Pasaules finanšu krīze aizķērusi arī pazīstamās Krievijas izcelsmes dziedātājas Allas Pugačovas maciņu. Tā māksliniece norādījusi žurnālistiem kādā preses konferencē Maskavā, raksta interfax.ru.

"Mani tā [finanšu krīze] ir skārusi. Es nevaru izņemt naudu no bankas. Es ar šo naudu rēķinājos," sacījusi A. Pugačova.

Māksliniece norāda, ka naudu lielajai atvadu turnejai dziedātāja aizņēmusies no draugiem. "Par laimi man ir labi draugi. Viņi sametās naudu, un es par to noorganizēšu koncerttūri," tā A. Pugačova.

"Es neatvados no skatuves pavisam. Vienkārši pārtraucu koncertēšanu kā dziedātāja," norādījusi pazīstamā māksliniece.

Pēdējos gados Čiekurkalna tirgus tuvumā durvis vēruši dažādi veikali, visiem ir – pozitīva attieksme pret biznesa vietas izvēli, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus klātesamības faktors veicinājis veikalu vieglāku atrašanu, taču klientu pieplūdumu nav ietekmējis, jo veikalu mērķa auditorija ir ļoti specifiska.

Čiekurkalna tirgus apkārtnē, Ropažu ielā, mājvietu raduši daudzi dažāda profila preču tirgotāji. Jau vairāk nekā divus gadus šajā rajonā netālu no tirdziņa, ko tautā ierasts dēvēt par Čierīti, atrodas viens no diviem Gemoss specializētajiem veikaliem, kura sortiments paredzēts galvenokārt bāriem, restorāniem un viesnīcām, kā arī tiem, kuriem patīk rosīties pa virtuvi, izmantojot īpašus virtuves aksesuārus un izejvielas. Kā izrādās, Ropažu ielas Gemosu ir iecienījuši ne tikai gardēži, bet arī garnadži. «Pirmajā pastāvēšanas gadā veikalu bija iecienījuši negodprātīgi «klienti», kuri uz veikalu nāca kā uz darbu. Šī iemesla dēļ veikalam tika noslēgts līgums ar apsardzes kompāniju, taču tad veikala godprātīgie klienti sāka justies neomulīgi. Šobrīd jautājums ir atrisināts, palielinot darbinieku skaitu un, protams, uzstādot novērošanas sistēmas,» stāsta Gemoss vadītāja Ieva Treija.

Veikalu tīkls SIA Maxima Latvija sadarbojas ar SIA Leversa, kuras izplatīto konservēto gurķu tirdzniecību šodien apturēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), informē SIA Maxima Latvija komunikāciju speciālists Jānis Beseris.

Beseris apliecina, ka Maxima veikalos var iegādāties SIA Leversa izplatītos konservētos gurķus, taču veikalos nopērkamie gurķi gan neesot pārmarķēti.

Šobrīd Maxima Latvija veic noliktavu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka veikala pircēju grozos nenonāk PVD konstatētie Marinēti gurķi ungāru gaumē, kuriem ir beidzies derīguma termiņš.

Mūsu veikalos neatrodas šīs firmas izplatītie konservētie gurķi, uz kuru vākiem ir uzlīmēts zaļš papīrs, kuru noplēšot var redzēt, ka vāks daļēji pārkrāsots. Veikalā esošie gurķi ir ar oriģinālmarķējumu, uzsver Beseris.

Ja tomēr veicot noliktavu pārbaudi, tiks atklāta bojātā konservēto gurķu partija, tad SIA Maxima Latvija arī domās, ko darīt tālāk ar šiem sadarbības partneriem, stāsta Beseris.

Latvijas un Polijas gurķi pirmo reizi veikala plauktā mērojas spēkiem godīgā cīņā ar reālo cenu, norāda dārzeņu audzētāji .

DB veiktie aprēķini liecina, ka garos gurķus pašmāju audzētāji pašlaik tirdzniecības ķēdēm pārdod par aptuveni 3,2 eiro kilogramā, savukārt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos to cena pieaug līdz aptuveni 4,4 eiro. Piemēram, Rimi Latvia tīkla veikalā Valdemārs 20. martā Latvijas gurķi maksāja 4,39 eiro, savukārt no Polijas ievestie – 3,79 eiro. Getliņu tomātu kilograma cena tiklā pašlaik ir 5,99 eiro, kas ir 15% mazāk nekā šajās dienās pirms gada. Savukārt Mežvidu tomāti maksā 5,49, kas ir par 7% lētāk. «Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc Latvijas tomātiem šobrīd ir vērtējams kā ļoti labs, pat lielāks nekā piedāvājums,» atzīmē Dace Valnere, Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste. Maxima Latvija tīkla veikalos pašmāju garie gurķi maksā 4,39 eiro kilogramā, poļu gurķus nopirkt nevar, savukārt no Spānijas ievesto akcijas cena ir 1,39 eiro. Trešo dienu lielākajos abu tīklu veikalos pieejami arī vietējie lauka gurķi, kuru kilograma cena pirmajās dienās ir 4,99 eiro. Savukārt Rīgas Centrāltirgū vietējo gurķu vēl pārdošanā nav, toties plaši pārstāvēti poļu un ukraiņu audzētāji, kuru produkciju var iegādāties, šķiroties no 2,5 līdz 3 eiro par kilogramu.

Šajā pavasarī SIA Mārupes siltumnīcas gurķi ienākušies aptuveni nedēļu agrāk nekā pagājušajā gadā, sacīja siltumnīcas ražošanas daļas vadītāja Maruta Kravale.

«Pirmie gurķi iesēti 5.janvārī un patlaban aizņem 3,6 hektārus stikla siltumnīcās. Pagājušajā piektdienā novākti aptuveni 700 kilogrami, savukārt līdz šodienai esam novākuši jau deviņas tonnas,» sacīja Kravale.

Viņa norādīja, ka Latvijas gurķi atšķiras no importa produkcijas gan ar garšu, gan smaržu, lai gan arī Spānijā vai Holandē gurķi tiek audzēti ar līdzīgu tehnoloģiju. Agronome atzina, ka tirgū jau pirms mēneša parādījušies viltojumi - jaunie gurķi ar Mārupes uzlīmi, kuru izcelsmes valsts esot Polija.

Līdzās jauno gurķu ražai Mārupes siltumnīcā drīzumā ienāksies arī tomāti. Pērn pirmās ražas bija maija sākumā, šogad tās jau būs aprīļa vidū. Tomāti stādīti trīs hektāros, un plānotā agro tomātu raža varētu būt 38 tonnas mēnesī.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Pagājušajā nedēļā pie pircējiem nonākuši SIA «Ints un Co» siltumnīcās Bauskas novada Gailīšu pagastā audzētie gurķi. Tie par trīs eiro kilogramā tirgoti uzņēmuma veikalā «Rozīte» un tirdzniecības kioskā Bauskā, kā arī dārzniecībā. Plānots, ka no šīs nedēļas zaļie, kraukšķīgie dārzeņi būs nopērkami sadarbības partneru veikalos Bauskas un apkārtējos novados, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

SIA «Ints un Co» valdes loceklis Ints Jākobsons atklāja, ka vietējās kundes uzticīgi gaida, kad varēs iegādāties vietējo produkciju. Šogad augiem pietrūkusi saules gaisma. «Kurini, cik gribi, ja nav gaismas, viss nīkuļo,» stāsta I. Jākobsons, piebilstot, ka tagad situācija krietni uzlabojusies, gurķi ir stingrāki un prāvāki nekā pirmie noplūktie.

Pusgaro, gludo gurķu ražai šogad izvēlētas 'Melen' un 'Katrina', bet īso, rupjkārpaino – 'Merengue' un 'Mirabelle' šķirnes. Gurķi tiek audzēti aptuveni 1000 kvadrātmetru platībā. «Ints un Co» vadītājs spriež, ka tas ir pietiekami, un par paplašināšanos nedomā, jo tad būtu jāmeklē lielāks noieta tirgus, jādomā par iekļūšanu kādā no lielajiem veikalu tīkliem un jālikvidē daļa puķu. Pieredze rādot, ka pircējiem par gurķiem vislielākā interese ir, kamēr piemājas dārziņos nav ienākusies pašu audzētā dārzeņu raža. Parasti jūlija vidū dārzniecībā gurķu vietu ieņem krizantēmas.

Krievu estrādes zvaigzne Alla Pugačova slēgusi savu mūzikas festivālu Krimā un atgriezīsies Jūrmalā rīkotajā festivālā Jaunais vilnis, vēsta laikraksts Vesti.

Kā laikrakstam stāstīja informētas personas, Pugačova nedēļas nogalē apmeklēja telekanāla Muz-TV ikgadējo mūzikas balvu ceremoniju, lai atjaunotu kontaktus ar Jaunā viļņa organizētāju Igoru Krutoju.

Krutojs balvu ceremoniju apmeklēja kā Muz-TV prēmijas dibinātājs.

«Alla pieņēmusi lēmumu no jauna satuvināties ar Krutoju. Tagad viņa apmeklēja Muz-TV, bet jūlijā, iespējams, ieradīsies uz Jauno vilni,» laikrakstam skaidroja dziedātājai pietuvinātas personas.

Pugačova pēdējos gados neapmeklēja Jauno vilni, bet 2011.gadā Ukrainas Melnās jūras kūrortā Jaltā atklāja pati savu mūzikas festivālu Crimea Music Fest. Festivāls norisinājās arī 2012.gadā, taču šogad vairs nenotiks.

Sergejs Pugačovs, kas savulaik tika dēvēts par Putina baņķieri, jo baudīja lielu ietekmi Kremlī, iesniedzis prasību par 10 miljardu ASV dolāru piedziņu no Krievijas.

Pugačova biznesa impērija izjuka, kad viņš zaudēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina labvēlību.

Viņa advokāti pirmdien iesniedza prasību pret Krieviju, kas, visticamāk, tiks izskatīta Hāgas Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā, pavēstīja Pugačovam tuvs avots, kurš vēlējās palikt anonīms.

Juristi par prasību sīkāk plāno pastāstīt otrdien Parīzē.

Maskava jau cīnās pret vienu šīs tiesas lēmumu, ar kuru tai tika uzdots izmaksāt 50 miljonus ASV dolāru lielu kompensāciju Mihaila Hodorkovska vadītās Krievijas lielākās naftas kompānijas Jukos bijušajiem akcionāriem.

«Pugačova kungs pacietīgi gaidījis šo brīdi, lai nāktu klajā ar šo milzīgo kompensāciju prasību, kas atpaliek vienīgi no Jukos,» norādīja ar Pugačovu saistītā persona.

Pirmās Latvijas gurķu ražas šogad ir gaidāmas marta pirmajā pusē, savukārt tomāti - aprīļa vidū, aģentūrai BNS sacīja aptaujātie dārzeņu audzētāji.

Dārzeņu audzētāju kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi valdes loceklis Jānis Bušs aģentūrai BNS teica, ka pirmo gurķu ražu plānots ievākt līdzīgā laika periodā kā pērn. «Marta pirmajā nedēļā mums sākas siltumnīcas saimniecībām pirmā jaunā gurķu raža. Ļoti cerams, ka mums te nebūs tā kā šobrīd viss apmācies un miglains. Gurķiem, lai augtu sulīgi skaisti un zaļi, ir vajadzīga saules gaisma. Cerams, ka saule spīdēs, gurķi būs un ap 5.martu, vēlākais uz 8.martu,» norādīja Bušs, piebilstot, ja turpmākās trīs nedēļas būs apmācies un tumšs laiks, tad gurķi ienāksies vēlāk - ap 12.martu.

Savukārt pirmie tomāti gaidāmi aprīļa sākumā, norādīja Baltijas dārzeņu valdes loceklis.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

A/S Čiekurkalns saņēmis konceptuālu atbalstu no Satiksmes departamenta par stāvvietas izveidi Čiekurkalna tirgus teritorijā.

Tuvākajā laikā A/S Čiekurkalns gatavos nepieciešamo autostāvvietas projektu un dokumentāciju stāvvietas izveidei.

Čiekurkalna tirgus teritorijā ieplānotajā stāvvietā būs iespēja izvietot 150 automašīnas. Ja autovadītāji stāvvietu aktīvi izmantos, tad vēl blakus esošajās A/S Čiekurkalns piederošajās teritorijās varēs papildus izvietot 100 līdz 110 automašīnas, raksta Rīgas domes portāls.

Palielinoties satiksmes intensitātei pa Ropažu ielu, jau pašlaik Čiekurkalna tirgus teritorijā daudzi autovadītāji uz dienu novieto savus automobiļus un tālāk uz centru dodas ar tramvaju. Tāpēc A/s Čiekurkalns kopā ar Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekciju pieņēma lēmumu transporta plūsmas atslogošanai Rīgas centrā ierīkot labiekārtotu, apsargātu automašīnu dienas stāvvietu tirgus teritorijā. Jau šobrīd 6. tramvaja kustības intensitāte dod iespēju no Čiekurkalna tirgus stāvvietas nokļūt centrā 15 minūšu laikā.

Čiekurkalnam ir labs potenciāls, uzskata tur strādājošie uzņēmēji, bet atbaida komunikāciju trūkums un veci stereotipi.Vēsturiski Čiekurkalns veidojies kā viens no Rīgas strādnieku rajoniem, arī vēl padomju laikā tas bija izteikts mazstāvu dzīvojamās apbūves rajons, kas 80. gados dažviet visai haotiski daļēji tika nojaukts, atbrīvojot vietu kārtējām daudzdzīvokļu ēkām. Čiekurkalna ielu struktūra saglabājusies kopš rajona pirmssākumiem - vēl no 19. gadsimta beigām - to veido divas vienvirziena ielas - 1. un 2. līnija -, kuras savieno deviņas numurētas šķērslīnijas, kā arī Gaujas iela.

Galvenā Čiekurkalna maģistrāle ir 1. līnija, kas tradicionāli kalpo kā neoficiāla Brīvības ielas dubliere virzienā uz Juglu. Līdz ar intensīvāku satiksmi tā arī ir veidojusies kā ekonomiski aktīvākā Čiekurkalna iela, kur izvietojušies vairums rajonā bāzēto uzņēmumu.

Čiekurkalna provinciālo infrastruktūru pēdējos gados ir atsvaidzinājuši vairāki nozīmīgi tā tuvumā realizēti projekti - tā ir Iekšlietu ministrijas (IeM) administratīvā ēka 1. līnijas sākumposmā, salīdzinoši nesen atvērtā Austrumu maģistrāle, kas perspektīvā te krustosies arī ar Ziemeļu transporta koridoru. Uzņēmēji teic, ka nekādu lielo ietekmi uz rajona iekšējo dzīvi šie objekti pagaidām nav atstājuši, ja nu vienīgi sarežģītāka kļuvusi transporta kustības shēma, īpaši Rīgas centra virzienā.

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Sakarā ar zarnu nūjiņas infekciju importa dārzeņiem jāveic pastiprināta kontrole un, iespējams, «jātaisa ciet robežas».

Tā situāciju pēc Eiropā atklātās zarnu nūjiņas infekcijas uzliesmošanas, cilvēkiem uzturā lietojot Spānijas dienvidos audzētos gurķus, vērtē asociācijas Latvijas dārznieks valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti gan norāda, ka robežas slēgšanai nav pamata un pašiem patērētājiem jābūt uzmanīgiem.

Saskaņā ar jaunāko informāciju, Vācijā izplatījusies zarnu nūjiņas infekcija, ar kuru inficēti jau vairāki simti cilvēku, no tiem miruši desmit. Saslimšana ar hemolītiski urēmisko sindromu izraisījusies pēc tam, kad cilvēki uzturā lietojuši no Spānijas dienvidiem ievestos gurķus. Tiesa, Spānijas lauksaimniecības ministre jau paziņojusi, ka Spānijā infekcijas slimības izplatība nav konstatēta un, lai gan Vācijā nogādātās gurķu kravas jau iznīcinātas, neesot pamata apgalvojumiem, ka gurķi ar bīstamo zarnu nūjiņas paveidu piesārņoti to izcelsmes valstī. Iespējams, piesārņojums radies to transportēšanas laikā, vēsta Diena.

Nāvējošā zarnu infekcija Vācijā tuvākajās dienās izraisīs vēl vairāk cilvēku saslimšanu, paziņojuši Vācijas zinātnieki, vēsta BBC.

Vācijā infekcija jau ir izraisījusi četrpadsmit cilvēku nāvi, bet saslimuši ir vairāki simti. «Mēs ceram, ka saslimušo skaits samazināsies, tomēr baidāmies, ka stāvoklis paliks tikai ļaunāks,» norādīja Olivers Grieve Šlēsvigas-Holšteinas Universitātes medicīnas centra pārstāvis. Šeit tiek ārstēta lielākā daļa saslimušo.

Pēc jaunākajiem datiem Vācijā ir saslimuši 329 cilvēki, ziņo Roberta Koha institūts. Arī Zviedrijā, Šveicē, Dānijā, Nīderlandē un Lielbritānijā ir novēroti atsevišķi saslimšanas gadījumi.

Jau ir rakstīts, ka ar infekciju cilvēki saslima pēc Spānijas dienvidos audzētu gurķu lietošanas uzturā. Spānija savu vainu infekcijas izplatībā noliedz – norādot, ka joprojām nav skaidrs, kad un kur gurķi ir tikuši piesārņoti ar bīstamo zarnu nūjiņas paveidu.

Zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» darbinieces Sandra Griņēviča un Kristīne Cīrule aprūpē stādus, lai pie pircējiem aprīlī nonāktu pirmie gurķi. Kad darbs siltumnīcā pie jau augošajiem būs paveikts, šīs nedēļas laikā ar gurķu dēstiem plānots piestādīt vēl vienu no saimniecības siltumnīcām, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Aprīlī lielveikalu piedāvājumā parādīsies Zaļenieku novada zemnieku saimniecībā «Mežacīruļi» audzētie gurķi, solījusi saimniece Vija Cīrule. Viņas saimniecībā lietā liek siltumu, kas rodas, elektrības ieguvē sadedzinot saražoto biogāzi.

Kā skaidrojusi zemniece, jaunajā biznesa nišā – salātu, garšaugu un gurķu audzēšanā – zemnieku saimniecība spēkus iemēģināt sāka pagājušajā gadā. Arī pašlaik «Mežacīruļos» jaunā joma vēl nav uzskatāma par nostabilizējušos. Pēc V.Cīrules teiktā, tam, visticamāk, vajadzēšot trīs līdz piecus gadus.

Šogad saimniecībā uzceltajā modernajā siltumnīcu kompleksā vairāk nekā pushektāra platībā jau 6. janvārī sākti darbi, lai aprīlī pie patērētāja nonāktu pirmie salāti. V.Cīrule paredz, ka tirdzniecībā tie parādīsies aptuveni no 5. līdz 10. aprīlim, gurķi, iespējams, nedaudz vēlāk. «Mežacīruļi» audzē vairāku šķirņu salātus – gan tādus, kas cieņā individuālajiem pircējiem, gan ēdināšanas uzņēmumos pieprasītos –, kā arī garšaugus – baziliku, timiānu, piparmētru un citus, raksta Zemgales Ziņas.

Uzņēmums Leversa, kas Latvijā izplatījis marinētus gurķus ar beigušos derīguma termiņu 2011. gadā, pārmarķēšanu konstatējis tikai kādu laiku pēc produkta saņemšanas, informē uzņēmuma pārstāvis Viktors Bižans.

Viņi norāda, ka vāciņa aplīmēšanu ir veicis produkta ražotājs Vjetnamā - viltīgā veidā, kuru nebija tik vienkārši konstatēt.

Lai nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos, uzņēmums ir pieņēmis lēmumu pārtraukt attiecības ar šo Vjetnamas ražotāju, kā arī kopā ar juristiem izskata iespējas piedzīt zaudējumus tiesas ceļā.

Kā norāda V. Bižans, kopējais pasūtītās produktu partijas apjoms bija liels, vairāki desmiti tūkstoši burciņu, tāpēc pamanīt, kurai individuālajai burciņai bija normāls zaļš vāciņš, un kurai - zaļa uzlīme, faktiski nebija iespējams. No visas partijas burciņas ar viltotajiem vāciņiem veido tikai nelielu daļu. Kompānija ar šo ražotāju bija sadarbojusies vairākus gadus, tāpēc uzticējās produktu kvalitātei. Tiklīdz vāciņu viltošana tika pamanīta, uzņēmums uzreiz brīvprātīgi apstādināja piegādes tirgotājiem un sāka veikt piegādātā produkta izņemšanu no aprites. Tā kā produktu piegādes bija veiktas nesen, tad lielākā daļa šī produkta vēl atradās noliktavās un līdz plauktiem vēl nebija nonākusi.

Tas ir ļoti labi, ka pie mums notiek tādi pasākumi kā konkurss «Jaunais vilnis» – Jūrmalas restorāni un viesnīcas pēc aukstās ziemas beidzot var nopelnīt. Zālē sēž cilvēki, kuru kopējie ienākumi pārsniedz Latvijas iekšzemes kopproduktu – tas taču ir labi. Iespējams, viņi te sāks kādu biznesu vai nopirks nekustamo īpašumu. Var teikt, ka šajās dažās dienās mēs kļūstam par Azūra krasta filiāli, piektdien publicētā intervijā Lietišķajā Dienā šādu viedokli pauž uzņēmuma Baltijas ceļojumu grupa vadītājs Vladislavs Korjagins.

«Mums ir ļoti īsa atmiņa. Alla Pugačova festivāla atgriešanos Jūrmalā salīdzināja ar putnu atgriešanos pilsētā. Un viņai ir taisnība. Atcerēsimies, kā izskatījās Jūrmala pirms tam – gluži kā pilsēta pēc kara. Pietiek paskatīties uz Ķemeriem, kuros, šķiet, ir pabijuši barbari. Vai atceramies, kā pirms vairākiem gadiem izskatījās Hotel Jūrmala SPA?» vaicā uzņēmējs un norāda, ka tieši dažādu Krievijas festivālu rīkošana veicināja Jūrmalas atdzimšanu.

«Jā, var diskutēt par to māksliniecisko vērtību, toties vismaz vasaras mēnešos pilsētā ir dzīve.» Vaicāts, kādēļ, viņaprāt, Latvija ir tik pievilcīga pašiemJaunā viļņa rīkotājiem, V.Korjagins spriež, ka pirmām kārtām tas ir tradīciju spēks. Dzintaru koncertzāle kļuvusi par leģendāru, un te noteikti ir nostalģijas elements – daudzas zvaigznes šeit sāka savu karjeru, un tādi zīmoli kā Raimonds Pauls, Laima Vaikule vai festivāls Jūrmala joprojām ir ļoti spēcīgi.

SIA Mārupes siltumnīcas ar bankas Citadele līdzfinansējumu ir izbūvējusi jaunas siltumnīcas gurķu audzēšanai arī ziemas sezonā, informē bankas pārstāvji.

Turpmāk gada aukstajos mēnešos Latvijā audzētie gurķi konkurēs ar Spānijā, Polijā un citās valstīs audzētajiem dārzeņiem. Šonedēļ siltumnīca tiek stādīti gurķu stādi, lai jau pēc mēneša Latvijas iedzīvotāji varētu veikalos iegādāties Latvijā audzētos gurķus.

Mārupes siltumnīcas ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas audzēs gurķus arī ziemas sezonā. Latvijā lielākais dārzeņu audzētājs siltumnīcās jaunā projekta būvniecībai un iekārtošanai ieguldījis 2,2 miljonus eiro, izbūvējot 5000 kvadrātmetru lielu jaunu siltumnīcu ar ziemas apstākļiem atbilstošu apgaismes tehniku.

«Ideju smēlāmies no līdzīgām siltumnīcām Somijā. Mūs iedrošināja Igaunijas labais piemērs, kur arī ziemā tiek ražoti vietējie gurķi, taču līdz Latvijas tirgum tie nenonāk, jo ir gana liels pieprasījums vietējā tirgū,» stāsta Mārupes siltumnīcas līdzīpašnieks un vadītājs Kaspars Brunovskis. «Ja līdz šim savās siltumnīcās varējām audzēt gurķus un tomātus no marta līdz oktobrim, tad tagad varēsim ievākt ražu visu gadu,» viņš piebilst.

Čiekurkalna tirgus teritorijā 4. jūnijā pilnībā tiks atvērts Latvijā vienīgais Zemnieku tirdzniecības centrs.

Šī tā saucamā zaļā tirgus, kur tieši no saimniecībām produkciju piedāvā Latvijas zemnieki, pirmā kārta tika atklāta jau februārī, bet tagad ekspluatācijā tiek nodota arī 2. un 3. kārta, tādējādi centrs ir ieguvis savu galīgo veidolu.

Zemnieku tirdzniecības centra Čiekurkalnā kopplatība ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis kvadrātmetru un tajā pastāvīgi «saimnieko» vairāk nekā 50 Latvijas zemnieku saimniecības, kas gatavas rīdziniekiem tiešā veidā tirgot savu produkciju. Lai atzīmētu tirdzniecības centra pabeigšanu, zemnieki nolēmuši par godu šim notikumam atvērt Zemeņu tirgu un nosvinēt šo notikumu ar trīs dienu ilgu Zemnieku maratonu.

«Čiekurkalna tirgus bija Rīgas pastāvīgo zaļo tirgu jaunatklājējs, jo līdz šim pilsētā vienīgi gadatirgos un atsevišķās nelielās vietās varēja iegādāties zemnieku produkciju, bet mēs bijām pirmie, kas zaļo tirgu padarīja par pastāvīgu tirgošanās vietu,» stāsta AS «Čiekurkalns» ģenerāldirektors Juris Āzers. Tirgus vadītājs atgādina, ka zemniekiem par samazinātām cenām tiek piedāvātas īpašas tirdzniecības vietas, bet apmaiņā pret šo tirgus pretimnākšanu zemnieki piedāvāja maznodrošinātajiem rīdziniekiem savu produkciju par ievērojami pazeminātām cenām. 4. jūniju var uzskatīt par Zemnieku tirdzniecības centra dzimšanas dienu, jo beidzot pilnībā nododam šo kompleksu ekspluatācijā un zemnieki ir ieguvuši mūsdienīgas un labiekārtotas tirdzniecības telpas, tā J. Āzers.

Būvniecības pēdējā posma sākumu jeb spāru svētkus energoefektīvajām daudzdzīvokļu mājām – “Lieplejas” , Čiekurkalna 5. šķērslīnijā atzīmējis vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat grupa”.

2022.gadā tika uzsākta celtniecība divām identiskām daudzdzīvokļu ēkām “Lieplejas”, kuras ir pirmās daudzdzīvokļu mājas Latvijā, kurām apkuri nodrošina zemes siltumsūknis kombinācijā ar saules paneļiem, ļaujot baudīt enerģētisko neatkarību no ārējiem piegādātājiem.

Tepat Grupa piesaista 1,8 miljonus eiro divu namu celtniecībai Čiekurkalnā 

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” piesaistījis no Swedbank 1,8...

“Tepat grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda: “Abu māju (vairāk nekā 2100 m2) būvniecība norit kā plānots un 2024.gada februārī tās tiks nodotas ekspluatācijai, kas nozīmē, ka pārcelšanos uz jauno dzīvesvietu īpašnieki var paredzēt jau 2024.gada sākumā. Šobrīd rezervēti vairāk nekā 50% no visiem pieejamiem dzīvokļiem. “Liepleju” veiksmes stāsts viennozīmīgi ir maksimālā iespējamā energoefektivitāte un ilgtspējīgie tehniskie risinājumi, kas būtiski samazina dzīvokļa kopējās ekspluatācijas izmaksas. Paredzēts, ka līdz pat 100% no apkures izmaksām segs saražotā saules enerģija.”

Par energoefektīvu, reālajam patēriņam atbilstošu risinājumu dzīvokļu apkures nodrošināšanā un karstā ūdens sagatavošanā rūpējas ģeotermālais zemes siltumsūknis, kura darbību nodrošina saules paneļu elektrostacija, kas izvietota uz mājas jumta. Visi dzīvokļi aprīkoti ar zemgrīdas apkures sistēmu un rekuperācijas ventilācijas iekārtām vienmērīgai gaisa apmaiņai katrā no dzīvokļa telpām.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat grupa” Latvijas tirgū darbojas kopš 2014. gada un līdz šim realizējis vairākus daudzdzīvokļu ēku projektus: “Āgenskalna Priedes”, “Dižskabārdis” Āgenskalnā, “Meinharda nams” Čiekurkalnā, “Raunas Rezidences” un “Monrepo Nams” Teikā un citus.