1000 latu par katru ģimenes locekli. Pārējām personām tiek paredzēts piešķirt 5000 latu lielu pabalstu, paredzot vēl 1500 latus par katru ģimenes locekli. Šo pabalstu tā saņēmējs var izmantot kā samaksu, pērkot dzīvokli vai dzīvojamo māju, vai arī kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei. Saistošie noteikumi neparedz iespēju pabalstu izmantot, iegādājoties nekustamā īpašuma daļu vai remontējot citu nekustamo īpašumu, kurā pabalsta saņēmējs vēlas apmesties uz dzīvi. Bažas rada Rīgas pilsētas pašvaldības, kurā denacionalizēto namu īrnieku problēmas ir visaktuālākās, vilcināšanās, piešķirot pārcelšanās pabalstiem paredzētos līdzekļus, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šogad paredzējusi pārcelšanās pabalstu līdzfinansēšanai Rīgai piešķirt 1,8 miljonus latu, no kuriem pašlaik iztērēti tikai 136 000 latu. Tāpat ministrs vienojās ar denacionalizēto namu īrniekiem par nepieciešamību veicināt pašvaldību sociālo namu un pašvaldību īres namu būvniecību. Lai piesaistītu pašvaldību interesi šādiem projektiem, tiks spriests par iespējamo valsts līdzfinansējuma šim mērķim palielināšanu no 30% līdz 50% būvniecības kopējo izmaksu. Sociālo namu būvniecībai RAPLM šā gada budžetā paredzējusi piešķirt Rīgas pilsētas pašvaldībai 1,3 miljonus latu lielu līdzfinansējumu, taču šo namu būvniecība Rīgā pagaidām nav uzsākta. Nākamajā gadā Rīgas dome nav paredzējusi būvēt sociālos namus, jo valsts līdzfinansējums šim mērķim nav pieprasīts. Ministrs atbalstīja denacionalizēto namu īrnieku iniciatīvu vērsties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ar priekšlikumu dzīvokļu īri noteikt par sabiedrisko pakalpojumu un pārņemt SPRK kompetencē dzīvokļu īres maksu regulēšanu. Diskusijas vērts ir arī priekšlikums mājokļu problēmu risināšanai novirzīt arī ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas un valsts nodevām un citiem ienākumiem no darījumiem ar nekustamo īpašumu.

Ministru kabineta komiteja ir atbalstījusi jauno Dzīvojamo telpu īres likumpro­jektu, par kuru jau pašlaik domas da­lās. Likumprojekta izstrādātāji – Eko­nomikas ministrija un daudzie nozares iesaistītie spēlētāji – uzskata, ka tas sekmēs īrnieku tie­sību aizsardzību un veicinās īres tirgus attīstību. Līdzte­kus izskan viedokļi, ka jaunais likumprojekts ierobežo īrnieku tiesības, īpaši ar to ir neapmierināta denaciona­lizēto īrnieku biedrība Ausma.

Galvenais satraukums ir denacionalizēto namu īrnie­kiem, jo likumprojekts paredz, ka divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzī­vojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā iz­īrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums (piemēram, denacionalizētā nama īr­niekiem, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu).

Tajā pašā laikā jāteic, ka šī norma ir absolūti taisnīga pret izīrētājiem, jo nav normāla pašreizējā situācija, ka izīrētājs no sava īpašuma nevar iegūt tirgum atbilstošu īres maksu un tam faktiski ir jāsubsidē atsevišķu īrnie­ku dzīvošanas izmaksas. Nekustamā īpašuma izīrēšana ir bizness, no kura tiek maksāti arī attiecīgie nodokļi, un ir negodīgi, ja valsts nosaka uzņēmējam par pienā­kumu sniegt pakalpojumu zem tirgus cenas, tajā pašā laikā visi nodokļi ir maksājami saskaņā ar pilnu likmi.

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien, 20.septembrī, izskatot Rīgas pilsētas 2007. gada budžeta grozījumus, vienbalsīgi nolēmusi pieprasīt papildus līdzekļus, lai izmaksātu pārcelšanās pabalstus denacionalizēto māju iedzīvotājiem, Db.lv informēja Rīgas dome.

Komiteja lūdz papildus piešķirt divus miljonus latu, cerot, ka pusi jeb vienu miljonu latu saņems no valsts.

Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem bija plānoti 10 miljoni latu. Arī valsts piedalās pārcelšanās pabalstu finansiālajā nodrošināšanā 50% apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem. Pašvaldība finansējumu no valsts saņem pēc tam, kad ir izmaksājusi pabalstu konkrētai personai (ģimenei).

"Līdzšinējā pieredze rāda, ka šis palīdzības veids patlaban ir pats efektīvākais, jo šogad pabalstiem atvēlētais finanšu apjoms ir jau gandrīz izsmelts. Pozitīvi ir tas, ka daļa denacionalizēto namu iedzīvotāju ir paši aktīvi iesaistījušies savu problēmu risināšanā un ar pašvaldības un valsts palīdzību spējuši iegādāties mājokli," uzsver Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien, izskatot Rīgas pilsētas 2007. gada budžeta grozījumus, vienbalsīgi nolēma pieprasīt papildus līdzekļus, lai izmaksātu pārcelšanās pabalstus denacionalizēto māju iedzīvotājiem.

Komiteja lūdz papildus piešķirt divus miljonus latu, cerot, ka pusi jeb vienu miljonu latu saņems no valsts. Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem bija plānoti 10 miljoni latu. Arī valsts piedalās pārcelšanās pabalstu finansiālajā nodrošināšanā 50% apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem. Pašvaldība finansējumu no valsts saņem pēc tam, kad ir izmaksājusi pabalstu konkrētai personai (ģimenei).

"Līdzšinējā pieredze rāda, ka šis palīdzības veids patlaban ir pats efektīvākais, jo šogad pabalstiem atvēlētais finanšu apjoms ir jau gandrīz izsmelts. Pozitīvi ir tas, ka daļa denacionalizēto namu iedzīvotāju ir paši aktīvi iesaistījušies savu problēmu risināšanā un ar pašvaldības un valsts palīdzību spējuši iegādāties mājokli," uzsver Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Rīt, 20. jūlijā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis tiksies ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildus instrumentu nepieciešamību. Ministrs ir aicinājis Rīgas domi pārskatīt un padarīt elastīgāku dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu izsniegšanas kārtību denacionalizēto namu īrniekiem, kā arī palielināt šo pabalstu apjomu, jo patlaban, saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, iedzīvotāju loks, kam ir tiesības pretendēt uz šiem pabalstiem, kā arī pieejamās pabalsta summas ir visai ierobežotas. Valdībadenacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai paredzējusi 2 miljonus latu valsts līdzdalībai pārcelšanās pabalstu izmaksāšanā un 3 miljonus latu sociālo namu būvniecībai. Ja pārcelšanās pabalstiem paredzētā summa tiks iztērēta, esmu pārliecināts, ka valdība atradīs papildus līdzekļus šim mērķim, uzskata Māris Kučinskis. Rīgas, Daugavpils, Valmieras un Cēsu pilsētu pašvaldības jau pieņēmušas pirmos lēmumus par pārcelšanās pabalstu izmaksu iedzīvotājiem un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šīm pašvaldībām jau piešķīrusi valsts līdzfinansējumu pabalstu izmaksai. Kopumā pabalsti piešķirti 44 personām, tajā skaitā 33 Rīgas iedzīvotājiem. Bažas rada Rīgas pilsētas pašvaldības, kurā denacionalizēto namu īrnieku problēmas ir visaktuālākās, vilcināšanās, jo RAPLM šogad paredzējusi pārcelšanās pabalstu līdzfinansēšanai Rīgai piešķirt 1,8 miljonus latu, no kuriem pašlaik iztērēti tikai 136 000 latu. Daudzviet sadarbojoties valstij ar pašvaldībām aktīvi uzsākta arī sociālo namu celtniecība. 27. jūnijā Bauskā tika atklāta pirmā dzīvojamā ēka, kura rekonstruēta par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Tajā ir 6 sociālie dzīvokļi. Līdzīgi projekti patlaban tiek īstenoti Liepājā, Ludzā, Kuldīgā, Cēsīs, Ropažu un Kandavas novados, kā arī Bērzaunes pagastā. Pašvaldības īres namu vai sociālo namu būvniecība ir uzskatāms par efektīvu instrumentu mājokļu problēmu risināšanā.

Valsts galvojumu programmas ietvaros uz 2007. gada janvāra beigām Nordea ir apstiprinājusi kredītus, kuru galvojumu summa sasniedz 1 milj. latu. Tādejādi tuvākajā laikā tiks apgūti 50% no valsts galvojumu summas, kas paredzēta denacionalizēto namu īrniekiem un ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei.

Programmas mērķauditorija ir denacionalizēto namu īrnieki, kā arī ģimenes ar bērniem, kas vēlas savā īpašumā iegādāties vai būvēt jaunu mājokli, taču tām nepietiek līdzekļu sākotnējās iemaksas veikšanai. Valsts sniegtais galvojums šajā gadījumā aizstāj sākotnējo iemaksu, un aizņēmēji var saņemt aizdevumu 100% apmērā no mājokļa vērtības un iegādāties mājokli arī tad, ja tiem nav savu uzkrājumu.

Kopumā valsts galvojumu programmas ietvaros mājokļa iegādei ir apstiprināti kredīti 62 Latvijas mājsaimniecībām. Aktīvākie mājokļu galvojumu programmu izmantotāji ir rīdzinieki, taču valsts garantiju iespējas kūtri izmanto ārpus Rīgas dzīvojošie iedzīvotāji. Tā šiem iedzīvotājiem šobrīd tiks izsniegti tikai 16% no apstiprinātajām garantijām. Galvojumu programmas ietvaros vēl pieejamas garantijas 1 miljona latu apmērā. Tām var pieteikties Latvijas iedzīvotāji, lai saņemtu garantijas līdzekļiem sākotnējai jeb savai iemaksai mājokļa būvniecībai vai pirkumam kredītā.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Maksimālās īres maksas ierobežojumi tā dēvētajiem denacionalizēto namu vecajiem īrniekiem tiks saglabāti līdz 2007. gada 1. janvārim, taču maksimālās īres maksas apmērs tiks palielināts. To paredz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotie likuma «Par dzīvojamo telpu īri» grozījumi, kurus otrdien akceptēja Ministru kabinets. Saskaņā ar šiem grozījumiem, kas vēl jāpieņem Saeimai, denacionalizēto namu īrniekiem, kas tajos dzīvo ar pirms denacionalizācijas noslēgtajiem īres līgumiem, maksimālā īres maksa 2005. gadā nedrīkstēs pārsniegt 0.60 Ls par kvadrātmetru mēnesī, bet 2006. gadā — 0.72 Ls par kvadrātmetru mēnesī. Pēc 2006. gada 31. decembra namīpašnieki īres maksu drīkstēs paaugstināt, panākot rakstveida vienošanos ar īrnieku. Turklāt gadījumos, kad īpašniekam ar īrnieku neizdosies panākt vienošanos par īres maksas apmēru, namīpašniekam līdz 2006. gada 1. februārim būs jānosūta īrniekam rakstveida paziņojums par dzīvojamās telpas īres maksas apmēru pēc 2007. gada 1. janvāra, norādot īres maksas paaugstināšanas iemeslus un finansiālo pamatojumu. Db jau vairākkārt informēja, ka 2001. gada vasarā iepriekšējā sasaukuma Saeima nolēma no 2005. gada 1. janvāra atcelt maksimālos īres maksas ierobežojumus jeb tā dēvētos īres maksas griestus denacionalizētajos namos, taču pret to aktīvi iebilst gan Rīgas dome, gan denacionalizētajos namos dzīvojošie īrnieki. Savukārt pret īres griestu saglabāšanu iebilst denacionalizēto namu īpašnieki, kas norāda, ka ierobežojumi kropļo īres tirgu. Namīpašnieki arī pieļāvuši iespēju īres maksas ierobežojumus apstrīdēt Satversmes tiesā.

Valsts galvojuma programmas ietvaros 2007. gada septembra beigās Nordea ir apstiprinājusi kredītus, kuru galvojumu summa sasniedz 1.200.500 miljonu latu. Nordea banka ir apguvusi 86% no kopējā līdz šim izsniegtā valsts galvojuma skaita, kas paredzēta mājokļa iegādei denacionalizēto namu īrniekiem un ģimenēm ar maziem bērniem, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

Kopš valsts galvojuma programmas sākuma pagājušā gada aprīlī Nordea banka ir izsniegusi kredītus 1.200.500 miljonu latu apjomā 123 Latvijas mājsaimniecībām. Nordea ir pirmā banka, kas piedalās šajā valsts atbalsta programmā.

Aktīvākie mājokļu galvojumu programmas izmantotāji ir rīdzinieki, tomēr šo finansējumu kūtri izmanto ārpus Rīgas dzīvojošie. Tikai 12% reģionu iedzīvotāju ir izmantojuši šīs priekšrocības. Galvojuma programmas ietvaros ir pieejamas vēl garantijas 680.000 latu apjomā. Tām var pieteikties Latvijas iedzīvotāji, lai saņemtu garantijas līdzekļiem sākotnējai iemaksai mājokļa būvniecībai vai pirkumam kredītā.

Nordea prognozē, ka pie pašreizējā šīs programmas apgūšanas tempa, valsts galvojuma finansējums būs pieejams līdz nākošā gada pavasarim, tādēļ banka aicina atbildīgās institūcijas pārskatīt un palielināt galvojuma apjomu. “Pat bez īpašām reklāmas kampaņām par šo atbalsta programmu interesējas daudzi iedzīvotāji. Tas nozīmē tikai vienu – šis valsts atbalsts ir nozīmīgs un nepieciešams. Nordea banka arī turpmāk ir gatava sniegt īpašu atbalstu mājokļu iegādei, piešķirot kredītu 100% apjomā ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, kā arī denacionalizēto namu īrniekiem”, saka Nordea hipotekārās kreditēšanas attīstības vadītājs Juris Jansons.

SIA „Namu apsaimniekošana” – viens no lielākajiem un pieredzes bagātākajiem dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumiem Rīgā, izstrādājis jaunu apsaimniekošanas pakalpojumu piedāvājumu – HausMaster - sērijveida namiem Rīgas mikrorajonos, kas ļautu samazināt esošo apsaimniekošanas maksu līdz 0,20 Ls/m2, nodrošinot nepieciešamo darbu izpildi kvalitatīvā līmenī.

„Šobrīd daudzi mikrorajonu namu iedzīvotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem neadekvāti augstai apsaimniekošanas maksai, turklāt saņemtie pakalpojumi ne tikai neatbilst mūsdienu standartiem, bet arī tiek sniegti nepilnīgi, novēloti vai netiek sniegti pilnībā. Iedzīvotāji ir neapmierināti ar bezdarbību, attieksmi un kvalitāti. Tāpēc ir pienācis laiks mainīt situāciju, piedāvājot daudz zemāku apsaimniekošanas maksu, ko iespējams īstenot, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un individuālu attieksmi pret katru namu. Iedzīvotājiem pašiem ir jāizvēlas – vai maksāt neadekvāti augstu apsaimniekošanas maksu par pakalpojumiem, kas viņus neapmierina, vai arī ekonomēt izmaksas un saņemt kvalitatīvu namu apsaimniekošanas pakalpojumu, ko sniedz HausMaster”, par jauno piedāvājumu stāsta SIA „Namu apsaimniekošana” valdes loceklis Jānis Gailāns.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Dzīvokļa iekārtošana īres vajadzībām nav gluži tas pats, kas sava personīgā dzīvokļa iekārtošana. Dzīvoklim, kurš paredzēts gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei, ir jābūt pietiekami daudzfunkcionālam, viegli kopjamam un ar diezgan neitrālu interjeru. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs dzīvokļu izīrētājiem.

Parasti dzīvokļa īpašnieks pirms tā iekārtošanas nezina, kādi īrnieki tajā dzīvos. Tāpēc interjera dizainere atgādina, ka šī nebūs piemērotākā vieta, kur izpaust savu individuālo gaumi. Arī īrnieki laika gaitā var mainīties. Dizaina risinājumiem jābūt daudzfunkcionāliem, elastīgiem un ērtiem. Tie kalpos daudziem cilvēkiem un viņu dažādajām vajadzībām.

“Iekārtojot dzīvokli pastāvīgai dzīvošanai, jau ir zināmas tā topošo saimnieku vajadzības un vēlmes. Tāpēc var plānot un pieskaņot interjeru, pielāgojot dzīvokli jauno iemītnieku personībai. Proti, iekļaut iecienītākās krāsas un veidot to vēlamajā stilā. Īres dzīvokļu gadījumā topošie īrnieki parasti nav zināmi, tāpēc standarta risinājumi būs drošāka izvēle. Bet tas nenozīmē, ka dažas jaunākās tendences nav izmantojamas un pielāgojamas mūsdienu dzīvesveidam,” stāsta IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā Auce Graudiņa. Viņa arī piebilst, ka izvēlēto risinājumu noturība un nodilumizturība nākotnē varētu mazināt ar dzīvokļa uzturēšanu saistītās problēmas: jo izturīgāki risinājumi, jo mazāk būs nepieciešams tos labot.

Nokritušās dzīvokļu cenas mudinājušas Rīgas denacionalizēto namu īrniekus aktīvāk ņemt pārcelšanās pabalstus. Tik aktīvi, ka jau jūlijā šiem pabalstiem paredzētā nauda ir iztērēta, raksta laikraksts Diena.

Rīgas dome būtu gatava rudens budžeta grozījumos piešķirt papildu naudu, ja to pašu darīs valdība. Taču no valsts maka, visticamāk, galvaspilsētas denacionalizēto namu īrniekiem šogad vairs nedos neko.

"Necerēti liela aktivitāte," saka Rīgas domes komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. "Kad pagājušajā gadā plānojām budžetu, rēķinājām, ka vidēji vienai denacionalizētā nama īrnieku ģimenei kā dzīvokļu pabalsts būs jāmaksā ap 15 tūkstošiem latu, taču realitātē ģimenes izrādījās kuplākas un vidēji katrai maksājām 16 tūkstošu latu."

Kopumā šogad pārcelšanās pabalstiem bija paredzēti 15 miljonu latu. Jūlija vidū naudas vairs nebija, jo kopumā šogad pabalstus saņēmušas ap 700 ģimeņu. Ņemot vērā cilvēku lielo atsaucību, dzīvokļu pārvalde plāno Rīgas domes budžeta grozījumos prasīt papildu naudu. Taču tā kā pārcelšanās pabalstus, kā paredzēts likumos, sedz valsts un pašvaldība uz pusēm, domei jāsagaida atbilde no Ekonomikas ministrijas par to, vai un cik tā gatava piešķirt pabalstiem papildu naudu.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

«Lai taupītu, Rīgas dome izlēmusi likvidēt daudzās namu pārvaldes un izveidot vienu lielu namu pārvaldi visai Rīgai. Ar pirmo janvāri darbu zaudēs 15 pārvalžu vadītāji, kā arī daudzi administrācijas darbinieki. Tas izlemts jau pirms mēneša, bet namu pārvaldnieki tikmēr steidzas vērienīgi iepirkties,» svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Rīgā ir 15 Rīgas namu pārvaldes, tajās strādā gandrīz 3900 darbinieki. Lielākoties tie ir sētnieki, namdari, elektriķi, būvinženieri un citi speciālisti. Vairāk nekā pustūkstotis sēž administrācijas ērtajos krēslos. Kopumā algās tiek tērēti vairāk nekā 9 miljoni latu.

Valsts kontrole Rīgas Domei aizrādīja, ka te var ietaupīt un pirms mēneša Rīgas dome beidzot lēma par pārmaiņām - namu pārvaldes apvienos vienā megapārvaldē. Līdz ar nākamo janvāri amatus zaudēs gan namu pārvalžu vadība, gan lielākā daļa administrācijas darbinieku. Šis lēmums nav apturējis attapīgākās namu pārvaldes - kamēr nav likvidētās, tās steidz sludināt vērienīgus iepirkumus,» vēstīja raidījums.

Balstoties uz Rīgas pilsētas Īres valdes noformētajiem protokoliem par pārkāpumiem namu apsaimniekošanā, 2008. gadā sodu apmērs bijis 24.8 tūkstoši latu.

Salīdzinājumam, 2007. gadā bija uzlikti sodi 16 tūkstošu latu apmērā, 2006. gadā – 12.8 tūkstošu latu apmērā, bet 2005. gadā tikai 450 latu apmērā. Savā atskaitē Īres valde norāda, ka denacionalizēto māju īrnieki sūdzas par māju slikto tehnisko stāvokli un nepietiekamu apsaimniekošanas kvalitāti, pārmērīgām īres maksām, kā arī par dažādām izīrētāju patvarīgām darbībām, kuras vērstas uz īrnieku dzīves apstākļu pasliktināšanos, lai piespiestu īrnieku pamest dzīvojamās telpas vai noslēgt izīrētājam izdevīgu, bet īrniekam neizdevīgu īres līgumu.

Savukārt denacionalizēto māju īpašnieki sūdzas par īrnieku patvarīgām darbībām, iemitinot īrētās telpās nepiederošas personas, nododot īrētās telpas nelikumīgā apakšīrē, nelaižot apsaimniekotāju veikt mājai nepieciešamos remontdarbus, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS decembra mēnesī veiktajā aptaujā 52 % iedzīvotāju ir atzinuši, kas viņus kopumā apmierina dzīvojamo namu apsaimniekošana (5% respondenti snieguši atbildi "pilnībā apmierina", 44% sacījuši "drīzāk apmierina"). Ar namu apsaimniekošanu nav apmierināti 44% aptaujāto (atbildes "drīzāk neapmierina" sniegtas 36% gadījumu, 8% respondentu izvēlējušies atbildi "pilnībā neapmierina"). Tikai 4,2% aptaujāto nav bijis viedokļa šajā jautājumā.

Apmierinātības līmenis ar dzīvojamā nama apsaimniekošanu ir tiešā saistībā ar to, kas namu apsaimnieko. Visapmierinātākie ar namu apsaimniekošanu ir tie, kas dzīvo mājās, kuras apsaimnieko iedzīvotāju izveidotās sabiedrības (kopumā ar namu apsaimniekošanu apmierināti 67,8% respondentu), ar privātu namu apsaimniekošanas firmu darbību kopumā apmierināti ir 59,3% aptaujāto, bet pašvaldību namu pārvalžu darbība ēku apsaimniekošanā kopumā apmierina 49,3% iedzīvotāju.

Samērā līdzīgs ir to Rīgas pilsētas iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vai nu apmierināti, vai arī neapmierināti ar maksātās cenas par namu apsaimniekošanu atbilstību saņemtajiem pakalpojumiem - šo cenu kā kopumā atbilstošu novērtē 45% rīdzinieku, bet kā neatbilstošu 47% aptaujāto. Arī šajā aspektā neapmierintāki ir tie, kas dzīvo pašvaldības namu pārvalžu apsaimniekotajās mājās - 49% respondentu teikuši, ka saņemtie pakalpojumi neatbilst maksātajai cenai, privāto firmu apsaimniekotajās mājās šis rādītājs ir 40%, bet namos, ko apsaimnieko iedzīvotāju izveidotās sabiedrības, 33%.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nolēmusi nosūtīt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā grozījumus likumā «Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā» . Db (22. 04. 2003.) jau ziņoja, ka iebildumus pret minētajiem grozījumiem, kas paredzēja, ka ikvienam denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā namā dzīvojošam īrniekam, kas šajā namā dzīvojis pirms īpašuma tiesību atjaunošanas, ir tiesības iestāties pašvaldības dzīvokļu palīdzības rindā, prezidentei izteica Rīgas dome un Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters Db atzina: «Pēc būtības šie grozījumi ir ļoti nepieciešami, jo denacionalizēto namu īrnieki ir lielas neziņas priekšā, bet reāli pašvaldībām nav līdzekļu likuma prasību izpildei. Manuprāt, Saeima nebija pilnībā izvērtējusi, vai šo likumu būs iespējams realizēt.» Viņaprāt, šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka Saeimai pietrūcis laika izdiskutēt grozījumus. V. Vīķe-Freiberga vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei norādījusi: «Paplašinot to personu loku, kurām pašvaldībām būs jāsniedz palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, papildus finansējuma avoti likumā «Grozījumi likumā «Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā»» nav noteikti. Tas, savukārt, neatbilst likuma «Par budžeta un finanšu vadību» 10. panta 2. daļas prasībām, kas nosaka: «ja pēc valsts budžeta likuma spēkā stāšanās Saeima pieņem likumus un Ministru kabinets — lēmumus, kuri kārtējā saimnieciskā gadā izraisa pašvaldību budžetu palielināšanos vai to ieņēmumu samazināšanos, tad šādos likumos vai lēmumos ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžeta pieaugums vai ieņēmumu samazinājums».» Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas aplēses liecina, ka, lai nodrošinātu denacionalizēto namu īrniekiem tiesības reģistrēties pašvaldības palīdzības saņemšanai, Ventspils pašvaldībai būs nepieciešami 7.97 milj. Ls, bet Rīgas pašvaldībai — 850 milj. Ls, teikts vēstulē. V. Vīķe-Freiberga arī atgādina, ka jau 2001. gada jūnijā, nosūtot otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā «Par dzīvojamo telpu īri», viņa lūgusi Saeimu izskatīt iespēju papildināt likumā «Par pašvaldībām» noteiktās pašvaldību funkcijas ar pienākumu rūpēties par dzīvojamā fonda izveidošanu un uzturēšanu. «Tāpat, gatavojot likumprojektu «Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā» un likumprojektu par Mājokļu valsts aģentūru, lūdzu noteikt minētajos likumprojektos konkrētu valsts līdzdalību un valsts un pašvaldību sadarbību mājokļu politikas īstenošanā, proti, paredzot iespēju izmantot valsts īpašumā esošo nekustamā īpašuma fondu, kā arī kredītresursus un citus līdzekļus, lai iespējami ātrākā laikā palielinātu pašvaldību rīcībā esošo dzīvojamo fondu ar jaunām vai atjaunotām dzīvojamām platībām,» norādījusi prezidente.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien noteica, ka 2017. gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 11 miljoni eiro, ja 50 % jeb 5,5 miljonus eiro nodrošinās valsts, kā tas paredzēts normatīvajos aktos, informē Rīgas dome.

Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009. gadā, bet pēc tam valsts vairākus gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu šī pabalsta izmaksai. Līdz ar to dzīvokļu rindā esošie denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki nevar atrisināt savas mājokļa problēmas, izmantojot šo palīdzības veidu.

«Jau vairākus gadus esam spiesti pieņemt deklaratīvu lēmumu, jo to nosaka normatīvie akti. Taču arī šoreiz cerības, ka valsts piedalīsies šī pabalsta izmaksāšanā, ir ļoti mazas. Pašvaldība no savas puses katru gadu nosaka pabalstiem nepieciešamo finansējumu, bet valdība jau vairākus gadus izliekas, ka vairs nepastāv nekādas problēmas ar denacionalizēto namu īrniekiem,» saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu iedzīvotāju cilvēktiesības un mājokļa neaizskaramības principu, jāizstrādā grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot īrnieku pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Par to vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrdien, 21.oktobrī, aicinot Iekšlietu ministriju pilnveidot tās piedāvātos likuma grozījumus darba grupā ar Tieslietu un Ekonomikas ministrijām, prokuratūru, Tiesībsarga biroju, kā arī denacionalizēto namu īrnieku pārstāvjiem.

«Komisija jau četrus mēnešus strādā pie risinājuma meklēšanas situācijai, kad denacionalizēto namu īpašnieki nelikumīgi izliek no mājokļiem īrniekus. Esam gandarīti, ka Valsts policija beidzot ir izstrādājusi vadlīnijas policistu rīcībai, nodrošinot īrnieku aizsardzību pret namu īpašnieku patvaļu,» uzsver komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Ieguldīt īres namos nekustamā īpašuma attīstītājiem pašlaik nešķiet saistoši, jo, izpārdodot māju pa dzīvokļiem, var nopelnīt vairāk un noteikti – ātrāk

Protams, īres tirgus attīstību nesekmē arī deviņdesmitajos gados likumdevēju ievārītā putra šo jomu regulējošajos normatīvos, kura joprojām tiek strēbta, tā intervijā DB atzīst SIA Rentējas un SIA Millers & Gabrilovičs līdzīpašnieki Ilmārs Millers un Kārlis Gabrilovičs.

Sākuši kā daudzi citi nekustamā īpašuma jomā strādājošie uzņēmēji – bankā, vēlāk pievērsušies mājokļu projektiem gan Rīgā, gan ārpus tās, bet pēdējos gados strādā tieši īres namu attīstīšanā.

«Kā attīstītāji pasūtījām rekonstrukcijas darbus ārējiem būvuzņēmējiem. Kad bizness kļuva nopietnāks, nāca slavenā dižķibele, bija iespēja iet maksātnespējas ceļu, kas varbūt būtu vieglāk, taču iesāktie projekti likās interesanti, bijām tajos daudz darba ielikuši, negribējās tos aizlaist pa skuju taku. Līdz ar to pārformējām biznesu – izveidojām savu būvuzņēmumu, izmantojot esošās zināšanas, pieredzi, bez banku finansējuma iesāktos projektus pabeidzām, piedāvājām tos īres tirgū,» stāsta I. Millers.

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju, gan ieguldījumu fondu investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā, kopējam investīciju apjomam sasniedzot līdz pat 100 miljoniem eiro gadā, liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedru apkopotie dati.

Likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā, taču, lai nodrošinātu jaunā īres likuma pilnvērtīgu darbību, vēl nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā, kā arī trīskārt palielināto zemesgrāmatu nodevu samazināšana juridiskām personām, kas iegādājas dzīvokļa īpašumu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem jauno īres regulējumu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz...

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums un grozījumi Civilprocesa likumā ļaus īres tirgum Latvijā kļūt ievērojami aktīvākam un ieviesīs reālas pārmaiņas ekonomikā. Līdz ar jauno regulējumu būs lielākas iespējas apkarot ēnu ekonomiku īres tirgū un būs publiski pieejama ticama informācija par noslēgtajiem īres līgumiem. Tāpat jaunais regulējums nodrošinās sabalansētākas īrnieku un izīrētāju attiecības – nepieciešamības gadījumā strīdus varēs izšķirt saprātīgā termiņā, tāpat paredzami būtiski mazāki riski investoriem, kā arī lielāka mājokļu pieejamība īrniekiem, norāda NĪAA.

“Iepriekšējais īres likums tika pieņemts 1993. gadā un bija neglābjami novecojis. Tas kavēja jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu, ilgtermiņa investīcijas īres namos. Līdz ar jauno īres regulējumu ir sagaidāmas nozīmīgas investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā,” paredz NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Aktīvi iesaistoties likumprojekta izstrādes procesā, bija iespēja dalīties ar praktiskajā darbā gūto pieredzi jaunu un mūsdienīgu risinājumu rašanā. Ir sagaidāms, ka jaunais regulējums ne tikai veicinās investīciju pieaugumu īres fonda attīstībā, bet arī noņems ilgus gadus pastāvošo spriedzi īrnieku un izīrētāju starpā. Pastāvot skaidram regulējumam, gan īrnieki, gan izīrētāji darbosies kā līdzvērtīgi darījuma partneri,” norādīja zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnere, zvērināta advokāte Inita Jurka.

Ieguvēji no jaunā īres regulējuma, kas pilnvērtīgi sāks darboties līdz ar Civilprocesa likuma grozījumiem, būs gan izīrētāji, gan īrnieki. Sabalansētas īrnieku un izīrētāju attiecības, kas ietver ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, u.c. būtiskus punktus, ļaus īres tirgum kļūt ievērojami aktīvākam. Termiņa izbeigšanās un īres maksas nemaksāšanas gadījumā telpu atbrīvošanas jautājumus tiesas izskatīs nevis 5 gadus, bet gan pusgada laikā. Turklāt tikai zemesgrāmatā reģistrēti īres līgumi būs saistoši nākamajam īpašniekam, kā arī īres līgumu reģistrācijai zemesgrāmatā būs paredzēta atvieglota kārtība.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks sākusi siltināt vienu no uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem namiem - ēku Bauskas ielā 51, informēja Rīgas domē.

Dzīvojamajā mājā Bauskas ielā 51 plānots veikt sienu, bēniņu siltināšanu, jumta renovāciju, ventilācijas ierīkošanu, pagraba pārsegumu siltināšanu un logu nomaiņu, koplietošanas telpu durvju nomaiņu, karstā ūdens un apkures cauruļu nomaiņa un citus darbus.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija, Rīgas namu pārvaldnieka izsludinātajā iepirkuma konkursā tiesības veikt šos darbus ieguvusi SIA Būvprojekta vadība, kas to paveiks par 87 840 latiem. Pusi no šīs summas līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt otra puse no remontdarbu izmaksām tiks segta no kredīta, kas izsniegts uz 10 gadiem.

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.