Nupat šonedēļ izplatītais Valsts prezidenta Preses dienesta paziņojums, kurā norādīts, ka jautājums par pensiju indeksāciju noteikti jāskata 2012. gada valsts budžeta konsolidācijas kontekstā, skan kā samērā paklusa saprāta balss skaļajā korī, kas daudzina: «Jau šogad ir jāindeksē pensijas!»
Tas, ka patēriņa cenas šogad aug ļoti strauji un ka tas negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju, ir nenoliedzams fakts. Taču neba nu iedzīvotāju dzīves līmeņa krišanās ir galvenais, kas satrauc pensiju indeksācijas skaļākos daudzinātājus - Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kuru pārstāvošās politiķes Ilona Jurševska un Aija Barča vada attiecīgi Labklājības ministriju un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.
Lai atminamies, ka pavisam nesen tā pati Labklājības ministrija un Saeimas Sociālo lietu komisija virzīja likumu grozījumus, kas paredz vēl uz pāris gadiem saglabāt sociālo pabalstu izmaksu ierobežojumus, kuri skar lielu daļu darbaspējas vecumā esošu iedzīvotāju, kam aktuāli ir vecāku, bezdarba un slimības pabalsti.
Tas vedina izdarīt secinājumu, ka ZZS politiķi šobrīd iespējamu Saeimas ārkārtas vēlēšanu priekšvakarā domā tikai par to, ka pensionāri un pirmspensijas vecumā esošie iedzīvotāji veido ļoti lielu elektorāta daļu. Tādēļ par vēl pirms pāris mēnešiem bieži piesauktajiem aprēķiniem, kas liecināja, ka jau šī gada beigās vai nākamā gada sākumā tā dēvētajos treknajos gados uzkrātā, vairāk nekā 1 miljardu Ls lielā «socbudžeta» rezerve būs izsīkusi, pēdējā laikā tiek delikāti noklusēts. Tas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, ka, pateicoties Satversmes tiesas spriedumam, pensijas ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī, kamēr darba algas, no kurām maksātais socnodoklis ir galvenais finansējuma avots pensiju izmaksai, vēl šī gada pirmajā ceturksnī bija mazākas nekā 2009. gadā. Tomēr, aplēsuši, ka šī gada budžetā izdosies šo to ietaupīt uz bezdarbnieku pabalstu rēķina, par labklājības jomu «atbildīgie» steidz domāt, kā šo ietaupījumu pēc iespējas ātrāk notērēt...
Saeimas Sociālo lietu komisijas virzītie Pensiju likuma grozījumi gan paredz pensiju indeksāciju, bet ne ar pušplēstu vārdu tajos netiek minēts, no kādiem avotiem indeksācijas radītos papildu izdevumus segt nākamgad, kad valsts budžets atkal būs jākonsolidē vismaz par 100 miljoniem Ls. Turklāt, ignorējot acīmredzamo kontrastu starp konsolidācijas realitāti un pensiju indeksācijas apsolījumiem, Saeimas deputāti steidz rūpēties ne tikai par šodienas mazo pensiju saņēmējiem, bet rosina atlikt arī pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Proti, komisijas sagatavotais likumprojekts paredz pagarināt arī priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas, kas realitātē nozīmē to, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma palielināšana līdz 65 gadu vecumam varētu tikt «iesaldēta» uz nenoteiktu laiku.
Par to, kā izstrēbt kārtējo klīsteri, kurā ārkārtas vēlēšanu gaidās draud savārīties iecerētā pensiju sistēmas reforma, mūsu politiķi acīmredzot domās kaut kad gada nogalē.