Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien medijiem sacīja ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis.

Vakar EK publicējusi rekomendācijas Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas, pēc Zemīša teiktā, ir kļuvušas precīzākas un konkrētākas.

EK uzsver, ka Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no IKP. Tāpat EK atzīst, ka Latvijas plānotie izdevumi aizsardzībai nav uzskatāmi par vienreizēju deficīta palielinājumu.

Savukārt veselības aprūpē būtu jāveic strukturālās reformas, bet ne uz deficīta palielināšanas rēķina.

«EK neiebilst Latvijas plāniem palielināt budžetu aizsardzībai un veikt reformas veselības nozarē, tomēr Latvija nedrīkst tērēt vairāk, nekā valsts var atļauties. EK nav pārliecības, ka Latvijai varētu būt tik daudz naudas, cik tā ir iecerējusi atvēlēt šīm nozarēm,» sacīja Zemītis.

Komentējot prognozes par iespējamu nākamā gada budžeta konsolidāciju, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norāda, ka par budžeta izdevumu apjomu runās augustā, bet šogad par budžeta konsolidāciju nevar runāt, aģentūrai LETA pavēstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Par izdevumu apjomu nākamā gada budžetā tiks spriests augustā, veidojot nākamā gada valsts budžetu, līdz ar to ir pāragri spriest, kāds būs izdevumu apjoms un kādās nozarē. Patlaban valsts ieņēmumi tiek iekasēti praktiski 100% apmērā, līdz ar to ir skaidrs, ka šogad nevar runāt par budžeta konsolidāciju, uzsver valdības vadītāja. Straujuma arī aicina pāragri neizdarīt secinājumus.

Viņa atgādina, ka ekonomiskā situācija valstī ir stabila un saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm Latvijai nākamgad ir gaidāma lielāka izaugsme nekā šogad.

Jau ziņots, ka saskaņā ar 5.maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016.gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai vienojušās 24.augustā ar kopīgu paziņojumu medijiem pavēstīt par šo trīs spēku konsolidāciju pirms 10.Saeimas vēlēšanām, vēstī laikraksts Diena.

Trīs partijas plāno pirms 10.Saeimas vēlēšanām izveidot reģistrētu apvienību, lai ar kopīgu sarakstu startētu vēlēšanās. Paziņojums par konsolidāciju būs kā pamats, lai turpinātu sarunas un veidotu arī kopīgu programmu.

Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis Dienai paskaidrojis, ka ar paziņojumu par konsolidāciju partijas vēlas sabiedrībai «/../dot ziņu, ka mūsu starpā valda sapratne un ir vēlme kopīgi startēt vēlēšanās, lai tajās konkurētu un uzvarētu Šlesera - Ušakova un Šķēles - Lemberga bloku partijas».

Pēc paziņojuma medijiem turpināsies sarunas par programmatiskajiem principiem. Apvienība būs atvērta arī citu politisko spēku politiķiem un cilvēkiem, kuri nekad nav bijuši aktīvajā politikā - viņu vidū var būt gan sabiedrībā jau labi pazīstami, gan mazāk zināmi ļaudis.

2012. gada valsts budžeta likums pieņemts galīgajā lasījumā. Budžeta apstiprināšana ļaus pabeigt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) palīdzības programmu plānotajā laikā, tomēr izvirzītā 2,5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze ir pārāk optimistiska, tādēļ jau pavasarī budžetā būs nepieciešams vieikt konsolidāciju, uzskata Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Premjers Valdis Dombrovskis, uzrunājot Saeimas deputātus pirms balsojuma par budžeta likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā, uzsvēra, ka tieši līdz ar 2012. gada budžeta pieņemšanu Latvija būs samazinājusi budžeta deficītu zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3 % no iekšzemes kopprodukta.

IKP 2,5% izaugsmes prognoze, uz kuras balstās 2012. gada budžets, ir pārlieku optimistiska. Izaugsme nākošajā gadābūs ievērojami lēnāka un, lai budžeta deficīts iekļautos zem 3% no IKP, pavasarī budžetā būs nepieciešams veikt papildu konsolidāciju, uzskata M. Kazāks.

Līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kas ieteicis valdībai jau tagad sākt darbu pie 2012. gada budžeta grozījumiem, norādot, ka 2, 5 % iekšzemes kopprodukta pieaugums, uz kuru balstās aprēķini par budžeta ieņēmumiem, ir pārlieku optimistisks un jau pavasarī budžetā būs nepieciešama papildu konsolidācija, lai nodrošinātu, ka

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Globālās tendences neviens nav atcēlis, un arī Latvija no tām nekur neizbēgs

To, komentējot situāciju telekomunikāciju nozarē, DB saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas:

Kā jūs vērtējat valdības lēmumu atstāt Lattelecom un LMT kā atsevišķus uzņēmumus? Kā tas ietekmēs Lattelecom darbību un nozari kopumā?

Mēs darbosimies tālāk saskaņā ar mūsu jau iepriekš apstiprināto stratēģiju, kas paredz jaunu pakalpojumu attīstīšanu. Šajā ziņā nekas nav mainījies. To, ka mēs to līdz šim esam veiksmīgi darījuši, pierāda gan pērnā gada peļņa, gan arī šī gada pirmā ceturkšņa rezultāti, kas uzrāda apgrozījuma pieaugumu. Mēs katru akcionāra lēmumu respektējam, tomēr mulsinoši ir tas, ka mūsu uzņēmuma divi akcionāri katrs ir ar atšķirīgu viedokli par to, kā nākotnē būtu jāattīsta uzņēmums. Es ceru, ka tiks formulēta kopīga nostāja par to, kā uzņēmums varēs tālāk attīstīties esošo abu akcionāru stratēģiju ietvaros.

«Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadītājs parasti saka: nekad neizniekojiet labu krīzi. Tas var izklausīties cietsirdīgi, taču jebkuras krīzes galvenā ideja ir rast iespēju veikt reformas, kas nesīs vēlamos rezultātus vidējā termiņā,» teica PB speciālisti, kuri uzskata, ka Latvija nav izniekojusi šo krīzi, bet likusi pamatu pavisam citai ekonomikai nākotnē.

Tā piektdien intervijā Latvijas Radio teica Pasaules Bankas pārstāvji Pīters Herolds un Trūmens Pakards, kas darbojas starptautisko aizdevēju tehniskajā misijā.

Viņi norāda, ka ekonomiskā realitāte lika pieņemt smagus lēmumus un PB sniegtā analīze palīdz nosvērties par labu vienam vai otram smagam lēmumam.

«Mēs neesam tie, kas saka grieziet šeit vai tur, palieliniet tur vai citur, taču mēs sniedzam padomus un analīzi par to, kā darbojas izdevumu programmas vienā vai otrā sfērā, kāda ir pieredze citās valstīs. Mēs neesam tie, kas liek valdībai kaut ko darīt, to liek ekonomiskā realitāte»

PB, kas ne vien izstrādāja tā saucamā sociālā spilvena pasākumus, bet arī analizēja dažādas nozares, secinājusi, ka pēc 2009.gadā pieņemtajiem nopietnajiem lēmumiem izglītības un medicīnas sektoros tuvākajos divos vai trīs gados nebūs iespējams veikt vēl lielākus budžeta samazinājumus. Viņuprāt, vislielākās iespējas rast jaunus ietaupījumus, kas ļaus Latvijai veiksmīgi virzīties uz eiro ieviešanu un nodrošināt budžeta stabilitāti, ir sociālajā budžetā, īpaši samazinot pensiju kopējās izmaksas.

Lai arī Eiropas ekonomikai uzstādītās diagnozes kļūst arvien drūmākas, Latvijas politiķi tic, ka Latviju tas ietekmēs tikai nedaudz.

No finanšu ministra Andra Vilka un par 2012. gada valsts budžeta likumu atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēža Jāņa Reira (abi - Vienotība) nojaušams, ka Latvijas politiķi jau ir noguruši no triju gadu garumā ilgušās budžeta konsolidācijas epopejas, kuru nākas īstenot jau trešajam Saeimas sasaukumam.

2012. gada valsts budžeta likumprojektā, kuru Saeima šodien skata galīgajā lasījumā, valsts budžeta ieņēmumi plānoti 4,516 miljardu Ls apmērā, bet izdevumi - 4,641 miljarda Ls apmērā. Tādējādi valsts kopbudžetā, ko veido pamatbudžets ar plānotu pārpalikumu 8 milj. Ls apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets, kurā prognozēts 134 milj. Ls liels deficīts, plānotais «mīnuss» uz iepriekšējos gados vērojamo budžeta deficītu fona šķiet pavisam neliels - ap 125 milj. Ls.

Baltijas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu skaita ziņā 2015. gada ir bijis pozitīvs – novērots 6% liels pieaugums salīdzinot ar 2014. gadu, liecina Prudentia veidotais apskats.

Arī citur pasaulē 2015. gads tika pasludināts par M&A darījumu apjoma bagātāko gadu vēsturē, par 16,6% pārsniedzot pat 2007. gadā noslēgto darījumu apjomu.

Lielākais publiski izziņotais darījums Baltijas M&A tirgū 2015. gadā notika telekomunikācijas nozarē. Darījuma ietvaros Zviedrijas telekomunikācijas uzņēmums TeliaSonera paziņoja par divu Lietuvas meitas sabiedrību apvienošanu, tādējādi turpinot Baltijas telekomunikācijas tirgus konsolidāciju.

2015. gadā tika aktualizētas diskusijas arī par tuvākajos gados prognozējamo Latvijas telekomunikācijas nozares konsolidāciju Lattelecom un LMT iespējamās apvienošanās kontekstā.58% no visiem Baltijas valstīs notikušajiem

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.

Aktivitāte Baltijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) tirgū 2014. gadā ievērojami pieaugusi. Raugoties uz šo gadu, prognozējams, ka galvenokārt ģeopolitiskās situācijas dēļ tirgus aktivitāte varētu kļūt rāmāka, liecina jaunākais Prudentia M&A Folio apskats.

Aizvadītajā gadā Baltijā kopumā tika veikti 163 uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu, kas ir par 61% vairāk nekā gadu iepriekš. Baltijas reģiona aktivitātes izmaiņas seko globālajām tirgus iezīmēm, taču salīdzinoši mazā un atvērtā tirgus dēļ Baltijā izmaiņas ir krietni dinamiskākas.

Lai gan arī 2015. gada globālā M&A tirgus prognozes ir pozitīvas, uz Baltijas tirgus perspektīvu būtu jāraugās nedaudz piesardzīgāk. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija aizvadītajā gadā darījumu aktivitāti vēl nav pilnvērtīgi ietekmējusi, līdz ar ko tās ietekmes lielumu varēsim novērot šogad.

Vairāki aizvadītajā gadā notikušie uzņēmumu apvienošanas darījumi norāda, ka investoru acīs Baltija aizvien bieži tiek uzskatīta par vienotu tirgu. Kā piemērus var minēt Premia Foods pievienošanu Food Union grupai, kā arī PZU trīs Baltijas apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju iegādi.

Ekonomiskā situācija un publiskā sektora reakcija

ASV ekonomika jau otro gadu piedzīvo lielāko recesiju kopš 1929.-1933.gadiem. Pagājušā gada beigās tas pats notika arī ar daudzām Eiropas valstīm. Savukārt, Ķīnas valdība, baidoties no ieraušanas globālajā recesijā ir nolēmusi veikt stimulēšanas pasākumus 586 miljardu USD apmērā, lai kompensētu ievērojamo darba vietu samazināšanos kādreiz ļoti strauji augošajā Ķīnas eksporta ekonomikā.

Rietumu valdības arī veic agresīvus manevrus, lai atjaunotu ticību finanšu sistēmai, samazinātu aizdevumu likmes un nodarbinātības problēmas, solot liela mēroga sabiedriskās infrastruktūras projektus. ASV Federālās rezervju banka ir samazinājusi īstermiņa banku aizdevumu likmi, atstājot to intervālā starp nulli un 0,25%. Aizdevumu likmes nopietni samazinājušas arī Anglijas Banka un Japānas Banka. Obamas valdība apstiprināja ASV budžetu ar visu laiku lielāko budžeta deficītu, līdzīgi kā Ķīna, plānojot to tērēt sabiedriskajiem infrastruktūras projektiem, stimulējot nodarbinātību.

Ikdienas runas par valsts budžeta konsolidāciju vēlēšanu priekšvakarā ir aprimušas. Saprotu, ka budžeta izlīdzsvarošana saistībā ar ES un SVF ieteikumiem un pašu spējām nav vienkārša un nav popularitāti veicinoša tēma, tomēr brīžiem neatstāj sajūta, ka Latvijas politiķi ar konsolidāciju saprot, galvenokārt, taupību. Investīcijas, reāli ieguldījumi, šķiet, bieži – kā sarunās, tā praksē – tiek atstāti novārtā.

Taču iespēju netrūkst, kaut vai tādā šķietami nepelnošā nozarē kā augstākā izglītība. Situāciju sarežģī pašmāju studējošo skaita mazināšanās Latvijas demogrāfiskā stāvokļa iespaidā. Taču šeit ir arī “zāles” šīs situācijas uzlabošanai, proti, ārzemju studentu piesaiste.

Aptuvenā vidējā mācību maksa, ko varētu maksāt ārzemju students, varētu būt 1500 latu gadā. Šobrīd Latvijā visās augstākās izglītības iestādēs kopā ir tikai apmēram 1500 ārvalstu studentu. Pieņemsim arī, ka viņi maksā par mācībām. Patiesībā jau tā nav, jo daudzi šeit ierodas apmaiņas programmu ietvaros. Tomēr šobrīd pieņemsim, ka ārzemju studenti ir 1500. Šo skaitli pareizinot ar 1500 latiem, iegūsim 2 250 000 latu, kas eventuāli ienāktu Latvijas ekonomikā pie šāda ļoti maza ārvalstu studentu skaita, turklāt tikai kā mācību maksa. Protams, ka studentam te ir arī jādzīvo, jāēd, jāpērk sadzīves preces, jāpavada brīvais laiks izklaides, sporta, kultūras u.c. pasākumos, līdz ar to aina kļūst citādāka. Par visām uzskaitītajām un vēl neminētajām dzīves un sadzīves lietām, pieskaitot vēl biļetes avio reisos, tādam studentam nāktos atstāt Latvijas naudas apritē vēl kādus 6000 latu gadā. Attiecinot šo summu uz 1500 studentiem, iegūsim 9 000 000 latu. Tātad, saliekot kopā mācību maksas un uzturēšanās izdevumus, sanāk jau 11,25 miljoni latu.

Galvenais valdības un sabiedriskā sektora risks ir otrā recesijas viļņa izraisīšana, izmantojot fiskālo konsolidāciju. Samazinātie tēriņi ierobežoja ekonomisko izaugsmi, ilgtspēju un drošību, kas savukārt deva savu pienesumu nenoteiktības ērai, kuru iedzīvotāji pašlaik izjūt visā pasaulē, secināts Ernst & Young pētījumā.

«Sākotnēji vairāku valstu valdības īstenoja visaptverošus budžeta tēriņu samazinājumus, jo bija nepieciešams rīkoties ātri. Tai brīdī tā bija nepieciešamība, bet pašlaik valdības varētu izvērtēt iespējas palielināt ieguldījumus jomās, kas veicinās ekonomisko izaugsmi. Šāda pasaules pieredze varētu tikt ņemta vērā arī Latvijas apstākļos, lai turpinātu ekonomiskās izaugsmes procesus,» skaidro Ernst & Young Baltic partnere Daina Beļicka.

10 galvenie valdību riski 2011.gadā:

1. Otrā recesijas viļņa izraisīšana, pamatojoties uz fiskālo konsolidāciju

2. Klimata kontroles un ilgtspējas iniciatīvu novilcināšana

Investoru interese par Baltijas uzņēmumiem ir palielinājusies tomēr tirgus dalībnieku gatavība slēgt jaunus vēsturiski nozīmīgus darījumus Baltijas tirgū vēl nav atgriezusies, jo gan pārdevēji, gan pircēji joprojām rīkojas ļoti uzmanīgi, norāda KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Uz pārējo sektoru fona ar īpašu aktivitāti iegādes un apvienošanas (M&A) jomā tāpat kā iepriekš izceļas bankas, telekomunikācijas, kā arī pārtikas un dzērienu nozare.

Šā gada deviņos mēnešos Latvijā ir noslēgti vairāk nekā 30 darījumi, kas atbilst pērnā gada rezultātiem. Aptuveni puse darījumu ir vietējie, savukārt pārrobežu darījumos dominē investori no NVS valstīm. Līdzīga situācija ir novērojama arī abās pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā.

Salīdzinoši augsta iegādes un apvienošanas darījumu aktivitāte gan šogad, gan pērn ir vērojama pārtikas un dzērienu ražošanas sektorā. Piemēram, 2012. gadā Somijas alkoholisko dzērienu ražotājs Altia iegādājās Jaunalko. Darījuma mērķis bija papildināt Altia produktu klāstu un nostiprināt kompānijas klātbūtni Baltijas tirgū. Savukārt šogad visievērojamākais darījums bija Latvijas putnu gaļas ražotāju Lielzeltiņi, Putnu Fabrika Ķekava, Broileks un Cerova iegāde, ko par 13 miljoniem eiro īstenoja Linas Agro Group. Tāpat nozīmīgi 2013. gada darījumi bija daudznozaru kompānijas Daugava, Rīgas Dzirnavnieka, Brīvā Vilņa iegādes.

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Latvijā darbu sākuši Eiropas Komisijas (EK) dienestu eksperti, kuri no 7. līdz 11.maijam kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem veic pirmo starptautiskā aizdevuma pēcprogrammas uzraudzības misiju.

ES trīs gadus sniegtās finanšu palīdzības programma Latvijai noslēdzās 2012.gada janvārī, bet līdz laikam, kad valsts būs atmaksājusi lielu daļu ES aizdevuma, šādas uzraudzības vizītes notiks divas reizes gadā.

2011. gada decembrī, parakstot pēdējo Saprašanās memoranda papildinājumu, Latvijas iestādes atbilstoši pēcprogrammas uzraudzībai ir apliecinājušas apņemšanos turpināt fiskālo konsolidāciju un apjomīgās reformas, kas palīdzēja valstij atgūties pēc dziļās finanšu un ekonomikas krīzes. Valsts iestādes ir apņēmušās apspriesties ar ES par galvenajiem politiskajiem nodomiem, kuri varētu ietekmēt makroekonomisko stabilitāti un līdz ar to Latvijas spēju atmaksāt aizdevumu, norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Situācijā, kad pieaugušas spekulācijas par apvienošanos Ziemeļvalstu banku sektorā, Zviedrijas banku grupa Swedbank piektdien noliedza ziņas, ka tā risina apvienošanās sarunas ar citu lielu zviedru banku SEB.

Zviedrijas biznesa avīze Dagens Industri, atsaucoties uz vairākiem anonīmiem avotiem, vēstīja, ka apvienošanās sarunas starp Swedbank un SEB notiekot kopš vasaras. Sarunas esot agrīnā attīstības posmā un nenozīmē, ka apvienošanās noteikti notiks, rakstīja avīze.

«Šīs ziņas ir pilnīgi nepareizas. Tas ir absolūts nonsenss. Sarunas starp SEB un Swedbank vadību un īpašniekiem nenotiek,» paziņoja Swedbank pārstāvis Tomass Baktemans.

Savukārt SEB pārstāvis atteicās komentēt avīzē ziņoto, sakot, ka banka nekad nereaģē uz baumām.

Latvijā mazumtirdzniecības nozarē jau labu laiku gaisā virmo idejas par konsolidāciju, pa reizei notiek arī sarunas, tomēr pašmāju kapitāla uzņēmumi nevar atrast kopsaucēju sadarbībai, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norāda, ka vēsturiski ir izveidojies tā, ka Latvijā ir vairākas kooperācijas ar dažādām pārvaldes metodēm, ar dažādiem īpašniekiem un viņu savstarpējām attiecībām. «Kamēr Igaunijā ir viens spēcīgs nacionālais tīkls Eesti Tarbijateühistute Keskühistu, kas ir tirgus līderis, Latvijā ir uzskaitāmi vairāki dažāda lieluma tīkli.»

H. Danusēvičs atzīmē, ka tie cīnās katrs par savu klientu, savas ķēdes paplašināšanu, bet, spējot apvienoties, būtu līdzvērtīgi Latvijas tirgū dominējošajiem tīkliem Rimi un Maxima. Turklāt Latvijas tirgotāju kooperācijas kopsummā pat varētu pārspēt abas lielākās veikalu ķēdes Latvijā.