Nepilna gada laikā desmitkāršojušās SIA Euro Oil Refinery plānotās aplēses par investīcijām naftas pārstrādes rūpnīcā un tās jaudu.

Varētu ar Krieviju

Pārstrādājot jēlnaftu, rūpnīcā plānots iegūt benzīnu (95., 98.), dīzeļdegvielu un aviobenzīnu, ko tālāk realizēt gan ES, gan Krievijā. Pašreiz EOR notiek sarunas ar Eiropas lielākajiem degvielas uzpildes staciju tīkliem. Savukārt par jēlnaftas iepirkšanu vēl esot neskaidrības. Lai gan iepriekš minēta Krievija, politisko apstākļu dēļ EOR jēlnaftu varētu iepirkt no citas valsts, norāda Dinaz holdinga preses sekretāre Ligita Audere. Savukārt Oil Market minējis Kazahstānu kā vienu no variantiem. Jāatzīmē, ka plānotā naftas pārstrādes rūpnīca atradīsies liela dzelzceļa transporta mezgla tuvumā un vien 4 kilometru attālumā no Latvijas-Krievijas uzņēmuma LatRosTrans naftas vada, tāpēc izejvielas piegādi no Krievijas nevarot izslēgt. Pašreiz Krievijas puse norādot uz naftas pārvada Brjanskas apgabalā tehniskajām problēmām, kas neļaujot atjaunot naftas pārsūknēšanu uz Mažeiķu naftu. Tomēr Oil Market atzīmē, ka ieinteresētība šī vada remontā var parādīties, ja projekta galveno akcionāru vidū iekļūs kāda milzīga Krievijas privātā vai valsts kompānija.

Visiem apsūdzētajiem tā saucamajā Dinaz mikroshēmu krimināllietā piespriesti nosacīti sodi.

Ar Dinaz grupu saistīto uzņēmumu bijušajām amatpersonām Vladimiram Špakovam, Artūram Korotkovam, Vladislavam Lavrinovičam un Igoram Dživagam piemērota nosacīta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Visiem, izņemot I. Dživagu, piemērota arī mantas konfiskācija, Db uzzināja Rīgas apgabaltiesā.

Db jau rakstījis par mikroshēmu krimināllietu, kas vismaz 2005. gadā tika uzskatīta par vienu no Latvijas vēsturē vērienīgākajām krāpšanām – apsūdzības tika celtas par izvairīšanos no 13.8 milj. Ls nodokļu maksāšanas, kā arī par mēģinājumu izkrāpt valstij un atmazgāt 4 milj. Ls. Noziedzīgajā shēmā bija iesaistīti vairāki ar Dinaz grupu saistītie uzņēmumi: SIA Multikoms (vēlāk Matriks DI, nu jau bankrotējušais uzņēmums, arī viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem valstī – aut.), SIA Jelgavas nafta, SIA KU Dinaz (vēlāk MikroLiks) un SIA Dinaz nafta (vēlāk Agalas) un to amatpersonas.

Patlaban darbības ar degvielu iespējams piecās no 20 "Dinaz" degvielas uzpildes stacijām, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šā gada gada 21.janvārī SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija", kurai pieder "Dinaz" zīmola degvielas uzpildes stacijas, ir tiesības veikt darbības ar degvielu piecās degvielas uzpildes stacijās - Pilskalnē (Ilūkstes novadā), "Ogre" (Tīnūžu pagastā) un trīs stacijās Daugavpilī.

Savukārt uz jautājumu, vai "Latvijas nacionālajai naftas kompānijai" tiks piemērots arī naudas sods vai kādi citi sodi, VID norādīja, ka atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta pirmajai daļai, VID nav tiesību publiski izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas.

Jau ziņots, ka VID apturējis licenci 19 no 20 zīmola "Dinaz" degvielas uzpildes stacijām, kas pieder SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija", atsaucoties uz VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, 3.janvārī vēstīja Latvijas Radio.

PKN Orlen tuvāko nedēļu laikā sola atklāt konkrētus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā.

Veicot Latvijas tirgus izpēti, PKN Orlen veikusi pārrunas ar vairākiem Latvijas degvielas tirgotājiem, visticamāk, apspriežot to iespējamo iegādi, uzzināja Db. "Mēs arvien vēl esam ieinteresēti Latvijas tirgū, taču detalizētāka informācija tiks publiskota dažu nedēļu laikā," Db paskaidroja PKN Orlen preses pārstāvis Davids Pekažs (Dawid Piekarz). Savukārt vairāki Latvijas degvielas tirgus dalībnieki pieļauj, ka Orlen uz Latviju nenāks.

Atklās kārtis

Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes kompleksa Mažeiķu nafta īpašnieks PKN Orlen savus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā līdz šim nav slēpis, bet nav arī konkretizējis. Grupas stratēģijā 2007. - 2012. gadam minēts, ka līdz 2012. gadam paredzēts sasniegt vismaz 20% līdzdalību Baltijas valstu tirgos. PKN Orlen vadītāja vietnieks Voicehs Heidels (Wojciech Heydel) iepriekš (Db, 10.09.2007.) aģentūrai Reuters norādīja, ka Lietuvas un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū plāno iegūt 10 - 15%. Nedz Latvijas tirgus iekarošanai atvēlēto naudas summu, nedz Latvijā plānoto DUS skaitu D. Pekažs joprojām atklāt nevēlējās, norādot, ka uz šiem un citiem jautājumiem atbildes taps zināmas šā gada novembra sākumā, kad paredzēts publiskot visas PKN Orlen stratēģijas detaļas, tostarp arī plānus attiecībā uz Baltijas valstīm. "Pašlaik mēs gatavojamies aktualizēt mūsu stratēģiju saskaņā ar atsevišķu tirgus segmentu," atzīmēja D. Pekažs.

Rail Baltica kopuzņēmumam RB Rail AS no 14.decembra pievienojusies Kitija Gruškevica, kura turpmāk pildīs Latvijas filiāles vadītājas pienākumus.

K.Gruškevica ir pieredzējusi valdes locekle un projektu vadītāja ar plašu pieredzi nekustamo īpašumu attīstības nozarē. Iepriekš strādājusi vadošos amatos, t.sk., bijusi Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomniece, Iekšlietu ministra padomniece (2022.-2021.), kā arī Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle. Kitijai ir pieredze infrastruktūras un būvniecības projektu plānošanā un vadībā, kā arī krīžu un pārmaiņu vadībā, stratēģiskajā plānošanā un starptautiskajās attiecībās.

“Rail Baltica kopuzņēmuma vārdā priecājos sveikt Kitiju mūsu komandā! Rail Baltica globālais projekts turpina attīstīties un ir sasniedzis jaunu fāzi, uzsākot liela mēroga būvniecības darbus visa Baltijā, kas nozīmē arī pilnīgi citu sarežģītības līmeni un izaicinājumus,” komentē Agnis Driksna, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Strādājot starptautiskā organizācijā visās trīs Baltijas valstīs, lai projekts izdodos, mums ir jānodrošina projekta koordinēšana arī katrā no valstīm. Esmu pārliecināts, ka ar pieredzi un prasmēm, ko Kitija ienesīs mūsu organizācijā, kļūsim efektīvāki, lai sasniegtu uzstādītos projekta mērķus.”

Lai uzsāktu eksportu, nepietiek vien ar izdevīga cena piedāvājuma sagatavošanu, jāprot veidot attiecības, jāieklausās ārzemju partnera ieteikumos un galvenais – nedrīkst nolaist rokas, ja 15 reizes pēc kārtas tev atbildēja «nē», iesaka eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Viņasprāt, Latvijas uzņēmumi pa maz uzmanības velta pārdošanai, taču tieši ar to, kā arī ar zemāku efektivitāti viņi zaudē Rietumeiropas konkurentiem.

Visi runā par to, kā Latvijas ekonomiku glābs eksports. Vai tā domā arī paši uzņēmēji?

Darba mums noteikti kļuva vairāk. Interese ir bijusi arī pirms tam, un tie, kas saprata, ka jāeksportē, to sāka darīt jau iepriekšējos gados – krīze viņus ir skārusi daudz mazāk. Tiem, kas tikai tagad sāk meklēt eksporta tirgus, iet daudz grūtāk, jo viņiem nav nekādas iestrādes – viņi visu laiku bija orientējušies uz Latvijas tirgu, strādāt uz eksportu – tas tomēr ir savādāk. Lai uzsāktu eksportu, uzņēmumam jāiziet cauri diezgan lielai transformācijai.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Rīgas apgabaltiesa šodien pabeigusi maksātnespējīgās SIA Matriks DI bankrota procedūru.

Matriks DI (bij. SIA Multikoms Matriks) nespēja izpildīt finanšu saistības kopš 2000. gada, bet par maksātnespējīgu atzīta 2003. gadā, Db uzzināja tiesā.

Matriks DI bija viens no uzņēmumiem, kas saistīts ar Dinaz grupu. Tikmēr Matriks DI bijušais īpašnieks Igors Dživaga ir apsūdzēts tā dēvētajā Dinaz mikroshēmu lietā, kas uzskatāma par vienu no lielākajām pēdējo gadu finanšu mahinācijām Latvijā.

Vairāk lasiet rītdienas, 11. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru aizliegts nelāgu slavu guvušās SIA Parking Control pārstāvjiem turpmāk izmantot automašīnu bloķēšanas iekārtas. Ja tas tā notiks – klienti varēs vērsties Valsts policijā, vēsta Latvijas Avīze.

Saskaņā ar PTAC lēmumu mašīnu vadītāji, kuri savu automašīnu būs atstājuši SIA Parking Control apsaimniekotajā teritorijā, turpmāk varēs vērsties policijā, lai noņemtu riteņu bloķēšanas iekārtas. Policijai būs tiesības aizturēt autostāvvietas pārstāvjus par nepakļaušanos policijas prasībām un patstāvīgi noņemt riteņu bloķētājus vai izsaukt speciālos dienestus bloķēšanas iekārtu noņemšanai.

«Esam uzņēmējsabiedrībai uzlikuši sodu par negodīgu un agresīvu komercpraksi 7000 latu apmērā, bet par vairākkārtēju informācijas nesniegšanu – 3900 latus. Neviena soda nauda nav samaksāta, firma ar mums tiesāsies,» laikrakstam sacījusi PTAC juriste Sarmīte Kapeika. PTAC lēmumu pārsūdzēšana gan neapturot pieņemto lēmumu izpildi.

Pašmāju degvielas tirgotājs VIRŠI-A, investējot vairāk nekā 1 miljonu eiro, atvēris 55. degvielas uzpildes staciju (DUS). Jaunā stacija atvērta Rīgā, Daugavgrīvas ielā 136 A, un līdz šim tā piederējusi degvielas uzpildes staciju tīklam Dinaz, teikts paziņojumā medijiem.

Šis ir jau trešā degvielas uzpildes stacija, kuru VIRŠI-A iegādājas no Dinaz. Darījums par DUS iegādi noticis šī gada pavasarī.

Jaunatklātā VIRŠI-A DUS Rīgā ir modernizēta atbilstoši uzņēmuma zīmola koncepcijai - tajā ir uzstādīti jaunākās paaudzes degvielas sūkņi, izveidots veikals 64 m2 platībā, atpūtas zona, kā arī pieejama automazgātava.

DUS Daugavgrīva ir pilna servisa uzpildes stacija, kas strādā 24 stundas diennaktī.

Valsts policijas (VP) darbinieki, saņemot informāciju par to, ka SIA Parking Control (PC) pilnvarota persona automašīnai ir uzlikusi riteņu bloķēšanas iekārtu, izbrauks uz notikuma vietu un pieprasīs pārstāvim nekavējoties noņemt uzstādītās riteņu bloķēšanas iekārtas.

To policija apliecina šodien medijiem izplatītā paziņojumā.

Kā vēstīts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru aizliegts nelāgu slavu guvušās PC pārstāvjiem turpmāk izmantot automašīnu bloķēšanas iekārtas. Ja tas tā notiks – klienti varēs vērsties Valsts policijā.

«Esam uzņēmējsabiedrībai uzlikuši sodu par negodīgu un agresīvu komercpraksi 7000 latu apmērā, bet par vairākkārtēju informācijas nesniegšanu – 3900 latus. Neviena soda nauda nav samaksāta, firma ar mums tiesāsies,» laikrakstam Latvijas Avīze iepriekš sacīja PTAC juriste Sarmīte Kapeika. PTAC lēmumu pārsūdzēšana gan neapturot pieņemto lēmumu izpildi.

Valsts ieņēmumu dienests apturējis licenci 19 no 20 zīmola "Dinaz" degvielas uzpildes stacijām, kas pieder SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija", atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, vēsta Latvijas Radio.

Kā skaidroja VID vadītāja, pēc ilgstošas sarakstes un uzņēmumu konsultēšanas ticis konstatēts, ka līdz pat decembra pēdējai dienai "Latvijas nacionālā naftas kompānija" nav izpildījusi noteikumus par kases sistēmām, kas pieņemti pirms sešiem gadiem. "Šāda veida stacijas darboties vairs nedrīkst šajā gadā. Kompānija bija darījusi zināmu, ka viņiem ir noslēgts līgums un ir grafiks, ka līdz februārim viņi to izdarīs. Bet, sazinoties ar viņu apkalpojošo uzņēmumu, tika iegūta informācija, ka šādas vienošanās nav," informēja Jaunzeme.

Pēc viņas teiktā, šajā gadījumā VID neesot bijis citu rīcības variantu kā pārtraukt šo degvielas uzpildes stacijas darbību, izņemot vienu, kurai sistēma ir nodrošināta.

SIA Parking Service Latvia un SIA Parking Control (abu vadībā ir viena un tā pati persona) jau ilgāku laiku izpelnījušās Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzmanību par negodīgu komercpraksi. Piespriestie sodi nav samaksāti, bet patērētāju maldināšana turpinās, trešdien vēsta Latvijas Avīze.

Laikraksta lasītāja Ingūna kopā ar ģimeni šā gada 6. oktobrī atbraukusi uz hokeja maču Arēnā Rīga. «Tā kā pie pašas arēnas mašīnu nebija iespējams novietot, atstājām to Skanstes un Hanzas ielas stūrī degvielas uzpildes stacijas Dinaz teritorijā. Tur bija zīme, ka tā ir maksas stāvvieta, un par automašīnas turēšanu jāmaksā Dinaz kasē. Pie attiecīgās ceļazīmes bija autostāvvietas lietošanas noteikumi, kas faktiski izrādījās līgums ar 12 punktiem. Steidzoties uz hokeju, rūpīgi to neizlasījām, turklāt tur ir visai vājš apgaismojums. Tikai vēlāk uzzinājām, ka līguma 7. punktā ir iemānīts, nekur īpaši tekstā neizcelts, naudassods 20 latu apmērā, ja kaut par minūti ir nokavēts noteiktais termiņš. Vēl vairāk – 20 lati jāmaksā par katru nākamo dienu, ja sods netiek laikus samaksāts. Tādā progresijā soda nauda aug nedēļas garumā, kad automašīnu draud evakuēt un aizvest nezināmā virzienā – evakuācijas un nezināmās stāvvietas uzturēšanas izmaksas netiek izpaustas. Nokavējām tikai 20 minūtes, un pusdesmitos vakarā, kad mašīnai bija uzlikti riteņu bloķētāji, sev par pārsteigumu konstatējām, ka esam draudīgas izvēles priekšā – vai nu tūdaļ maksājam soda naudu, vai jau pēc pāris stundām – pusnaktī – soda maksa būs divkāršojusies,» laikrakstam stāstījusi sieviete.

Daugavpilī bāzētā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA RusLatNafta valdē notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējai valdes loceklei Jūlijai Rudjukovai, liecina jaunākie Lursoft dati.

Tādējādi RusLatNafta valdē pašlaik darbojas vienīgi ilggadējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Pavlovs. J. Rudjukova uzņēmuma valdi pameta 11. janvārī, un tajā pašā datumā tika izdota prokūra Ludmilai Kuročkinai, kurai turpmāk būs tiesības pārstāvēt RusLatNafta atsevišķi.

SIA RusLatNafta tirgo degvielu zīmola Dinaz degvielas uzpildes stacijās, un, saskaņā ar informāciju uzņēmuma mājaslapā, tirgo Krievijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Somijā un Norvēģijā ražotu degvielu.

Uzņēmums dibināts 2000. gadā un sākotnēji bija pazīstams ar nosaukumu SIA kopuzņēmums Dinaz Group. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 20 tūkst. Ls, un juridiskā adrese – Jelgavas iela 2a, Daugavpils. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, uzņēmums atrodams Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 289. vietā. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā bija 14,98 miljoni Ls, bet peļņa - 10 tūkst. Ls

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Neste Latvija un SIA RusLatNafta vienošanos, kas paredz, ka SIA RusLatNafta klienti ar šī uzņēmuma degvielas karti papildus Dinaz grupas uzpildes stacijām degvielu varēs iegādāties arī SIA Neste Latvija degvielas uzpildes stacijās visā Latvijas teritorijā.

Tiek plānots, ka sadarbība turpināsies piecus gadus, informē KP.

Līdz šim degvielu ar SIA RusLatNafta klienta karti bija iespējams iegādāties 37 Dinaz degvielas uzpildes stacijās, no kurām 16 darbību veic SIA RusLatNafta, bet 21 – SIA Aparts. Savukārt pēc vienošanās degvielu ar SIA RusLatNafta karti būs iespējams iegādāties arī visās 58 SIA Neste Latvija degvielas uzpildes stacijās.

Lēmumā KP norāda, ka šāda tirgotāju vienošanās saglabās to savstarpējo konkurenci, kā arī dos būtisku labumu patērētājiem, jo ļaus SIA RusLatNafta klientiem izmantot piešķirtās atlaides SIA Neste Latvija tīklā. Tāpat vienošanās rezultātā palielināsies to degvielas tirgotāju skaits, kas spēj piedāvāt pakalpojumus visā Latvijā, kas ir jo īpaši būtiski komerciālajiem klientiem.

Interpol starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valerijam Belokoņam tuvu stāvošas personas. Viņus par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur jau gadu tiek izmeklētas iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta ģimenes cilvēkiem, vēsta Nekā personīga.

Interpol datu bāzē atrodamas ziņas par astoņiem cilvēkiem no Latvijas, kas izsludināti starptautiskajā meklēšanā. Trīs no viņiem saistīti ar Valērija Belokoņa banku Kirgizstānā. Tie ir Anita Lase, Jevgeņijs Verbickis un Jurijs Kačnovs.

Kā teikts Interpol ziņojumos – Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vaino nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā. Ziņojumā lūgts - ja kādam ir informācija par šo cilvēku atrašanās vietu, ziņot vietējai policijai.

Prasība šos cilvēkus izdod ir mīklaina, jo Latvijā par to neviens plašāku skaidrojumu nesniedz. Tāpat arī vietējā Latvijas vēstniecība par sākto starptautisko meklēšanu nav lietas kursā.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Pavisam nesen Google ir nācis klajā ar inovatīviem atjauninājumiem (Penguin 3.0), un kopš tā brīža vairāki mājas lapu īpašnieki joprojām novēro pozīciju kritumu Google meklēšanas rezultātos. Uzņēmumiem, kas no organiskajiem meklēšanas rezultātiem gūst ievērojamu potenciālo klientu skaitu savai mājas lapai, pozīciju pazemināšanās var radīt zaudējumus, jo tādējādi samazinās lapas apmeklējums pēc saistošiem atslēgvārdiem, kā rezultātā būtiski sarūk arī klientu/pirkumu skaits. Šajā rakstā esam apkopojuši 6 būtiskus aspektus, kam jāpievērš īpaša uzmanība, veicot ārējo SEO optimizāciju. Izpildot šos punktus, mājas lapu īpašniekiem ir iespēja saglabāt un/vai paaugstināt pozīcijas Google meklēšanas rezultātos, tādējādi savai mājas lapai piesaistot arvien vairāk potenciālo klientu.

TOP 6 punkti, ko iesakām ievērot, veicot ārējo SEO optimizāciju:

1. Mājas lapas saturs ir jāveido daudzveidīgi – veidojiet saturu dažādos formātos (piemēram, teksts ar video un attēliem, kā arī bez tiem). Tādējādi tiks uzlabota satura kvalitāte, un lasītājs, kā arī Google to spēs labāk izprast. Daudzi lasītāji tīklā lasīšanai izvēlas sev tīkamāko saturu, un tieši tādēļ vieniem var patikt video, turpretī citiem – grafiskā veida informācija. Ir labi, ja saturs tiek veidots dažādos formātos, piemēram, veidojot video jaunumus vai grafiskos attēlus, kas var būtiski palīdzēt piesaistīt lietotājus ilgtermiņā.

Norvēģijas kravas kuģim Indijas okeānā nav izdevies atrast pazudušās Malaizijas lidmašīnas iespējamās atlūzas, par kuru pamanīšanu ceturtdien paziņoja Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots.

Norvēģijas kuģis Hoegh St Petersburg transportē automašīnas, un uz tā strādā 19 filipīniešu apkalpe.

Austrālijas Jūrniecības drošības pārvalde lūdza norvēģu kuģi iesaistīties pazudušā lidaparāta meklēšanā.

Arī Austrālijas amatpersonas piektdien paziņojušas, ka meklēšanas darbos iesaistītajām lidmašīnām nav izdevies atrast iespējamās lidmašīnas atlūzas.

Uz vietu, kurā tika pamanītas iespējamās atlūzas, tika nosūtītas piecas lidmašīnas. Austrālijas amatpersonas informē, ka meklēšanas darbi turpināsies arī sestdien.

Sagaidāms, ka piektdien redzamība šajā reģionā varētu uzlaboties.

Izmēģinājuma projekta ietvaros no 2014.gada janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam aptuveni 200 bezdarbnieki tiks novirzīti profesionālajai apmācībai noteiktās profesijās uz konkrētām valsts profesionālās izglītības iestādēm, kuru mācību materiāli tehniskā bāzes uzlabošana veikta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, ko otrdien, 10.decembrī, atbalstīja valdība.

Izmēģinājuma projekta mērķis ir veicināt ERAF izglītības infrastruktūrā ieguldīto līdzekļu izmantošanu un vienlaikus nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, tai skaitā motivēt valsts izglītības iestādes uzturēt augstas kvalitātes apmācības procesu.

Plānots, ka izmēģinājuma projektā 200 bezdarbniekus iesaistīs visos Latvijas reģionos un viņi varēs mācīties noteiktās profesionālās tālākizglītības programmās, piemēram, gāzmetinātājs, autoatslēdznieks, galdnieka palīgs, šuvējs. Pēc izmēģinājuma projekta noslēgšanās (jauna bezdarbnieku iesaiste pilotprojektā tiks pārtraukta ar 2014.gada 30.jūniju vai ātrāk, ja tiks sasniegts maksimāli pieļaujamais kopējais iesaistāmo skaits izmēģinājuma pilotprojektā – 200 bezdarbnieki) vērtēs tā rezultātus un lems par turpmāku bezdarbnieku apmācību piedāvājuma paplašināšanas nepieciešamību valsts un pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs.

Tikai retais darba meklētājs, aizpildot savu darba pieteikuma formu jeb CV, pievērš uzmanību tādai detaļai pašā CV nobeigumā kā datorprasmes. Allaž tās ir vairāk kā pietiekamas – Microsoft Office programmas un kvalitatīva interneta piedāvāto iespēju spektra apzināšana it kā nesagādā nevienam problēmas. Tomēr pieredze rāda, ka šī komponente visbiežāk klibo darba ņēmējiem. Pārsteidzoši ir tas, ka izpratne par meklēšanas rīkiem internetā ir visai virspusēja, kas ikdienas darbā var sagādāt problēmas. Jāatceras, ka pārbaudes laikā darba devējs pārbaudīs darbinieka kompetenci visās viņa pieteikumā atzīmētajās komponentēs – arī datorprasmēs.

Tāpat būtiski saprast, ka datorprasmes nesākas un vienlaikus arī nebeidzas ar teksta uzrakstīšanu un tā noformēšanu. Lielākas problēmas sāk parādīties, kad darba devējs lūdz izpildīt nedaudz sarežģītākus uzdevumus – dažādu tabulu ievietošanu, kvalitatīvu prezentāciju izveidošana un elementāra PVN aprēķināšana, uzrādot arī formulu, kas palīdzēja veikt aprēķinu. Daļa darba devēju, lai novērtētu darbinieka paveikto konkrētā laika griezumā vai kāda projekta ietvaros, izmanto pašnovērtēšanas metodi, kur pašam darbiniekam ir jānorāda pilnīgi viss, kas veikts attiecīgajā laika posmā. Izmaksas, patērētais laiks, veikto darbu uzskaitījums uz laika ass, izpildes termiņi un citas novērtēšanas metodes, kas darba devējam palīdz gūt plašāku ieskatu par paveikto darbu un konkrētā darbinieka kompetences līmeni. Problēma nav to uzrakstīt, bet gan pasniegt saprotami un pārskatāmi, kam nepieciešams attiecīgs e-prasmju zināšanu līmenis. Tā, lai darba devējam nerodas jautājums – kāpēc mums tas bija vajadzīgs?

Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē konceptuāli atbalstīta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā jaunā kārtība ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Latvijas teritorijā gan uz sauszemes, gan iekšējos jūras ūdeņos, jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Kā informē EM, tā kā ogļūdeņražu izpēte Latvijā visu šobrīd izsniegto ogļūdeņražu izpētes un ieguves licenču ietvaros tuvojas noslēgumam, ministrija piedāvā detalizētu un skaidru regulējumu ogļūdeņražu ieguvei, lai ilgtermiņā nodrošinātu pārredzamību un caurskatāmību liela investīciju apjoma projektiem, kādi ir ogļūdeņražu izpēte un ieguve.

Ogļūdeņražu ieguve Latvijā līdz šim nav veikta, taču izpētes darbi veikti gan uz sauszemes, gan jūrā. Ogļūdeņražu izpētes ietvaros licences laukumā Kuldīgas novada Gudenieku pagastā tiek veikta eksperimentālā ogļūdeņražu ieguve. Šobrīd Latvijā ir izsniegtas 4 licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā, no kurām viena nav stājusies spēkā, jo nav parakstīts Latvijas un Lietuvas jūras robežas līgums. Uz sauszemes ir izsniegtas 3 licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, no kurām vienas ietvaros ir notikusi aktīva ogļūdeņražu izpēte.

Pirmais ukraiņu biznesa akselerators, kas strādā ar agrīno stadiju tehnoloģiskajiem startapiem GrowthUP meklē partnerus arī Baltijas valstīs, informē akseleratora pārstāvji.

Kā paziņoja Telco Trends PR direktore Nataļja Vasiļjeva, GrowthUP nozarē strādā kopš 2005. gada un balstās uz pieredzi, kas tika iegūta, realizējot vairākus desmitus veiksmīgu projektu. Organizācija strādā ar agrīno stadiju projektiem. Galvenais akselerācijas programmas fokuss ir palīdzība startapiem, kas ir orientēti uz globālo tirgu, uzņēmējdarbības būvēšanu un attīstību, pirmo lietotāju piesaistīšanu un galveno hipotēžu pārbaudēm. Tādiem projektiem tika atvērti centri Berlīnē un Silīcija ielejā. 2013. gada rudenī līdz ar akseleratoru tika izveidots sējas investīciju fonds GrowthUP+.

Balstoties uz GrowthUP analītiķa Nikolaja Sokratova vārdiem, GrowthUP meklē partnerus Baltijas valstīs sekojošos virzienos: agrīno stadiju startapi dalībai akselerācijas programmā Eiropā un ASV, kā arī uzņēmumu pārstāvjus, proti, inovāciju nodaļas un departamentus, kas sadarbojas ar akseleratoriem un startapiem: GrowthUP portfelī ir projekti, kas varētu viņus ieinteresēt;