Arī nākamgad uzņēmējiem par katru savu darbinieku valstij būs jāmaksā 25 santīmi tā dēvētās blēžu nodevas.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumu apmērs 2009. gadā būs 2 557 205 lati, kas tiks sadalīti trim programmām – Maksātnespējas administrācijai, Darbinieku prasījumu garantijas fondam un Maksātnespējas procesa izmaksām.

Jau vairākkārt vēstīts – uzņēmēji ir pārliecināti, ka šī nodeva būtu vispār jāatceļ, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu garantijas fondā regulāri veidojas pārpalikums, kas šobrīd sasniedzis aptuveni 3 miljonu latu vērtību.

Fondā uzkrātie līdzekļi, kas veidojas no uzņēmēju samaksātajām riska nodevām, tiek izmantoti ne tikai maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, bet arī dažādu Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildes finansēšanai.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Tā secina ne tikai nekustamo īpašumu tirgus dalībnieki, bet arī nodokļu eksperti. SIA BDO Tax pētījums liecina, ka tādējādi Latvijā valsts nodeva būs visaugstākā Baltijā. Valdība valsts nodevas griestu atcelšanu īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā saista ar papildu ienākumiem budžetā. Nākamgad tie plānoti 3,39 milj. eiro, bet 2015. gadā un turpmāk 3,84 milj. eiro.

Vairāki nekustamo īpašumu biznesā strādājošie bija pārsteigti par valdības kursa straujo maiņu. Proti, 24.09.2013. MK izdarīja grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas pašreizējos šīs nodevas maksimālos apmērus latu vietā no 2014. gada noteica eiro. Tomēr jau 29. oktobra valdības sēdē šie grozījumi tika anulēti un pieņemti citi, kuri paredz ne tikai augstāku valsts nodevas apmēru par reģistrāciju zemesgrāmatā vairākām īpašumu kategorijām, bet arī par 50% palielina paredzēto valsts nodevas apmēru tiem, kuri ar reģistrāciju zemesgrāmatā kavēsies ilgāk par sešiem mēnešiem. Šī iemesla dēļ daži uzņēmēji valdību uzskata par negodīgu eiro ieviesēju, kurš pāreju uz eiro izmanto nodevas un līdz ar to arī cenas pacelšanai.

Ministru kabinets apstiprinājis autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību, kas nosaka, ka autoceļu lietošanas nodevas maksātājs – autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojuma saņēmējs, pirms autoceļa lietošanas uzsākšanas laika saņem atbrīvojumu no nodevas par laika posmu no 10. jūlija līdz 30. septembrim.

Atbrīvojumu var saņemt, izmantojot CSDD nodrošināto e-pakalpojumu, norādot konkrēto transportlīdzekli un datumu, kad izmanto atbrīvojumu. Kārtība stāsies spēkā no 2018. gada 1. jūlija.

Kārtība paredz, ka lai VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) var piemērot normatīvajos aktos noteiktos atbrīvojumus par konkrētās personas īpašumā vai turējumā esošajiem transportlīdzekļiem. Savukārt Lauku atbalsta dienests līdz katra gada 1.janvārim CSDD iesniedz tā maksājumu saņēmēju datu bāzē iekļauto fizisko un juridisko personu sarakstu, kas tiek atbrīvoti no nodevas maksāšanas, norādot ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai 2004. gadā izlietoti tikai 71.3 % no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumiem, tādējādi kopējais līdzekļu uzkrājums šajā fondā jau sasniedzis 4.32 milj. Ls.To liecina valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija dati.«Šie cipari tikai liecina, ka Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksām paliekot 2004. gada līmenī, ar uzkrātajiem līdekļiem var apmierināt darbinieku prasījumus trīs gadus,» secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Andris Lasmanis. Tāpēc, viņaprāt šobrīd bizness no «blēžu nodevas» maksāšanas uz tuvākajiem trīs gadiem vispār ir jāatbrīvo. «Eksperiments ieviest speciālu nodokli maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai ir izgāzies un šobrīd ir jādomā cits modelis, kā šo jautājumu risināt, jo nav jēgas uzkrāt miljonus latu, norāda A. Lasmanis. Viņš arī atzīst, ka visas apokaliptiskās prognozes par masveida bankrotiem un milzīgu maksātnespējīgu uzņēmumu skaita un to darbinieku prasījumu pieaugumu pēc Latvijas iestājas ES ir izrādījušas aplamas. Tāpēc viņam neesot pamata arī ticēt apgalvojumiem, ka būs milzīgs apjoms Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu darbinieku prasījumu summām. kas mērāmas vairākos miljonos latu. Gan A. Lasmanis, gan citi aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka šobrīd blēžu nodeva vairāk kalpo nevis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, bet gan pavisam citiem mērķiem — valsts institūciju un citu funkciju veikšanai. Šāds viedoklis ir pamats tam, ka 2005. gadā 57 % no tā dēvētās blēžu nodevas tika nolemts novirzīt valsts institūciju darbības nodrošināšanai un tikai 43 % ir atvēlēti Darbinieku prasījumu fondam. Jāatgādina, ka 2003. gadā 75 %, bet 2004. gadā — 52 % no iekasētās uzņēmējdarbības riska nodevas tika novirzīta Darbinieku prasījumu garantiju fondā. Vairāki aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka šie ieņēmumu un izdevumu skaitļi Darbinieku prasījumu garantiju fondā liecina: uzņēmējdarbības riska nodeva nav vajadzīga, jo tas ir papildu nodoklis, kas kalpo valsts institūciju uzturēšanai, nevis mērķim, kam tā tika ieviesta. A. Lasmanis atzīst, ka biznesam neesot problēmu par katru darbinieku samaksāt 0.2 vai 0.35 Ls mēnesī, tomēr šajā gadījumā runa esot nevis par nodevas lielumu, bet gan par principu.

2.novembrī Valsts darba inspekcija (VDI) parakstīs līgumu ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) par turpmāko sadarbību, izstrādājot skaidrojumus par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības problēmjautājumiem, lai nodrošinātu to precīzu un vienādu piemērošanu, db.lv informēja Valsts darba inspekcija.

Vienošanās pamatā ir abpusēja vēlme veicināt darba devēju un darbinieku savstarpējo attiecību kultūras līmeņa paaugstināšanos un nodrošināt efektīvu normatīvo aktu prasību īstenošanu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomās. Abas organizācijas kopīgi uzņemas izstrādāt skaidrojumus par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības problēmjautājumiem, lai nodrošinātu to precīzu un vienādu piemērošanu.

Rita Elce, VDI direktore: “Svarīgi ir uzlabot sadarbību ar darba devējiem un viņu informētību par dažādu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības prasību īstenošanu, un vienošanās ar LDDK palīdzēs to īstenot. Par būtisku uzskatu arī kopīgo vienošanos turpināt labās prakses piemēru identificēšanu uzņēmumos un sabiedrības informēšanu par labo praksi, piemērojot atsevišķas darba tiesisko attiecību vai darba aizsardzības normas.”

Ekonomiskās izaugsmes ietekmē nākamajā gadā tiek prognozēts, ka situācija darba tirgū uzlabosies, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online oktobrī un novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs par nākamā gada plāniem un tendencēm darba tirgū. Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 2 600 darba devēju.

Vislielāko optimismu prognozēs uzrādīja tieši darba devēji Latvijā, kur nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 47% no aptaujātajiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 42% un 40%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vienīgi Latvijā gaidāms pieaugums, kas procentuāli ir 5%, Lietuvā pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājies par 6%, bet Igaunijā tas palicis nemainīgs. Visvairāk darbinieku Latvijā meklēs tādās nozarēs uzņēmumi kā mazumtirdzniecība, finanses, pakalpojumu industrija, IT un telekomunikācijas, kā arī būvniecība.

Visbiežāk par Baltijas valstu darba devēju pamatojumu personāla skaita pieaugumam minēts darba apjoma pieaugums, to norādījuši aptuveni 50%. Otrs nozīmīgākais iemesls, ko darba devēji norādījuši ir iepriekšējo darbinieku aiziešana no darba, darba ņēmēju rotācija – aptuveni 25%.

Latvijas darba devēju konfederācija ierosina valdībai ar 2006. gadu atcelt uzņēmējdarbības riska nodevu, ko daudzkārt lūguši uzņēmēji, bet Maksātnespējas administrācijai paredzēt finansējumu no valsts budžeta. Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrājums 2003. — 2004. gadā 4.32 milj. Ls un tā pieaugums šā gada I ceturksnī ir pamats, lai uzņēmējdarbības riska nodevas maksāšana tiktu atcelta vismaz uz tuvākajiem 2 vai pat 3 gadiem. Ja situācija nemainās un ik gadu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai tiek tērēti 1.3 milj Ls, tad nodevu var neiekasēt nākamajos trīs gados, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) tautsaimniecības un finanšu eksperts Aleksejs Sviridenkovs. Pēc uzņēmēju domām, vislabākais risinājums būtu vispār atcelt tā dēvēto blēžu nodevu. Ja tas nav iespējams, tad LDDK iestājas par to, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva pilnā apmērā tiek novirzīta Darbinieku prasījumu garantiju fondā, bet valsts no budžeta nodrošina administrācijas izdevumus. Tādējādi nodevas apmērs būtu ap 15 santīmiem (šobrīd 35 santīmi) par katru strādājošo mēnesī, bet nākamo 2 — 3 gadu laikā nodevas apmērs būtu 0 santīmu, jo tiktu izmantots iepriekšējos gados uzkrāts pārpalikums, skaidro A. Sviridenkovs. Darba devēji norāda, ka neviena direktīva vai konvencija neliek valstīm piemērot atsevišķus nodokļus un nodevas vai uzturēt garantiju institūciju darbību. Tas, kādā veidā tiek segti darbinieku prasījumi, ir valsts iekšējā lieta, skaidro A. Sviridenkovs. Turklāt direktīvā ir teikts, ka darba devēji piedalās finansēšanā, nevis uztur visu sistēmu, un piedalās tikai tad, kad valsts to pati pilnībā neuzņemas. Latvijas gadījumā visi izdevumi novirzīti uz darba devējiem un izveidots mehānisms, kā papildināt dažu valsts institūciju budžetus. Valsts iestāžu finansēšanai uzņēmēji maksā jau citus nodokļus, turklāt ieņēmumi valsts budžetā pēdējos gados pārsniedz prognozes un iepriekšējo gadu rezultātus, skaidro A. Sviridenkovs. Viņš arī atgādina, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu darba devēji piedalās garantiju fonda finansēšanā, nevis valsts iestāžu uzturēšanā. Tāpēc retoriski skan jautājums: vai var uzskatīt par efektīvu darbinieku prasījumu apmierināšanas mehānismu, ja prasījumu apmērs gadā ir ap 1.3 milj. Ls, bet to administācijai nepieciešams vēl vairāk nekā 1. milj. Ls — Maksātnespējas administrācijai, Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam. Db jau aprīlī rakstīja, ka maijā valdība varētu sākt diskutēt par uzņēmējdarbības riska nodevas samazināšanu.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

No otrdienas, 1.jūlija, Latvijā tiek ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, ko paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums, atgādina Satiksmes ministrija.

Autoceļu lietošanas nodevas likums Saeimā tika pieņemts 2008.gada 11.decembrī, tādējādi pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada un 2006.gada Direktīvas, kuras noteica infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Saeima, veicot grozījumus 2010.gada decembrī, nolēma, ka likuma spēkā stāšanās tiek noteikta 2014.gada 1.janvārī, taču pēc tam nodevas ieviešanas termiņš tika pagarināts par pus gadu.

Nodeva attieksies uz tiem kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, un šo nodevu būs jāmaksā arī par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Ja mums kas sāp, meklējam speciālista palīdzību. Ja esam apmaldījušies svešā vietā, ceļa karti taujājam tiem, kuri mums var pateikt labāko maršrutu, bet, ja nezinām, kā izbraukt trasē virāžu, vislabāk palīdzēs tie, kuri trasi braukuši simtiem reižu. Konsultācijas, iesaiste un līdzatbildība ir ne vien demokrātijas nepieciešamība, bet būtiski nosacījumi, lai sasniegtu ilgtermiņā konkurētspējīgus rezultātus.

Savukārt valstiski svarīgiem lēmumiem jābūt izsvērtiem, ar sabiedrības interesēm salāgotiem un stratēģiski pārdomātiem. Ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez atbildīgas sabiedrības līdzdalības, savukārt sabiedrības iesaistei nepieciešams sekmīgs dialogs.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), apkopojot biedru – Latvijas lielāko darba devēju un uzņēmēju ieteikumus – izstrādājušas rekomendācijas politiskajām partijām par septiņām tautsaimniecībām būtiskām jomām ar 26 uzdevumiem, tajā skaitā, par IESAISTI.

Latvijas Darba devēju konfederācija ir valdības sociālais partneris kopš 1993. gada. Mūsu biedri nodarbina 45% Latvijas darba ņēmēju, kas sniedz plašu pārstāvniecību ikdienas konsultācijās ar valdību, Saeimu un citiem partneriem. Šajos gados piedzīvota dažāda pieredze – bijusi gan absolūta vienprātība, gan viedokļu atšķirības, meklējot labākos risinājumus sociālekonomiski attīstītai kopienai.

2007.gada 15.maijā SIA Famar-Desi, kam pieder lielveikali Būvniecības ABC, iesniegusi parsūdzēšanas pieteikumu Administratīvā rajona tiesai par Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr. E03-RIG-132, ar kuru SIA Famar-Desi tiek piemērots naudas sods 5000 latu apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot administratīvās lietas materiālus, kas saitīti ar SIA Famar-Desi veikalu Būvniecības ABC reklāmas materiāliem, konstatēja, ka minētajā reklāmā pausta diskriminācija pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai sociālās izcelšanās dēļ, kas ir pretrunā ar Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 1. punktu.

Pārsūdzēšanas pieteikums pamatots saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 76.p., 77.p., 78.p., 79.p., 84.p., 86.p., 125.p., 126.p. un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 280.p., 281.p., 283.p., 285.p., 286.p, un tiek lūgts apturēt lēmumu Nr.E03-RIG-132 izpildi, atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr.E03-RIG-132 un piedzīt no Atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra par labu Pieteicējam, SIA Famar-Desi nomaksāto valsts nodevu desmit latu apmērā", informēja SIA Famar-Desi, lielveikalu Būvniecības ABC mārketinga nodaļas vadītāja Ināra Apsalone.

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Valsts sekretāru sanāksmē Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 1.oktobra noteikumos Nr.443 "Kārtība, kādā iekasē, maksā un administrē transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un piemēro atbrīvojumus no nodevas maksāšanas un nodevas atlaides"".Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši likuma "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" un grozījumu deleģējumam. Grozījumu projekts nosaka kārtību, kādā notiek nodevas maksāšana par divasu un trīsasu puspiekabēm,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Projekts paredz, ka maksājot nodevu par divasu vai trīsasu puspiekabi, nodevas likme tiek izvēlēta pamatojoties uz informāciju, kas norādīta "Deklarācijā par puspiekabes izmantošanu kārtējā gadā, kura sastādīta saskaņā ar šo noteikumu pielikumā norādīto veidlapu. Deklarāciju sastāda nodevas maksātājs (īpašnieks vai persona, kas veic maksājumu) katrai puspiekabei atsevišķi. Deklarāciju paraksta īpašnieks vai uzņēmuma vadītājs un apliecina ar uzņēmuma zīmogu. Paredzēts, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija pārbauda piemērotās nodevas likmes pareizību atbilstoši likumam "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un Deklarācijā norādītai informācijai.Piemērojot nodevas likmi puspiekabei, seglu vilcēja pašmasas un puspiekabes pilnas masas summa tiek noteikta puspiekabes reģistrācijas apliecībā uzrādītai puspiekabes pilnai masai pieskaitot: 7 000 kg, ja puspiekabe saskaņā ar Deklarāciju galvenokārt tiek vilkta ar divasu seglu vilcēju; 8 000 kg, ja puspiekabe saskaņā ar Deklarāciju galvenokārt tiek vilkta ar trīsasu seglu vilcēju.Ja nodeva par puspiekabi par iepriekšējo gadu nav maksāta, nodevas likmi puspiekabei piemēro, pieņemot, ka puspiekabe ir tikusi vilkta ar trīsasu seglu vilcēju ar dzenošā tilta mehānisko atsperojumu. Grozījumi paredz, ja uz lauksaimnieka vārda ir reģistrēti vairāki kravas automobiļi ar pilnu masu līdz 20000 kg un vairākas piekabes, nodevas atlaidi piemēro par vienu kravas automobili un vienu piekabi uz 50 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes neatkarīgi no tā, cik pašvaldību teritorijā šī zeme atrodas. Lauksaimnieks var izvēlēties, par kuru kravas automobili un piekabi piemērojama nodevas atlaide, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Teikt, ka valsts visbeidzot ir sadzirdējusi un izrādījusi vēlmi risināt absurdo situāciju saistībā ar uzņēmējdarbības riska jeb tā dēvēto blēžu nodevu, būtu nedaudz pārspīlēti.

Tomēr Tieslietu un Finanšu ministrijas panāktā vienošanās par šīs nodevas iekasētajiem līdzekļiem varētu būt signāls, kas uzņēmēju vidū viestu cerību, ka nodeva varētu tikt pārskatīta vai pat samazināta.

Proti, ministrijas savstarpēji vienojušās, ka pakāpeniski tiks pārtraukta līdzšinējā prakse, kad no uzņēmējdarbības riska nodevas tiks novirzīti iekasētie līdzekļi dažām Tieslietu ministrijas institūcijām un VID. Tik tālu šī valsts iniciatīva ir tiešām apsveicama, jo uzņēmēji maksā ne mazums citu nodokļu, kas uztur valsts birokrātisko aparātu.

Tomēr pašlaik netiek pieļauta iespēja, ka maksātnespējas aģentūru turpmāk varētu uzturēt par valsts budžeta līdzekļiem - to vēl arvien plānots finansēt no Darbinieku garantiju fonda līdzekļiem. Faktiski valsts uzliek par pienākumu uzņēmējiem apmaksāt šīs institūcijas darbu. Ja jau valsts sāk pārskatīt šo nodevu, tad loģisks solis būtu pārskatīt arī tās apmērus. Taču jāatzīst, ka palaik šajā ziņā valsts spītīgi cenšas saglabāt līdzšinējo uzņēmējdarbības riska nodevas apmēru, kas ir 25 santīmi par vienu darbinieku.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

LM izstrādātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un "Par nodokļiem un nodevām" neizskaudīs gadījumus, kad sociālais budžets tiek nelietderīgi izmantots. Anotācijā plānotās izmaiņas, kuras nav pagaidām apstiprinātas ar MK noteikumu grozījumiem, paredz arhaiskas pieejas izmantošanu nodokļu izkrāpšanas un nelegālās nodarbinātības apkarošanā, uzliekot par pienākumu darba devējam divas reizes mēnesī iesniegt VID izziņas par cilvēku pieņemšanu un atbrīvošanu no darba.

Vienlaicīgi, LM ir izteikusi priekšlikumu informatīvā ziņojuma projektā "Par vienotu nodarbināto personu reģistra izveidošanas nepieciešamību" darba devējam paredzēt pienākumu reģistrēt nodarbināto, dienā, kad tiek uzsākta nodarbinātība. LDDK šobrīd aizstāv noraidošu darba devēju viedokli attiecībā uz šo LM priekšlikumu. Šāda regulējuma paredzēšana apliecina vēlmi apgrūtināt uzņēmēju ikdienas darbu un radīs jaunus administratīvos šķēršļus, kas būs papildus stimuls neveidot tiesiskas attiecības starp darba devēju un darbinieku. Jāatzīmē, ka arī VID nav šādas kapacitātes ik dienas reaģēt un kontrolēt šādu izziņu saturu un Finanšu ministrija kategoriski iebilst informatīvajā ziņojumā izteiktajam priekšlikumam, ka VID jāorganizē un jāadministrē uzskaites sistēma, kur tiktu apkopota darba devēju sniegtā informācija par darbiniekiem to pieņemšanas vai atbrīvošanas dienā.

Nacionālās programmas Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana projekta Latgales reģiona mūžizglītības atbalsta sistēmas veidošana un kapacitātes stiprināšana ietvaros Latgales reģiona attīstības aģentūra, sadarbībā ar SIA Konsultanti šī gada laikā Latgalē veica divus pētījumus: Darba devēju vajadzību izpēte personālpolitikas un darba tirgus politikas jautājumos un Iedzīvotāju apmācību vajadzību un iespēju izpēte, biznesa portālu Db.lv informēja projekta vadītāja Sarmīte Teivāne.

Šis projekts vērsts uz izglītības kvalitātes un tās pieejamības palielināšanu un tālākizglītības iespēju paplašināšanu Latgales reģionā, un abu pētījumu mērķis bija noskaidrot nepieciešamo pamata informāciju mūžizglītības un cilvēkresursu attīstības plāna izstrādei.

Abi pētījumi bāzējās uz aptaujām, kas tika veikti visos Latgales rajonos un divās lielākajās pilsētās - Daugavpilī un Rēzeknē, aptverot iedzīvotājus vecumā no 15-75 gadiem. "Iegūtie dati gan deva jaunas atziņas par situāciju Latgalē, gan arī savā ziņā apstiprināja jau iepriekš nojausto", apliecina SIA Konsultanti eksperte Ināra Stalidzāne.

Vairāk nekā trešā daļa - 34,6 % aptaujāto pētījumā Iedzīvotāju apmācību vajadzību un iespēju izpēte atzina, ka ir gatavi pārkvalificēties, ja vien būtu tāda iespēja vai nu lai atrastu labāk apmaksātu darbu, labāku darbu vai darbu vispār. Tas nozīmē, ka pašreizējā kvalifikācija salīdzinoši lielai Latgales iedzīvotāju daļai neatbilst darba tirgus pieprasījuma reģionā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) analizējot iespējas, kā veicināt efektīvāku pārvaldību un publiskās privātās partnerības veicināšanu, iepazinās ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto Publisko iepirkuma likuma grozījumu koncepciju atbalsta stingrākas procedūras attiecībā uz līgumcenu sliekšņiem un ierosinājumu pieprasīt iemaksas par iesniegumu izskatīšanu, gadījumos, kad iesniegums atzīts par nepamatotu.

Spēkā esošajiem iepirkumu procedūras būtiskākie trūkumi ir lielā administratīvā slodze, kas gulstas uz pasūtītājiem un ievērojamās izmaksas iepirkumu veikšanai, kā arī tas, ka nav noteiktības attiecībā uz pasūtītāja rīcību iepirkumos, kuru līgumcena ir lielāka par 1000 latu, bet mazāka par 10 000 latu.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Valsts un pašvaldību iepirkumi ir nozīmīgs tautsaimniecības attīstības virzītājspēks un pamats ekonomiskāku, kvalitatīvāku un inovatīvāku preču un pakalpojumu piedāvājumu iedzīvotājiem. Analizējot pārvaldības tradīcijas Latvijā, jāsecina, ka šis valsts iepirkumi netiek apzināts kā ietekmīgs instruments uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai un jaunu nodarbinātības veicināšanai. Ceru, ka LDDK un Valsts kancelejas Efektīvas pārvaldības gada balvas dalībnieki apliecinās pretējo.''

Tieslietu ministrijas koncepcijas projekts "Par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu" nerisina būtiskus jautājumus par likumdošanas aktu konsolidācijas leģitimitāti, paredz nepamatoti lielu finansējumu kārtējās valsts aģentūras izveidei un valsts iejaukšanos privātā sektora darbībā.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) koncepcijas izstrādes un apstiprināšanas gaitā ir nākusi klajā ar virkni ierosinājumu - gan par politikas dokumenta saturu, gan plānotajām izmaksām. Diemžēl lielākā daļa no tām nav ņemtas vērā. Lemjot par šo jautājumu Ministru kabinets apliecinās izpratni par publisko un privāto partnerību, godīgu konkurenci mediju un izdevējdarbības nozarē, kā arī efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu."

Koncepcija paredz izveidot publiski pieejamu autoritatīvu normatīvo aktu datubāzi, kas ir apsveicami, jo elektroniskā forma ir vienīgais veids, kā nodrošināt aktuālu un efektīvu normatīvo aktu pieejamību, kā arī normatīvo aktu autentiskās konsolidētās versijas neapšaubāmi ir vienkāršākais veids, kuru pilsoņiem izmantot normatīvo aktu izpratnei.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.