Nodokļi

Darba devēji: Maksātnespējas administrācija jāuztur no vispārējiem budžeta ieņēmumiem

Māris Ķirsons [email protected], 15.09.2003

Jaunākais izdevums

Lai arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Maksātnespējas administrācija solīja 2004. gadā par 49% samazināt savus izdevumus, maksātnespējas administrēšanai novirzot tikai 6% no uzņēmējdarbības riska nodevas ieņēmumiem, nevis kā pašlaik — 9%, tomēr darba devēji uzskata, ka šīs valsts iestādes uzturēšanas izdevumi būtu jāsedz no vispārējiem budžeta ieņemumiem, nevis no uzņēmējdarbības riska nodevas, skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa arī uzskata, ka 166 000 Ls, kas tiek atvēlēti Valsts ieņēmumu dienestam par uzņēmējdarbības riska nodevas administrēšanu, ir pārāk augsta cena un tā jāsamazina. I. Jaunzeme gan atgādina, ka savulaik — pērn — darba devēji valdībai vairākkārt tika norādījuši uz Maksātnespējas administrācijas pārāk lielajiem tēriņiem, taču tolaik tā īsti sadzirdēti netika. Db pērnā gada decembrī rakstīja, ka arī arodbiedrības aicināja Maksātnespējas administrāciju ievērojami samazināt maksātnespējas administrēšanai paredzētos līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kultūras nozare saņem nebijušu finansējuma pieplūdumu

, 19.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma šā gada valsts budžeta grozījumus. Kultūras nozarei piešķirti papildu vairāk nekā 14.7 miljoni latu. Šis pieaugums - par aptuveni 30% - ir procentuāli vislielākais, salīdzinot gan ar jebkuru citu nozari, gan ar to, kādu palielinājumu kultūras jomā ir izdevies panākt iepriekšējos gados. Var sacīt, ka kultūras nozare pārskatāmā periodā vēl nekad nav saņēmusi tādu finansējuma pieplūdumu, kurš skars turpat jebkuru kultūras dzīves aspektu.

Budžeta grozījumos kultūras nozarē ir sabalansēti ieguldījumi infrastruktūrā un kultūras cilvēku atalgojuma palielinājums, kā arī izcilību atbalstīšanas un krīzes novēršanas pasākumi.

Bibliotēkas

Saskaņā ar valdības deklarāciju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu par Ls 2 587 696 palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu atsavināšanu, demontāžu, būvlaukumu sagatavošanu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvprojektēšanu un infrastruktūras projektēšanu. Savukārt budžeta ilgtermiņa saistību daļā pirmo reizi paredzēts finansējums visa Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai - kopējo summu veido 114 miljoni latu būvniecībai + finansējuma izmaksas 20 gadu garumā. Tas nozīmē, ka bibliotēkas celtniecība tiks uzsākta nākamgad, un valsts uzņemsies saistības 19 gadus maksāt 6.9 miljonus latu gadā (hipotekārā kredīta princips).

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo tēma

Valde kā krietns un atbildīgs saimnieks – ne tikai skaisti vārdi

Evija Novicāne, Mg.iur., zvērināta advokāte, sertificēta maksātnespējas administratore, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Neuzlabojot maksātnespējas procesu, ekonomika var zaudēt 852 miljonus eiro

Žanete Hāka, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Anulē maksātnespējas procesa administratora sertifikātu

, 31.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) nolēmusi anulēt sertifikātu maksātnespējas procesa administratoram Arvim Markus. Tas ir pirmais gadījums šogad, kad par pārkāpumiem administratoram anulē sertifikātu, Db.lv informēja Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija.

Lēmums par administratora sertifikāta anulēšanu Maksātnespējas administrācijā tika pieņemts, jo konstatēja, ka A. Markus no administratora pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesos likuma pārkāpumu dēļ atcelts četras reizes. Savukārt likums paredz, ka administratora sertifikātu anulē, ja administrators likuma pārkāpumu dēļ vismaz trīs reizes atcelts no administratora pienākumu pildīšanas.

A. Markus sertifikāta anulēšanas brīdī veica maksātnespējas procesu 13 maksātnespējīgos uzņēmumos.

Lēmumu A. Markus var apstrīdēt Tieslietu ministrijā viena mēneša laikā, iesniedzot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu Maksātnespējas administrācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespējas administrācija vētī administratorus

Vēsma Lēvalde [email protected], 04.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3.martā Maksātnespējas administrācija sagatavoja pieteikumu iesniegšanai Rīgas apgabaltiesā, sakarā ar administratora Aināra Dzelzes atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas SIA "Zvejnieks"maksātnespējas procesā. Lēmums par vēršanos tiesā ar lūgumu atbrīvot A.Dzelze no maksātnespējas administratora pienākumu pildīšanas tika pieņemts Maksātnespējas administrācijas direktoru kolēģijas sēdē pēc tam, kad administratora darbībās tika konstatēti vairāki likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" pārkāpumi, veicot maksātnespējīgās SIA "Zvejnieks" piederošā nekustamā īpašuma pārdošanu. Maksātnespējas administrācija uzskata, ka A.Dzelze ir pārkāpis likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" tiesību normas, tāpēc, lai īstenotu sev uzdotos pienākumus nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību, ir atceļams no Maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas. 4.martā, v/a Maksātnespējas administrācija ir sagatavojusi pieteikumu iesniegšanai Latgales apgabaltiesā, kurā tiek lūgts izlemt jautājumu par maksātnespējīgās SIA "MDS-SIA", administratora Roberta Stivriņa atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas. Ja tiek konstatēts, ka administrators neievēro likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" prasības, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas pieteikumu, administratoru, no pienākumu pildīšanas, atceļ tiesa. Maksātnespējas administrācija uzskata, ka Roberts Stivriņš nav nodrošinājis attiecīgā maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo SIA "MDS-SIA" maksātnespējas procesā nav pārstāvējis parādnieka tiesības izsoles rīkošanā, rīkojot noslēguma kreditora sapulci nav ievērojis likuma prasības un reģistrējot kreditorus nav pārbaudījis viņu prasījuma pamatotību."Tā nu ir sanācis, ka notikumi pēdējo divu nedēļu laikā, kad tik īsā laika posmā Maksātnespējas administrācija ir konstatējusi pārkāpumus to administratoru darbībā, kas nav sertificēti administratori, tikai vēlreiz apliecina nepieciešamību izskaust nesertificēto administratoru darbību. To apliecina arī šis gadījums, kurā R.Stivriņš bija nesertificēts maksātnespējas procesa administrators tā saucamajā "vecajā lietā" par kuru Maksātnespējas administrācija nav tiesīga veikt uzraudzību," atzina Aldis Gobzems, Maksātnespējas administrācijas direktors, piebilstot, ka "neskatoties uz to, Maksātnespējas administrācija nodrošina valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesa jautājumos un īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas jautājumos, tāpēc arī iesaistās šo procesu risināšanā." Šis ir jau trešais gadījums šonedēļ, kad Maksātnespējas administrācija lūdz tiesu atcelt no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesa administratoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starptautiskā konferencē izcelta un atzinīgi novērtēta Latvijas maksātnespējas procesa regulēšanas kārtība

, 12.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) pārstāvji no 2007.gada 3.septembra līdz 2007.gada 5.septembrim piedalījās Starptautiskajā maksātnespējas regulatoru asociācijas (International Association of Insolvency Regulators) ikgadējā kopsapulcē un konferencē, kurā kā viens no efektīvākajiem darbinieku prasījumu apmierināšanas modeļiem tika atzīts tieši Latvijas modelis.

Konferencē tika prezentēts Krievijas Federācijas sagatavots pētījums par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā un darbinieku prasījumu apmierināšanu, salīdzinot vairāk nekā 20 valstīs pastāvošo darbinieku prasījumu apmierināšanas sistēmu un normatīvo regulējumu. Kā viens no efektīvākajiem darbinieku prasījumu apmierināšanas modeļiem pētījumā ir atzīts Latvijas modelis, kad darbinieku prasījumu apmierināšana darba devēja maksātnespējas gadījumā notiek izmantojot darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus un saskaņā ar normatīvo regulējumu darbiniekiem ir nodrošināts prioritāro kreditoru statuss.

Arī Austrālijas pārstāvji konferencē atzinīgi novērtēja Latvijā pastāvošo kārtību, precīzāk, ja no maksātnespējīgā uzņēmuma naudas līdzekļiem vai no citiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem nav iespējams izmaksāt administratora atlīdzību vai segt maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas, tad tās tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem. Austrālijas pārstāvji atzina, ka, ņemot par piemēru Latvijā pastāvošo kārtību, šāda kārtība ir ieviesta arī Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

papildināta - VK: Valsts izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējusi vismaz 434 miljonus eiro

Dienas Bizness, 19.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valsts prezidents izsludinājis Maksātnespējas likumu

, 22.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien, 22.novembrī, izsludinājis jauno Maksātnespējas likumu, kas stāsies spēkā no 2008.gada 1.janvāra un ieviesīs būtiskas izmaiņas maksātnespējas jomā, informēja valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija pārstāvis Oskars Lakšēvics.

Maksātnespējas likuma izveides mērķis bija novērst nepilnības un trūkumus šobrīd spēkā esošajā maksātnespējas procesa tiesiskajā regulējumā Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, kas vērsts uz maksimālu kreditoru interešu aizsardzību. Tādēļ, lai īstenotu kreditoru kopuma intereses, lielākā daļa maksātnespējas procesu noslēdzas ar uzņēmuma likvidācijas procedūru, tādā veidā nedodot iespējas finansiālās grūtībās nonākušajam komersantam veikt pasākumus uzņēmuma maksātspējas atjaunošanai. Savukārt Maksātnespējas likums tika veidots nolūkā veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā, tādējādi tika sabalansētas visu iesaistīto pušu intereses, skaidroja O. Lakšēvics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dienas tēma: Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls tautsaimniecisks labums?

Māris Ķirsons, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vajadzīgs jauns Maksātnespējas likums

Sandris Točs, speciāli DB, 19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tieslietu ministra atvadu sveiciens maksātnespējas administratoriem

Olavs Cers, zvērināts advokāts, biedrības „Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” padomes loceklis, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā. Šie grozījumi, kas vispār nav tikuši diskutēti pirmajos divos lasījumos, ir iesniegti neilgi pirms Maksātnespējas likuma grozījumu skatīšanas Saeimas trešajā lasījumā, kas ir pretrunā kvalitatīvu tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas kārtībai.

Kā divi būtiskākie priekšlikumi jāuzsver administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai un administratoru sertifikācijas nomaiņa uz eksamināciju, tādējādi atņemot valsts deleģētās funkcijas biedrībai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija).

Ņemot vērā, ka apmēram puse no maksātnespējas procesa administratoriem ir zvērināti advokāti, tieslietu ministrs savos priekšlikumos gan norāda, ka «administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu». Taču tieslietu ministram Bordānam, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķiet, jāatgādina advokatūras pamatprincipi, saskaņā ar kuriem advokāta darbs nav savienojams ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Piemēram, saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu deklarēt savus ienākumus, publiski būs iegūstama informācija, kuras personas ir maksājušas honorāru zvērinātam advokātam. Acīmredzot ministram nav ienācis prātā, ka šāda situācija apdraud visbūtiskāko advokāta un klienta attiecību principu – konfidencialitāti. Līdz ar to, neskatoties uz šo tieslietu ministra «reveransu» kolēģiem, zvērināti advokāti tomēr būs spiesti izstāties no administratoru rindām, zaudējot, iespējams, kvalitatīvāko administratoru korpusa daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No nākamā gada 1.janvāra maksātnespējas jomu regulēs jauns likums

, 01.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien, 1.novembrī, trešajā lasījumā atbalstīja jauno Maksātnespējas likumprojektu, kas stāsies spēkā no 2008.gada 1.janvāra un ieviesīs būtiskas izmaiņas maksātnespējas jomā, informēja valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija.

Likuma mērķis ir sabalansēt parādnieka un kreditora intereses un veicināt maksātspējas atjaunošanu.

Pašlaik maksātnespējas jomu regulē 1996.gadā pieņemtais likums Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, kura mērķis ir kreditoru interešu maksimāla aizsardzība. Tādēļ, lai īstenotu kreditoru kopuma intereses, lielākajā daļā maksātnespējas procesu kā maksātnespējas stāvokļa risinājumu pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Tādējādi finansiālās grūtībās nonākušajam komersantam nav iespējas veikt pasākumus, lai atjaunotu savu maksātspēju. Pašreizējais normatīvais regulējums pieļauj nepamatotu maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu, skaidro Maksātnespējas administrācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Aicina maksātnespējas procesa izmaksas segt no parādnieka līdzekļiem

Elīna Pankovska, 19.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 2010.gada 1.novembrī būtiski samazinājies juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā vienu no galvenajiem cēloņiem Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode norāda juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu, jo tā ir būtiski sadārdzinājusi procesa ierosināšanas procedūru.

Šobrīd maksātnespējas procesa depozīts ir 400 Ls, valsts nodeva parādniekam – 50 Ls, bet kreditoriem – 250 Ls. Tātad pašam parādniekam izmaksas, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, ir 450 Ls, bet kreditoriem – 650 Ls. Šādas maksātnespējas procesa pieteikuma izmaksas esot arī gadījumos, kad maksātnespējas pieteikumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienests, un tas tiek segts no valsts budžeta.

Tādēļ Administratoru asociācija ierosina atteikties no juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta, tā vietā paredzot, ka maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem. Taču, ņemot vērā, ka bieži parādniekam nav nekādu līdzekļu, šādos gadījumos jāparedz parādnieka likumiskajiem pārstāvjiem civiltiesiska atbildība par savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parādnieka maksātspējas atjaunošana Latvijā un Eiropā

, 21.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) sadarbībā ar Tieslietu ministriju sniedz informatīvu atbalstu organizācijām "INSOL Europe" (Eiropas maksātnespējas procesu administrējošo speciālistu asociācija) un "EIR Conferences Ltd." starptautiskās konferences "Parādnieka restrukturizācija un maksātnespēja Austrumeiropas valstīs" rīkošanai Rīgā. Konference risināsies laika posmā no 2007.gada 21.septembra līdz 23.septembrim viesnīcā "Reval Hotel Latvija", Elizabetes ielā 55, konferenču zālē "Beta".

Konferences mērķis ir rast risinājumus parādnieka maksātnespējas atjaunošanas iespējām Latvijā un Eiropā, veicinot viedokļu apmaiņu maksātnespējas novitāšu jomā un analizējot nacionālo normatīvo aktu regulējumu parādnieka finansiālās atveseļošanas sekmēšanai.

Konferencē piedalīsies Latvijas, Eiropas Savienības, Austrumeiropas un ASV maksātnespējas jomas uzraudzības institūciju pārstāvji, praktizējoši administratori, atzīti šīs jomas eksperti, kā arī tiesneši. Latviju konferencē pārstāvēs arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Konferencē ar priekšlasījumu uzstāsies Somijas Ombuds maksātnespējas lietās, Krievijas Federācijas Ekonomikas ministrijas pārstāvis, Lietuvas Republikas Ekonomikas ministrijas pārstāvis, vairāki Eiropā augstu vērtēti profesori, pārstāvji no INSOL Europe, kā arī Eiropas dalībvalstu tiesu tiesneši un citi maksātnespējas jomas speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavniekam aizdomas par tiesneses un maksātnespējas administratora saskaņotu rīcību parādnieka interesēs

Dienas Bizness, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paātrinās maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanu

, 10.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija izstrādājusi Metodiskos norādījumus maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu pieteikumu veidlapu aizpildīšanai, kas kalpos kā rokasgrāmata maksātnespējas procesa administratoriem, secīgi skaidrojot, kā pareizi aizpildāmas darbinieku prasījumu veidlapas, tādējādi uzlabojot administratoru darba kvalitāti un būtiski paātrinot darbinieku prasījumu apmierināšanas laiku, Db.lv informēja Maksātnespējas administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Lakšēvics.

Darbinieku prasījumu pieteikumu veidlapas ir iesniedzams Maksātnespējas administrācijā, lai varētu saņemt līdzekļus no darbinieku prasījumu garantiju fonda to darbinieku prasījumu segšanai, kuri, izriet no darba tiesiskajām attiecībām, bet tos nav iespējams apmierināt darba devēja maksātnespējas dēļ.

Šobrīd radusies situācija, ka bieži darbinieku prasījumu pieteikumi tiek sagatavoti kļūdaini, un tādēļ ir jāpagarina darbinieku prasījumu izskatīšanas termiņš. Turklāt administratori spiesti veikt dubultu darbu, atkārtoti aizpildot pieteikumu veidlapas. Tas nozīmē, ka ieilgst laiks, kurā maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem tiek izmaksāti līdzekļi no darbinieku prasījumu garantiju fonda. Lai novērstu radušos situāciju, Maksātnespējas administrācija ir sagatavojusi Metodiskos norādījumus, kas, paredzams, btiski paātrinās maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanas laiku no darbinieku prasījumu garantijas fonda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intervija: Izaicinājums – maksātnespējas procesa sakārtošana

Sandris Točs, speciāli DB, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais, ko revīzijā par maksātnespējas politiku secinājusi Valsts kontrole, – Latvijā tāda nav izstrādāta

Tā intervijā stāsta Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole (VK) sagatavojusi ziņojumu – vai valstī realizētā maksātnespējas politika ir efektīva? Kādēļ VK nolēma pievērsties šim jautājumam?

Maksātnespējas process nepārprotami ietekmē tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi. Ir vairāki starptautiski pētījumi, kas runā par tā nozīmi Latvijā. Bēdīgākais, ko atklāj aptauju rezultāti – 83% uzņēmēju netic valsts spējai aizsargāt nelikumīgi skartās intereses maksātnespējas procesos un 76% uzņēmēju netic maksātnespējas procesa caurskatāmai norisei. Vēl viens būtisks aspekts – maksātnespējas procesā ir iesaistītas daudzas puses. Protams, galvenais ir kreditors un parādnieks. Bet vēl var pieminēt arī nodarbinātos, pašvaldības, valsti kā nodokļu saņēmēju. Līdz ar to ir ļoti būtiski samērot visas šīs intereses. Tas ir viens no valsts izaicinājumiem. Maksātnespējas process, protams, skar ne tikai privāto jomu. Mēs redzam būtisku līdzekļu apjomu, ko zaudē valsts. Revīzijā mēs konstatējām, ka nepilnu divu gadu laikā ir aizgājušas nebūtībā ļoti ievērojamas summas, ko ir zaudējušas ministrijas un to padotības iestādes, – tie ir 15 miljoni eiro. Valsts kapitālsabiedrības maksātnespējas procesos ir zaudējušas 17 miljonus. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi ir 402 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespējas administrācija atzīst kļūdas

Jānis Lasmanis, Db, 12.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija atzinusi kļūdas savā darbībā, uz kurām norādījusi Valsts kontrole un apņēmusies tās labot.

Ņemot vērā Valsts kontroles atzinumu par Maksātnespējas administrācijā veikto revīziju, konstatētajām nepilnībām un Valsts kontroles sniegtos ieteikumus, valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija savu resursu ietvaros veiks nepieciešamos pasākumus saistībā ar maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības pilnveidošanu, informē Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Maksātnespējas administrācija veiks pasākumus iekšējās kontroles pilnveidošanai, papildinot administratoru uzraudzības plānu un iekšējos normatīvos aktus, paredzot detalizētāku administratoru darbības kontroli.

Valsts kontrole ir konstatējusi, ka no izlasē iekļauto maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumiem 91% gadījumu ir pieprasīts veikt precizējumus un labojumus administratoru iesniegtajiem iesniegumiem darbinieku prasījumu apmierināšanai. Maksātnespējas administrācija norāda, ka šādi labojumi un precizējumi tiek pieprasīti gadījumos, kad administratoru iesniegumi nav noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī veiktie aprēķini ir neprecīzi. Maksātnespējas administrācija jau ir izstrādājusi metodiskos norādījumus administratoriem darbinieku prasījumu iesniegšanai un turpina analizēt minēto problēmu, kā arī meklēt tās risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Septiņu mēnešu laikā tiesām ieteikti 906 maksātnespējas procesa administratori

, 03.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad septiņos mēnešos valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 906 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 70 administratoriem jeb 7,7% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

2007.gada jūlijā tiesām ieteikti 128 maksātnespējas procesa administratori, kas ir par 50 administratoriem jeb 39% vairāk nekā 2006.gadā. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru - 81 - ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 18 - Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 12 Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 9 - Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā un 8 - Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka jūlijā visvairāk maksātnespējas pieteikumu - 59 - Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Paši parādnieki jūnijā pieteikumus iesnieguši 24 gadījumos, bet kreditori - 27 gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 1.novembrī varētu sarukt tiesās ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits, taču vienlaikus varētu pieaugt to efektivitāte.

«Maksātnespējas likums paredz lielāku lomu nodrošinātajiem kreditoriem šī [tiesiskās aizsardzības] procesa apstiprināšanā. Šī iemesla dēļ ierosināto TAP lietu skaits varētu sarukt,» sacīja Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Pēc viņa teiktā, tajā pašā laikā paredzams, ka palielināsies šo procesu efektivitāte, proti, lielāks skaits no pasludinātajiem TAP varētu tikt veiksmīgi pabeigts un parādnieks turpinātu veiksmīgi darboties. «Vienlaikus nodrošināto kreditoru lomas palielināšanas efektu varētu daļēji līdzsvarot apstāklis, ka jaunais regulējums paredz iespēju ierosināt TAP arī gadījumā, ja pret parādnieku pēc kreditora pieteikuma ir uzsākta maksātnespējas procesa lieta. Līdz ar to pēc jaunā likuma spēkā stāšanās TAP lietu skaits varētu samazināties, taču varētu palikt arī aptuveni tāds pats,» klāstīja Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespējīgo Malteks un Rondeks darbiniekiem šogad piešķirtas lielākās summas darbinieku prasījumu apmierināšanai

, 18.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija piešķīrusi 304 516.24 latus maksātnespējīgā SIA Malteks darbinieku prasījumu apmierināšanai un 181 737.17 latus maksātnespējīgā SIA Rondeks darbinieku prasījumu apmierināšanai, Db.lv informē Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Ar Rīgas rajona tiesas 2008. gada 21. maija spriedumu tika pasludināts SIA Malteks maksātnespējas process un ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2008. gada 14. aprīļa lēmumu par SIA Malteks administratoru iecelta sertificēta maksātnespējas procesa administratore Irina Volkova, savukārt ar Rīgas rajona tiesas 2008.gada 23.maija spriedumu tika pasludināts SIA Rondeks maksātnespējas process un ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2008. gada 14. aprīļa lēmumu par SIA Rondeks administratoru iecelta sertificēta maksātnespējas procesa administratore Māra Beķere.

Maksātnespējīgo SIA Malteks un SIA Rondeks pirmās kreditoru sapulces notika 2008. gada 28. augustā un nolēma uzsākt uzņēmumu SIA Malteks un SIA Rondeks bankrota procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Tomēr atsakās no ieceres atjaunot Valsts autoceļu fondu kā speciālo budžetu; finansējuma pieaugums gan paredzēts

LETA, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu fonds tomēr netiks atjaunots kā speciālais budžets, taču finansējuma pieaugums ceļu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir paredzēts, liecina rītdienas, 20.decembra, valdības sēdei pieteiktais protokollēmums.

Satiksmes ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. līdz 2023.gadam, kurā izklāstītas pašreizējās problēmas saistībā ar Latvijas autoceļu kritisko stāvokli un finansējuma trūkumu, kā arī piedāvāti risinājumi, kā situāciju vērst par labu.

Par šo jautājumu valdības sēdē bija plānots lemt jau pagājušajā nedēļā, kad Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredzēja atjaunot Valsts autoceļu fonu kā speciālo budžetu, taču jautājuma izskatīšana tika atlikta, lai to saskaņotu ar Finanšu ministriju.

Rītdienas valdības sēdes protokollēmums vairs neparedz atjaunot Valsts autoceļu fondu kā speciālo budžetu. Tā vietā, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, paredzēts līdz 2017.gada 30.aprīlim valdībā iesniegt grozījumus likumā par autoceļiem, lai no 2020.gada pakāpeniski palielinātu fondam novirzīto finansējumu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par vismaz 5% gadā, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug ne mazāk kā par 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespējas administrācija sadarbosies ar Ekonomikas policiju

, 22.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22. februārī Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) direktore Agnese Kveska, Administratoru uzraudzības departamenta direktors Ivars Meļķis un Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamenta direktore Iveta Lupika tikās ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja priekšnieku Ivanu Roščenkovu, Db.lv informēja Maksātnespējas administrācija.

Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki jautājumi, kuri saistīti ar maksātnespējas procesa krimināltiesiskajiem aspektiem, tai skaitā, par problēmām, kas saistītas ar dažādu civiltiesisku jautājumu risināšanu, izmantojot kriminālprocesuālās tiesību normas.

Tikšanās laikā tika panākta vienošanās par abu institūciju turpmāku savstarpēju sadarbību, lai nodrošinātu efektīvāku maksātnespējas procesu gaitu un panāktu atsevišķu noziedzīgu nodarījumu sekmīgāku izmeklēšanu. Turklāt sadarbība nodrošinātu cilvēku resursu lietderīgāku izmantošanu.

Institūcijas vienojās arī par savstarpējās pieredzes apmaiņu turpmāk, kas varētu izpausties apmācību veidā. Piemēram, šī gada 1.martā Maksātnespējas administrācija apmācīs Ekonomikas policijas darbiniekus par maksātnespējas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru