Nepilna gada laikā desmitkāršojušās SIA Euro Oil Refinery plānotās aplēses par investīcijām naftas pārstrādes rūpnīcā un tās jaudu.

Varētu ar Krieviju

Pārstrādājot jēlnaftu, rūpnīcā plānots iegūt benzīnu (95., 98.), dīzeļdegvielu un aviobenzīnu, ko tālāk realizēt gan ES, gan Krievijā. Pašreiz EOR notiek sarunas ar Eiropas lielākajiem degvielas uzpildes staciju tīkliem. Savukārt par jēlnaftas iepirkšanu vēl esot neskaidrības. Lai gan iepriekš minēta Krievija, politisko apstākļu dēļ EOR jēlnaftu varētu iepirkt no citas valsts, norāda Dinaz holdinga preses sekretāre Ligita Audere. Savukārt Oil Market minējis Kazahstānu kā vienu no variantiem. Jāatzīmē, ka plānotā naftas pārstrādes rūpnīca atradīsies liela dzelzceļa transporta mezgla tuvumā un vien 4 kilometru attālumā no Latvijas-Krievijas uzņēmuma LatRosTrans naftas vada, tāpēc izejvielas piegādi no Krievijas nevarot izslēgt. Pašreiz Krievijas puse norādot uz naftas pārvada Brjanskas apgabalā tehniskajām problēmām, kas neļaujot atjaunot naftas pārsūknēšanu uz Mažeiķu naftu. Tomēr Oil Market atzīmē, ka ieinteresētība šī vada remontā var parādīties, ja projekta galveno akcionāru vidū iekļūs kāda milzīga Krievijas privātā vai valsts kompānija.

Latvijas naftas kompānijas SIA Dinaz Group KU meklē partnerus, lai būvētu Latvijā pirmo jēlnaftas pārstrādes fabriku, kā arī ostu produkcijas eksportam, ziņo Bloomberg.

Kompānija jau risina sarunas par iespējamu sadarbību ar kompāniju KazMunaiGaz National. Tāpat Dinaz plāno piedāvāt sadarbību kompānijām Rosneft un TNK-BP.

Kompānijai ir jāatrod izejvielu piegādātājs Krievijā vai Kazahstānā, kas varētu piegādāt naftu tālākai pārstrādei plānotajā naftas fabrikā, saka N. Jermolajevs, piebilstot, ka būs iespējams naftu piegādāt arī no Eiropas, ja neizdosies vienoties ar Krieviju.

Krievijas jau agrāk ir ierobežojusi preču transportēšanu uz Latviju, lai izdarītu spiedienu uz Baltijas valstīm, kuras Krievija vaino diskriminācijā pret krieviski runājošajiem šo valstu iedzīvotājiem, raksta Bloomberg.

Šā gada sākumā laikraksts Dienas bizness jau ziņoja, ka DINAZ netālu no Daugavpils plāno celt naftas pārstrādes rūpnīcu un naftas pārkraušanas terminālu, kuru kopējā vērtība bija plānota 360 miljoni USD.

Savukārt oilandgaseurasia.com trešdien ziņo, ka šobrīd DINAZ meklē investorus 2 miljardus USD vērtam rūpnīcas projektam.

Izmaksu pieaugums, visticamāk, ir saistīts ar rūpnīcas jaudas plānoto palielinājumu, jo šā gada sākumā tika ziņots, ka naftas pārstrādes rūpnīcu gadā varēs pārstrādāt 500 tūkstošus tonnu jēlnaftas un mazuta, savukārt oilandgaseurasia.com raksta, ka DINAZ plāno celt rūpnīcu, kas varēs pārstrādāt 6 miljonus metriskās tonnas gadā.

Kompānijas prezidents Nikolajs Jermolajevs norādījis, ka kompānija plāno sākt celt rūpnīcu 2011. gadā.

Savukārt Rīgā DINAZ plāno celt naftas pārkraušanas termināli par 170 miljoniem USD, norādīja N. Jermolajevs.

Visiem apsūdzētajiem tā saucamajā Dinaz mikroshēmu krimināllietā piespriesti nosacīti sodi.

Ar Dinaz grupu saistīto uzņēmumu bijušajām amatpersonām Vladimiram Špakovam, Artūram Korotkovam, Vladislavam Lavrinovičam un Igoram Dživagam piemērota nosacīta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Visiem, izņemot I. Dživagu, piemērota arī mantas konfiskācija, Db uzzināja Rīgas apgabaltiesā.

Db jau rakstījis par mikroshēmu krimināllietu, kas vismaz 2005. gadā tika uzskatīta par vienu no Latvijas vēsturē vērienīgākajām krāpšanām – apsūdzības tika celtas par izvairīšanos no 13.8 milj. Ls nodokļu maksāšanas, kā arī par mēģinājumu izkrāpt valstij un atmazgāt 4 milj. Ls. Noziedzīgajā shēmā bija iesaistīti vairāki ar Dinaz grupu saistītie uzņēmumi: SIA Multikoms (vēlāk Matriks DI, nu jau bankrotējušais uzņēmums, arī viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem valstī – aut.), SIA Jelgavas nafta, SIA KU Dinaz (vēlāk MikroLiks) un SIA Dinaz nafta (vēlāk Agalas) un to amatpersonas.

Patlaban darbības ar degvielu iespējams piecās no 20 "Dinaz" degvielas uzpildes stacijām, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šā gada gada 21.janvārī SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija", kurai pieder "Dinaz" zīmola degvielas uzpildes stacijas, ir tiesības veikt darbības ar degvielu piecās degvielas uzpildes stacijās - Pilskalnē (Ilūkstes novadā), "Ogre" (Tīnūžu pagastā) un trīs stacijās Daugavpilī.

Savukārt uz jautājumu, vai "Latvijas nacionālajai naftas kompānijai" tiks piemērots arī naudas sods vai kādi citi sodi, VID norādīja, ka atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta pirmajai daļai, VID nav tiesību publiski izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas.

Jau ziņots, ka VID apturējis licenci 19 no 20 zīmola "Dinaz" degvielas uzpildes stacijām, kas pieder SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija", atsaucoties uz VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, 3.janvārī vēstīja Latvijas Radio.

PKN Orlen tuvāko nedēļu laikā sola atklāt konkrētus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā.

Veicot Latvijas tirgus izpēti, PKN Orlen veikusi pārrunas ar vairākiem Latvijas degvielas tirgotājiem, visticamāk, apspriežot to iespējamo iegādi, uzzināja Db. "Mēs arvien vēl esam ieinteresēti Latvijas tirgū, taču detalizētāka informācija tiks publiskota dažu nedēļu laikā," Db paskaidroja PKN Orlen preses pārstāvis Davids Pekažs (Dawid Piekarz). Savukārt vairāki Latvijas degvielas tirgus dalībnieki pieļauj, ka Orlen uz Latviju nenāks.

Atklās kārtis

Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes kompleksa Mažeiķu nafta īpašnieks PKN Orlen savus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā līdz šim nav slēpis, bet nav arī konkretizējis. Grupas stratēģijā 2007. - 2012. gadam minēts, ka līdz 2012. gadam paredzēts sasniegt vismaz 20% līdzdalību Baltijas valstu tirgos. PKN Orlen vadītāja vietnieks Voicehs Heidels (Wojciech Heydel) iepriekš (Db, 10.09.2007.) aģentūrai Reuters norādīja, ka Lietuvas un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū plāno iegūt 10 - 15%. Nedz Latvijas tirgus iekarošanai atvēlēto naudas summu, nedz Latvijā plānoto DUS skaitu D. Pekažs joprojām atklāt nevēlējās, norādot, ka uz šiem un citiem jautājumiem atbildes taps zināmas šā gada novembra sākumā, kad paredzēts publiskot visas PKN Orlen stratēģijas detaļas, tostarp arī plānus attiecībā uz Baltijas valstīm. "Pašlaik mēs gatavojamies aktualizēt mūsu stratēģiju saskaņā ar atsevišķu tirgus segmentu," atzīmēja D. Pekažs.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem eksporta daļa apgrozījumā patlaban veido ap 71%, un šo gadu uzņēmumi plāno noslēgt ar vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu un noturētām eksporta daļām, liecina Swedbank veiktā ražojošo uzņēmumu aptauja.

Lai gan piesardzīgi, bet tiek plānotas arī investīcijas, lielākoties efektivitātes palielināšanas pasākumos.

«Aptaujas rezultāti apliecina mūsu ražojošo uzņēmumu augsto eksporta spēju un fokusēšanos un eksporta īpatsvara noturēšanu, vienlaikus palielinot kopējo apgrozījumu. Investīciju plānos gan izpaužas piesardzība, un investīciju uzsvars vairāk vērsts un efektivitātes vingrinājumiem, nevis jaunu produktu radīšanu. Visbiežāk minētais šķērslis izaugsmei gan Latvijā, gan Igaunijā ir – pieprasījums. Taču gadījumā, ja pieprasījums rodas, bet nav attiecīgās jaudas, ir risks, ka uzņēmums nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Ieteicama būtu arī lielāka uzmanība uz jaunu tirgu apgūšana un jaunu produktu attīstīšanu, kur ir nepieciešamas arī aktīvākas investīcijas,» saka Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

2007. gadā ārvalstutiešo investīciju uzņēmumu pamatkapitālā uzkrātais apjoms pieaudzis par 15,3% jeb 262.1 milj. Ls.

To rāda SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas apkopotie dati. «Pieauguma temps ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir saglabājies 2006. g. līmenī, bet to ietekmēja tas, ka pērn arī likvidēti uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, kuri nepildīja Komerclikuma prasības,» norāda SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis, ļaujot secināt, ka reālā līdzekļu ieplūšana ir bijusi straujāka nekā pērn. Viņš atgādina, ka investīciju akumulētā kapitāla pieauguma vērtības gada beigās pret iepriekšējo gadu bija 16.73% - 2006. g., 5.93% - 2005.g., 3.08% 2004. gadā. Vienlaikus līdz 23.3 % pieaudzis ārvalstu kapitāla īpatsvars Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā. Savukārt kopumā Latvija pagājušā gada 11 mēnešos ārvalstu tiešajās investīcijās saņēmusi 1,036 mljrd. Ls, kas ir par 24,3% jeb 202,3 milj. Ls vairāk nekā 2006. gada 11 mēnešos, liecina Latvijas maksājumu bilances pamatrādītāju dati, vēstī BNS.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Neste Latvija un SIA RusLatNafta vienošanos, kas paredz, ka SIA RusLatNafta klienti ar šī uzņēmuma degvielas karti papildus Dinaz grupas uzpildes stacijām degvielu varēs iegādāties arī SIA Neste Latvija degvielas uzpildes stacijās visā Latvijas teritorijā.

Tiek plānots, ka sadarbība turpināsies piecus gadus, informē KP.

Līdz šim degvielu ar SIA RusLatNafta klienta karti bija iespējams iegādāties 37 Dinaz degvielas uzpildes stacijās, no kurām 16 darbību veic SIA RusLatNafta, bet 21 – SIA Aparts. Savukārt pēc vienošanās degvielu ar SIA RusLatNafta karti būs iespējams iegādāties arī visās 58 SIA Neste Latvija degvielas uzpildes stacijās.

Lēmumā KP norāda, ka šāda tirgotāju vienošanās saglabās to savstarpējo konkurenci, kā arī dos būtisku labumu patērētājiem, jo ļaus SIA RusLatNafta klientiem izmantot piešķirtās atlaides SIA Neste Latvija tīklā. Tāpat vienošanās rezultātā palielināsies to degvielas tirgotāju skaits, kas spēj piedāvāt pakalpojumus visā Latvijā, kas ir jo īpaši būtiski komerciālajiem klientiem.

Rīgas apgabaltiesa šodien pabeigusi maksātnespējīgās SIA Matriks DI bankrota procedūru.

Matriks DI (bij. SIA Multikoms Matriks) nespēja izpildīt finanšu saistības kopš 2000. gada, bet par maksātnespējīgu atzīta 2003. gadā, Db uzzināja tiesā.

Matriks DI bija viens no uzņēmumiem, kas saistīts ar Dinaz grupu. Tikmēr Matriks DI bijušais īpašnieks Igors Dživaga ir apsūdzēts tā dēvētajā Dinaz mikroshēmu lietā, kas uzskatāma par vienu no lielākajām pēdējo gadu finanšu mahinācijām Latvijā.

Vairāk lasiet rītdienas, 11. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness.

SIA Parking Service Latvia un SIA Parking Control (abu vadībā ir viena un tā pati persona) jau ilgāku laiku izpelnījušās Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzmanību par negodīgu komercpraksi. Piespriestie sodi nav samaksāti, bet patērētāju maldināšana turpinās, trešdien vēsta Latvijas Avīze.

Laikraksta lasītāja Ingūna kopā ar ģimeni šā gada 6. oktobrī atbraukusi uz hokeja maču Arēnā Rīga. «Tā kā pie pašas arēnas mašīnu nebija iespējams novietot, atstājām to Skanstes un Hanzas ielas stūrī degvielas uzpildes stacijas Dinaz teritorijā. Tur bija zīme, ka tā ir maksas stāvvieta, un par automašīnas turēšanu jāmaksā Dinaz kasē. Pie attiecīgās ceļazīmes bija autostāvvietas lietošanas noteikumi, kas faktiski izrādījās līgums ar 12 punktiem. Steidzoties uz hokeju, rūpīgi to neizlasījām, turklāt tur ir visai vājš apgaismojums. Tikai vēlāk uzzinājām, ka līguma 7. punktā ir iemānīts, nekur īpaši tekstā neizcelts, naudassods 20 latu apmērā, ja kaut par minūti ir nokavēts noteiktais termiņš. Vēl vairāk – 20 lati jāmaksā par katru nākamo dienu, ja sods netiek laikus samaksāts. Tādā progresijā soda nauda aug nedēļas garumā, kad automašīnu draud evakuēt un aizvest nezināmā virzienā – evakuācijas un nezināmās stāvvietas uzturēšanas izmaksas netiek izpaustas. Nokavējām tikai 20 minūtes, un pusdesmitos vakarā, kad mašīnai bija uzlikti riteņu bloķētāji, sev par pārsteigumu konstatējām, ka esam draudīgas izvēles priekšā – vai nu tūdaļ maksājam soda naudu, vai jau pēc pāris stundām – pusnaktī – soda maksa būs divkāršojusies,» laikrakstam stāstījusi sieviete.

Daugavpilī bāzētā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA RusLatNafta valdē notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējai valdes loceklei Jūlijai Rudjukovai, liecina jaunākie Lursoft dati.

Tādējādi RusLatNafta valdē pašlaik darbojas vienīgi ilggadējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Pavlovs. J. Rudjukova uzņēmuma valdi pameta 11. janvārī, un tajā pašā datumā tika izdota prokūra Ludmilai Kuročkinai, kurai turpmāk būs tiesības pārstāvēt RusLatNafta atsevišķi.

SIA RusLatNafta tirgo degvielu zīmola Dinaz degvielas uzpildes stacijās, un, saskaņā ar informāciju uzņēmuma mājaslapā, tirgo Krievijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Somijā un Norvēģijā ražotu degvielu.

Uzņēmums dibināts 2000. gadā un sākotnēji bija pazīstams ar nosaukumu SIA kopuzņēmums Dinaz Group. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 20 tūkst. Ls, un juridiskā adrese – Jelgavas iela 2a, Daugavpils. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, uzņēmums atrodams Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 289. vietā. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā bija 14,98 miljoni Ls, bet peļņa - 10 tūkst. Ls

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru aizliegts nelāgu slavu guvušās SIA Parking Control pārstāvjiem turpmāk izmantot automašīnu bloķēšanas iekārtas. Ja tas tā notiks – klienti varēs vērsties Valsts policijā, vēsta Latvijas Avīze.

Saskaņā ar PTAC lēmumu mašīnu vadītāji, kuri savu automašīnu būs atstājuši SIA Parking Control apsaimniekotajā teritorijā, turpmāk varēs vērsties policijā, lai noņemtu riteņu bloķēšanas iekārtas. Policijai būs tiesības aizturēt autostāvvietas pārstāvjus par nepakļaušanos policijas prasībām un patstāvīgi noņemt riteņu bloķētājus vai izsaukt speciālos dienestus bloķēšanas iekārtu noņemšanai.

«Esam uzņēmējsabiedrībai uzlikuši sodu par negodīgu un agresīvu komercpraksi 7000 latu apmērā, bet par vairākkārtēju informācijas nesniegšanu – 3900 latus. Neviena soda nauda nav samaksāta, firma ar mums tiesāsies,» laikrakstam sacījusi PTAC juriste Sarmīte Kapeika. PTAC lēmumu pārsūdzēšana gan neapturot pieņemto lēmumu izpildi.

Pašmāju degvielas tirgotājs VIRŠI-A, investējot vairāk nekā 1 miljonu eiro, atvēris 55. degvielas uzpildes staciju (DUS). Jaunā stacija atvērta Rīgā, Daugavgrīvas ielā 136 A, un līdz šim tā piederējusi degvielas uzpildes staciju tīklam Dinaz, teikts paziņojumā medijiem.

Šis ir jau trešā degvielas uzpildes stacija, kuru VIRŠI-A iegādājas no Dinaz. Darījums par DUS iegādi noticis šī gada pavasarī.

Jaunatklātā VIRŠI-A DUS Rīgā ir modernizēta atbilstoši uzņēmuma zīmola koncepcijai - tajā ir uzstādīti jaunākās paaudzes degvielas sūkņi, izveidots veikals 64 m2 platībā, atpūtas zona, kā arī pieejama automazgātava.

DUS Daugavgrīva ir pilna servisa uzpildes stacija, kas strādā 24 stundas diennaktī.

Valsts policijas (VP) darbinieki, saņemot informāciju par to, ka SIA Parking Control (PC) pilnvarota persona automašīnai ir uzlikusi riteņu bloķēšanas iekārtu, izbrauks uz notikuma vietu un pieprasīs pārstāvim nekavējoties noņemt uzstādītās riteņu bloķēšanas iekārtas.

To policija apliecina šodien medijiem izplatītā paziņojumā.

Kā vēstīts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru aizliegts nelāgu slavu guvušās PC pārstāvjiem turpmāk izmantot automašīnu bloķēšanas iekārtas. Ja tas tā notiks – klienti varēs vērsties Valsts policijā.

«Esam uzņēmējsabiedrībai uzlikuši sodu par negodīgu un agresīvu komercpraksi 7000 latu apmērā, bet par vairākkārtēju informācijas nesniegšanu – 3900 latus. Neviena soda nauda nav samaksāta, firma ar mums tiesāsies,» laikrakstam Latvijas Avīze iepriekš sacīja PTAC juriste Sarmīte Kapeika. PTAC lēmumu pārsūdzēšana gan neapturot pieņemto lēmumu izpildi.

Valsts ieņēmumu dienests apturējis licenci 19 no 20 zīmola "Dinaz" degvielas uzpildes stacijām, kas pieder SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija", atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, vēsta Latvijas Radio.

Kā skaidroja VID vadītāja, pēc ilgstošas sarakstes un uzņēmumu konsultēšanas ticis konstatēts, ka līdz pat decembra pēdējai dienai "Latvijas nacionālā naftas kompānija" nav izpildījusi noteikumus par kases sistēmām, kas pieņemti pirms sešiem gadiem. "Šāda veida stacijas darboties vairs nedrīkst šajā gadā. Kompānija bija darījusi zināmu, ka viņiem ir noslēgts līgums un ir grafiks, ka līdz februārim viņi to izdarīs. Bet, sazinoties ar viņu apkalpojošo uzņēmumu, tika iegūta informācija, ka šādas vienošanās nav," informēja Jaunzeme.

Pēc viņas teiktā, šajā gadījumā VID neesot bijis citu rīcības variantu kā pārtraukt šo degvielas uzpildes stacijas darbību, izņemot vienu, kurai sistēma ir nodrošināta.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.