Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Lai atbalstītu galvaspilsētas viesmīlības nozari, no 12. līdz 25.oktobrim notiks Rudens Rīgas restorānu nedēļas. Dalību projektā pieteikuši 43 restorāni un to šefpavāri, kas pasniegs rudens veltes visdažādākajās interpretācijās.

"Jūlijā aizvadījām divas Vasaras Rīgas restorānu nedēļas, kas restorāniem kaut uz brīdi ļāva atgriezties ierastajā ritmā. Jāsaka, ka apmeklētāju skaits bija negaidīti, taču patīkami liels – vairāk nekā 16 tūkstoši cilvēku. Tas izdevās, pateicoties gan pašu restorānu, gan tūrisma nozares organizāciju veiktajām aktivitātēm. Tāpēc, turpinot atbalstīt viesmīlības nozari, oktobrī gaidāmās Rudens Rīgas restorānu nedēļas līdzīgi kā vasarā norisināsies ilgāk nekā ierasts - divas nedēļas. Šādu konceptu pozitīvi novērtē gan restorāni, gan apmeklētāji, jo pasākuma norises laika pagarināšana ļauj apkalpot vairāk viesu, kā arī apmeklētājiem doties uz vairākiem restorāniem, tādējādi sniedzot lielāku atbalstu pašmāju uzņēmējiem," skaidro Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Nepilnus sešus gadus pēc nodošanas ekspluatācijā pašvaldības celtais nams Dreiliņu masīvā, Ēvalda Valtera ielā 5, ieguvis visai neglītus un, pēc iedzīvotāju domām, bīstamus vaibstus. Nama galējā ārsiena krietni izvirzījusies uz ārpusi, radot iespaidu, ka var arī sabrukt, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Nekādu fundamentālu bojājumu šī nama ārsienai nav, un iedzīvotājus tā neapdraud,» uzsvēris Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB) sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats. Pie RPB kā pašvaldības dzīvojamo namu apsaimniekotāja jau vērsušies arī daudzi šīs mājas iedzīvotāji. Tiesa gan, pašvaldība viņiem neko palīdzēt nevar, jo pērn rudenī nama iemītnieki izvēlējušies citu – privātu apsaimniekotāju.

«Mūsu eksperti ir pārliecināti, ka šis defekts radies jaunā apsaimniekotāja neuzmanības dēļ,» norādījis I. Kiršblats. «Jau nododot namu privātajam apsaimniekotājam, informējām, ka jumta parapets (metāla līste, kas atrodas uz jumta malas) ir jāapseko ik pavasari, jo ziemā, tīrot sniegu un ledu, tas var tikt bojāts un pa mikroplaisām aiz apmetuma var iesūkties mitrums, to sabojājot. Šķiet, apsaimniekotājs to nav darījis un tieši tādēļ tā ir arī noticis,» skaidrojis I. Kiršblats.

Rīgas Modes nedēļas laikā zīmols Paviljons prezentēja savu rudens/ziemas 2015/16 kolekciju Y generation, kuras autore otro gadu pēc kāŗtas ir dizainere Līga Garda.

Jaunajā kolekcijā Paviljons turpina iesākto stāstu par Latvijas dizaina tradīciju meklējumiem ar mērķi nostiprināt jēdzienu «ziemeļu dizains».

Jaunās rudens/ziemas kolekcijs iedvesmas tēls ir brīvdabas pilsētnieks, kurš rod enerģiju dabas procesu un tehnoloģiju mijiedarbībā. Tā gars izteiksmīgi atspoguļojas deviņdesmito gadu popkultūrā un tiek pārnests sportiska stila adījumos.

Īpašu uzmanību zīmola dizainere pievērsusi Latvijas laikapstākļiem atbilstošiem materiāliem. Materiālos dominē mohēra, merino vilna, kašmirs, kas mijas ar ūdens necaurlaidīgiem un vēju aizturošiem sintētiskiem materiāliem. Viens no kolekcijas virsapģērbos dominējošajiem materiāliem ir mikro poliesters ar teflona impregnējumu, kas ir mitruma un netīrumu atgrūdošs, bet tai pat laikā satur elpojošu iekšējo kārtu.

Šonedēļ Rīgā norisinās Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) rīkotā Rudens Rīgas restorānu nedēļa, kurā savu dalību ir pieteikuši 45 restorāni, informē RTAB.

Resotrānu nedēļas laikā apmeklētājiem ir iespēja par 15 vai 20 eiro nobaudīt trīs ēdienu maltīti, ko sagatavojis katra restorāna šefpavārs.

Rudens Rīgas restorānu nedēļas koncepts ir Ar dabu šķīvī, kas radīts par godu Eiropas gastronomijas reģiona titulam, kas šogad piešķirts Rīgas-Gaujas reģionam.

Restorānu nedēļas ietvaros apmeklētāji varēs nobaudīt tādus ēdienus kā Latvijā audzēta strausa aknu pastēti ar tomātu želeju un kaltētām olīvām, cidoniju glazūrā ceptu cūkas pavēderi ar cūku pupu biezeni, grūbām, rožkāpostiem un alus glazūrmērci, trīsdesmit dienas nobriedināta bioloģiski audzēta liellopa gaļu, pagatavotu zemos grādos, ar muskatķirbja biezeni un kaņepju Demi-glas mērci un citas gardas maltītes. Desertā varēs nobaudīt brūkleņu karameles fondantu ar griljāžas saldējumu, karamelizētām auzu pārslām un cidoniju-griķu medus redukcijas marmelādi un citus šefpavāru gatavotus ēdienus.

Nupat aizritējušajā rudens Rīgas restorānu nedēļā bija vērojams liels vietējo un ārvalstu apmeklētāju pieplūdums un tas kliedē mītu par Rīgas restorāniem kā dārgu un nepieejamu vietu vairumam cilvēku, secinājušas tūrisma un viesmīlības ekspertes.

Restorāna Aqua Luna līdzīpašniece Jeļena Kašina informēja, ka Aqua Luna pagājušajā nedēļā pabija 436 viesu, kas bija par 54% vairāk nekā rudens restorānu nedēļā pirms gada.

«Prāvāks viesu skaits skaidrojams ar to, ka Latvijā arvien pieaug interese par restorānu kultūru, kā arī Rīgas restorānu nedēļas īpašo konceptu, kura demokrātiskais piedāvājums pamudināja cilvēkus apmeklēt restorānus,» atzīmēja Aqua Luna līdzīpašniece.

Kašina piebilda, ka par tradīciju kļuvušās restorānu nedēļas veicina to, ka apmeklētāju skaits Rīgas restorānos pieaug arī ikdienā.

Restorānu nedēļas iniciatora un rīkotāja Rīgas Tūrisma un attīstības biroja (RTAB) vadītāja Vita Jermoloviča atzina, ka šo īpašo restorānu nedēļu nolūks ir lauzt joprojām zināmā sabiedrības daļā valdošo priekšstatu par restorāniem kā par nepieejamām un dārgām vietām.

#Šis bizness ir pat ļoti interesants! Tas ir darbs, kas neapnīk.

Ar olimpisko čempionu bobslejā Jāni Ķipuru tiekamies Rīgā, koprades telpās The Mill, un, jau ienākot pa ārdurvīm, Jānim nepaliek nepamanīta kāpņutelpas loga vitrāža ar Riharda Vāgnera vārdu – klasiskā mūzika ir viena no viņa kaislībām jau, kā pats saka, kopš jaunības dienām. Un, protams, joprojām arī bobslejs

Lai arī aktīvajām sportista un trenera gaitām nu jau ir likts punkts, Jānis dzīvi seko līdzi visam bobslejā notiekošajam, kā arī sezonas laikā nedēļas nogalēs no savām mājām Drabešu pagastā mēro ceļu uz Latvijas Televīziju, lai kopā ar žurnālistu Māri Rīmeni tiešraidēs komentētu Pasaules kausa mačus. Olimpiskās spēles, mūsu sportistu izredzes, bobslejs – par un ap to arī raisās mūsu saruna. Protams, neaizmirstot arī mūziku un seno kokmateriālu biznesu, kas, kā saka pats Jānis, ir darbs, kas neapnīk.

Cilvēku plūsmu restorānos ietekmē katrs paziņojums par Covid-19 vīrusa uzliesmojumu vai kādu jaunu perēkli, jo cilvēki ir atbildīgi un izvērtē nepieciešamību apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas, sacīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā arī ēdinātāji ir atbildīgi. Jau martā sadarbībā ar Pārtikas veterināro dienestu izstrādātas vadlīnijas viesu apkalpošanai un higiēnas pasākumiem. Jenizs uzsvēra, ka katra ēdinātāja mērķis ir strādāt ilgtermiņā un saglabāt klientu plūsmu.

"Nākot no viesmīlības biznesa, kas saistīts ar cieņu pret cilvēkiem un cilvēku mīlestību, mans personīgais viedoklis ir, ka, ja kaut vienam cilvēkam restorānā, veikalā, aptiekā ir bail no vīrusa un viņš uzskata, ka maskas viņu pasargās, es ar vislielāko prieku uzvilkšu masku. Es domāju, mēs par daudz sociālajos tīklos diskutējam par to, vai vilkt vai nevilkt maskas, tā vietā, lai diskutētu par ekonomikas, katras nozares glābšanu valsts budžeta, aizņemto līdzekļu, kā arī Eiropas Savienības (ES) piešķirto līdzekļu izlietojumu ekonomikas un katras nozares glābšanai," sacīja Jenzis.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Nevajadzētu pārvērtēt nule grozīto likumu par lauksaimniecības zemes iegādi nozīmi – būtībā grozījumi nemainīs neko

Pareiza rīcība. Pilnīgs murgs. Šādās kategorijās šķeļas viedokļi par to, vai Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumi ir saprātīgi. Zeme ir pateicīgs temats un katram normālam Latvijas iedzīvotājam liek saausīties, jo būtiskāka nacionālā resursa mums taču nav. Šajā gadījumā gan svarīgāks par patriotisku jūtu radītām kaislībām ir lēmēju darba rezultāts. Ja reiz likuma Par zemes privatizāciju lauku apvidos grozījumus daži sauc lepni par mūsu lauksaimnieku protekcionismu, tad nākas atzīt, ka protekcionisms ir tuvu nullei, jo atbilde uz pamatjautājumu – atļaut vai neatļaut (apgrūtināt) ārzemniekiem izpirkt Latvijas lauku zemes, joprojām ir – atļaut. Pārējais ir formalitāte, jo nosaukt par valodas barjeru prasību zināt valodu zemākajā no līmeņiem, nav nopietni. A1 līmenis prasa, lai ārzemnieks «uztver un saprot lēnā tempā skaidri runātus neliela apjoma elementāras struktūras tekstus par zināmiem tematiem» (pēc Valsts izglītības satura centra informācijas). Izskatās pēc gauži nīkulīgas barjeras valodas prasmēm. Turklāt pietiks, ja ar šo prasmju apliecinošu dokumentu būs apveltīts vairākuma kapitāldaļu turētājs Jānis ar 51%, nevis Džons ar saviem 49%.

Valdības veidošanā valstij stratēģisku mērķu un ideju novirzīšana otrajā plānā gan pašiem politiķiem, gan procesu vērotājiem šķiet pašsaprotama. Mēs kā tādai meksikāņu ziepju operai sekojam līdzi valdības veidošanas procesam, aizrautīgi «analizējot» partiju un politiķu aktierspēli.

Valdības veidošana atgādina seriālu labākajās meksikāņu tradīcijās. Gan pēc sižeta neprognozējamības, gan tēlu daudzveidības, gan virmojošajām kaislībām. Lai gan politiskās partijas procesā, šķiet, ir sasniegušas ekvatoru un iezīmējušās jaunās valdības aprises, taču līdz pilnīgai skaidrībai par konkrētām personām vēl tālu. Taču jau līdz šim valdības veidošanas procesā piedzīvota vesela emociju un notikumu gamma – pēkšņa jaunu tēlu parādīšanās, solījumi, to laušana, atkāpšanās no principiem, uzmešana, apvainošanās, daudz mīklu, nezināmā un neizskaidrojamā.

Pēc kaislībām ar Pasažieru vilciena realizēto iepirkuma konkursu un tam sekojošo vadības maiņu, drīzumā izmaiņas gaidāmas arī uzņēmuma valdē, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Darbam Pasažieru vilciens valdē un uzrunāts un savu piekrišanu devis bijušais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Uzrunāta arī bijusī Saeimas deputāte Silvija Dreimane.

Par abu apstiprināšanu lems nākam trešdien, divas dienas pirms Pasažieru vilciena vadībai jādodas uz Briseli, lai risinātu jautājumu par iepirkuma atbilstību Eiropas Komisijas normatīviem.

Štokenberga pieaicināšanu satiksmes ministrs Aivis Ronis skaidro ar nepieciešamību valdē iekļaut cilvēku no valdošās partijas, kurš sekmīgi un profesionāli var risināt sarunas Briselē. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības biedre Dreimane uzrunāta lielās pieredzes dēļ Latvijas dzelzceļā. Šobrīd viņa ir šī uzņēmuma vadītāja Uģa Magoņa padomniece.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursā par "Sakoptākā meža" godalgu cīnīsies saimniecības "Druvas" īpašnieks Aivars Vanags no Viļakas novada, saimniecības "Bērzkalni" īpašniece Ilga Sedliņa no Kuldīgas novada un saimniecības "Aizvēji" īpašnieks Staņislavs Salmanis no Limbažu novada.

"Ikviens no īpašniekiem, ko šogad konkursa laikā satikām, ir atšķirīgs, taču visi redzētie meži var kalpot kā labi piemēri citiem mežu apsaimniekotājiem. Mežu apsaimniekošana ir ļoti smags darbs, bet rezultāts, ko mēs redzējām, ir ļoti labs. Šādi apsaimniekoti īpašumi noteikti var iedvesmot citus piedalīties konkursā, rādot priekšzīmi saviem kolēģiem un jaunajai paaudzei, kā rūpēties par savu zemi. Labo stāstu nekad nevar būt par daudz, tāpēc jāturpina runāt par saimniekiem, kas rūpējas par saviem īpašumiem un domā par ilgtspējīgu saimniekošanu," norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Šogad starp konkursa dalībniekiem varēja novērot to, ka katrs no viņiem pielieto citas apsaimniekošanas metodes. Tas mudina domāt, ka labi apsaimniekotam mežam nav vienotas definīcijas. Mežā var saimniekot dažādi un tajā pašā laikā ilgtspējīgi.

Latvijai uzstādot jaunus rekordus saslimušo ar Covid-19 un no tā mirušo ziņā, aizvien biežāk dzirdams jautājums – kas tiek darīts nepareizi?

Protams, tiek meklēti arī vainīgie, prasītas amatpersonu demisijas u.tml., bet tas jau ir cits stāsts. Distancējoties no politiskajām kaislībām, tomēr redzams, ka galvenais jautājums šajā gadījumā ir un paliek: kā panākt, lai saslimstības līmenis būtu tik zems, lai radītu pēc iespējas mazākus zaudējumus ekonomikai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Un kāds tad ir tas labākais krīzes pārvaldības modelis?

Šajā kontekstā 2. novembra Dienas Biznesa izdevumā atkal pievēršam uzmanību tam, kā rīkojās Zviedrija. Tā bieži kritizēta par savu pieeju un tikpat bieži arī slavēta. Arī rezultāti ir neviennozīmīgi vērtējami, lai arī, kā redzam, kopumā ir labāki nekā, piemēram, pie mums. Kaut vai ar to, ka mācību process nav tā cietis, tātad arī jaunākās paaudzes emocionālā un intelektuālā attīstība nav traumēta, kas ir ļoti būtiski, domājot ilgtermiņā. Tāpat Zviedrijā atšķirībā no Latvijas nav sagrauta tūrisma un ēdināšanas industrija, tātad to neskar šajā jomā strādājošo emigrācija.

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Jauno Valsts policijas automašīnu sadalījuma nosacījumi ir neskaidri, bezceļiem paredzētie pilnpiedziņas auto lielākoties palikuši Rīgā, vēstīja raidījums De facto.

Pēc pērnā gada kaislībām ap vērienīgo policijas automašīnu nomas līgumu daļa jauno spēkratu saņemti un jau arī sadalīti pa iecirkņiem, informēja raidījuma veidotāji. Jaunās automašīnas daudzas policijas nodaļas gaidījušas kā atpestīšanu, lai beidzot varētu uzlabot nolietoto autobāzi. Lauku iecirkņos arī cerēts, ka beidzot saņems spēkratus, ar kuriem varēs braukt pa bezceļiem. Tomēr De facto rīcībā esošā informācija liecina – auto sadale notikusi nevis saskaņā ar policijas darbinieku ikdienas vajadzībām, bet kārtējo reizi nostrādājis amatpersonu svarīguma princips. Proti, augstākstāvošajiem lietošanā tikuši arī labākie spēkrati, pat ja pienākumu pildīšanai tas nav nepieciešams.

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti.

Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem. Autobūves vājums atspoguļo automobiļu pārdošanas kritumu daudzviet pasaulē. Īpaši strauji pārdošanas apjomi kritušies Ķīnā (pasaules lielākais tirgus) un Indijā. Taču noiets ir rucis arī citos lielos tirgos, piemēram, ASV un eirozonā. Pieejamās aplēses liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdēm, notiekošais ir samazinājis pasaules IKP par 0.2%.

Sarežģījumi daļēji skaidrojami ar pagaidu faktoriem. Piemēram, Ķīnā patērētāji aizturēja jaunu auto iegādi, jo parādījās ziņas, ka varētu tikt atjaunoti nodokļu atvieglojumi. Indijas gadījumā pie vainas ir pērn ieviestie apdrošināšanas noteikumi. Tikmēr eirozonā traucējumus auto ražošanā izraisīja stingrāku emisiju noteikumu ieviešana. Šiem faktoriem izzūdot, automašīnu pārdošana un autobūve nākamgad varētu stabilizēties. Tomēr, ņemot vērā plašo rūpniecības sarežģījuma mērogu, automobiļu ražošanas atgūšanās var būt nepietiekama, lai atjaunotu globālās rūpniecības izaugsmi. Atgūšanās būs lēna, jo stingrāki kredītnosacījumi un patērētāju pārliecības mazināšanās iegrožos automobiļu pārdošanas apjomus.

«Ja UK beigu beigās paliks EU, tad gribētos piestādīt viņiem rēķinu par šo pēdējo gadu čakaru, ko viņi radījuši. Tā vietā, lai strādātu ES nākotnes vārdā, liela daļa aparāta visās ES dalībvalstīs ņemas ar šo «Drama Queen»... :(

Jau sāk apnikt,» tā tvīto Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs. Jāteic, ka drāmas karalienes alias Lielbritānijas sarīkotajām kaislībām pagaidām gals vēl nav redzams. Lielā mērā izšķiroši būs trīs datumi – 12., 13. un 14. marts. Proti, 12. martā parlamentā paredzēts atkārtots balsojums par premjerministres Terēzas Mejas izstāšanās plānu. Ir liela varbūtība, ka parlamentārieši to atkal noraidīs, jo tajā nav ietverta «cietā Brexit» aizstāvju prasība atrisināt jautājumu par robežas atjaunošanu starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju.

Ja Mejas plāns tiek noraidīts, tad 13. martā parlamentārieši balsos par tā dēvēto bezvienošanās Brexit, ko daudzi uzskata par vissliktāko scenāriju, vispirms jau pašai Lielbritānijai. DB jau rakstīja, ka šādā gadījumā Lielbritānijai varētu pietrūkt importēto preču, tostarp pārtikas un medikamentu. Ja parlamentārieši nobalso pret šādu scenāriju, tad 14. martā tiks balsots par izstāšanās termiņa – 29. marta – pagarināšanu. Jāteic, ka T. Meja stingri iestājas pret izstāšanās termiņa pagarināšanu. «Mūsu primārajam fokusam ir jābūt vienošanās panākšanai un aiziešanai no ES 29. martā. Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem dos noteiktības sajūtu, ko tie ir pelnījuši,» teikusi premjeministre.

Ciemos ieradies projekta The Social Traveler idejas autors un īstenotājs, kas neparastā veidā atklās mūsu valsti, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Bjorna Troka (Bjorn Troch) projekts The Social Traveler radies 2010. gadā, izaugot no trim šā beļģu jaunekļa interesēm vai pat kaislībām. Proti, viņu dzīvē visvairāk saista cilvēki, ceļojumi un sociālie tīkli. Visus šos trīs lielumus saliekot kopā, ir iznācis tā, ka Bjorns ceļo pa pasauli, tver iespaidus, iegūst draugus, iesaista viņus savās ceļotāja gaitās un par iepazīto, uzzināto, satikto un pieredzēto viņš stāsta dažādos sociālajos tīklos (FB, Instagram, Twitter, Google + un, it īpaši, savā thesocialtraveler.net).

Tomēr Bjorns Troks nav tipisks blogeris jeb emuārists, kādu pēdējā laikā ir saradies visai daudz. Beļģu ceļotāja īpatnība ir tā, ka visu nepieciešamo informāciju viņš iegūst vai nu sociālajos tīklos, vai nu aci pret aci tiekoties ar apceļojamās valsts iedzīvotājiem. Viņš neizmanto ne ceļvežus, ne tīmekļa vareno palīgu Google.

Darījumu skaits augustā nekustamā īpašuma jomā samazinājies par 8%. Kritums skaidrojams ar to, ka augusts ir atvaļinājumu mēnesis, kurā tirgus aktivitāte pieklust. Darījumu skaitu ietekmē arī Latvijas finanšu iestāžu noslogotība eiro ieviešanas procesā, kas samazinājusi izsniegto kredītu skaitu, norāda nekustamo īpašumu uzņēmums Balsts.

Citi gan tam nepiekrīt. «Augustā mājokļu pirkuma darījumu skaits tiešām nedaudz samazinājās, tomēr septembrī tas atkal ir audzis. Neesam novērojuši tiešu eiro ieviešanas procesa ietekmi uz izsniegto hipotekāro kredītu skaitu,» biznesa portālam db.lv sacīja Vija Gailīte, Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja. «Mājokļu iegādes un remonta kreditēšanas apjomus patlaban galvenokārt nosaka cilvēku iespējas aizņemties – daļai pircēju nav iekrāti pirmajai iemaksai nepieciešamie līdzekļi, citu ienākumi neatbilst banku noteiktajiem stingrajiem kritērijiem. Daudzi, sevišķi gados jauni cilvēki, nemaz nevēlas uzņemties saistības un izmantot kredītu. To daļēji apliecina arī šobrīd vērojamais mājokļu īres pieprasījuma un darījumu apjoma pieaugums,» pauda speciāliste.

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Ekonomiskās stagnācijas laikā vairums Latvijas uzņēmumu ir ieslēguši "izdzīvošanas režīmu", lai veiksmīgāk pārdzīvotu inflācijas un augsto procentu likmju radītos izaicinājumus.

Situācija lauksaimniecības nozarē, kas aizsākās vasaras sākumā ar ziņām par neparedzētu sausumu, nu jau kādu laiku draud pārvērsties par kārtējo krīzi. Tuvojas rudens, un visai paredzams, ka tas būs sarežģīts laiks ne tikai uzņēmējiem, bet arī sabiedrībai kopumā.

Situācija lauksaimniecības nozarē

Nenoliedzami katrai uzņēmējdarbības nozarei ir savas unikālās tendences un izaicinājumi, tomēr tieši lauksaimniecība pēdējos gados ir piedzīvojusi izteiktu viļņveidīgu šūpošanos. Nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi radījuši zaudējumus, kas nozarē kopumā mērāmi daudzos miljonos eiro un ir tukšojuši kontus katram zemniekam. Ja mēs “iekāptu lauksaimnieku kurpēs” un lūkotos uz situāciju no viņu skatu punkta, tad ieraudzītu, ka rūpju un raižu viņu pusē šogad netrūkst. Izejvielu un ražošanas izmaksu pieaugums, līgumi ar iepriekš saskaņotiem piegādes apjomiem, jau esošie kredītmaksājumi, nemaz nerunājot par iespējām pieteikties aizdevumam, plānojot nākamā gada attīstības iespējas. Paredzu, ka maksājumu kavējumi un finansiālais spiediens daudziem uzņēmējiem liks pārplānot vai atlikt investīcijas uzņēmuma izaugsmē un paplašināšanā, tādējādi bremzējot arī Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstību kopumā.

Siguldas centrālās daļas attīstībā vietējie uzņēmēji cer reiz sagaidīt vēl mīlīgākus vaibstus – vairāk kafejnīcu, nelielu veikaliņu, suvenīru un amatnieku bodīšu

Pirms diviem gadiem Siguldā, Ausekļa ielā, divas māsas atvērušas kafejnīcu Mr. Biskvīts. Vieta esot iesildīta, un drīz pēc tam šeit biznesu esot uzsākuši vēl citi ēdināšanas uzņēmumi. «Siguldā veiksmīgam biznesam piemērotas vietas atrašana ir svarīgākais nosacījums. Pilsēta ir plaša. Šīs divas ielas – Ausekļa un Pils iela – ir pats, pats centrs. Tā attīstībā sava loma ir arī pirms diviem gadiem atjaunotajai dzelzceļa stacijai. Vide ir sakārtota un tūristiem patīkama,» teic kafejnīcas–konditorejas Mr. Biskvīts līdzīpašniece Kristīne Gorodecka. Par konkurenci uzņēmēja neuztraucoties, sakot, lai baidoties citi. Uzņēmums divos gados esot uzņēmis apgriezienus un atvēris vēl divas kafejnīcas – vienu Turaidā, kur lielākā daļa apmeklētāju esot ārvalstu tūristi, kā arī pie Tarzāna šķēršļu parka. «Visas trīs kafejnīcas atrodas vietās, kur ir visvairāk tūristu. Ir ko rauties. Pašas darām visu – esam īpašnieces, sagādnieces un strādājam arī aiz letes. Lielākā problēma ir personāls. Labus darbiniekus Siguldā atrast ir grūti, tie ir zelta vērti,» atzīst K. Gorodecka.