Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE aizvadītajā gadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 178,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,5 miljoniem eiro jeb 11,6% vairāk nekā 2013. gadā, informē kompānijas pārstāvji.

Pērn pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2014. gadā izmaksāja 88,4 miljonus eiro, kas ir par 10,6 miljoniem eiro jeb 13,6 % vairāk nekā 2013. gadā. BTA grupas peļņa 2014. gadā sasniegusi 5,7 miljonus eiro.

BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums 2014. gadā sasniegts gandrīz visos apdrošināšanas veidos. Summāri lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, sasniegts īpašuma apdrošināšanā, vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un galvojumu apdrošināšanā.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE pērn parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 160 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,3 miljoniem eiro jeb 12,2% vairāk nekā 2012. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Proporcionāli parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumam, pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2013. gadā izmaksāja 77,8 miljonus eiro, kas ir par deviņiem miljoniem eiro jeb 13% vairāk nekā 2012. gadā. BTA grupas peļņa 2013. gadā sasniegusi 7,1 miljonu eiro.

BTA Insurance Company SE valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus norāda, ka kompānija ievērojami uzlabojusi savu tehnisko rezultātu. Ja 2012. gadā apdrošinātāju peļņu lielā mērā veidoja veiksmīgā atdeve no finanšu ieguldījumiem jeb tā saucamais netehniskais rezultāts, tad 2013. gadā situācija finanšu ieguldījumu jomā nav bijusi tik ienesīga. BTA peļņu 2013. gadā noteica tieši tehniskais rezultāts jeb iegūtā peļņa no tiešās apdrošināšanas darbības. 2013. gadā BTA ir divarpus reizes palielinājuši peļņu no tiešās apdrošināšanas darbības.

Lai arī kopējais šā gada pirmajā ceturksnī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis, marta dati jau parāda būtisku Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Martā samazinājušies prēmiju apjomi tādos lielajos apdrošināšanas veidos kā sauszemes transportlīdzekļu CTA (iekļaujot OCTA), KASKO un īpašuma apdrošināšana, liecina LAA apkopotie dati. Likumsakarīgi, ka lielākais prēmiju kritums un izmaksu pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanā.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 156,5 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Taču kāpumu ir nodrošinājuši pamatā divi veidi – dzīvības apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšanā būtisku pieaugumu nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas izvēle cilvēkiem, kas dodas pensijā. Taču uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas līgumu tendence nav pozitīva – pērn noslēgto līgumu iemaksas turpina audzēt prēmiju maksājumu statistiku, bet martā no jauna noslēgto līgumu skaits samazinājies uz pusi, par 46%.

Apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA Baltic Insurance Company 2016. gadā, piesaistot jaunu akcionāru - Vienna Insurance Group AG (VIG), turpinājusi attīstīt apdrošināšanas pakalpojumu portfeli un palielinājusi apgrozījumu Baltijas valstīs, informē BTA.

2016. gadā BTA Baltijas valstīs kopumā parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijas 132,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,4 % vairāk nekā 2015. gadā. Kā atzīst BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus, akcionāra piesaiste un biznesa stratēģija uzņēmumam ļāvusi būtiski palielināt pārdošanas apjomus kaimiņvalstu tirgos, kā arī nostiprināt savas pozīcijas korporatīvo klientu segmentā, kurā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms audzis par 18 %.

Attīstot savus pakalpojumus Baltijas valstīs, BTA strauji kāpinājusi biznesa apjomus Igaunijā un Lietuvā. . Procentuāli lielākais parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniegts Igaunijā, proti, 29%. BTA apgrozījums Igaunijā audzis gandrīz trīs reizes straujāk nekā kopējais Igaunijas nedzīvības apdrošināšanas tirgū. Savukārt, pēc parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju apjoma vislielākais pieaugums sasniegts Lietuvā – pērn Lietuvā BTA parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijas par 13,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2015. gadā, tādējādi uzrādot divas reizes straujāku izaugsmi nekā kopējais Lietuvas nedzīvības apdrošināšanas tirgus. Arī Latvijas tirgū aizvadītais gads bijis ar pozitīvu attīstības dinamiku un nelielu – 1 % – parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Kreditoriem un parāda piedzinējiem būs aizliegts uzrunāt parādnieku svētdienās un svētku dienās, kā arī laika posmā no pulksten 21 līdz 8, paredz topošais ārpustiesas parāda piedziņas likums.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena norāda, ka ar jauno izstrādāto ārpustiesas parāda piedziņas likumu cer nodrošinās taisnīgu un saprātīgu ārpustiesas parāda piedziņu attiecībās ar parādnieku – fizisku personu.

Lai sasniegtu šo mērķi likumprojektā ir paredzēts noteikt kārtību, kādā kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējam organizējama komunikācija ārpustiesas parāda piedziņā, kā arī ir atrunāta kārtība, kādā risināt parāda piedziņas izdevumu atlīdzināšana jautājumu, fizisko personu datu izmantošanas jautājumu un noteikt prasību parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam saņemt speciālo atļauju parāda piedziņas pakalpojuma sniegšanai.

Latvijā aizvien ir daudz kredīta maksājumu kavētāju, un nereti cilvēki nezina, kā krīzes gadījumā runāt ar bankas speciālistiem, lai mainītu kredīta nosacījumus, tādēļ izvairās no sarunas, stāsta SIA Ralum vadošais partneris Reinis Kučers, kurš iepriekš strādājis parādu piedziņas jomā, taču tagad izveidojis uzņēmumu, kas konsultēs parādniekus sarunās ar aizdevēju.

Fragments no intervijas:

Pirms vairākiem gadiem vadījāt Parādu piedziņas uzņēmumu asociāciju? Kādēļ pieņēmāt lēmumu mainīt pievērsties parādnieku pusei?

Iepriekšējā pieredze man ir saistīta ar parādu piedziņas jomu un ilgus gadus vadīju Latvijā vadošo parādu piedziņas uzņēmumu Lindorff (tagad Intrum), tajā pašā laikā vadīju Parādu piedziņas asociāciju. Tajā laikā valdībā sākās iniciatīva par likuma tapšanu, kas regulē piedziņas nozari. Tika izveidota darba grupa ar visām iesaistītajām ministrijām un šī brīža nozares uzraugu – PTAC, kā arī lielākajiem tirgus spēlētājiem. Tas bija gana aizraujošs projekts arī man, jo likuma tapšanā pirms tam nebiju iesaistījies. Tolaik likuma veidošana bija interesanta, sākot no histēriskiem smiekliem līdz pat vēlmei raudāt, jo tas, kā notiek komisiju tikšanās un kā tiek argumentēti aspekti likuma tapšanai, nereti sasniedz absurdu. Protams, saprotu atsevišķu ministriju nostāju, taču dažkārt iesaistīto pušu skats ir ārkārtīgi subjektīvs, un no mūsu dalības faktiski nebija nekāda pienesuma, jo tas bija politiski diktēts uzdevums ar pilnīgi skaidru mērķi – ierobežot nozari. Šobrīd gan jāsaka, ka pieņemtā likuma galarezultāts ir vairāk vai mazāk optimāls un nozares dalībnieki ir adoptējušies uzraugošo iestāžu prasībām. Tāpat palīdzēju apvienot Lindorff Baltijas valstīs vienā uzņēmumā, pārņēmām Latvijas Krājbankas portfeli, kas bija arī interesants izaicinājums, jo faktiski bija jāizveido atsevišķa struktūrvienība ar Bankas funkciju. Kad šis gana sarežģītais projekts bija pabeigts un iegājis izpildes stadijā, nolēmu paņemt pauzi pēc gandrīz 15 gadu gara posma šajā nozarē.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

2015. gadā apdrošinātāju klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājies par 10% un sasniedzis 217 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Tas ir lielākais pēdējā piecgadē izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā, kas kopš 2011. gada pieaudzis par 60 miljoniem eiro un pirmo reizi pārsniedzis 200 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija par nozares darbību.

Būtiskākais izmaksāto atlīdzību pieaugums 19,9% apmērā starp lielākajiem apdrošināšanas veidiem ir piedzīvots īpašuma apdrošināšanas segmentā, kas galvenokārt skaidrojams ar postošām ugunsnelaimēm.

Savukārt pēc kopējā izmaksāto atlīdzību apmēra visvairāk jeb 50,1 miljons eiro atlīdzībās saņēmuši veselības apdrošināšanas klienti, kas ir par 16,8% vairāk nekā 2014. gadā. Prēmiju apmērs šajā segmentā audzis par 10%, sasniedzot 67,2 miljonus eiro.

2017. gada pirmajā ceturksnī pieaugušas apdrošināšanas atlīdzību izmaksas, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Visstraujākais izmaksu pieaugums (no pieprasītākajiem apdrošināšanas veidiem) ir bijis dzīvības apdrošināšanas sektorā, kur izmaksu pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, veido 33,9 %.Šī gada pirmajā ceturksnī apdrošināšanas nozarē kopumā parakstīto prēmiju apjoms sastādījis 110,4 milj. eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā šajā laika posmā 2016. gadā. Klientiem atlīdzībās kopumā izmaksāti 70,9 miljoni eiro, kas ir par 16,1 % vairāk nekā 2015.gadā.“Parakstīto prēmiju apjoms ir lielāks nekā tika sagaidīts, kas apliecina, ka apdrošināšanas tirgus ir stabils un pierāda, ka Latvijas ekonomiskā situācija attīstās pozitīvi. Tiesa, turpinās pēdējo gadu tendence, ka klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms joprojām turpina augt straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms, kas, diemžēl, agrāk vai vēlāk var novest pie cenu kāpuma atsevišķos apdrošināšanas veidos” skaidro LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2018. gadā ir turpinājusi nozīmīgu izaugsmi – kopējais parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaudzis par 11,3%, sasniedzot 516,4 miljonus eiro.

Savukārt atlīdzībās pērn kopumā izmaksāts 294,1 miljons eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija.

«Izaugsme apdrošināšanas nozarē pērn turpinājās, kaut arī nedaudz lēnākā tempā nekā 2017. gadā. To pamatā ietekmēja lielākā apdrošināšanas veida – dzīvības apdrošināšanas – parakstīto prēmiju apjoma noturēšanās vien 2017. gada līmenī. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10%,» stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. «Iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu ieguvumus, piedāvājot saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu.»

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA) 2016. gada deviņos mēnešos Baltijas valstīs kopumā parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijas 98,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē BTA.

Neraugoties uz BTA izmaksāto bruto apdrošināšanas atlīdzību pieaugumu par 11 %, BTA peļņa šī gada deviņos mēnešos sasniegusi 3,6 miljonus eiro.

Straujākais BTA parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju pieaugums 2016. gada deviņos mēnešos Baltijā sasniegts OCTA (+ 19 %), nelaimes gadījumu (+ 18 %), īpašuma (+ 15 %), veselības (+ 15 %) un KASKO (+ 13 %) apdrošināšanā. BTA finanšu rezultāti liecina, ka Baltijas apdrošināšanas tirgū joprojām aktuāla ir tendence palielināties interesei par brīvprātīgo apdrošināšanu – parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju apjoms brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos kopumā pieaudzis par vairāk nekā 9 %. Turklāt prakse rāda, ka arvien vairāk klientu vēlas dažādus individualizētus apdrošināšanas risinājumus.

Janvāra beigās presē parādījās informācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi visus apdrošināšanas brokerus sniegt informāciju par kontiem, kuros tiek turētas apdrošināšanas prēmijas. Tā kā pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl tikai veic pārbaudes, tad par jebkādām Latvijas apdrošināšanas brokeriem piemērojamām sankcijām, tai skaitā brokeru licenču atņemšanu, runāt vēl ir pāragri.

Salīdzinājumam var minēt, ka pirms kāda laika ar šādu problēmu apdrošināšanas brokeru uzraugs saskārās arī Lietuvā. Tāpat kā Latvijā arī Lietuvā likums skaidri un nepārprotami norāda, ka apdrošināšanas brokeriem no klientiem saņemtos naudas līdzekļus ir jātur nošķirti no saviem naudas līdzekļiem. Pēc tam, kad Lietuvas Apdrošinātāju uzraudzības komisija atklāja šo pārkāpumu, tā pieņēma lēmumu par vairāku apdrošināšanas brokeru licenču anulēšanu.

Kādēļ tas ir svarīgi? Skats no industrijas puses

Apdrošināšanas brokeri apdrošināšanas prēmijās var saņemt salīdzinoši lielas naudas summas. Saskaņā ar Latvijas Apdrošināšanas Brokeru Asociācijas mājas lapā atrodamajiem datiem 2010.gada 3. ceturksnī vislielākā viena brokera noslēgto apdrošināšanas līgumu prēmiju summa ir LVL 196 768. Nenoliedzami šis ir ievērojams skaitlis. Lai gan pastāv iespēja, ka daļu no prēmijām klienti pa tiešo maksāja apdrošinātājam, pat tādā gadījumā atlikusī summa ir ievērojama.

2013.gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug. Būtiski palielinājušās piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas - šī gada desmit mēnešos piedzīti 243,59 miljoni latu, kas ir par 27,45% vairāk nekā 2012.gada desmit mēnešos, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Ja kopš 2008.gada nodokļu parādu kopējam apjomam katru gadu bija tendence pieaugt, tad kopš 2012.gada kopējais parādu apjoms ir salīdzinoši stabils - 2012.gadā kopējā nodokļu parāda apjoma pieaugums bija 10%, 2013.gada desmit mēnešos kopējais parāda apjoms samazinājies par 2,93%, reāli piedzenamo parādu apjoms samazinājies par 24,50%.

Iemesls tam ir ekonomikas augšupeja, piedziņas rezultātā iekasētie nodokļu parādi un no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 1.janvārim īstenotais nodokļu atbalsta pasākums. Efektīvāku nodokļu parāda piedziņu dienestā ietekmējuši arī tādi faktori kā nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošana un VID iniciētās izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos. Viena no būtiskākajām VID iniciētajām izmaiņām normatīvajos aktos piedziņas efektivitātes uzlabošanai ir grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot iespēju noteikt riska personas statusu nodokļu parādniekiem (fiziskām personām, juridisku personu valdes locekļiem), skaidro dienests. 2012.gada 1.janvārī darbu uzsāka jaunizveidotā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, centralizējot parāda piedziņas procesus un nodrošinot vienveidīgu un vienādas intensitātes piedziņas darbu visā valsts teritorijā attiecībā uz visiem VID administrēto maksājumu veidiem.

Uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu nodokļu parādu piedziņas jomā un pilnveidojot nodokļu piedziņā piemērojamos nodokļu normatīvos aktus, ir izdevies panākt, ka šā gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug, informē VID.

Būtiski palielinājušās arī piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas – šī gada astoņos mēnešos piedzīti 189,6 miljoni latu, kas ir par 34% vairāk nekā 2012.gada astoņos mēnešos.

Ja kopš 2008.gada nodokļu parādu kopējam apjomam katru gadu bija tendence pieaugt, tad kopš 2012.gada kopējais parādu apjoms ir salīdzinoši stabils - 2012.gadā nodokļu parādu apjoma pieaugums bija 10%, bet šā gada astoņos mēnešos – 0,6%.

Iemesls tam ir ekonomikas augšupeja, piedziņas rezultātā iekasētie nodokļu parādi un no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 1.janvārim īstenotais nodokļu atbalsta pasākums. Efektīvāku nodokļu parāda piedziņu dienestā ietekmējuši arī tādi faktori kā nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošana un VID iniciētās izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir atzinis par negodīgu un aizliedzis parādu piedziņas kompānijai IK Regnus īstenot tās komercpraksi, kas izpaudās kā parādnieku informēšana parāda piedziņas procesa ietvaros par komersanta tiesībām veikt noteiktas ar normatīvajiem aktiem pretrunā esošas darbības, piemēram, aprakstīt un pārdot parādnieka kustamo mantu, vērsties policijā, lai uzsāktu kriminālprocesu.

PTAC parādu piedziņas kompānijai ir piemērojis 8 tūkst. Ls naudas sodu. PTAC uzsāka vērtēt IK Regnus īstenoto komercpraksi, ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības.

Lietas izpētes gaitā PTAC secināja, ka komersants parāda piedziņas procesā īstenojis maldinošu un agresīvu komercpraksi, sniedzot nepatiesu informāciju par parādu piedziņas procesu, kā arī par komersanta tiesībām un pilnvarām piedziņas veikšanai. Parādu piedziņas kompānija izsūtījusi parādniekiem vēstules, kur sniegusi šādu informāciju: «Gadījumā, ja pamatparāds un zaudējumi netiks samaksāti, kompānija REGNUS ir pilnvarota pēc sava ieskata izvēlēties un uzsākt jebkādas aktīvas darbības, t.sk., visas Jūsu kustamās mantas, kas atrodas Jūsu vai radinieku dzīvesvietās, aprakstīšanu, izvešanu un pārdošanu izsolē.»

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

AAS BTA Insurance Company SE pirmajā pusgadā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms sasniedzis 59,3 miljonus latu, kas ir par 5,3 miljoniem latu jeb 10% vairāk nekā pirms gada, informē uzņēmums.

Pirmajā pusgadā BTA peļņa bija 1,2 miljoni latu.

BTA īpašuma apdrošināšanā parakstījis prēmijas 10,2 miljonu latu apmērā, kas ir par 24% vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā, savukārt nelaimes gadījumu apdrošināšanas veidā – 1,2 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā pērn.

Pieaugums BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomā pirmajā pusgadā sasniegts arī ceļojumu apdrošināšanā – par 13%, sauszemes transporta apdrošināšanā KASKO – par 12% un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā par 8%.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto bruto prēmiju apmērs šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieaudzis par 29,4% un bija 123,1 milj. Ls, kā arī izmaksāto bruto atlīdzību apmērs pieaudzis par 6,3% un bija 64,9 milj. Ls.

Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības šā gada pirmajā pusgadā parakstījušas bruto prēmijas 11 milj. Ls apmērā jeb par 20,5% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Izmaksāto bruto atlīdzību apmērs tajā pašā laikā samazinājies par 46,1%, sasniedzot 4,6 milj. Ls, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Minētajā periodā mainījusies dzīvības apdrošināšanas sabiedrību parakstīto bruto prēmiju portfeļa struktūra. Veselības apdošināšanā parakstīto bruto prēmiju īpatsvaram samazinoties līdz 0,02% (pagājušā gada pirmā pusgada beigās – 20,9%), dzīvības apdrošināšanas bruto prēmiju īpatsvars parakstīto bruto prēmiju portfelī sasniedzis 97%.

Varētu izteikt pieņēmumu, ka apdrošināšanas prēmiju apmēri 2011.gada laikā ir beidzot sasnieguši zemāko robežu, norāda Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

2011.gadā apdrošināšanas brokeru nozarē pirmoreiz kopš 2008.gada ir novērojams parakstīto apdrošināšanas prēmiju kopējā apmēra pieaugums - par 6 %, salīdzinot ar 2010.gadu. Tā ir pazīme, ka ir nostabilizējušies apdrošināšanas prēmiju apmēri Latvijā un vairs tādā apjomā kā iepriekš neturpinās cenu kari apdrošinātāju starpā.

Apdrošināšanas nozarē Latvijā pērn pirmoreiz kopš ekonomiskās krīzes sākuma vērojams parakstīto prēmiju apjoma pieaugums, kas liecina par apdrošināšanas prēmiju stabilizēšanos un brokeru klientu skaita pieaugumu. Prēmiju apjoms krīzes laikā samazinājās divu faktoru ietekmē, kas ietekmēja visu apdrošināšanas tirgu – samazinājās apdrošināšanas klientu skaits un apdrošinātāji, cīnoties savā starpā par atlikušajiem klientiem, ievērojami samazināja apdrošināšanas prēmiju apmērus.

Pirmā pusgada laikā apdrošinātāji Latvijā atlīdzībās klientiem izmaksājuši 195,6 miljonus eiro, kas ir par trešo daļu vairāk nekā pērn. Lielākais atlīdzību apjoms izmaksāts un arī straujākais atlīdzību pieaugums bijis īpašuma apdrošināšanā.

Savukārt parakstīto prēmiju apjoms pusgadā bijis 274,5 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pērn, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Lielākais apdrošināšanas veids pirmajā pusgadā ar 56,3 miljoniem eiro parakstīto prēmiju ir veselības apdrošināšana (pieaugums par 8% pret 2018. gada 1. pusgadu). Atlīdzībās veselības apdrošināšanā izmaksāti 34,4 miljoni eiro, kas ir 10% pieaugums.

Dzīvības apdrošināšana aizņem 20% no parakstīto prēmiju tirgus, taču izaugsme tajā bijusi tikai 6% – iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas samazināja uzņēmumu vēlmi piedāvāt darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu. 18,6% no tirgus pēc parakstīto prēmiju apjoma aizņem OCTA (50,9 miljoni eiro), seko KASKO ar 17,1% tirgus un 46,8 miljoniem eiro prēmiju, un īpašuma apdrošināšana ar 13,2% tirgus un 36,2 miljoniem prēmiju.

Paus konsults, audzējot apgrozījumu par 71%, pakāpies uz nozares augstākā goda pjedestāla pakāpiena. TOP 10 parādu piedziņas uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn palielinājies gandrīz par 50%, tomēr šis skaitlis neatspoguļo nozares tendences, jo galvenie pieauguma «vaininieki» ir trīs uzņēmumi, kuru apgrozījums mērāms miljonos: UAB Gelvora filiāle Latvijā, SIA Paus Konsults un Lindorff Oy Latvijas filiāle.

UAB Gelvora filiāles Latvijā apgrozījums pērn uzšāvies gaisā, pieaugot gandrīz piecas reizes - līdz 1,1 milj. Ls, turklāt 2011. gads ir pirmais, kurš noslēgts ar peļņu (254,0 tūkst. Ls) kopš filiāles dibināšanas Latvijā 2009. gadā. Uzņēmuma pamatapgrozījumu veido cesijas darījumu rezultātā iegūtie ienākumi.

«Esam aktīvi darbojušies cesijas darījumu sektorā, uzpērkot dažādu uzņēmumu prasības pret parādniekiem, kā arī palielinājuši sadarbības apjomu ārpustiesas piedziņā, kā klientus piesaistot vairākus Latvijas TOP 20 uzņēmumus,» atzīmē UAB Gelvora filiāles Latvijā biznesa attīstības vadītājs Jānis Lukaševskis. SIA Paus konsults Juridiskā departamenta direktore Aija Zirne apgrozījuma pieaugumu skaidro ar iepriekšējos gados nodoto lietu skaitu, jo cilvēki parādus maksā pakāpeniski, pēc grafikiem u.tml., turklāt palielinājies arī lietu skaits ar piedziņas izdevumiem.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE grupa šā gada deviņos mēnešos parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijas 122,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,2 miljoniem eiro jeb 11,1% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos.

Kā informē apdrošināšanas kompānijas pārstāvji, bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA izmaksājusi 57,3 miljonus eiro, kas ir par 6 miljoniem eiro jeb 11,8% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos. BTA grupas peļņa šī gada deviņos mēnešos sasniegusi 5,1 miljonu eiro.

Lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums šogad salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu sasniegts īpašumu apdrošināšanā, nelaimes gadījumu apdrošināšanā un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā.

Šogad deviņu mēnešu laikā BTA īpašumu apdrošināšanā parakstīja prēmijas 17,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos. Nelaimes gadījumu apdrošināšanā BTA šī gada deviņos mēnešos parakstīja prēmijas 2,5 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar identisku periodu pērn, ir par 19,5% vairāk, savukārt vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā kopumā parakstītas prēmijas 4,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.