Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Uz pašvaldības namu pārvalžu privatizāciju pretendenti pieteikušies jau 2006. gadā, bet dome vilcinās ar nepopulārā lēmuma pieņemšanu.

Gan privatizācijas atbalstītāji, gan noliedzēji atsaucas uz likumu normām. Domnieki apzinās, ka privatizācija izraisīs iedzīvotāju protestus, kas var būtiski samazināt deputātu izredzes tikt ievēlētiem uz vēl vienu termiņu. Nav izslēgts scenārijs, kad tiks lūgts lēmumu pieņemšanas termiņa pagarinājums uz gadu, aizbīdot šo neērto jautājumu nākamās domes darba kārtībā. Tomēr pašreizējā situācija sekmē tirgus kropļošanu, jo dome no visu nodokļu maksātāju naudas daļai iedzīvotāju dotē apsaimniekošanas maksu, asfaltē iekšpagalmus utt.

Pārmet vilcināšanos

Nākamgad spēku zaudēs vairāki uzņēmējdarbību regulējošie normatīvie akti un to vietā pilnībā sāks darboties attiecīgās Komerclikuma normas. Tādējādi tiks novērsta sadrumstalotība normatīvajos aktos, jo līdz šim uzņēmējdarbību regulēja vairāki likumi, bet tagad visas šīs normas ir ietvertas vienā normatīvajā aktā – Komerclikumā, norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā. Savukārt vairāki Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti uz likuma «Par uzņēmējdarbību» pamata, ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim, ja to vietā nav pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi,, norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā. 1. 2005.gada 1.janvārī spēku zaudē: 1) likums «Par līgumsabiedrībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.); 2) likums «Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46.nr.; 1993, 10./11.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 9.nr.; 1996, 19.nr.); 3) likums «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 16.nr.; 1997, 3., 22.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.); 4) likums «Par paju sabiedrībām» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 2000, 10.nr.); 5) likums «Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8./9.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 21.nr.); 6) likums «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 39./40./41.nr.; 1993, 5./6.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.; 1998, 1.nr.); 7) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 5.marta lēmums «Par valsts kapitāla daļas apstiprināšanu specializētajos lauksaimniecības uzņēmumos» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13.nr.); 8) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 12.augusta lēmums «Par zvejnieku kolhozu privatizācijas īpatnībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 35.nr.); 9) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 7.maija lēmums «Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» 19.panta piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22.nr.); 10) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 9.janvāra lēmums «Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» atsevišķu pantu piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6.nr.); 11) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 3.decembra lēmums «Par pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu» (nav publicēts); 12) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 24.oktobra lēmums «Par specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu un par šo uzņēmumu privatizācijas īpatnībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 45.nr.); 13) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 26.septembra lēmums «Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» atsevišķu pantu piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 41.nr.); 14) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 9.maija lēmums «Par selekcijas, izmēģinājumu, zinātniskās pētniecības, mācību un atsevišķo specializēto valsts saimniecību saraksta apstiprināšanu» (nav publicēts); 15) Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 11.februāra lēmums «Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» atsevišķu pantu piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņo

«Pašreiz neatbalstu Lattelecom privatizāciju,» DB sacīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, akcentējot, ka pēdējā laikā Lattelecom ir parādījis, ka nav tik būtiski, kam uzņēmums pieder, bet galvenais ir profesionāls menedžments.

Virszemes TV ieviešanā un citos projektos Lattelecom spēris milzīgus soļus uz priekšu diversificējot savu attīstību un parādot savu aizvien lielo vērtību, uzsvēra K.Gerhards.

Vienlaikus ministrs atgādināja valdības nostāju - nesasteigt Lattelecom privatizāciju. Tāpēc šobrīd ir jārunā par kopējām attīstības tendencēm valstij daļēji piederošajos telekomunikāciju uzņēmumos Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT).

Savukārt uz jautājumu vai šobrīd Latvijas puse turpina sarunas ar zviedru telekomunikāciju koncernu TeliaSonera, K. Gerhards norādīja, ka darba grupa, kuru vada ekonomikas ministrs Artis Kampars, sarunas turpina, bet tās ir nevis par privatizāciju, bet par pašreizējo situāciju uzņēmumos.

Valdības sēdē akceptēja noteikumus, kuri nosaka kārtību, kādā veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, izņemot maksājumus par dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām, kas tiek nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kā arī maksājumu atmaksāšanas kārtību.Noteikts, ka par privatizācijas objektu maksā sertifikātos un/vai latos saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 45. un 46.pantu. Noteikts, ka par privatizācijas objektu var samaksāt uzreiz vai pirkt privatizācijas objektu uz nomaksu saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 45.panta piekto daļu. Attiecīgo lēmumu pieņem pircējs un privatizācijas pieteikumā paziņo par to Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai . Par privatizācijas objektu veicami šādi maksājumi: privatizācijas objekta pirkuma maksa;†maksa par privatizācijas tehnisko izpildi un par pakalpojumiem, kas saistīti ar attiecīgā privatizācijas objekta privatizāciju;†procenti, kas tiek maksāti, ja privatizācijas objektu pērk uz nomaksu, saskaņā ar Civillikuma 1753.–1769.pantu un pirkuma līgumu. Noteikts, ka privatizācijas komisija katram privatizācijas objektam iekārto lietu, kurā glabājas ar tā pārdošanu saistītie dokumenti. Ja privatizācijas objektu pērk uz nomaksu, privatizācijas komisija slēdz līgumu ar pircēju par privatizācijas objekta ieķīlāšanu par labu valstij vai attiecīgajai pašvaldībai (pielikums) un nosaka ierobežojumus rīcībai ar privatizācijas objektu.Noteikts, ka par privatizācijas objektiem iegūtos naudas līdzekļus banka reizi mēnesī pārskaita attiecīgās pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā un valsts īpašuma privatizācijas fondā likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 67.pantā noteiktajā kārtībā.Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1996.gada 12.marta noteikumus Nr.55 "Kārtība, kādā veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

"Iespējamais telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom akciju maiņas darījums starp Latvijas valsti un TeliaSonera AB, ekskluzīvi piesaistot Blackstone kā potenciālo Lattelecom akciju pircēju no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, (LVRTC) ir prettiesisks. Maiņas darījums ir pretrunā ar privatizācijas principiem un valsts kapitāla daļu atsavināšanu regulējošajiem normatīviem aktiem," norāda SIA TIME Investments.

"Iespējamais maiņas darījums ierobežo citu uzņēmumu intereses piedalīties Lattelecom akciju iegādē. Tajā skaitā darījums aizskar SIA TIME Investments un tās dalībnieka Nīderlandes uzņēmuma Eurobryan B.V. tiesības, kuras nodrošina nacionālās, starptautiskās un Eiropas tiesībās garantētās materiālās un procesuālās tiesības. Tāpēc TIME Investments ir nosūtījis vēstules Ekonomikas ministrijai, Satiksmes ministrijai, Privatizācijas aģentūrai un LVRTC, informējot par šī darījuma prettiesisko raksturu," teikts paziņojumā medijiem.

TIME Investments pārstāvis zvērināts advokāts Gints Vilgerts: "2008. gada 25. marta Augstākās tiesas Senāta lēmumā ir tieši norādīts, ka Privatizācijas aģentūra, kuras daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija, nedrīkst pieņemt lēmumu par Lattelecom kapitāla daļu privatizāciju noteiktam pretendentam vai pretendentu grupai. Turpat Senāts ir norādījis, ka TIME Investments ir tiesības vērsties Administratīvajā tiesā ar prasību, ja netiks ievērotas likumā paredzētās tiesības piedalīties Lattelecom privatizācijā. Šī kārtība ir attiecināma arī uz mobilo sakaru operatora Latvijas Mobilais telefons (LMT) privatizāciju.

Iekustinot jautājumu par Mežaparka attīstību, netiek atklāts, kurām firmām tur ļauts turpināt darbību, bet ar kurām nomas līgumi lauzti. Tiek apzināta situācija, cik ir nomnieku, cik tādu, kas parka teritorijā darbojas patvaļīgi, Db stāstīja vasarā izveidotās pašvaldības aģentūras Mežaparks direktors Gundars Vītols, atturoties nosaukt konkrētu nomnieku skaitu un to nosaukumus. Vienīgais, ko viņš piebilda - ja nekļūdos, tad pieci nomas līgumi ir izbeigti abām pusēm vienojoties, bet divi ir strīdīgi un klaji neizdevīgi pašvaldībai -, taču arī tos viņš neprecizēja.

Nerunīgs ir arī Rīgas domes īpašuma departaments, kurš līdz ar 2004. gada rudenī pieņemto Rīgas domes lēmumu par pašvaldības a/s Mežaparks likvidāciju kļuva par parka nekustamā īpašuma apsaimniekotāju, bet pērnā gada rudenī arī par uzņēmuma likvidatoru (likvidatora amatā advokātes Anitas Šauriņas vietā tika iecelts departamenta pārstāvis).

Ar interesējošajiem jautājumiem vērsieties pie G. Vītola, Db ieteica Īpašuma departamenta vadības biroja preses sekretārs Alvis Rudzišs.

Bija daudz

Kopumā nu jau likvidējamais Mežaparks bija noslēdzis 17 nekustamā īpašuma nomas līgumus, no kuriem astoņi tika slēgti pēc tam, kad jau bija zināms par plānu likvidēt pašvaldības uzņēmumu, liecina iepriekš pašvaldības sniegta informācija.

Sākts kriminālprocess par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā saistībā ar nacionālās sporta bāzes valsts akciju sabiedrības Biķernieku kompleksā sporta bāze privatizāciju maksātnespējas procesā, Db.lv informēja Prokuratūra.

LR Prokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Agnis Pormalis uzsācis kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā saistībā ar nacionālās sporta bāzes valsts akciju sabiedrības Biķernieku kompleksā sporta bāze privatizāciju maksātnespējas procesā.

Process uzsākts, izvērtējot LR Valsts kontroles ziņojumu par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem.

Ar tiesas lēmumu 1999.gadā BKSB atzīta par maksātnespējīgu. Uz maksātnespējas pasludināšanas brīdi BKSB saistības pret kreditoriem bija 103 tūkstoši latu, par 3344 latiem pārsniedzot aktīvu apjomu. 2001.gada 23.martā LR Satiksmes ministrija sabiedrības pamatkapitālu, ieguldot nekustamo īpašumu, palielināja līdz 904 970 latu. Uz 2001.gada 31.decembri parādsaistību apjoms bija 74 607 latu.

Ogres novada dome nav pārkāpusi likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos, ļaujot Ukrainas un Latvijas investoru grupu «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā zemi Madlienas pagastā olu ražotnes izveidei, pauda uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Viņš norādīja - kopš «Gallusman» pērn paziņoja par plāniem izveidot jaunu olu ražotni Latvijā, uzņēmumam nākas saskarties ar konkurentu mēģinājumiem ietekmēt šī projekta īstenošanu.

Tostarp Veinbergs pauda viedokli, ka Latvijas Olu ražotāju asociācijas vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar Ogres novada pašvaldības rīcības atbilstību likumam par zemes privatizāciju lauku apvidos ir mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt «Gallusman» reputāciju.

«Mūs jau vairs nepārsteidz neskaitāmie gadījumi, kad saskaramies ar pretestību ražotnes izveides projektam un centieniem diskreditēt uzņēmuma un tā pārstāvju reputāciju atsevišķu ieinteresēto personu interesēs,» teica Veinbergs, piebilstot, ka viņu nepārsteidz arī vēršanās pret Ogres novada domi, kura līdz šim ir paudusi atbalstu ražotnes izveidei.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Mūsdienās priekšlīguma slēgšana ir visai izplatīta parādība. Kā piemēru var minēt dzīvokļa pirkuma priekšlīguma parakstīšanu pirms daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanas, nomas priekšlīgumu, kad komersants vēlas rezervēt tiesības lietot telpas vēl neuzceltajā biroju ēkā, priekšlīgumu, ar kuru puses grib rakstiski nostiprināt panākto vienošanos par topošā kapitāla daļu pirkuma būtiskiem noteikumiem un atrunāt iepriekš veicamās sagatavošanās darbības.

Runājot ar klientiem par priekšlīgumu, daudzos gadījumos atklājas, ka viņiem ir nepareiza izpratne par šī darījuma būtību un tā radītām tiesiskām sekām. Bieži vien cilvēki kļūdaini uzskata, ka priekšlīgumam nav tāds pats saistošs spēks kā citiem darījumiem (piemēram, pirkumam vai nomai), proti, puse var atteikties no priekšlīguma izpildes (t.i., tajā norādītā līguma noslēgšanas) un vainīgajai pusei būs vienīgi jāatlīdzina ar priekšlīguma sagatavošanu saistītie izdevumi (piemēram, jurista, finanšu konsultanta vai tulka pakalpojumi). Tātad otra puse nevarēs prasīt priekšlīguma piespiedu izpildi un pilnu savu zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot atrauto peļņu). Jāsaka, ka šādam aplamam viedoklim vēl pirms nesena laika bija zināms pamats, jo tas atbilda juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām un pat dažiem Augstākās tiesas spriedumiem.

Ventspils mēra satraukumam par laikrakstu kādreizējo, viņaprāt, nepareizo privatizāciju nav pamata, liecina dokumenti. Atbildīgās institūcijas līdz šim jau vairākkārt pētījušas Dienas privatizāciju, ikreiz nonākot pie secinājuma, ka viss noticis legāli un likumā noteiktajā kārtībā. Pēdējoreiz Dienas privatizāciju pirms trim gadiem pētīja KNAB un neko neatklāja. Savukārt pārējie mediji nekad nav tikuši privatizēti, redzams no Uzņēmumu reģistrā pieejamās informācijas. Dienas biznesa izdevējs izveidots pusotru gadu pēc iepriekšējā izdevēja - A/S Diena - privatizācijas, un tam nodotas biznesa laikraksta izdošanas tiesības. Taču jau tad, kad Db vēl tikai atradās radīšanas stadijā A/S Diena ietvaros, šo kompāniju valsts jau nodeva privatizācijai - to iegādājās laikraksta darbinieki, kā arī Zviedrijas mediju koncernam Bonnier piederošā dzeltenā avīze Expressen AB. Līdzīgi bērnu žurnāla LaBA agrākais izdevējs Raimonds Kreišs apliecināja, ka ne par kādu "privatizāciju" nevar būt ne runas - viņa kādreizējā kompānija SIA Izdevniecība LaBA iegādājusies žurnāliņu vairākus gadus pēc Dienas privatizācijas. Šobrīd uz LaBAs bāzes veidotie izdevumi turpina iznākt, kamēr pats nosaukums LaBA vairs netiek ekspluatēts. Tāpat no Lembergu interesējošajiem medijiem bankrotējusi ir Nakts.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

SIA Lubānas nami vērsusies Rīgas domē ar prasību apturēt nelikumīgus rakšanas un kabeļa ieguldīšanas darbus uzņēmumam piederošajā maksas stāvlaukumā A.Saharova ielā 4. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka darbi uzsākti bez būvatļaujas, savukārt darbu pasūtītājs SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RP) uzskata, ka nav iemesla maksāt lielu naudas summu par rakšanas darbu saskaņošanu.

Uzņēmums vērsās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, Būvvaldē un Valsts būvinspekcijā ar lūgumu apturēt būvdarbus un neizsniegt būvatļauju, kā arī iesniedza pieteikumu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūrā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu par patvarību. Uzņēmums sūdzējies arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

RP valdes loceklis Guntis Grīnbergs uzskata, ka Lubānas nami vēlas iedzīvoties no situācijas, kad augstsprieguma kabeļa trase šķērso uzņēmumam piederošu teritoriju 58 metru garumā. Lubānas nami par darbu saskaņošanu prasījuši 50 tūkstošus latu. "Trīs kilometrus garā trase kopumā izmaksā 175 tūkstošus latu, un tagad sanāk, ka 58 metru dēļ, kur savulaik kļūdas pēc īpašniekiem atdota zeme ielu sarkanajās līnijās, trešā daļa summas jāmaksā šīs zemes īpašniekiem?" satraucas G. Grīnbergs.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" vēl nav izlēmis, vai vērsīsies tiesā par Rīgas domes lēmumu atcelt 22 zemesgabalu pie lidostas privatizāciju, aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš uzsvēra, ka "Sirin Development" ir pārsteigti par šādu Rīgas domes lēmumu. Kuzavs skaidroja, ka šim projektam "Sirin Development" veltījusi daudz laika, enerģijas un ieguldījumu, iepazīstinājusi ar to Satiksmes ministriju, Rīgas domi, strādājuši ar lidostu pie pētījuma par iespējamo sinerģiju un sadarbību.

Kuzavs uzsvēra, ka šis projekts būtu bijis liels ieguvums ne tikai attīstītājam, bet arī Rīgas pilsētai - "Sirin Development" uzbūvētajā loģistikas parkā būtu izvietoti desmitiem uzņēmumu un radītas ap 1000 jaunu darba vietu. Tas viss radītu nodokļus pilsētas budžetam vairāku miljonu eiro apmērā ik gadu.

"Pagaidām šķiet, ka šajā situācijā zaudējuši visi - gan iedzīvotāji, gan pati pilsēta, gan valsts investīciju klimats. Pagaidām neesam izlēmuši, vai par šo situāciju vērsīsimies tiesā - konsultējamies ar saviem juristiem. Lēmumu pieņemsim tikai pēc visu faktoru mierīgas izsvēršanas," pauda Kuzavs.

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās ar kompensācijas sertifikātu cenas kāpuma turpināšanos un privatizācijas sertifikātu tirgus apgrozījuma apsīkumu. Kompensācijas sertifikātu cena ceturtdien sasniedza jaunu maksimālo robežu 23.61 Ls, kas gan joprojām neietekmē sertifikātu piedāvājumu tirgū. Acīmredzot piedāvājumu vairs nav iespējams stimulēt ar cenas kāpumu, kas jau tā ir tuvu savai maksimālajai robežai. Pagaidām tirgū valdošais noskaņojums liecina, ka sertifikātu cena diezin vai varētu atgriezties zem 20.00 Ls robežas, taču krasi pavērsieni arī nav izslēgti. Vēl joprojām apgrozībā ir 0.81 milj. sertifikātu, kas pie pašreizējiem privatizācijas tempiem un tirgus apgrozījuma ir pietiekami, lai tirgus sāktu lejupslīdi. Protams, lai sertifikātu pārdevēju skaits palielinātos, nepieciešams arī psiholoģisks spiediens. Vai tāds parādīsies, vislabāk būs redzams nākamā gada sākumā. Savukārt privatizācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas laikā bija mazliet apsīcis un vidēji dienā tika tirgoti tikai 6,5 tūkst. sertifikātu. Taču tirgū vērojamais aktivitātes apsīkums pēc mūsu domām ir īslaicīgs un, ja privatizācija tiešām tiks pabeigta nākošā gada laikā, tad tirdzniecības apjomi vēl kāps.

Tirgus pašlaik gaida no jaunās valdības konkrētus risinājumus, kādā veidā pabeigt privatizāciju nākošā gada laikā un kādā veidā atprečot apgrozībā esošos sertifikātus. Pagaidām privatizācijas sertifikātu tirgū labvēlīgāka situācija ir sertifikātu pirkšanai nevis pārdošanai. Savukārt kompensācijas sertifikātu tirgus izskatās, ka ir sasniedzis savu maksimumu šajā augšup gājienā, un visdrīzāk pēc jaunā gada varētu sākties korekcija uz leju.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 32,67 tūkst., kas ir par 9,49 tūkst.(-22,5%) sertifikātu mazāk nekā nedēļā pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 5.90-6.03 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.32-6.60 Ls. Sertifikātu cenas izmaiņas pagaidām nav novērojamas un saglabājās stabilas visa gada garumā. Izskatās, ka tirgū arī turpmāk saglabāsies liels sertifikātu piedāvājums pie pašreizējām cenām un līdz ar to vienīgais, kas tās spēs sakustināt, ir valdība ar jauniem pavērsieniem privatizācijas procesā.

Lai uzņēmējdarbības vidi «neinficētu» ar bomžu uzņēmumiem un tos ātri varētu izolēt, tiks ieviests riska adrešu saraksts.

To paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Paredzēts, ka riska adrešu sarakstu uzturēs VID. Par šādām adresēm tiks uzskatītas: juridiskās personas adrese, ja tajā saimnieciskā darbība nevar tikt veikta, vai arī tāda adrese, kas ir uzņēmuma vienīgā īpašnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese, bet sakrīt ar patversmes vai ieslodzījuma vietas adresi.

Taču tieši arī pēc šīs riska adreses VID būs tiesības šādu uzņēmumu saimniecisko darbību apturēt bez brīdināšanas. Nodokļu administrācija varēs apturēt arī tādu uzņēmumu saimniecisko darbību, par kuriem VID rīcībā būs informācija, ka komerc- reģistrā norādītais vienīgais dalībnieks vai amatpersona ir bezpajumtnieks - persona, kuras nolūks nav bijis nodarboties ar biznesu un kuras personas dati (zagta pase) bez pašas personas piekrišanas tika izmantoti ierakstīšanai komercreģistrā vai arī tie, kuri par īpašnieku un amatpersonu kļuvuši pēc trešo personu lūguma. VID tagad būs tiesības apturēt tādu uzņēmumu saimniecisko darbību, par kuriem VID rīcībā būs informācija, ka to atsevišķu dalībnieku vai amatpersonu nolūks nav bijis veikt komercdarbību.

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

Visām runām par Latvijas valsts mežu privatizāciju nav nekāda pamata, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze apgalvojis ES attīstības lietu komisārs Andris Piebalgs. Taču viņš uzskata, ka no šīm runām ir arī savs labums.

Atbildot uz laikraksta jautājumu: «Pēdējā laikā lielu rezonansi Latvijas sabiedrībā ir izraisījis notikums, kad Eiropas Komisijas interneta mājas lapā parādījās dokuments, kura nosaukumā pieminēta Latvijas valsts mežu privatizācija. Kā jūs skaidrojat šo lietu? Vai mums ir iemesls domāt par iespējamo privatizāciju?», A. Piebalgs sacījis:

«Ar šo tēmu saskāros tikai tagad, kad ir sākusies ažiotāža. Tomēr es uzskatu, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, tādēļ pats vēlējos izpētīt šā notikuma vēsturi. Tas viss saistās ar viena tirgus dalībnieka sūdzību par to, ka Latvijas valsts mežiem valsts palīdz. Iniciatīva nav no valdības, bet gan no kāda, kas sūdzējies, ka tā valsts palīdzība, kas tiek sniegta Latvijas mežiem, kropļo konkurenci. Konkurences ģenerāldirektorāts ir izskatījis šo sūdzību un konstatējis, ka tai nav iemesla. Jautājuma par privatizāciju nemaz nebija, sūdzība ir slēgta, un principā nekas vairāk nenotiek. Visām runām par privatizāciju nav nekāda pamata, jo tas nekad nav bijis ne šīs sūdzības, ne EK izskatīšanas mērķis. Kā vēl varētu nomierināt Latvijas sabiedrību? Manā skatījumā, Latvijā ir ļoti skaidri privatizācijas likumi. Neviens nevar privatizēt kaut ko aiz muguras, piemēram, Latvijas valsts mežus, jo te uzreiz vajag Saeimas atbalstu un jāveic citas procedūras. Tā ka šeit nav nekādu risku, un Eiropas Komisijā nav veikti nekādi priekšdarbi, lai varētu uzņēmumu privatizēt.

Ventspils mērs Aivars Lembergs vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt laikrakstu Dienas bizness, Diena, Nakts un LaBA privatizāciju. Viņš paziņoja, ka iesnieguma sagatavošanā izmantots Valsts kontroles atzinums, kas savulaik tapis par Dienas privatizāciju. Dienas sabiedrisko attiecību vadītāja Anna Muhka sacīja, ka valsts institūcijas līdz šim jau vairākas reizes ir pētījušas Dienas privatizāciju, nonākot pie secinājuma, ka viss ir kārtībā. Dienas privatizāciju pirms trim gadiem pētīja KNAB un neko nelikumīgu neatklāja. Savukārt Dienas biznesu un LaBU A/S Diena pārdeva jau pēc savas privatizācijas, līdz ar to izdevumi Dienas bizness un LaBA nav nekad tikuši privatizēti.

Privatzācijas process vēl arvien turpina sagādāt ne mazums pārsteigumu. Izrādās, ka Ekonomikas ministrijas ierēdņi ir pieņēmuši izskatīšanai, atzinuši par pamatotu un virza tālākai izskatīšanai uz Ministru kabinetu (MK) pieteikumu par VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju.

Visdrīzāk, šo priekšlikumu bloķēs Satiksmes ministrija, taču tas, ka šāds priekšlikums vispār ir nonācis līdz MK, ir absurds, un to skatīs augstākā līmeņa valsts amatpersonas.

Tajā pašā laikā šāda notikumu attīstība rada pamatotas bažas, ka CSDD virzīšana uz privatizāciju nav vis kāda ierēdņa nekompetence, bet gan apzināta rīcība. Proti, gada beigas ir laiks, kad MK apstiprināšanai tiek iesniegts milzum daudz dokumentu, un iespējams, ka tika cerēts, ka CSDD privatizācijas projekts Ziemassvētku gaidās varētu kaut kādā veidā tikt apstiprināts.

Šādu situāciju pilnībā izslēgt nevar, jo CSDD kā privātuzņēmums nenoliedzami ir gards kumosiņš. Pērn vien CSDD ieņēmumi bija vairāk nekā divi miljoni latu un, ja vēl padomā, kāds ir šī uzņēmuma potenciāls - faktiski šeit ir runa par monopolu ar garantētu peļņu.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šodien, 19.oktobrī apstiprināja jaunos Rīgas domes saistošos noteikumus par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, informē pašvaldībā.

Šie saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tiek ierosināts un pārskatīts funkcionāli nepieciešamais zemes gabals dzīvojamai mājai, kurai privatizācija uzsākta saskaņā ar likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un likumu Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju<http://likumi.lv/ta/id/70529-par-kooperativo-dzivoklu-privatizaciju>.

Pilsētā dažkārt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals - zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi - ir daudz lielāka, nekā būtu nepieciešams un rada mājas īpašniekiem papildus izdevumus gan apsaimniekojot, gan maksājot zemes nodokli.

Jautājumā par pazemināto PVN likmju piemērošanu apkurei, mācību grāmatām, medikamentiem Ministru prezidents sācis «klusiņām» pievienoties Tautas partijas pozīcijai.

TP pozīcija esot, ka akcīzes nodoklis nav jāievieš pirms ES prasītā termiņa – 2014. gada 1. janvāra. Uzsverot to, ka ir fakti, kas liecina – sarunas par valsts uzņēmumu privatizāciju notiek, TP līderis, atzina, ka atbalsta Lattelekom valsts daļas privatizāciju, jo šajā nozarē vairs nepastāv monopols. Par šā uzņēmuma privatizāciju vairākas tikšanās esot bijušas arī ekonomikas ministram Artim Kamparam. Savukārt piesardzīgi viņš izturoties pret Latvenergo un Latvijas dzelzceļa privatizāciju, jo, iespējams, ka enerģētikas liberalizācija Eiropas Savienībā tikšot pārskatīta un, iespējams, atgriezīsies regulētais tirgus.