Otrdien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz noteikt jaunas prasības personas kodu piešķiršanai, turpmāk nesaistot tos ar dzimšanas datumu, informē Iekšlietu ministrija.

Tādējādi tiks novērsta iespēja, izmantojot personas koda pirmajā daļā ietverto informāciju ar norādi uz personas vecumu, veidot tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, kā arī mazināt iejaukšanos personas privātajā dzīvē.

Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie cipari būs automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi jeb savienojuma zīmi. Pēdējie pieci cipari nesniegs tiešas ziņas par fizisko personu, bet tikai palīdzēs viņu identificēt.

Pasaulē visvairāk ar dzīvi ir apmierināti Ziemeļeiropas iedzīvotāji. Par to liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izveidotais pasaulē laimīgāko valstu saraksts, kura augšgalā ir Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija.

Papildus tam valstis tika ierindotas sarakstā arī ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda datus par valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī bezdarba līmeni valstī.

10. Beļģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.3

Prognozes par nākotni: 75.5

IKP uz vienu iedzīvotāju: 49 888 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 6.5%

9. Norvēģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.5

Prognozes par nākotni: 84.3

IKP uz vienu iedzīvotāju: 98 822 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 2.6%

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Bulgārijas nacionālās loterijā uzsākta izmeklēšana pēc tam, kad divas reizes pēc kārtas loterijā laimīgie cipari bijuši vienādi, ziņo Ananova.com.

Pēc tam, kad 6. un 10. septembrī Bulgārijas nacionālajā loterijā izkrita cipari 4, 15, 23, 24, 35 un 42, valsts sporta ministrs Svilens Sveikovs devis rīkojumu uzsākt izmeklēšanu.

Bulgārijas matemātiķis Mihails Konstantīnovs norāda, ka iespēja šādam notikumam ir viens pret 4.2 miljoniem, taču viņš arī norāda, ka šādas sagadīšanās var notikt.

Loterijas vadītāja vietniece Marija Janeva izslēdza jebkādas manipulācijas iespējas, piebilstot, ka katru reizi, kad notiek izloze, to vēro speciāla komiteja. Turklāt cipari abās loterijas reizēs esot izlozēti savādākā secībā.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 1 lata piemiņas monētu Ciparu monēta. Monētas grafisko dizainu veidojis Ilmārs Blumbergs un ģipša modeli - Jānis Strupulis. Tā kalta Austrijas kaltuvē Münze Österreich, Db.lv informēja Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Septiņstūru Ciparu monēta ir viena no neparastajām LB monētām. Ciparu monēta nes ziņu par skaitļiem kā cilvēku radītām zīmēm, kurām piemīt dižs spēks. Monētas dizaina autors Ilmārs Blumbergs saka tā: "Mūsdienu pasaulē informācijas apritei ir primāra nozīme. Veidojot, glabājot, pārraidot informāciju digitālā veidā, tiek izmantoti cipari. Tikai divi cipari - 0 un 1. Kas izteikts ciparu kodā, kļūst pieejams mums visiem. Divi cipari vienojuši pasauli".

Ciparu monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā tirāža - 5,000. Šo un citas Latvijas jubilejas un piemiņas monētas iegādājamas LB un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās - bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena LB kasēs - Ls 28.00.

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

Piektdien publiskoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veicēja konkursa pretendentu piedāvājumi - kopumā saņemti divi piedāvājumi. Bibliotēku sola uzbūvēt par 458 vai 555 miljoniem LVL

Skonto Būve, RBS Skals un Re&Re, kas apvienojušies Nacionālajā Būvnieku apvienībā bibliotēku plāno uzcelt par 458 339 598 LVL (finanšu piedāvājuma kopsavilkums), bet juridiskā apvienība, kurā apvienojušies SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes bibliotēku ir gatava uzbūvēt par 555 445 124 LVL.

Savukārt pēc šā brīža cenām Nacionālās Būvnieku apvienībās iesniegtais piedāvājums ir 139,5 miljoni LVL, bet SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes - 189,45 miljoni LVL.

"Atsevišķi cipari no šiem diviem piedāvājumiem ir metami miskastē," norādīja Jaunie Trīs brāļi vadītājs Zigurds Magone.

Runas par bezizejas stāvokli Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) «Breksita» sarunās ir pārspīlētas, piektdien atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Man ir radies iespaids, ka runas par bezizejas stāvokli starp ES un Apvienoto Karalisti ir pārspīlētas,» Briselē sacīja Tusks.

«Kaut arī progress ir nepietiekams, tas nenozīmē, ka progresa nav nemaz.»

Pie šāda slēdziena viņš nonācis, klausoties Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas runā ceturtdienas pusdienās un pēc diskusijām par «Breksita» sarunām ar pārējo 27 ES valstu līderiem.

ES 27 dalībvalstu, kas blokā būs palikušas pēc Lielbritānijas izstāšanās, līderi vienojušies gatavoties nākamajai «Breksita» sarunu fāzei, tomēr norāda, ka šobrīd nav panākts pietiekams progress, lai šādas sarunas sāktu.

««Breksita secinājumi pieņemti. Līderi devuši zaļo gaismu tam, lai notiktu iekšējā ES27 gatavošanās otrajai fāzei,» tviterī paziņoja Tusks.

Patlaban bankām ir pārspīlētas prasības attiecībā uz zema riska darījumiem, otrdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Finanšu sektora attīstības komitejas priekšsēdētājs Valdis Bergs.

Atsaucoties uz veikto LTRK biedru aptauju, Bergs sacīja, ka LTRK biedri vienmēr bijuši noziedzīgo līdzekļu legalizēšanas novēršanas ("anti money laundering" - AML) politiku atbalstoši, taču vienlaikus norāda uz lielo administratīvo slogu, lai šīs prasības izpildītu. Pēc LTRK biedru paustā, AML prasības esot pārspīlētas uz zema riska darījumiem, turklāt bankas prasa uzņēmējiem pašiem veikt šīs pārbaudes un prasa par to komisijas maksu.

Bergs informēja, ka, pēc LTRK biedru paustā, AML prasības atšķiras arī Baltijā, piemēram, Lietuvā tās esot liberālākas, tāpēc uzņēmēji atver kontus tur.

Arī reputācijas risku izvērtēšana ir attaisnojama, taču zema riska darījumiem tā esot pārspīlēta, stāstīja Bergs. LTRK aicina bankas vairāk izmantot riskos balstītu pieeju.

Rīgā, Torņkalnā, ugunsgrēkā cietusi tekstiluzņēmuma Lenta ražotne, kurai dega jumts aptuveni 80 kvadrātmetru platībā, vēlāk jumts arī iebrucis, Db.lv pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.

Fabrikā Lenta tiek ražotas arī sarkanbaltsarkanās lentītes, kuras iedzīvotāji mēdz spraust sev pie krūts valsts svētkos.

Dzēšanas darbi bijuši sarežģīti, jo degošajai ēkas daļai bijis grūti piekļūt ar ugunsdzēsības tehniku. Notikuma vietā strādāja deviņas VUGD autocisternas, divas autokāpnes un viens autopacēlājs.

Izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts pēc pulksten 18 vakarā un tam tika izsludināts paaugstinātas bīstamības statuss.

Cilvēki ugunsgrēkā cietuši nav.

Kā savā Twitter kontā norāda pats uzņēmums, «ziņas par lentīšu ceha nedienām ir stipri pārspīlētas». «Sarkanbaltsarkanās lentītes pietiks visiem.»

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) tikās ar Ministru prezidentu A.Kalvīti, lai informētu par Ekonomikas ministrijas valdības rīcības plāna izpildē paveikto. K.Kariņš norādīja, ka valdībai jābūt kopīgai izpratnei par uzņēmējdarbības vides nozīmīgo lomu konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībā un dzīves līmeņa paaugstināšanos Latvijā. K.Kariņš uzsvēra, ka nepieciešams pārskatīt valdības politiku vairākos konkrētos gadījumos, piemēram, pārvērtēt Pārtikas veterinārā dienesta un Sanitārās inspekcijas pārspīlētās prasības uzņēmējiem, kas būtībā iznīcina mazos uzņēmumus. Vienlaikus tika atzīmēta VID nespēja cīnīties ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, tā nevēlēšanās atcelt preču pavadzīmes. Uzņēmējdarbības attīstību nesekmējot arī Vides ministrijas pārspīlētās un mainīgās prasības, sacīja K. Kariņš.

Iedzīvotāju gaidas attiecībā uz ienākumiem pensijas vecumā būtiski atšķiras no tā, kas viņus sagaida realitātē, secināts SEB bankas veiktajā pētījumā Pensometrs.

Vājās zināšanas un pārspīlētas cerības uz dažiem alternatīvajiem ienākumu avotiem neļauj cerēt uz vēlmju piepildījumu vecumdienās.

Lai nodrošinātu sev papildu ienākumus pensijā, 77% šodienas darba ņēmēju gatavojas strādāt arī vecumdienās, lai gan strādājošie savās atbildēs uzsver, ka vēlētos sākt baudīt vecumdienas agrāk, nekā viņiem pienāktos, kas ir pretrunā ar strādāšanu pensijas vecumā. 44% strādājošo paļaujas uz bērnu un ģimenes locekļu finansiālo palīdzību, bet 38% - plāno ienākumus no privātas uzņēmējdarbības, lai gan pēdējo 2 gadu laikā pensionējošos iedzīvotāju realitāte liecina, ka vien 5% no viņiem gūst papildu ienākumus. Šogad iezīmējās arī jauna tendence – 45% iedzīvotāju sagaida, ka papildu uzkrājumus pensijai viņiem nodrošinās darba devējs.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

«Ja Grieķija kaut kādu iemeslu dēļ tomēr pametīs eirozonu, tas nebūs nopietns ekonomisks satricinājums visai savienībai un eiro, jo tās ekonomikas apjoms ir salīdzinoši neliels (mazāk kā 3% no kopējā savienības IKP). Tieši pretēji, to var pat uzskatīt kā pozitīvu risinājumu organizācijas «bilances attīrīšanas» ziņā. Tāpat ir pārspīlētas prognozes par to, ka šādā gadījumā būtu sagaidāmas spēcīgas un negatīvas politiskās sekas. Grieķijas vēsture diezin vai atbaidīs vājākās valstis no dalības savienībā, lai gan tas var likt spēcīgākajām valstīm aizdomāties par to, vai tām ir vajadzīga tāda savienība par tādu cenu,» savu viedokli par atkal aktuālajām spekulācijām par Grieķijas nākotni monetārajā reģionā pauž ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

«Neskatoties uz visiem grieķu un savienības vadības pieņemtajiem mēriem, parādu krīze Grieķijā turpina attīstīties pēc visliktākā scenārija. Pat pēc divu starptautiskas palīdzību saņemšanas 240 miljardi eiro apmērā un parāda norakstīšanu privātajiem investoriem par 107 miljardiem eiro, ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Grieķijas ekonomika jau 4 gadus atrodas recesijā, šajā laikā zaudējot gandrīz 20% no IKP un pēc prognozēm – tautsaimniecības apjomi samazināsies arī 2013. gadā. Bezdarba līmenis jau ir sasniedzis 25%. Politiskā situācija visu laiku atrodas uz sociālā sprādziena robežas, Tas vedina uz domām, ka ES un eirozonas vadības piedāvātie krīzes izejas virzieni bija nepareizi. Tieši strauja valsts izdevumu samazināšana veicināja tik strauju IKP kritumu, lai gan parāda apjoms pret IKP nekrīt, bet turpina pieaugt un var pārsniegt 170% 2012. gadā un 180% 2013. gadā. Tādējādi sasniegt parāda mērķa rādītāju, kurš tika saskaņots sniedzot palīdzību – 120% no IKP līdz 2020. gadam, diezin vai izdosies bez papildus parādu norakstīšanas,» norāda L. Aļšanskis.

Šodien Saeima lems par jaunu elektrostaciju būvniecību, bet rīt galīgajā lasījumā skatīs Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus.

Abi parlamenta šīs nedēļas darba kārtībā iekļautie jautājumi tieši saistīti ar nepieciešamību Latvijā būvēt jaunas elektrostacijas, lai nodrošinātu valsti ar tai nepieciešamajiem energoresursiem pēc Ignalinas AES slēgšanas 2009. gadā.

Iepriekšējais piemirsts

Opozīcijas deputātu sagatavotais lēmumprojekts, par kuru Saeima diskutēs šodien, paredz uzdot valdībai nekavējoties sākt izstrādāt priekšprojektu jaunai elektrostacijai, kuras darbība balstītos uz cietā kurināmā, proti, ogļu un biomasas izmantošanu, kā arī sākt izstrādāt priekšprojektu Latvijas un Zviedrijas elektrosistēmu starpsavienojumam. Būtībā līdzīgu pasākumu veikšanu paredzēja arī Ekonomikas ministrijas sagatavotais jaunu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu ieviešanas scenārijs, kuru valdība akceptēja šī gada 11. martā. Taču jau ziņots, ka nedēļu vēlāk valdība, pēc finanšu ministra Ata Slaktera (Tautas partija) ierosinājuma, protokollēmumā veica grozījumus, kas paredz mazāku stingrību cietā kurināmā elektrostacijas projekta virzīšanā, un svītroja uzdevumu elektrostacijas priekšprojekta izstrādē paredzēt tā saistīšanu ar Latvijas - Zviedrijas elektrosistēmu starpsavienojumu. Tieši šī valdības rīcība pamudinājusi opozīcijas deputātus pieprasīt Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai pieņemtu lēmumprojektu, kas uzdod valdībai nekavējoties sākt darbu pie cietā kurināmā elektrostacijas priekšprojekta izstrādes, Db atzina Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. "Valdība jau 2006. gadā nolēma, ka Latvijā ir jābūvē ogļu elektrostacija, taču nezināmu iemeslu dēļ daži smagsvari to ir aizmirsuši," tā viņš. "Protams, arī ogles Latvija importē, taču ogles ir nopērkamas brīvā tirgū un cenu nosaka to ražotāji, kas konkurē savā starpā. Tādējādi tas ir jautājums par energoresursu diversifikāciju Latvijā. Nekas nebūtu iebilstams pret to, ka Latvijā būvē gāzes elektrostaciju, ja vien arī gāzi varētu pirkt brīvā tirgū, nevis tikai no Gazprom," uzsver Dz. Zaķis.Viņaprāt, ja Latvijā tiks uzbūvēta gāzes elektrostacija, ogļu elektrostacijas projektu "varam aizmirst, jo, kurš pirmais ienāks tirgū, tas te paliks." Saskaņā ar Ekonomikas ministrijā tapušo informatīvo ziņojumu par situāciju Latvijas elektroapgādē, pēdējos gados elektroenerģijas piegādes bilancē importa daļa nav samazinājusies zem 30 %. Tiesa, Latvijas siltumelektrostacijas varētu saražot daļu no importētās elektroenerģijas, taču tas būtu iespējams tikai tad, ja stacijas tiktu darbinātas režīmos, kuros to ražošanas izmaksas būtu augstākas. Tādēļ komerciālu apsvērumu dēļ Latvijā ražotā elektroenerģija pagaidām tiek aizstāta ar importu.

“Mēs esam īslaicīga investīcija uzņēmumā: mēs atpelnām sevi, turklāt iemācām uzņēmumus vai privātpersonas, kā pārdot un nopelnīt vairāk arī turpmāk,” – Pārdošanas skolas ideju skaidro tās dibinātājs un vadītājs JĀNIS VIEGLIŅŠ.

Jānis Viegliņš divus gadus ir mācījies Mūzikas akadēmijā, taču brīdī, kad nācās lemt, vai turpināt ceļu uz sapni par skatuvi, vai ļaut izpausties citam viņa talantam, Jānis izšķīrās par labu otram. Zēns no lauku ciemata, audzis bez tēva un trūkumā, spēja īstenot patiesu veiksmes stāstu: pārdevējs, zāles pārzinis, veikala vadītājs, četru veikalu vadītājs, sešu veikalu vadītājs, tirdzniecības vadītājs uzņēmumā, uzņēmuma direktors, tirdzniecības vadītājs Baltijā. – Es palīdzēju īstenot svešus sapņus, taču vienlaikus mācījos, lai padarītu savu sapni pilnīgāku – tā par šo periodu smaidot teic Jānis.

Pētījuma rezultātā SIA Lursoft ir konstatējis, ka no 9702 uzņēmumiem, kas atbilst kritērijiem, lielākās daļas uzņēmumu apgrozījums ir bijis ļoti niecīgs untikai 1600 neto apgrozījums 2002. gadā ir bijis lielāks par 250 000 Ls. « Tas liecina, ka lielākā daļa no kritērijiem atbilstošo uzņemumu faktiski ir amatnieku darbnīcas,» uzsver SIA Lursoft prezidents Ainārs Brūvelis. Viņaprāt, nebūtu lietderīgi ES līdzfinansējumu (tajā ir arī Latvijas nodokļu maksātāju nauda) atvēlēt uzņēmumiem, kuri sevi vēl nav pierādījuši, tātad tiem, kuru neto apgrozījums nepārsniedz 100 000 — 250 000 Ls, izņemot varbūt uzņēmumus ar specifisku darbības jomu. «Tie nav no gaisa grābti cipari, jo uzņēmumam jārēķinās ar darba samaksas pieaugumu un uz vienu cilvēku darba algas fondam gadā jārēķina 10 000 Ls, tātad, nodarbinot 10 cilvēku, šim mērķim gadā nepieciešams 0.1 milj. Ls,» pamato A. Brūvelis. Viņš atzīst, ka šo potenciālo ES naudas pretendentu rindas izretinātu kritērijs, kurš nosaka, ka uzkrātie zaudējumi nedrīkst pārsniegt 1/2 no pamatkapitāla, taču Lursoft to nav varējis izvērtēt. Latvijā lielākajai daļai uzņēmumu ir samērā neliels pamatkapitāls un tiklīdz rodas zaudējumi — biznesa neveiksmes vai kādas kļūdas dēļ, tā faktiski piekļūšana ES naudai ir liegta, kamēr uzņēmumiem ar lielu pamatkapitālu šāds risks ir ievērojami mazāks. «Latvijā lielākās daļas uzņēmumu pamatkapitāls ir 2000 Ls, bet vidējais — 28 636 Ls, tāpēc iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu apmērs daļai uzņēmumu pārsniegs pieļaujamo rādītāju,» norāda A. Brūvelis. Ja uzkrātos zaudējumus rēķina kopš uzņēmumu dibināšanas brīža, tad var būt, ka tiem, kuri ir investējuši miljonus ražošanas vai pakalpojumu sfēras attīstībā un ir salīdzinoši neliels pamatkapitāls, tiek svītroti no ES naudas pretendentu loka, jo ar savu peļņu šie ieguldījumu radītie zaudējumi daudziem vēl nemaz nav atpelnīti, skaidro A. Brūvelis. Viņš arī atgādina, ka īpašnieks, gūstot peļņu, var nolemt to izmaksāt dividendēs, nevis dzēst iepriekšējo gadu uzkrātos zaudējumus, tādējādi situācija ar uzkrātajiem zaudējumiem, ja tos rēķina kopš uzņēmuma dibināšanas, varētu būt pietiekoši drakonisks nosacījums. Turklāt šis nosacījums liedz uz ES līdzfinansējumu pretendēt uzņēmējsabiedrībām, kurām nav pamatkapitāla, piemēram, zemnieku saimniecībām (vairākām apgrozījums ir milj. Ls), individuālajiem komersantiem, pilnsabiedrībām, secina A. Brūvelis. No 9702 uzņēmumiem, kuru 2002. gada pārskata cipari atbilst vismaz daļai no izvirzītajiem ES naudas saņemšanas kritērijiem 579 — nav pamatkapitāla. «Šis kritērijs norāda, ka ES līdzfinansējums ir paredzēts tikai kapitālsabiedrībām,» skaidro A. Brūvelis.

Ritošā sastāva iegādi apdraud ne tikai iepriekš pieļautās kļūdas, bet arī to iespējamā atkārtošana

Pasažieru vilciena (PV) vēlme iegādāties jaunus vilcienus nav tas gadījums, kad būtu pamats bažām par ekskluzīvu braucamo pirkšanu. Ar katru gadu tuvojas laiks, kad Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) produkcija būs jāliek pie sētas. Satiksmes ministrija (SM) deklarējusi, ka vilcienu satik- sme ir pasažieru pārvadājumu mugurkauls, tādēļ ir pašsaprotami, ka PV nepieciešami ērti un droši vilcieni. Tā kā vajadzība mērāma dažos desmitos vienību, arī iepirkuma cipari ir visai apaļi – simti miljonu – un gan ražotājiem, gan to lobijiem visai iekārojami.

No vietējās tautsaimniecības interešu viedokļa raugoties, loģisks būtu vietējās ekonomikas sildīšanas pasākums, proti, ja ne pilnīga vilcienu ražošana (RVR vēl nav izstrādājis jaunus modeļus), tad vismaz komplektēšana Latvijā. Līdz šim visi mēģinājumi īstenot šīs ieceres – iepirkt šeit vai citur ražotus/montētus braucamos – pilnībā izgāzušies, atstājot mantojumā bezjēdzīgi iztērētu laika un līdzekļu pēcgaršu. Atkal kārtējā valde, kārtējās SM vadības paslavēta, mēģina radīt iespaidu, ka šoreiz viss būs citādāk – godīgi, atklāti un PV, valstij un jo īpaši pasažieriem izdevīgi. Tā kā tam neviens vairs netic, nākas pieaicināt konsultantus, lai arī tie pasaka, ka jaunā – patiesībā tā pati vecā neīstenotā – stratēģija visu vērsīs par labu. Cipari un ar iepirkumu saistītie procesi rāda citu ainu.

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Divas trešdaļas jeb 72 % Latvijas uzņēmumu ieejai internetbankā izmanto vienkāršas vai vidēji sarežģītas paroles, liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums Citadele Index.

21% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka ir nodrošinājušies ar ļoti sarežģītu paroli, piemēram, tādu, kas sastāv no lielajiem un mazajiem burtiem, cipariem un speciālajiem simboliem, un ir vismaz 10 simbolus gara. 7% aptaujāto nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.

Lai arī datordrošības jautājums kļūst aktuālāks, pētījums rāda, ka pastiprinās tendence izmantot vienkāršākas paroles. Pirms gada 2% vairāk uzņēmēju atzina, ka izmanto ļoti sarežģītas paroles, bet tagad pētījumā par 8% vairāk uzņēmēju atzina, ka izmanto salīdzinoši vienkāršas paroles, piemēram, tādas, kur netiek izmantoti cipari un speciālie simboli vai arī tiek izmantoti tikai cipari un kas ir salīdzinoši īsas.

Parex Asset Management

Vakardiena valūtas tirgos aizritēja pirmdienai raksturīgos mierīgos toņos. Dažādu faktoru kokteilis iznāca dolāram mēreni labvēlīgs, un tas ļāva ASV valūtai atgūt lielāko daļu no iepriekšējās piektdienas zaudējumiem.

Kas tad bija tie dolāram labvēlīgie faktori? Pirmkārt, nozīmīga tehniskā pretestība eiro/dolāra pārim nedaudz virs 1.23. Tā savu svarīgumu apliecināja jau piektdien, apturot ASV patēriņa cenu deflācijas datu izraisīto eiro ralliju. Otrkārt, 11. septembra notikumu atceres dienas mierīgā norise - spēlmaņi, kas uzskatīja par labāku atbrīvoties no dolāriem pirms brīvdienām, pirmdien tos pirka atpakaļ. Bija vēl pāris apsvērumi, kas runāja par labu dolāram, taču augstākminētie varētu būt tie svarīgākie.

Plānajā Asus klēpjdatorā ZenBook 14 UX433F vieta izmantota tik racionāli, ka 17 taustiņi iestrādāti pat skārienpaliktnī

Meklējot jaunu klēpjdatoru, aizgājušajos gados bieži nācās pamocīties dilemmā – iegādāties mazāku un vieglāk pārnēsājamu vai arī dot priekšroku plašākam ekrānam, ērtākai klaviatūrai, bet līdz ar to lielākam izmēram un svaram? Šķiet, nu izmēra jautājums kļūst otršķirīgs, jo aizvien sarūkošās displeja apmales ļauj lielus ekrānus ievietot krietni mazākā korpusā nekā iepriekš. Tipisks jaunā viļņa piemērs ir 2018. gada nogalē tirdzniecībā laistais Asus klēpjdators ZenBook UX433F.

UX433 uzreiz piesaista uzmanību ar neticamajiem gabarītiem. Garumā tas ir par vairāk nekā diviem centimetriem īsāks par divus gadus senu Asus ZenBook ar 13,3 collu ekrānu – būtībā A4 lapas izmērā. Vienīgi jaunajam šajā 31,9 centimetrus platajā un 19,9 cm garajā vākā iemājojis 14 collu displejs. To izdevies panākt, ap stiklu apvelkot pavisam plānas apmales. Augšpusē plastmasas līste, kurā iestrādāta tīmekļkamera un sejas atpazīšanas sensori, ir 6,1, bet sānos vien 2,9 milimetrus plata. Tā rezultātā Full HD displejs aizņem 92% no pieejamās telpas, nodemonstrējot, kā efektīvi jāizlieto resursi.