Ražotāju piedāvājumā ir iespējams atrast dažādu dizainu, izmēru un materiālu durvis. Lai daudzveidīgajā piedāvājumā neapmulstu un varētu atrast kvalitatīvas un funkcionālas durvis, kas kalpotu vēl ilgi, vispirms nepieciešams apsvērt durvju novietojumu telpā un tam atbilstošāko durvju tipu. M-Lux kompānijas speciālisti sniedz ieteikumus, kā izvēlēties tās atbilstošākās durvis.

Vieta, kur durvis atradīsies

Durvis kalpo kā barjera starp mājokļa iekštelpām vai mājokli un ārtelpu. Durvīm ir jābūt viegli atveramām un aizveramām, kā arī tām jānodrošina mājokļa iemītnieku privātums un drošība. Ar to saprotot arī telpu ērtu pieejamību, nenobloķējot iekļūšanu tajās ar nepareiza izmēra vai vērsuma durvīm.

Durvju atrašanās vieta mājoklī ietekmē durvju tipu, to iekšējo konstrukciju un durvju apdares materiālu. Piemeklējot durvis noteiktai vietai mājoklī, ir jāņem vērā vērtnes iespējamais vēršanās virziens, to, vai tiek izmantota jau esoša vai no jauna veidota durvju aile, nepieciešamība pēc durvju aplodām, kā arī to, vai durvju konstrukcija spēs nodrošināt atbilstošu izturību un drošību, piemēram, ārdurvīm ir jābūt daudzreiz izturīgākām par iekšdurvīm. Laba izvēle ir M-lux dzelzs durvis, kas ir drošas un izturīgas.

SKYDAS metāla durvis – uzticamības garantija. Galvenā prasība, kas tiek izvirzīta attiecībā uz ieejas durvīm, ir šāda – lai tās kalpotu kā īsts vairogs, droši aizsargājot mūs un mūsu mājokli pret nelūgtiem viesiem. Salonu un uzņēmumu, kas piedāvā metāla durvis un sola garantētu aizsardzību, ir atliku likām. Taču tikai viens uzņēmums Baltijas valstīs piedāvā durvis ar sertifikātu, kas garantē aizsardzību pret ielaušanos. Tās ir SKYDAS metāla durvis.

Uzņēmums SKYDAS ir lietuviešu kompānijas – durvju ražotājas – UAB Plieninis skydas oficiālais pārstāvis Latvijā. Augstā produkcijas kvalitāte un ievērojamā tehnoloģiskā izaugsme ir rezultāts, kas panākts, pateicoties visu pušu auglīgajai sadarbībai un strādāšanai pēc principa: «Tas, kas bija pieņemams vakar, nevar apmierināt rītdienas vajadzības.» Tādēļ pastāvīgi tiek izstrādāti jauni durvju modeļi un to specifiskās īpašības tiek pārbaudītas notificētās laboratorijās. Klientiem tiek piedāvāti paši veiksmīgākie, sertificētie produkti.

SKYDAS turas pie uzskata: ielikt metāla durvis bez superdrošām atslēgām nav jēgas. Tāpēc visas piedāvātās durvis tiek komplektētas ar slēdzenēm, ko izgatavojuši pasaules labākie ražotāji: ASSA, ABLOY, DORMA, CISA, ATRA-DIERRE, MUL-T-LOCK, FIAM, MOTTURA. Kā papildaizsardzības līdzekli pret uzlaušanu kompānija piedāvā SKYDAS SAFETY DEVICE. Šī unikālā ierīce ir slēdzeni aizsedzoša rūdīta metāla plāksnīte jeb aizbultnis. Tas ne tikai apslēpj slēdzenes ražotāja nosaukumu, bet arī pasargā slēdzeni no izurbšanas. Pārliecinājies par šādu papildaizsardzību, zaglis uzreiz zaudēs interesi par durvīm. Savukārt saimniekam vajag tikai pielikt speciālu magnētisku atslēgu aizbultnim, to pavilkt uz leju un… durvis var atvērt! Aizbultnis viegli paceļas uz augšu, un pieeja durvīm atkal ir slēgta.

Pienācis laiks mainīt durvis.

Uzņēmums Skydas specializējas sertificētu metāla durvju uzstādīšanā un apkalpošanā. Pie mums ir pieejamas durvis ar dažādām specifikācijām no bāzes modeļa Skydas Standart, kas nodrošina augstu skaņas un siltumizolāciju gan kā dzīvokļu ieejas durvis, gan kā privātmājas ārdurvis. (Pilna komplekta cena, sākot no 609 EUR.) Privātmājas ārdurvis neizsalst līdz -30 grādiem. Visi Skydas durvju modeļi tiek aprīkoti tikai ar pasaules vadošo firmu slēdzenēm. Skydas Standart 2 durvju modelis ir ieteicams tiem klientiem, kuri vēlas apvienot augstu skaņas un siltumizolāciju, ugunsdrošību un paaugstinātu drošību. (Pilna komplekta cena, sākot no 945 EUR.)

SIA Eirodurvis kopš šā gada septembra ir oficiāls MetaLux rūpnīcas pārstāvis Latvijā.

MetaLux metāla durvis tiek izgatavotas Baltkrievijā vienā no lielākajām rūpnīcām savā nozarē, un milzīgie ražošanas apjomi ļauj izstrādājumiem nodrošināt zemu cenu.

Ražošanas procesā tiek izmantotas jaunas iekārtu līnijas, jo ražotne ir atklāta pavisam nesen – 2015. gadā. Pirmsākumos kompāniju nesauca MetaLux, un tas nebija ražotājuzņēmums, jo līdz 2015. gadam Baltkrievijas uzņēmums bija darbojies kā Ķīnā ražoto metāla durvju lielākais vairumtirgotājs, veidojot milzīgus pārdošanas apmērus – 120 000 vienību gadā. Izveidojot lielu sadarbības partneru loku un nopelnot kapitālu, tika pieņemts lēmums veidot savu rūpnīcu. Tā tika izveidota MetaLux rūpnīca. Galvenā uzņēmuma darbības veiksme ir augstas kvalitātes durvis par ļoti zemām cenām. Tāpat tika likts akcents uz standarta izmēru durvju ražošanu, lai panāktu īsus izpildes termiņus un augstāku produktivitāti. Standarta izmēri ļauj MetaLux produkciju ražot pat tad, ja vēl nav klientu, kas gatavi to pasūtīt. Tas dod iespēju rūpnīcu noslogot ar darbu, un gala rezultātā tiek panākta ļoti izdevīga cena klientiem.

Priekules novadā netālu no robežas ar Vaiņodes novadu atrodas apdzīvota vieta Audari. Reiz tur bijusi muiža, baznīca kalna galā, šobrīd dzīvo vien pāris cilvēku, vecie grausti nojaukti. Lai izdzīvotu, jāstrādā savā saimniecībā vai kooperatīvajā sabiedrībā Audarmuiža, kurā saimnieko Priekules novada domes deputāts Andis Eveliņš, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Inese Daškēviča dzīvo pirmajā no dažām mājām, kas Audaros vēl saglabājušās. Pie mājas ir uzraksts Lielā iela, kam aizkrāsots krievu valodā tulkotais nosaukums. «Ielu mums tagad likvidēs un katrai mājai būs savs nosaukums,» viņa stāsta. Mājai blakus bijis sagruvis šķūnis un māja, grausti novākti, un tagad labāks skats uz apkārtni. «Kādreiz bija Audaru muiža. Te ir viena ferma un tālāk Muceniekos arī viena. Pati te dzīvoju jau 27 gadus.» Pirms tam dzīvojusi mazliet tālāk - Zeidakos. Tagad Inese ir pašnodarbinātā un saimnieko savā saimniecībā, kurā ir piecas slaucamas govis. «Iztikšanai, var teikt,» viņa noteic. Arī kaimiņi strādā vai nu fermās, vai ir pensionāri. «Nekas cits te nav, ko darīt. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas te vēl palikuši. Tukšs palicis,» nopūšas Inese. «Pārsvarā vecie bija, kas jau ir apmiruši, un jaunie neviens te nepaliek,» atzīst sieviete.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Latvijas metāla durvju tirgus ir piesātināts un konkurence liela, iespējas pašmāju ražotāji saskata eksportā

SIA Meko un Ko ir viens no lielākajiem metāla durvju ražotājiem Latvijā, kas darbojas jau 15 gadus. Uzņēmums tās ražo, uzstāda, kā arī apkalpo elektroniskās kodu sistēmas un veic metālapstrādes ārpakalpojumus. Uzņēmuma klienti ir gan privātpersonas, gan namu apsaimniekošanas uzņēmumi, gan pašvaldības.

Tā kā konkurence metāla durvju tirgū ir ļoti sīva, SIA Meko un Ko uzsvaru liek uz kvalitāti un cenu. «Ideāli būtu, ja mēs vienmēr varētu saražot un piegādāt produkciju laikā, bet, tā kā pasūtījumu skaits ir liels, gadās, ka iekrītam ar termiņiem,» neslēpj SIA Meko un Ko valdes loceklis Kristians Riekstiņš. 2016. gadā uzņēmums ir palielinājis apgrozījumu par vairāk nekā 50%. Tas ieviesa metālapstrādes ārpakalpojumus – griešanu, metināšanu, locīšanu, kas nodrošināja aptuveni trešo daļu no apgrozījuma. Šim mērķim uzņēmums ir iegādājies modernas tehnoloģijas, tostarp, piemēram, optisko lāzeru. «Ar to varam metālu griezt kā sviestu,» salīdzina K. Riekstiņš. Pārējo apgrozījumu uz pusēm veido metāla durvju ražošana un elektronisko kodu sistēmu uzstādīšana. «Prasības metāla durvīm gadu gaitā ir augušas. Pirms kāda laika cilvēkiem vajadzēja durvis, kuras tikai labi funkcionē, tagad viņi grib skaistas durvis – ar interesantu dizainu, kurās ir iestrādāti, piemēram, logi. Tāpat durvīm ir uzlabojusies siltumefektivitāte un skaņas izolācija,» stāsta K. Riekstiņš. Pēdējos divos gados uzņēmums ir iegādājies jaunas metāla izciršanas, locīšanas, kontaktmetināšanas un valcēšanas iekārtas vairāku simtu tūkstošu eiro apjomā.

Daudznozaru uzņēmuma Reaton durvju ražotnē Rīgā sākta ugunsizturīgo koka durvju metāla kārbā ražošana. Produkta izstrādē ieguldīti ap 50 tūkstošiem eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums norāda, ka ir vienīgais Baltijā, kas piedāvā Eiropas standartiem atbilstošas ugunsizturīgas durvis, un, papildinot vairāk nekā 200 durvju modeļu klāstu ar šo produkciju, tas ļaus durvju ražotnei kāpināt eksportu vairāk nekā uz pusi.

Ugunsizturīgo durvju izstrādes tehnoloģiskais process bija garš un sarežģīts, atklāj Reaton Durvju ražošanas departamenta direktors Artūrs Ozoliņš : «Sākotnēji uzņēmumā radīts inovatīvs produkts ne tikai Latvijas kontekstā, bet visā reģionā – koka durvis metāla kārbā, kuru priekšrocība salīdzinājumā ar durvīm koka kārbā ir nesalīdzināmi lielāka izturība pret, piemēram, mitruma ietekmi vai mehāniskiem bojājumiem, kas rodas lielas noslodzes sabiedriskos objektos: slimnīcās, skolās, biroja ēkās, sporta zālēs, ražošanas telpās, viesnīcās u.c. Šādas durvis ir viegli kopt un atjaunot, veicot tikai kosmētiskus defektu novēršanas pasākumus. Metāla kārba nodrošina arī nesalīdzināmi labākas higiēnas prasības, kas ir svarīgas, piemēram, medicīnas iestādēs vai profesionālās virtuvēs».

Rīgas satiksme pakāpeniski pāriet uz sistēmu, kad pasažieri, lai iekāptu un izkāptu no sabiedriskā transporta, durvis varētu atvērt paši ar speciālu pogu palīdzību, kas iebūvētas visos jaunākā tipa sabiedriskā transporta līdzekļos.

Lai īstenotu šo ieceri, Rīgas satiksme 19. septembrī uzsākusi informatīvo kampaņu «Nospied pogu un atver durvis pats!». Kampaņas laikā pasažieri sabiedriskajā transportā un pieturvietās tiks informēti par jauno sistēmu.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka šīs sistēmas ieguvums ir izvairīšanās no liekas durvju virināšanas. «Ņemot vērā to, ka galvaspilsētā attālumi starp pieturvietām ir salīdzinoši nelieli, sabiedriskā transporta līdzeklis tos bieži vien veic īsā laika posmā. Lai lieki nevērtu durvis, tādējādi ziemas periodā atdzesējot salonu, bet vasaras periodā izlaižot atdzesēto gaisu, pasažieri paši varēs regulēt durvju atvēršanu, nodrošinot komfortablāko temperatūru sabiedriskā transporta salonā,» teikts Rīgas satiksmes paziņojumā.

Lai jauniešos raisītu interesi par profesiju daudzveidību un vēlmi tās tuvāk iepazīt, šodien Vecrīgā atklāta interaktīva instalācija Atver profesijas durvis!. Instalācija vizualizē konditora, mikrobiologa, ārsta, programmētāja, ugunsdzēsēja, modes dizainera un būvinženiera profesijas, ieskandinot Karjeras nedēļu, kas 20 Latvijas pilsētās norisināsies no 12. līdz 16. oktobrim.

Atklāšanas pasākumā simboliski durvis uz šīm profesijām atvēra septiņi profesionāļi, kas iedvesmoja jauniešus iepazīt dažādas profesijas.

Liene Zemīte, kafejnīcas Lapsas Māja īpašniece un konditore: «Jau skolas laikā jāsāk eksperimentēt un pamēģināt strādāt ne tikai jomā, kas pašam tobrīd interesē, bet paplašināt redzesloku, izmēģinot arī citas lietas. Pati jau bērnībā izmēģināju visdažādākās receptes. Tad sapratu, ka vēlos pati savu uzņēmumu un mērķtiecīgi studēju uzņēmumu vadību. Pašlaik nodarbojos ar savu sirdslietu un vadu uzņēmumu.»

Edgars Štrauss, grupas uzņēmuma SIA RBSSKALS Būvvadība valdes priekšsēdētājs, uzskata: «Katrā cilvēkā jau ir ielikts kodiņš, kas nosaka virzienu. Atšķirīgs ir tikai vecums, kurā cilvēks šo virzienu atpazīst. Nevajag izvēlēties darbu pēc tā, cik tajā var nopelnīt, jo nopelnīt var jebkurā profesijā - viss atkarīgs no cilvēka fiziskās un intelektuālās atdeves. Nav labo vai slikto profesiju, jo katrā darbā ir gan maize, gan garoza.»

Itālijā no 4.maija tiks atviegloti koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, tostarp, cilvēkiem tiks atļauts pastaigāties parkos un apciemot savus radiniekus, svētdien televīzijā paziņoja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Taču, apciemojot radiniekus, cilvēkiem būs jāvalkā sejas maskas un jāievēro distance, norādīja Konte. Cilvēkiem būs atļauts pārvietoties sava reģiona ietvaros, bet nebūs atļauts ceļot uz citiem reģioniem.

Publiskās vietās obligāta prasība būs sejas maskas, kuru cena gabalā nedrīkstēs pārsniegt 50 centus, nolēmusi valdība. Cilvēkiem ieteikts arī turpmāk izvairīties no apskaušanās un sarokošanās.

Konte norādīja, ka Itālijā sākas posms, kurā jāiemācās sadzīvot ar vīrusu un būt atbildīgiem. "Ja jūs mīlat Itāliju, ievērojot distanci," sacīja Konte. Tiks atļautas bēres, bet tajās drīkstēs piedalīties ne vairāk kā 15 cilvēki.

Individuālajiem sportistiem būs atļauts atsākt treniņus un cilvēkiem būs atļauts sportot ne tikai tiešā savu dzīvesvietu tuvumā, bet plašākā apvidū.

LG Electronics (LG) uzsācis Latvijā pirmā viedā ledusskapja pārdošanu, kura saturu var redzēt, neatverot durvis.

InstaView Door-in-Door™ modelis aprīkots ar spoguļstikla paneli, kas izgaismojas, pie tā divreiz pieklauvējot, un ļauj apskatīt ātrās piekļuves nodalījumus neatverot durvis, tāpēc tiek samazināti aukstā gaisa zudumi, taupīta elektroenerģija un pārtika saglabājas svaiga ilgāk.

Neatverot durvis, aukstā gaisa zudums tiek samazināts par 41%.

LG InstaView Door-in-Door™ aprīkots ar vairākām funkcijām ilgstošākai un precīzākai produktu uzglabāšanai. Atvilktne Fresh Balancer ir aprīkota ar slēdzi, kas ļauj regulēt mitruma līmeni, lai to īpaši piemērotu augļu vai dārzeņu uzglabāšanai, tādējādi ilgāk tos uzturot svaigus. Tāpat ledusskapī izveidoti vairāki nodalījumi nelieliem produktiem, piemēram, delikatesēm un sieram, lai uzglabātu tos piemērotā temperatūrā.

Vairāk nekā 50 apartamentu durvis no slavenās Ņujorkas viesnīcas «Chelsea Hotel», kur savulaik apmetušies daudzi rakstnieki un mākslinieki, nākamnedēļ tiks pārdotas izsolē, pateicoties uzņēmīgam bijušajam bezpajumtniekam.

Neparastā izsole tiek rīkota pēc tam, kad bohēmistu iecienītā viesnīca 2011.gadā tika slēgta uz plašu renovāciju, kuras gaitā tiks saglabāta tikai šīs 12 stāvu ēkas oriģinālā fasāde, bet pārējais tiks uzbūvēts no jauna.

«Chelsea Hotel» kopš tās atvēršanas 1884.gadā bija iecienījuši daudzi radoši cilvēki, kas tur dzīvoja dienām ilgi, reizēm pat uz nenoteiktu laiku. Starp viņiem bija Marks Tvens, Džeks Keruaks, Bobs Mārlijs, Hamfrijs Bogarts, Madonna, Endijs Vorhols un daudzi citi.

Leonards Koens iemūžināja šo ēku savā dziesmā «Chelsea Hotel No. 2». Viesnīca arī kļuva bēdīgi slavena, kad pankroka mūziķis Sids Višess tika apsūdzēts par savas draudzenes Nensijas Spungenas noduršanu tajā.

Faktam, ka nu jau vairākas nedēļas slēgtas abas automātiskās Jelgavas tirdzniecības centra Pilsētas pasāža durvis, skaidrojums meklējams nevis tehniskās ķibelēs, bet gan vēlmē ieekonomēt siltumu. Tā portāls zz.lv noskaidrojis lielveikalā.

Kopš janvāra tirdzniecības centra galvenās durvis, pa kurām kopš tā atvēršanas organizēta galvenā gājēju plūsma, ir slēgtas. Uz tām uzlikta norāde, kurā bulta iekļūšanai vai izkļūšanai no veikala aicina izmantot mazās sānu durvis, kas jāver pašiem pircējiem. Tādējādi pie lielveikala vērojama pircēju drūzmēšanās, situāciju raksturo reģionālais medijs.

Tirdzniecības centra direktore Kristīne Breiere līdz 18. februārim baudot atvaļinājumu, bet viņas pienākumu izpildītājs un centra īpašnieces SIA Marno J nekustamā īpašuma pārvaldnieks Jelgavā Ainārs Žibenko durvju slēgšanu komentēt nav gribējis. Tas esot jāprasa vadībai Rīgā. Uz jautājumu, vai automātiskās durvis abās centra pusēs salūzušas un vairākas nedēļas nav salabojamas, gan viņš atbildējis noliedzoši un noteicis, ka tādējādi tiek taupīts siltums.

Traģēdiju uz Vanšu tilta vakar nebija iespējams novērst tāpēc, ka vienīgais atbildīgais cilvēks no Rīgas tiltiem, kuram ir pieejama tilta atslēga, bija izbraucis ārpus Rīgas, šodien preses brīfingā žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis.

Pirmie notikuma vietā bija ieradušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji, kuriem, izmantojot autopacēlāju, aptuveni uz desmit minūtēm izdevās nodibināt kontaktu ar pārgalvīgo kāpēju. Taču viņš atteicās sadarboties.

Pēc tam glābēji un policisti saprata, ka pārrunu vedējam ir nepieciešams doties augšā uz tilta smaili, taču nevienam no klātesošajiem nebija atslēgas, ar kuru atvērt tilta durvis.

Noskaidrojās, ka cilvēks, kuram ir piekļuve šai atslēgai, ir devies ārpus galvaspilsētas robežām. Pēc viņa nekavējoties tika nosūtīts operatīvais transports ar bākugunīm, taču atgriežoties bija jau par vēlu.

Avotu ielu Rīgā pavisam noteikti varētu pārdēvēt par kāzu ielu, jo nelielajā ielas posmā no Čaka līdz Lāčplēša ielai cits citam blakus atrodas seši kāzu saloni.

Faktam, ka vienā ielā līdzās pastāv tik daudz vienas specializācijas salonu ir gan plusi, gan mīnusi. Lielākās ieguvējas ir klientes, proti, sievietes, kuras nolēmušas nolūkot kāzu kleitu, jo, iegriežoties Avotu ielā, iespējams koncentrētā veidā apskatīt plašu sortimentu dažādās cenu kategorijās un izvēlēties sev tīkamāko. «Klientēm ir ļoti ērti, it īpaši tām, kuras atbraukušas no citas pilsētas ar mērķi vienā dienā atrast kāzu kleitu. Viņām nav «jāskraida» pa pilsētu meklējot salonus, jo, atnākot šeit, viss ir vienuviet. Šādu praksi, ka vienā ielā atrodas vairāki kāzu saloni, redzēju arī ASV,» stāsta kāzu salona Pērle īpašniece Diāna Svetlova. Pirms astoņiem gadiem viņas salons šeit bijis viens no pirmajiem. Pie ilgdzīvotājiem pieskaitāms arī salons Jūlija, kas esot bijis celmlauzis. Lielākā daļa Avotu ielas kāzu salonu strādājot jau ilgus gadus, bet netrūkstot arī tādu, kas izmēģina savu varēšanu, paļaujoties uz «specializētās» ielas slavu, taču pēc laika durvis ver ciet. Iemesls ir lēmums salonu atvērt kādā citā Rīgas rajonā vai arī nespēja izturēt milzīgās konkurences slogu, atzīst DB aptaujātie kāzu salonu īpašnieki. «Vienu brīdi šeit bija vēl vairāk šādu veikalu. Šķiet, – desmit. Patlaban ar esošajiem ir gana. Negribētos, lai šeit uzrastos vēl kāds, jo konkurence ir sīva. Katrs klientus piesaista ar savu sortimentu un cenām, bet kopumā dzīvojam draudzīgi,» atzīst D. Svetlova. Piemēram, ja kliente Pērlē esot noskatījusi kleitu, bet blakus esošajā salonā plīvuru, tad abu uzņēmumu īpašnieces sadarbojoties un abas preces ļaujot uzmērīt vienā salonā. Runājot par pieprasījumu, aptaujātās kāzu salonu saimnieces atzīst, ka pēdējā gadā vērojama lielāka pircēju aktivitāte. Iespējams, tāpēc, ka pagājušā gada skaitlī bijis 13, kas daudziem asociējas ar ķibelēm.

Vēja aprauti plandoši plēves gabali Jelgavas dzīvokļa logos un finiera plāksne ārdurvju vietā liecina par agrākā Uzvaras ielas 6. nama dzīvokļa īrnieka un ilgstoša komunālo maksājumu parādnieka Viktora Bogdanova patvaļu, ar Jelgavas tiesas spriedumu pametot savu agrāko dzīvesvietu, vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

Tā aptaujātie kaimiņi stāstījuši, ka V.Bogdanovs logus un durvis izņēmis pirmdien. Laušanas troksnis bijis dzirdams visā mājā. Pēc vairāku kaimiņu liecībām laušanā klāt bijis pašvaldības pārstāvis, kam pieder ar Jelgavas tiesas spriedumu atstātais dzīvoklis, vai arī nama apsaimniekotāja Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes pārstāvis. Taču policija nav saukta.

V. Bogdanovs uz apkārtējo iebildumiem atbildējis, ka ieliks atpakaļ vecos logus, ko nomainījis pirms vairākiem gadiem.

Jelgavas NĪP vadītājs Juris Vidžis Zemgales Ziņām skaidrojis, ka sazinājies ar pašvaldības dzīvokļa īrnieku, kurš apņēmies demontētos logus un durvis atlikt atpakaļ. Viņš piebildis, ka 12. jūnijā pieņemtais Jelgavas tiesas spriedums par V.Bogdanova ģmenes izlikšanu un parāda piedziņu Uzvaras ielā 6 vēl nav stājies spēkā.

Lielāks potenciāls Lietuvas tirgū izvērst savu darbību pašlaik varētu būt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas piedāvā nišas produktus

Savukārt lielajiem Latvijas uzņēmumiem konkurences dēļ tur nākas cīnīties ar zobiem un nagiem.

Vairāk iepērkam

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu bija 4,8 mljrd. eiro, kas ierindoja Lietuvu pirmajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. «Mēs lietuviešiem esam lielāka veiksmes zeme nekā mums Lietuva. Pērn Latvijas uzņēmumi pārdevuši preces un pakalpojumus uz Lietuvu par diviem miljardiem eiro, bet lietuvieši Latvijā par gandrīz 900 miljoniem eiro vairāk,» norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Pērn kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lietuvu veidojis 14,1% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 2,8 mljrd. eiro, kas veido 19,2% no Latvijas importa. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas preču eksports uz Lietuvu bija 400,3 milj. eiro, palielinoties par 8% salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni, bet imports no Lietuvas – 519,9 milj. eiro, samazinoties par 2%. Preču tirdzniecības bilance ar Lietuvu 2014.gada 1. ceturksnī bija negatīva – 119,6 milj. eiro.

Devīto gadu pēc kārtas jauniešu karjeras portāls Prakse.lv rīko projektu Uzņēmumu atvērto durvju nedēļa. Tā laikā studentiem būs iespēja doties ekskursijās uz uzņēmumiem, lai iepazītu jauniešiem draudzīgākos darba devējus un pieteiktos praksei vai darbam, savukārt skolēni varēs noskaidrot piemērotāko nozari un profesiju karjeras veidošanai.

Ekskursijās jaunieši varēs doties no 11.-15.aprīlim.

Šogad savas durvis jauniešiem vērs 70 uzņēmumi, kas esot projekta visu laiku labākais rezultāts. Pretēji valdošajam uzskatam, ka jaunieši nav darba tirgū pieprasīti, darba devēji labprāt vēlas studentus pieņemt gan praksē, gan darbā. Projekta ietvaros 71% darba devēju izrādījuši interesi piesaistīt jaunus darbiniekus. Ekskursiju laikā būs iespēja atstāt savu CV un pieteikties vakancēm, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus un neformālā gaisotnē iepazīt darba devēju un potenciālos kolēģus.

Lielākais pieprasījums ir pēc informāciju tehnoloģijas, finanšu un ekonomikas, pārtikas rūpniecības, mārketinga un apkalpošanas speciālistiem.

Šā gada lielākais pārsteigums ir filma Kriminālās ekselences fonds – visskatītākā gada filma pēc kases ieņēmumiem, un izskatās, ka tāda tā arī paliks, to intervijā DB saka kinoteātra Forum Cinemas direktors Normunds Labrencis

Šogad kinoteātrim Kino Citadele, kas durvis vēris nedaudz vēlāk par lielveikalu Stockmann, ir 15 gadu jubileja. Par paveikto, svētku noskaņu un nākotnes plāniem Dienas Bizness stāstīt aicināja SIA Forum Cinemas direktoru Normundu Labrenci.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Pirms 15 gadiem durvis vēra kinoteātris ar 14 zālēm un 3000 skatītāju vietām. Dažus gadus pēc atvēršanas apmeklējums sasniedza 1,8 miljonus skatītāju gadā, vidēji piecus tūkstošus dienā. Kas bija mainījies, kas bija panākumu pamatā un ir vēl aizvien?

Pašmāju zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela ir pierādījums gan vecajai patiesībai, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu, gan apliecinājums karavānas ceļa turpinājumam, neskatoties uz suņu rejām.

Karavela ver Lidl durvis

Proti, mūsu zivju pārstrādes uzņēmums ir veiksmīgi pabeidzis auditu, lai sāktu pirmās piegādes starptautiskajam veikalu tīklam Lidl (plašāk 06.09. DB). Tīklam, par kura ienākšanu Latvijā vieni fano, otri «vārās», citu pretargumentu vidū minot arī to, ka Lidl plauktos Latvijas preču noteikti nebūs. Galvenokārt – nepieciešamo piegādes apjomu dēļ. Kā spilgti raksturo Karavela līdzīpašnieks Jānis Endele, visu laiku no tribīnes tiek potēts, ka nekas tāds nav iespējams. Tomēr Karavela, atverot Lidl durvis, ir pierādījums precedentam, ka «brētliņa» var iemantot «haizivs» draudzību. Protams, tas nenozīmē, ka šis precedents ievadīs secīgu notikumu lavīnu un Lidl plaukti būs stāvgrūdām pilni ar Latvijā ražotiem produktiem. Un tomēr Karavelas uzņēmība un arī pieredze, jau darbojoties arī Aldi tīklā, dod zināmu pamatu cerībām, ka caur adatas aci izlīst var. Tāpat kā var paziņot, ka tas nav iespējams principā. Protams, «ķīmiskā formula» tam, kā Lidl nodrošina kvalitatīvu preci par cenu, ar kuru palīst zem konkurentu cenas, nav viegli atkožama. Lielās zemo cenu veikalu ķēdes šādu triku pieprot. Citiem tirgus dalībniekiem nākas ar to rēķināties, gribi vai negribi. Protams, Lidl ienākšana Latvijas tirgū atstās ietekmi uz pārtikas mazumtirdzniecības nozari. Tomēr, kā zināms, līdakas ielaišanai karpu dīķī ir arī savs labums – arī pārējās zivis, lai netiktu apēstas, spiestas kustēties ātrāk un, zaudējot taukus, to vietā iegūst muskuļus.

Pirms 12 gadiem, kad sākām savu darbību, ilgi domājām, kāds tad īsti būs produkts, ar ko mēs vēlamies strādāt, galu galā mēs nonācām līdz slēdzienam par labu mūsu lietuviešu partneriem – metāla durvju ražotājiem kompānijai SKYDAS, izvēloties tieši viņus par mūsu turpmāko sadarbības partneri un parakstot ekskluzīvo līgumu par pārstāvniecības izveidi visā Latvijas teritorijā.

Tā nu aizsākās mūsu kopējā sadarbība.

Ieviešot pavisam jaunu produktu Latvijas tirgū, tajā brīdī piedāvājumā konkurējošos uzņēmumos bija tikai vienkāršas metāla durvis, aplīmētas ar dekoratīvo pvc plēvi, kas būtībā liecina par to, ka, rūpnieciski ražojot tādu produktu, rūpnīca nav tehnoloģiski attīstījusies.

Iesākuma laikus atceramies kā šodienu, jo mūsu pirmo klientu reakcija bija dažāda, pamatā visi bija ļoti ieinteresēti par jauno produktu, bet diemžēl ne visi varēja tobrīd to atļauties, jo cenu starpība bija ļoti jūtama.

Jau nostrādājot nepilnus 12 gadus, esam kļuvuši plaši pazīstami un ieguvuši labu reputāciju, kas pamatā ir mūsu dzinulis turpināt uzsākto ceļu uz attīstību.

Vakar, 4.decembrī Rīgas pašvaldības policistiem, veicot psihotropo vielu tirdzniecības vietas pārbaudi Kr.Barona ielā, tirgotavas darbinieks raidījis šāvienu policijas darbinieka virzienā. Mirkli vēlāk notikuma vietā ieradās Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljons un kopā ar pašvaldības policiju, uzlaužot durvis, aizturēja visus trīs veikaliņa darbiniekus, informē policija.

Rīgas pašvaldības policisti vakar pēcpusdienā ap pulksten trijiem veica kārtējo pārbaudi psihotropo vielu tirdzniecības vietā Krišjāņa Barona ielā. Pārbaudes laikā viens no veikaliņa darbiniekiem izvilka gāzes pistoli un raidīja šāvienu pašvaldības policista virzienā. Uzreiz pēc tam tirgotāji ieslēdzās veikala telpās un uz policistu prasību atvērt durvis nereaģēja.

Tā kā par notikušo Rīgas pašvaldības policisti informēja Valsts policijas darbiniekus, mirkli vēlāk notikuma vietā ieradās vairākas Valsts un pašvaldības policiju ekipāžas, tai skaitā Valsts policijas Rīgas Speciālo uzdevumu bataljona(SUB) darbinieki, kuri aplenca tirdzniecības vietu, noslēdzot izejas. Tirgotavas darbinieki joprojām nelaida policistus iekšā, tādēļ SUB kaujinieki uzlauza veikala durvis un, iekļūstot telpās, aizturēja visus trīs veikaliņa darbiniekus.

Īrijā negaidīti durvis slēgušas Latvijas pilsones vadītas angļu valodas mācību iestādes, kuru apmeklētāji par kursiem samaksājuši ievērojamas naudas summas, vēsta laikraksts Irish Examiner.

Piektdien negaidīti darbu pārtrauca Dublinā bāzētā Millennium College, bet pirmdien durvis slēdza Allied Irish College Korkā.

Dublinas skolā kā direktore ir reģistrēta Latvijas pilsone Džoana Gadajska, bet Korkas mācību iestādes vadītāji reģistrēti Gadajska un Bangladešas pilsonis Rezauls Haks.

Kā laikrakstam stāstīja viena no kursu apmeklētājām, pirmdien, ierodoties apmācības vietā, viņa atklājusi, ka skolas izkārtnes ir noņemtas un durvis ir slēgtas.

26 gadus vecā Marija no Brazīlijas par trīs mēnešus ilgiem angļu valodas kursiem bija samaksājusi 1000 eiro.

«Es samaksāju Dublinas Millennium College, bet, kad es ierados Dublinā, viņi mani pārsūtīja uz Korku, jo viņiem bija radušās kādas problēmas,» stāstīja Marija.

«Kamēr visa sapakotā iedzīve noglabāta īrētā noliktavā, Anita līdz jaunas mājvietas atrašanai nakšņo pie tuviniekiem. Olainē īrētā dzīvokļa īres līguma pārtraukšanai viņa gan joprojām nav piekritusi, tomēr, baidoties par savu drošību un pat dzīvību, Anita šobrīd to atstājusi,» par īrnieku problēmām vēsta laikraksts Diena.

Anita Romane pagājušā gada maijā noslēgusi dzīvokļa īres līgumu uz gadu ar kādu sievieti, kura pati devusies uz Angliju, taču vienā jaukā dienā visas Anitas cerības sabrukušas. Pērnā gada novembrī Anitai piezvanījusi dzīvokļa saimniece un paziņojusi, ka īrniecēm līdz Ziemassvētkiem jāizvācas, jo mājoklis vajadzīgs viņas dēlam, kurš no ārzemēm atgriezies dzimtenē.

«Tā kā līgumā bija rakstīts, ka tā darbību var pārtraukt, abām pusēm rakstiski vienojoties trīs mēnešus iepriekš, cerēju, ka man būs laiks atrast jaunu dzīvesvietu,» laikrakstam stāstījusi Anita.

Taču saimnieces dēls pat negrasījies gaidīt ne līguma termiņa beigas, ne noteiktos trīs mēnešus. Anita stāstījusi, ka pirms Ziemassvētkiem saimnieces dēls sācis zvanīt un uzstājīgi pieprasījis izvākties. Draudējis izmest mēbeles uz ielas un piedraudējis ar tiesu. Sajutusies apdraudēta, Anita vērsusies ar iesniegumu policijā, kur gan atteikts uzsākt kriminālprocesu, jo tādi draudi neesot uzskatāmi par reāliem.