Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No nākamā gada, saņemot atļaujas 15 dažādos valsts pakalpojumos, ierēdņu klusēšana būs uztverama kā piekrišana.

«Klusēšanas-piekrišanas» princips paredz – ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas var sākt sniegt paredzēto pakalpojumu. Valdība apstiprinājusi plānu šī principa ieviešanai. Ekonomikas ministrijas piedāvājumā sākotnēji «klusēšanas-piekrišanas» princips tiks ieviests 15 pakalpojumos, piemēram, elektroenerģijas un siltumenerģijas tirdzniecībā, tūrisma pakalpojumos, detektīvdarbības veikšanā, transportlīdzekļu vadītāju apmācībā, kā arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanā, transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībā u.c. Pakalpojumi izvēlēti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas arī paredz ieviest «klusēšanas-piekrišanas» principu.

Atsevišķās jomās atļaujas kādu laiku vēl nevarēs saņemt pēc principa «klusēšana – piekrišana», kas saistīts ar sarežģīto principa ieviešanu.

«Klusēšanas – piekrišanas» princips paredz – ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas var sākt sniegt paredzēto pakalpojumu.

Pašlaik principa ieviešana aizkavējusies darbiekārtošanas pakalpojumiem, kur to plānots paveikt līdz šā gada pirmajam ceturksnim, sociālas aprūpes, rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī sociālajā darbā. Šiem pakalpojumiem jauno principu paredzēts ieviest 2013. gada ceturtajā ceturksnī. Savukārt, izvērtējot «klusēšanas – piekrišanas» principa ieviešanu detektīvdarbības sertifikātu un licenču izsniegšanā, secināts, ka tas pašlaik nav iespējams. «Lai ieviestu «klusēšanas – piekrišanas» principu detektīvdarbības licenču izsniegšanai, ir nepieciešams termiņa pagarinājums grozījumu un tehnisko risinājumu izstrādei,» norādīts Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumā.

Latvijā klusēšanas - piekrišanas princips ieviests 15 valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, savukārt tuvāko gadu laikā šo principu plānots ieviest vēl 26 pakalpojumiem, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Klusēšanas - piekrišanas princips nozīmē, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja uzņēmējam ir piešķirta un viņš ir tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu.

EM norādīja, ka šobrīd klusēšanas - piekrišanas princips ieviests tūrisma pakalpojumu jomā, saimnieciskai darbībai ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanai, detektīvdarbības veikšanai, kā arī darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(391).jpg

Kamēr daudz kur citur par valsts aparāta reformām un tamlīdzīgām cēlām lietām tiek tikai runāts, Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar teju revolucionāru ideju. Tiek plānots valsts pārvaldē ieviest klusēšanas - piekrišanas principu.

Respektīvi, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja pakalpojumu sniedzējam ir piešķirta un pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs sākt pakalpojuma sniegšanu.

Principā šādas ieceres realizācija būtu pat apsveicama, ņemot vērā, ka uzņēmējiem no valsts institūcijām bieži vien atbildi uz savu iesniegumu nākas gaidīt neadekvāti ilgi, bet laiks, kā zināms, ir nauda. Tomēr ir vērts nedaudz pamodelēt, kā šāda sistēma varētu darboties Latvijas realitātē. Tātad pieņemsim, ka ielu tirgotājs ir atbildīgajai iestādei iesniedzis pieteikumu, prasot atļauju tirgot svaigus dārzeņus līdzās Ministru kabinetam. Nesaņemot noteiktā laikā atļauju, šis tirgotājs ņem savu produkciju, dodas uz minēto vietu un, neko sliktu nedomādams, sāk tirgot bietes, kartupeļus un citus labumus. Šaubu nav, ka drīz vien klāt būs policijas darbinieki, kuri vēlēsies saprast, uz kāda pamata notiek attiecīgās darbības, un tad tikai sāksies… Vispirms tirgotājs nespēs parādīt tirdzniecības atļauju, kas jau būs pietiekams pamats nepatikšanās. Ja nu tomēr tirgotājam izdosies pierunāt policistu sazināties ar atbildīgo iestādi, var izrādīties, ka tās darbinieki ne tikai nebūs iegrāmatojuši, ka tirdzniecība pie valdības ēkas tirgotājam X ir atļauta, bet pat nebūs vēl paspējuši iepazīties ar iesniegto pieteikumu. Kas šādā situācijā būs vainīgais? Teorētiski tā būs atbildīgā iestāde, praktiski - uzņēmējs, kuram vispirms nāksies samaksāt noteiktu soda naudu, bet pēc tam - skraidīt pa daudz dažādiem kabinetiem, mēģinot pierādīt, ka viņš nebūt nav kamielis.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Christie's izsolē Londonā nav izdevies pārdot Pola Gogēna (Paul Gauguin) gleznu, kas tika izstādīta pirmo reizi 15 gadu laikā, ziņo BBC.

Tika prognozēts, ka glezna Nature Morte A L'Esperance varētu tikt pārdota par 10 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (8,15 miljoni latu).

Taču darbam, kuru franču mākslinieks radīja 1901.gadā Taiti, pircējs nav atradies.

Nature Morte A L'Esperance tiek uzskatīta par veltījumu Gogēna gaistošajai draudzībai ar Vinsentu van Gogu.

Kā vēstīts, mūzas, kas pārveidoja gleznotāja Pablo Pikaso dzīvi, portrets Sotheby's izsolē Londonā nesen tika pārdots par 25,2 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (20,5 miljoni latu). Pēc sešas minūtes ilgas solīšanas La Lecture nonāca pie anonīma pircēja, kurš savu cenu izteica telefoniski.

Rets ASV mākslinieka Endija Vorhola (Andy Warhol) pašportrets izsolē pārdots par 10,8 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (8,9 miljoni latu), ziņo BBC.

Tas privātās rokās ir kopš 1974.gada.

Christie's izsolē Londonā 1967.gadā radīto darbu iegādājies anonīms solītājs.

Vorhols mira 1987.gadā 59 gadu vecumā.

Kā vēstīts, mūzas, kas pārveidoja gleznotāja Pablo Pikaso dzīvi, portrets Sotheby's izsolē Londonā nesen tika pārdots par 25,2 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (20,5 miljoni latu). Pēc sešas minūtes ilgas solīšanas La Lecture nonāca pie anonīma pircēja, kurš savu cenu izteica telefoniski.

Savukārt Christie's izsolē Londonā šomēnes neizdevās pārdot Pola Gogēna (Paul Gauguin) gleznu, kas tika izstādīta pirmo reizi 15 gadu laikā. Tika prognozēts, ka glezna Nature Morte A L'Esperance varētu tikt pārdota par 10 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (8,15 miljoni latu).

Nākamnedēļ Londonā Sotheby's izsolē tiks izsolīts mūzas, kas pārveidoja gleznotāja Pablo Pikaso dzīvi un mākslu, portrets, ziņo BBC.

Gleznā La Lecture attēlota mākslinieka slepenā mīļākā Marija Terēze Valtere (Marie-Therese Walter). Viņu attiecības sākās, kad sievietei bija 17 gadi, bet māksliniekam - 45.

Tās slepenībā tika turētas daudzus gadus, ņemot vērā sievietes vecumu un to, ka Pikaso bija precējies.

Saskaņā ar aplēsēm 1932.gada glezna tagad varētu tikt pārdota par 12 - 18 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (10-15 miljoni latu).

Valtere vēlāk stāstīja, ka viņa nekad nebija dzirdējusi par mākslinieku, kad viņš pirmoreiz viņu uzrunāja sakot: «Es esmu Pikaso - jūs un es vēl izdarīsim lielas lietas kopā.»

Pikaso un Valterei vēlāk piedzima meita Maija.

Mūzas, kas pārveidoja gleznotāja Pablo Pikaso dzīvi, portrets Sotheby's izsolē Londonā pārdots par 25,2 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (20,5 miljoni latu), ziņo BBC.

Pēc sešas minūtes ilgas solīšanas La Lecture nonākusi pie anonīma pircēja, kurš savu cenu izteica telefoniski.

Kā vēstīts, gleznā La Lecture attēlota mākslinieka slepenā mīļākā Marija Terēze Valtere (Marie-Therese Walter). Viņu attiecības sākās, kad sievietei bija 17 gadi, bet māksliniekam - 45.

Tās slepenībā tika turētas daudzus gadus, ņemot vērā sievietes vecumu un to, ka Pikaso bija precējies. Valtere vēlāk stāstīja, ka viņa nekad nebija dzirdējusi par mākslinieku, kad viņš pirmoreiz viņu uzrunāja sakot: «Es esmu Pikaso - jūs un es vēl izdarīsim lielas lietas kopā.»

Pikaso un Valterei vēlāk piedzima meita Maija.

Esmu atklausījies komentārus par to, cik Latvijai un Rīgai ir liels radošuma potenciāls. Vārds «potenciāls» pats ir aizdomīgs. Sevišķi, ja tas tiek lietots bieži vai ilgi, tad tikpat labi var kļūt par sinonīmu situācijas apzīmēšanai, ka vispār jau tā potenciālā padarīšana ir «dziļi dē».

Ar radošumu es šeit domāju lietišķas idejas, kas dažās pilsētās un reģionos rodas, virmo, attīstās un galu galā kļūst par inovatīviem produktiem un pakalpojumiem sekmīgāk, bet citos ne tik ļoti. Vai tāpēc, ka inovatīva vide kādā vietā nav sevišķi labi attīstīta, tai ir liels potenciāls šai jomā? Ne obligāti.

Tam, ka dažas pilsētas un ģeogrāfiskās vietas ir radošākas par citām, ir dažādi aspekti, un arī Rīgā ir pozitīvi iemesli, kāpēc šeit jau daudz kas notiek un notiks aizvien vairāk. Bet vai tik daudz, lai Rīgu sauktu par reģionālu radošuma un inovāciju centru? Kaut nu es kļūdītos, bet es tam neredzu iemeslu.

Radošums mūsdienīgā izpratnē ir ilgtspējīgs tikai atvērtā vidē un apstākļos, kas dažādību ne vien pieļauj, bet veicina un pat provocē. Inovācija ir nestandarta pieeja problēmai, iespējai, jautājumam, vecajam labajam kaut kam un jebkam, un ir gan loģiski saprotams, gan arī empīriski pamatojams, ka šādu nestandarta pieeju ļoti bieži rod un attiecīgi arī inovācijas rada nestandarta personības. Attiecīgi inovatīva ir tā vide un tā pilsēta, kas ļauj tajā dzīvot jebkuram un, kaut arī zināmos sociālajos rāmjos, tomēr lielā mērā arī dzīvot jebkā. Vai Rīga ir šāda vide? Nē.

Tirdzniecības centrā Galleria Riga atvērts igauņu zīmola Dollabel veikals. Igauņu zīmols drīzumā piedāvās arī īpaši Latvijai radītu Riga Dolls kolekciju, teikts paziņojumā medijiem.

Dollabel ir mode, kas pauž – klasisks apģērbs var būt arī krāsains un dzīvespriecīgs. Dollabel veido prêt-à-porter tērpus dažādām dzīves situācijām. Modes zīmola mūzas ir sievietes ar raksturu no dažādām jomām un profesijām.

Zīmols katrā valstī sadarbojas ar vietējām sievietēm, radot unikālas kolekcijas. Dollabel apakšzīmolu Tallinn Dolls un London Dolls turpinājums būs Riga Dolls kolekcija, kas tiks prezentēta jau šoruden.

«Mans mērķis ir palīdzēt vietējiem modes zīmoliem kļūt atpazīstamiem un iecienītiem starptautiskā līmenī. Katrai pilsētai ir īpaša aura. Tā atspoguļojas manās kolekcijās, kas tapušas sadarbībā ar spilgtām personībām,» stāsta Dollabel radošā direktore Mari Martin. «Rīga ir skaista pilsēta, kurā dzīvo apbrīnojamas sievietes, kam ir savi hobiji, mērķi un sapņi. Viņas ir spēcīgas un vienlīdz maigas, sievišķīgas būtnes. Mani iedvesmo katras pilsētas kultūra, māksla, aura un cilvēkstāsti.»

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Plašsaziņas līdzekļu vainošana AirBaltic diskreditācijā, bet nevēlēšanās atklāt patiesību par investīcijām kompānijā un Bombardier lidmašīnu iegādi, tikai vairos aizdomu ēnu

Varētu šķist, ka nav nekā vienkāršāka, kā gadījumā, ja tevi kāds apmelo, cirst pretī faktos balstītu baltu patiesību, liekot ļaunajām mēlēm ja ne nokaunēties, tad vismaz apklust. Proti, pateikt, ka AirBaltic ieguldītie 52 milj. eiro ir paša Ralfa Dītera Montāga-Girmesa nauda, un nebūt nav tā, ka naudas avots būtu kāds cits, kurš par šo izlīdzēšanu saņems 20% kompānijas akciju un vēl pelnīs procentus no Bombardier lidmašīnu līzinga.

Diemžēl Satiksmes ministrija (SM) līdz ar nacionālo lidsabiedrību un tās privāto investoru izvēlējušies citas pieejas, ko darīt ar pašu izraisīto ne- smukumu. AirBaltic klusē kā ūdeni mutē ieņēmusi. Privātais investors ir tik ļoti pievērsies lidsabiedrības biznesa plāna īstenošanai un vērtības audzēšanai, ka nekādi nevar komentēt jelkādas baumas vai izdomājumus. Savukārt SM, šķiet, nolēmusi pāriet pretuzbrukumā. Noslēpumainā ministrija, kā to savulaik nodēvēja premjers Māris Kučinskis, vaino plašsaziņas līdzekļus, ka tajos izplatītā informācija ļoti diskreditē nacionālo lidsabiedrību.

Bijušā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni seksa skandālā radies jauns pavērsiens, kad atklājies, ka Berluskoni maksājis marokāņu dejotājai, lai viņa melotu par attiecībām ar bijušo politiķi, vēsta MSNBC.

Marokāņu dejotāja ar iesauku Rūbija Siržuzagle jeb īstajā vārdā Karima El Mahruga ir viena no Berluskoni seksa skandāla centrālajām personām. Itālijas prokuratūra uzskata, ka Berluskoni maksājis nepilngadīgajai Rūbijai, par seksuālas dabas pakalpojumiem. Par šādu nodarījumu Berluskoni var nākties pavadīt līdz pat trīs gadiem cietumā.

Līdz šim marokāņu dejotāja noliegusi, ka viņai bijušas seksuālas attiecības ar Berluskoni, tomēr atzinusi, ka saņēmusi no bijušā Itālijas premjera tūkstošiem eiro. Berluskoni apgalvo, ka naudu maksājis, lai viņai un citām sievietēm «palīdzētu», taču saskaņā ar nesen noplūdušiem telefonsarunu ierakstiem – nauda bijusi paredzēta, lai nopirktu marokānietes klusēšanu.