Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam, noteiktas ievērojamas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē no 28. novembra plkst. 2.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00. Db.lv informēja Rīgas dome.

Saistībā ar NATO samitu no 28.11.2006. plkst. 02.00 līdz 29.11.2006. plkst. 19.00 būs ievērojamas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos. 27. novembrī (pirmdien) sabiedriskais transports visos maršrutos kursēja pēc sestdienas kustības grafika.

Darba dienu mēnešbiļetes būs derīgas 28. un 29. novembrī (otrdien, trešdien).

Decembra mēnešbiļetes, kuras ir paredzētas darba dienām, būs derīgas 2. decembrī (sestdien). 27. novembrī (pirmdien) darbadienu mēnešbiļetes nebija derīgas.

28. un 29. novembrī pasažieri, kas iegādājušies braukšanas kartes slēgtajos maršrutos un transporta veidos, drīkst tās izmantot braukšanai citos sabiedriskā transporta maršrutos un transporta veidos.

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam noteiktas šādas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē no 28. novembra plkst. 2.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00.

Trolejbusi

1. trolejbusa maršruts būs slēgts;

3. maršruta trolejbusi būs slēgts;

4. trolejbusu maršruts no Šmerļa kursēs pa Brīvības gatvi, Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Duntes ielu līdz Sarkandaugavai. Uz Šmerli kursēs pa Duntes ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu līdz Stabu ielai, pa Stabu ielu, Brīvības ielu un tālāk līdz galapunktam Šmerlī;

5. maršruta trolejbusi no stadiona "Daugava" kursēs pa maršrutu līdz Stabu ielai, pa Stabu ielu, Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu un atpakaļ;

7. trolejbusa maršruts būs slēgts;

8. trolejbusu maršruts no Ābolu ielas kursēs pa maršrutu līdz 2. trolejbusu parkam un atpakaļ;

Salīdzinājumā ar lietuviešu un igauņu kolēģiem, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uzņēmējdarbības vidi un biznesa iespējas 2017. gadam vērtē ļoti kritiski, liecina jaunākais SEB bankas Baltijas biznesa pārskats.

Gandrīz divas trešdaļas uzņēmēju prognozē apgrozījuma kritumu, katrs piektais uzņēmums plāno samazināt darbinieku skaitu un 40% mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā nav gatavi ieguldīt sava biznesa attīstībā.

Kopējais optimisma līmenis mazo un vidējo uzņēmumu segmentā ir samazinājies visās trīs Baltijas valstīs, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Apgrozījuma pieaugumu šogad prognozē 81% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā un 69% Igaunijā, kamēr Latvijā šādi nākotnē raugās vien 39% uzņēmēju. 61% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad sagaida apgrozījuma samazināšanos. Tam piekrīt 31% Igaunijas un 19% Lietuvas uzņēmumi.

Sākot jaunu gadu, uzņēmēji definē sasniedzamos mērķus savā uzņēmumā, iezīmējot arī konkrētu plānu to sasniegšanai. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, lielākajai daļai jeb 58% uzņēmumu ir izvirzīti mērķi 2017.gadam.

Savukārt ceturtā daļa (26%) uzņēmēju vēl tikai definē šogad sasniedzamos rezultātus. Taču zīmīgākais – katram desmitajam uzņēmumam nav definēti biznesa mērķi šim gadam.

Aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka, nosakot uzņēmuma kopējos darbības mērķus, visbiežāk iesaista arī savus darbiniekus (60%). Taču pretēja aina paveras, ja raugās uz jaundibināto uzņēmumu stratēģiju – no tiem lielākā daļa jeb 65% darbiniekus mērķu noteikšanā neiesaista. Tāpat jaundibināto uzņēmumu vidū reti kuram darbiniekam (vien 18%) ir noteikti individuāli sasniedzamie mērķi. Lai gan to iespējams saistīt ar mazo darbinieku skaitu, taču arī mazajiem uzņēmumiem ir būtiski iesaistīt visus komandas dalībniekus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu ieguldījumu uzņēmuma mērķu definēšanā un sasniegšanā. Darbinieku individuālo mērķu noteikšanā ne mazāk kūtri ir arī jau strādājošie uzņēmumi - iezīmējas ievērojami liels skaits jeb 62% uzņēmumi, kuri nav definējuši individuāli sasniedzamos mērķus, kas vērtējams kritiski, un pastāv risks, ka tieši šis faktors ietekmēs kopējo uzņēmuma rezultātu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards nākamnedēļ, 8.janvārī, piedalīsies Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes sēdē, lai pirmo reizi, esot ministra amatā, tiktos ar uzņēmējiem un pārrunātu turpmāko sadarbību un prioritātes mazo un vidējo komersantu attīstībā, Db.lv informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padome pirmajā šī gada sēdē atskatīsies uz padomes darbu iepriekšējos gados (2004. - 2007.g.), pārrunās padomes turpmākās darbības prioritātes un darba grafiku, kā arī ievēlēs padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

Ekonomikas ministrija 2007.gada nogalē aktualizēja Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes sastāvu, paplašinot tajā pārstāvētās institūcijas un papildinot to ar ražotāju asociāciju un reģionālās attīstības aģentūru pārstāvjiem. Padomes darbības mērķis ir mazo un vidējo komersantu un amatnieku attīstības veicināšana un MVK labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošana Latvijā.

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Aon prezentējis ikgadēji atjaunojamās politisko un ekonomisko risku pasaules kartes jaunāko versiju, Latvija tajā atrodas zema riska zonā un kā vienīgais risks kartē atzīmēta Latvijas ekonomika. Tā pat riski novērtēti arī Igaunijā un Lietuvā, Db.lv informēja apdrošināšanas brokeru un risku vadības konsultantu uzņēmuma Aon Latvia vadītāja Ņina Kukuškina.

Kompānija Aon ir izvērtējusi politiskos un ekonomiskos riskus 209 valstīs un teritorijās, izmērot šādus riskus: valūtas nekonvertējamība un naudas līdzekļu pārvedumi; streiki, protesti un sabiedriskās nekārtības; kari, terorisms; maksājumu neizpilde no valsts puses; politiska iejaukšanās; piegādes kanālu iziršana; riski, kas saistīti ar tirgus likumdošanu un regulēšanu. Katrā valstī risks tiek raksturots pēc šādas skalas: zems, zemāks par vidējo, vidējs, vidēji augsts vai augsts. Par valsti ar paaugstinātu risku tiek uzskatīta ikviena valsts, ja tās risks novērtēts kā zemāks par vidējo, vidējs, virs vidējā vai augsts.

25 no 50 valstīm ar lielāko pasaules ekonomiku daudznacionālās kompānijas saskaras ar paaugstinātiem politiskajiem un ekonomiskajiem riskiem, starp kuriem ir tādi, kas saistīti ar biznesa pārtraukšanu kara darbības rezultātā, terora aktiem un politisko iejaukšanos. Pie šādiem secinājumiem, veidojot jaunāko ikgadēji atjaunojamās politisko un ekonomisko risku pasaules kartes versiju, nonākuši korporācijas Aon, pasaulē lielākā apdrošināšanas brokera un risku vadības konsultanta, eksperti.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns šodien, 29.jūlijā, Ministru kabinetu iepazīstināja ar ikgadējo pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā, kas sniedz detalizētu informāciju par teritoriju attīstību un sasniegto reģionālās politikas īstenošanā.

Reģionālās attīstības likums nosaka, ka ir jāveicina un jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga valsts attīstība, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, jāsamazina nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī jāsaglabā un jāattīsta katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Lai īstenotu likuma mērķi, Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteikti vairāki uzdevumi:

- Latvijas un tās reģionu attīstības līmeņa tuvināšana Eiropas Savienības (ES) valstu līmenim. Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo ES reģionu vidū;

- līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību.

2018. gadā Baltijas valstis bija starp visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropā, un, augot algām un iekšzemes patēriņam, arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā noskaņojums ir uzlabojies.

SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka visās trīs valstīs ir būtiski samazinājies pesimistiski noskaņoto MVU īpatsvars, kas tuvākajā nākotnē prognozē apgrozījuma kritumu, un ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt sava biznesa attīstībā.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu savu biznesu ir fokusējuši uz vietējo tirgu. Straujais atalgojuma un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums ir veicinājis arī iekšzemes patēriņu, ko neapšaubāmi ir sajutuši gan lielie, gan mazie uzņēmumi. Tomēr darba roku trūkumu ir aizvien skaudrāk jūtams arī MVU segmentā. Ar šo faktoru lielā mērā ir skaidrojams arī pieaugušais to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt savā biznesā. Liela daļa no šīm investīcijām būs vērstas uz produktivitātes palielināšanu, lai ar to pašu darbinieku skaitu varētu saražot lielākus apjomus.»

Kā liecina Luminor bankas aptauja, daļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) šogad neplāno paplašināt uzņēmējdarbību, un galvenie iemesli tam ir augošā inflācija – to norāda 45% aptaujāto, kā arī 39% uzņēmumu vadītāju min enerģijas cenas.

Gandrīz puse jeb 49% aptaujāto mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju Latvijā prognozē, ka uzņēmuma panākumus šogad noteiks ekonomikas stabilitāte. Aptuveni trešdaļa uzskata, ka visvairāk tos ietekmēs ar Covid-19 saistītie notikumi, bet 27 % – piegādes ķēžu nepārtrauktība un stabilitāte. Kā liecina veiktā aptauja, biznesam lielāku ietekmi rada ekonomiskie faktori, bet ģeopolitiskie satricinājumi mazos un vidējos uzņēmumus pagaidām skar mazāk.

"Uzņēmējdarbības vide jau iepriekš pandēmijas ietekmē un Ukrainā notiekošā kara dēļ izjūt lielus izaicinājumus. Mūsu veiktā aptauja pierāda, ka uzņēmēji turpina piedzīvot trauksmainu periodu un šobrīd īsteno nogaidīšanas stratēģiju, rūpīgi izvērtējot savas iespējas un tuvākajā laikā neplāno strauju attīstību. Mazāk nekā piektā daļa mazo un vidējo uzņēmumu šogad sagaida lielākus pārdošanas apjomus, vienlaikus vairāk nekā trešdaļa cer, ka izdosies saglabāt uzņēmuma stabilitāti. Arī šajā sarežģītajā laikā mēs turpināsim atbalstīt uzņēmējus, izsniedzot finansējumu uzņēmumu stabilitātei un attīstībai," saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Lai arī karš Ukrainā nav radījis būtisku ietekmi Baltijas uzņēmumu eksporta plānos, kopējais noskaņojums ir kļuvis piezemētāks un prognozēs par apgrozījuma pieaugumu un investīciju plāniem dominē piesardzība, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja.

Salīdzinot ar uzņēmumu prognozēm gada sākumā, krasi mainījušās gaidas par apgrozījuma pieaugumu. Apgrozījuma kritumu šobrīd prognozē 50-64% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (Igaunijā 50%, Latvijā 56% un Lietuvā 64%), savukārt 2022. gada janvārī tikai 15-24% aptaujāto Baltijas uzņēmumu sagaidīja apgrozījuma kritumu. Samazinājies arī to respondentu skaits, kuri prognozē apgrozījuma pieaugumu virs 15% – ja 2022. gada janvārī 12-13% uzņēmumu bija pārliecināti, ka apgrozījums pieaugs par vairāk nekā 15%, tad šobrīd maijā tikai 5-6% uzņēmumu Baltijā sagaida šādu izaugsmi.

"Tik piezemēts noskaņojums varētu būt pārsteidzīgs, jo inflācija var pozitīvi ietekmēt apgrozījuma pieaugumu. Tomēr tas varētu būt skaidrojams ar bažām par cenu kāpuma ietekmi uz patērētāju pirktspēju. Uzņēmumu īpatsvars, kas pieļauj apgrozījuma kritumu, ir skaidrojams arī ar ģeogrāfisko novietojumu – Lietuvai tirdzniecībā visciešākās saites ir ar Baltkrieviju un Krieviju, Latvija atrodas pa vidu, bet Igaunijas uzņēmumus vismazāk skar sankciju ietekme," aptaujas datus skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Latvijas Kvalitātes asociācijas un Ekonomikas ministrijas rīkotās ikgadējās vadības konferences ietvaros Latvijas Kvalitātes balvu par izciliem sasniegumiem uzņēmējdarbībā mazo un vidējo uzņēmumu grupā saņēmusi SIA VentEko, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija. Lielo uzņēmumu grupā Hansabankas klientu apkalpošanas gada balvu saņēmis ūdens ražotājs Venden.

Latvijas Kvalitātes asociācijas un Ekonomikas ministrijas diplomu par sasniegumiem uzņēmējdarbībā mazo un vidējo uzņēmumu grupā saņēmis a/s Latvijas Zaļais punkts. Savukārt balvu par izciliem sasniegumiem publiskā sektora grupā saņēmis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK).

SIA VentEko ir viens no pazīstamākajiem uzņēmumiem vides konsultāciju un pakalpojumu jomā. A/s Latvijas Zaļais punkts ir ražotāju atbildības sistēma, kas nodarbojas ar izlietotā iepakojuma, nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu un koordinēšanu Latvijā. LATAK nodrošina vienotu akreditācijas sistēmu laboratorijām, sertifikācijas, inspekcijas institūcijām un vides verificētājiem.

2016. gadā Latvijā tīmekļa vietne bija 63,5 % uzņēmumu, kas ir par 4,5 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn tīmekļa vietne bija vairumam izmitināšanas pakalpojumu un informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju (attiecīgi 95,6 % un 93,6 %). Savukārt retāk tās bija pieejamas mazumtirdzniecības (48,4 %) un transporta, uzglabāšanas nozares (42,9 %) uzņēmumiem.

Tīmekļa vietnes pieejamība ir atkarīga no uzņēmuma lieluma, visbiežāk tā ir izstrādāta lieliem un vidējiem uzņēmumiem. 2016. gadā tīmekļa vietne bija 96,3 % lielo uzņēmumu, 84,2 % vidējo uzņēmumu un 58,8 % mazo uzņēmumu. Pēdējo trīs gadu laikā straujākais tīmekļa vietņu skaita pieaugums vērojams mazo uzņēmumu grupā – par 8 procentpunktiem.