Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionāru starpā sarunas par vienošanās noris pozitīvā gultnē un, iespējams, jau šodien tā tiks parakstīta, biznesa norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka mērķis vienošanos ir parakstīt šodien, taču sliktākajā gadījumā tas varētu notikt pirmdien.

Augulis pauda neizpratni par šodien publiskajā telpā izskanējušajiem finanšu ministra Andra Vilka (V) izteikumiem un norādīja, ka ministrs acīmredzot nav iepazinies ar situāciju, jo realitātē notiekot pretējais - sarunas pozitīvi virzoties uz priekšu.

Kā ziņots, finanšu ministrs Vilks norādījis, ka progress nacionālās aviokompānijas airBaltic glābšanā joprojām nav pietiekams. Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Vilks norādīja, ka patlaban progress tomēr nav panākts, komentējot nacionālās aviokompānijas akcionāru sarunu gaitu. «Situācija ir tieši tāda pati kā līdz šim - nenoteiktība,» tā Vilks.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka 22 Latvijas komercbankas nespēj sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas nereti bijušas augstākas nekā starptautisko maksājumu karšu organizāciju noteiktās.

Tāpēc KP par aizliegtu vienošanos starp komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu.

Swedbank uzlikts sods 2,83 milj. Ls apmērā, Citadele bankai – 1,22 milj. Ls, SEB bankai – 558,7 tūkst. Ls, Latvijas Krājbankai – 259 tūkst. Ls, DnB NORD Bankai – 167,5 tūkst. Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei – 158,4 tūkst. Ls, Rietumu Bankai – 103,9 tūkst. Ls, GE Money Bank – 79,4 tūkst. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 55,6 tūskt. Ls, Norvik bankai – 25,2 tūkst. Ls, Aizkraukles bankai – 15,5 tūkst. Ls, PrivatBank - 5,5 tūkst. Ls, UniCredit Bank – 5,4 tūkst. Ls, Danske Bank filiālei Latvijā – 2,7 tūkst. Ls, Baltic International Bank – 2,7 tūkst. Ls, Trasta komercbankai – 2,6 tūkst. Ls, SMP Bank – 2 tūkst. Ls, Akciju komercbankai Baltikums – 1,4 tūkst. Ls, Reģionālā investīciju bankai – 1,3 tūkst. Ls, a/s Latvijas Biznesa bankai – 728 Ls, LTB Bank - 500 Ls un VEF bankai – 500 Ls.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Konkurences padome (KP) 28. maijā atļāva degvielas mazumtirgotājiem SIA East-West Transit un SIA Gotika Auto vienoties par savstarpēju klientu lojalitātes karšu pieņemšanu abu uzņēmumu degvielas uzpildes stacijās. Vienošanās atļauta, jo tā sniegs ieguvumus gan patērētājiem, gan abiem uzņēmumiem, palielinot to konkurētspēju benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

SIA East-West Transit un SIA Gotika Auto vienošanās ļaus abu degvielas tirgotāju klientiem, iegādājoties degvielu abu vienošanās dalībnieku degvielas uzpildes stacijās, izmantot uzņēmumu degvielas vai lojalitātes kartes. Vienošanās mērķis ir paplašināt abu uzņēmumu klientiem pieejamo degvielas uzpildes staciju pārklājumu Latvijā, kā arī palielināt SIA East-West Transit un SIA Gotika Auto konkurētspēju, tajā skaitā sniedzot iespēju abiem uzņēmumiem kopīgi piedalīties konkursos par degvielas piegādi Latvijā.

Vienošanās dalībnieki veiks informācijas apmaiņu par sadarbības partnera klientam realizēto degvielu tādā apjomā, kas nepieciešams vienošanās īstenošanai, tomēr tas neierobežos cenu konkurenci, jo abiem uzņēmumiem pastāvēs cenu noteikšanas brīvība, ņemot vērā individuālo biznesa stratēģiju.

Sapulču kavēšana un klusēšana tajās, nesveicināšanās, nedalīšanās ar informāciju, deminutīvu lietošana, biežas nopūtas, klačošanās un aprunāšana – nevēlama uzvedība vai nopietns pamats satraukumam?

Slēptās agresijas pamatā ir darbinieku uzkrātā neapmierinātība ar vadības vai kolēģu rīcību un procesiem uzņēmumā, tās izpausmes formas ir ļoti dažādas – savlaicīgi nepamanītas un nenovērstas, tās darba devējiem var radīt nopietnas problēmas un pat materiālus zaudējumus.

Savā mūžā cilvēki bieži sastopas ar dažādām agresijas izpausmēm. Ģimenē, sabiedriskās vietās un darba kolektīvos, uz ielas, pie auto stūres. Diemžēl vērojumi liecina, ka agresija sabiedrībā tikai pieaug. Visbiežāk šādu uzvedību provocē daudzu un dažādu problēmu summa, kur liela nozīme ir ārējiem notikumiem un tam, kā cilvēks uztver konkrēto situāciju. Neapmierinātība rada agresiju, jo, ja esi uzvilcies, rodas nepieciešamība izlādēties, atzīst SIA Ergo Personāla un biroja administrēšanas departamenta direktore Baltijā Ilze Žilde. «Darba vietās slēptā agresija var izpausties dažādi, un nebūtu pareizi domāt, ka tā vienmēr ir skaidri redzama un izpaužas kā bļaušana, lamāšanās, kaušanās vai tml. Daudzos gadījumos tā var būt neapzināta, īpaši tas novērojams darba vietā. Cilvēki ir dažādi, un katram ir savs raksturs. Liela nozīme ir arī tam, kā cilvēks uzvedas ārpus darba, ģimenē – kā tiek galā ar stresa situācijām un kā risina problēmjautājumus,» uzsver I. Žilde.

Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) iecerējusi ar Kultūras ministriju un Hill International N.V slēgt papildu vienošanos par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas Gaismas pils būvniecību, piedāvājot līgumu sadalīt kārtās un atsakoties no būvizmaksu indeksācijas. Savukārt NBA noliedz izskanējušās ziņas un sauc to par dokumenta interpretāciju.

Nodomu protokolā par darbu pabeigšanas optimizāciju, ko 21.februārī iesniedzis NBA valdes loceklis Māris Vidauskis, tiek rosināts līguma vērtību turpmāk fiksēt kā «nepārsniedzamu cenu», kas ir nosakāma ar pārmērīšanu un izmaiņu pieprasījumu. Vienošanās projekts paredz, ka ir jāatlīdzina galvenajam būvuzņēmējam papildus vadības izmaksas, ieskaitot pagarināto līguma garantiju par vērtību. Tiek rosināts līguma vērtību turpmāk fiksēt kā «nepārsniedzamo cenu», kas ir nosakāma ar pārmērīšanu un izmaiņu pieprasījumiem.

«Nepārsniedzamās cenas» vērtība ietvertu prognozētās pārmērīšanas rezultātus - 81 711 703,29 latus, izmaiņu pieprasījumus - 23 503 846,99 latus, un prasījumus par noraidītajiem pieprasījumiem - 180 000 latu.

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Irāna otrdien panākusi vienošanos ar sešām pasaules lielvarām par savas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu.

«Tas ir lēmums, kas var atvērt jaunu nodaļu starptautiskajās attiecībās,» paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni, kas sarunās vadīja lielvaru delegāciju. «Tas ir cerības stars visai pasaulei».

Arī Irānas ārlietu ministrs Muhameds Džavsds Zarifs atzina: «Mēs sākam jaunu cerību nodaļu.»

Savukārt Irānas prezidents Hasans Ruhani paziņojis, ka vienošanās pieliks punktu «nevajadzīgajai krīzei» un «pavērs jaunus horizontus».

Savā vēstījumā tviterī Ruhani uzsvēris, ka tagad iespējams pievērsties «kopīgajām problēmām», netieši norādot uz sunītu ekstrēmistu grupējumu «Islāma valsts», kas sagrābis plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, izsaucot vienlīdz lielu satraukumu gan Rietumos, gan Teherānā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Astarte Nafta un SIA Sumata vienošanos, kas paredz, ka atlaides, ko saņem katra uzņēmuma klienta kartes īpašnieki, ar šo pašu karti būs iespējams saņemt, arī uzpildot degvielu otra uzņēmuma degvielas uzpildes stacijās. Tādējādi gaidāms abu uzņēmumu konkurētspējas pieaugums.

Lēmumā KP norāda, ka šāda vienošanās dos būtisku labumu patērētājiem, jo ļaus saņemt atlaides abu uzņēmumu degvielas uzpildes staciju tīklos, turklāt, paplašinot teritoriju, kurā iespējams iegādāties degvielu ar atlaidi, tiks veicināta uzņēmumu ekonomiskā attīstība. Vienošanās dalībnieku konkurētspējas pieaugums labvēlīgi ietekmēs kopējo konkurences situāciju degvielas mazumtirdzniecības tirgū, kur šobrīd dominē trīs lielākie degvielas tirgotāji – SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, SIA Neste Latvija un SIA Lukoil Baltija R.

Attiecīgi, izvērtējot situāciju konkrētajā tirgū, kā arī vienošanās nosacījumus, Konkurences padome lēma, ka vienošanās ir atļaujama – tā rada labumu patērētājiem un nedod uzņēmumiem iespēju likvidēt savstarpējo konkurenci, jo pamatcenu savai degvielai abi tīkli turpinās noteikt patstāvīgi.

Pirms kāda laika rakstīju par apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākumu sadarboties ar apdrošināšanas kompāniju, lai apdrošinātāja solījums tiktu realizēts kā jauna jumta uzlikšana vai nozagtās mantas aizstāšana ar līdzvērtīgu. Nenoliedzami, apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai samazinātu zaudējumu apmēru, kā arī jāsniedz apdrošinātājam informāciju un jādod iespēju konstatēt zaudējumu apjomu. Tomēr, kur ir robežšķirtne – kad apdrošinātājs prasa nesamērīgi daudz?

Es maksāšu, ja maksāsi arī Tu

Pavisam nesen nācās saskarties ar savdabīgu vienošanos par savstarpējo sadarbību starp apdrošinātāju un apdrošināto. Vienošanās būtība bija sekojoša: apdrošinātājs apņēmās izmaksāt atlīdzību, par nozagtu automašīnu, ja apdrošinātais (a) nākamos divus gadus pagarinās ar attiecīgo apdrošināšanas kompāniju noslēgtos līgumus un (b) apņemas apdrošināt visus jauniegādātos transportlīdzekļus un nekustamos īpašumus pie attiecīgā apdrošinātāja. Lieki piebilst, ka šīs vienošanās noteikumi paredzēja arī nesamērīgi liela līgumsoda piemērošanu gadījumā, ja apdrošinātais nolemj no tās atkāpties. Lai gan sākotnēji šāda fabula var likties kā ideāls risinājums, kurā «vilks paēdis, bet kaza dzīva», tomēr tas ir maldīgs priekšstats, un ļoti daudz kas ir atkarīgs no lietas faktiskajiem apstākļiem. Es apskatīšu divus iespējamos scenārijus.

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA RusLatNafta (RLN) un SIA East-West Transit (EWT) paziņoto vienošanos. KP secinājusi, ka vienošanās kopumā veicinās preču realizāciju, radīs labumu patērētājiem un nedos iespēju likvidēt konkurenci.

Vienošanās mērķis ir palielināt RLN un EWT konkurētspēju degvielas mazumtirdzniecības tirgū, tai skaitā sniegt iespēju RLN un EWT piedalīties konkursos par degvielas piegādi Latvijā, kur nolikumos ir paredzēti ierobežojumi pretendentiem ar mazāku degvielas uzpildes staciju (DUS) pārklājumu.

Vienošanās tiks realizēta, izmantojot uzņēmumu klientu lojalitātes kartes degvielas iegādē. Kartes ļaus RLN un EWT klientiem norēķināties par degvielu vienošanās dalībnieku DUS tīklā bezskaidrā naudā. Turklāt EWT degvielas kartes tiks apkalpotas arī SIA Aparts DUS, kas ir RLN sadarbības partneris.

Tādējādi, īstenojot paziņoto vienošanos, tās dalībnieku klienti varēs izmantot piešķirtās atlaides plašākā teritorijā un lielākā skaitā DUS. Tas ir būtisks ieguvums patērētājiem, kā arī veicina uzņēmumu ekonomisko attīstību un stiprina konkurētspēju, uzskata Konkurences padome.

Pirms gada, 2011.gada 3.martā, Latvijas Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu lietā pret Latvijas komercbankām1, atbilstoši kuram par aizliegto vienošanos, tirgus dalībniekiem vienojoties par cenām, tika sodītas 22 komercbankas, uzliekot kopējo naudas sodu gandrīz 6 miljonu latu apmērā.

KP konstatējusi, ka daudzpusēja vienošanās par starpbanku komisijas maksu, kuru Latvijas bankas un banku filiāles ir noteikušas kolektīvi par karšu darījumiem POS terminālos un internetā (MIF)² būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja minimālo tirgotāja komisijas maksu (MSC), ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu apkalpošanu³, tādējādi slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Tāpat par konkurenci ierobežojošu tika atzīta starpbanku vienošanās par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Eiropas Savienība (ES) ir gatava spert tālākus soļus papildus jau noteiktajām sankcijām pret Krieviju, ja tiks pārkāpta ceturtdien Minskā noslēgtā jaunā vienošanās par pamieru Ukrainā, ceturtdienas vakarā Krieviju brīdināja ES Padomes prezidents Donalds Tusks.

«Debates koncentrējās uz to, kā atbalstīt vienošanās īstenošanu - ja tas nenotiks, tad mēs nevilcinoties spersim nepieciešamos soļus,» Tusks paziņoja preses konferencē pēc ES samita Briselē.

Šajā samitā tika apspriesta pamiera vienošanās, kas ceturtdien tika parakstīta Minskā pēc Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunām, kuru mērķis bija bruņotā konflikta izbeigšana Ukrainas austrumos.

Tusks arī sacīja, ka Eiropas Savienība (ES) nākamnedēļ īstenos jaunas sankcijas pret 19 Krievijas valdības un Ukrainas prokrievisko separātistu pārstāvjiem un deviņām juridiskām personām, neraugoties uz ceturtdien Minskā noslēgto vienošanos. ES valstu ārlietu ministri pirmdien bija vienojušies atlikt šo sankciju ieviešanu par vienu nedēļu, lai uzlabotu izredzes panākt vienošanos četru valstu līderu sarunās Minskā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Neste Latvija un SIA RusLatNafta vienošanos, kas paredz, ka SIA RusLatNafta klienti ar šī uzņēmuma degvielas karti papildus Dinaz grupas uzpildes stacijām degvielu varēs iegādāties arī SIA Neste Latvija degvielas uzpildes stacijās visā Latvijas teritorijā.

Tiek plānots, ka sadarbība turpināsies piecus gadus, informē KP.

Līdz šim degvielu ar SIA RusLatNafta klienta karti bija iespējams iegādāties 37 Dinaz degvielas uzpildes stacijās, no kurām 16 darbību veic SIA RusLatNafta, bet 21 – SIA Aparts. Savukārt pēc vienošanās degvielu ar SIA RusLatNafta karti būs iespējams iegādāties arī visās 58 SIA Neste Latvija degvielas uzpildes stacijās.

Lēmumā KP norāda, ka šāda tirgotāju vienošanās saglabās to savstarpējo konkurenci, kā arī dos būtisku labumu patērētājiem, jo ļaus SIA RusLatNafta klientiem izmantot piešķirtās atlaides SIA Neste Latvija tīklā. Tāpat vienošanās rezultātā palielināsies to degvielas tirgotāju skaits, kas spēj piedāvāt pakalpojumus visā Latvijā, kas ir jo īpaši būtiski komerciālajiem klientiem.

Kipras parlamenta deputāti ar lielu balsu vairākumu otrdien noraidījuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu.

Pret vienošanās nosacījumiem balsoja 36 deputāti, bet 19 atturējās. Par vienošanos nebalsoja neviens no Kipras likumdevējiem.

Jau vēstīts, ka Kipras parlaments gatavojās balsot pret starptautisko aizdevumu, kura ietvaros paredzēts ar vienreizēju nodevu aplikt noguldījumus, tādējādi sala nonākusi soli tuvāk maksātnespējai un banku sistēmas sabrukumam.

Jau izskanēja, ka Kipra apsver iespēju noguldītājiem, kuru rīcībā ir līdz 100 tūkstošiem eiro lieli noguldījumi, piemērot vienreizēju nodevu 3% apmērā. Savukārt noguldītājiem, kuru noguldījumi ir robežās no 100 līdz 500 tūkstošiem eiro, tiks piemērota nodeva 10% apmērā, bet noguldītājiem ar 500 tūkstošiem eiro – 15% apmērā. Patlaban pieņemtais aizdevuma līgums nosaka, ka noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāko par 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērota vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt depozītiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro – 9,9% apmērā. Šādā ceļā iecerēts iegūt 5,8 miljardus eiro.

Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Krievija parakstījusi vienošanos par brīvo tirgu ar septiņām citām bijušajām padomju republikām, un paredzams, ka šī vienošanās veicinās eksporta un importa apjomu pieaugumu gan Krievijā, gan iesaistītajās postpadomju valstīs, vēsta BBC.

Vienošanās starp Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Kazahstānu, Armēniju, Kirgiztānu, Moldovu un Tadžikistānu tika slēgta Pēterburgā. Patlaban vēl netiek atklāts, kuras preces ir iekļautas parakstītajā nolīgumā.

Līdz gada beigām vienošanās tiks slēgtas arī ar Uzbekistānu, Azerbaidžānu un Turkmenistānu.

Patlaban slēgto vienošanos ir jāratificē astoņu iesaistīto valstu valdībām, un, ja valdību lēmums būs labvēlīgs, tad vienošanās stāsies spēkā 2012. gadā.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins norādīja, ka šī vienošanās padarīs valsu kopējo ekonomiku «konkurētspējīgāku». Analītiķi norādījuši, ka sevišķi nozīmīga ir bijusi vienošanās ar Ukrainu, jo iepriekš šī valsts lūkoja pēc ciešākām saitēm ar Eiropas Savienību (ES). Tagadējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča valdības intereses ir vairāk vērstas uz Krieviju, nekā iepriekšējai Ukrainas valdībai. Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Ukrainas iepriekšējā ministru prezidentei Jūlijai Timošenko tika piespriests septiņu gadu cietumsods par noslēgtajiem līgumiem ar Krieviju par gāzes piegādi. ES nosodījusi piespriesto sodu un norādījusi, ka tiesa bijusi politiski motivēta, tomēr Kijeva to noliedz.

SIA Latvijas piens dibinātāji - zemnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos.

Kooperatīvi plāno turpināt sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz KP ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.

Konkurences padome divus no trijiem SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīvus Trikāta KS un Dzēse – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – «tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem».

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) turpinās sadarbību ar Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF), ražojot vilcienus Austrumu tirgiem. Ražošana, visticamāk, tiks izvērsta citā valstī, bet Rīgā paliks tikai tukša RVR čaula, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis.

«Valdība izdarīja visu, lai šī vienošanās netiktu panākta. Ja būtu bijusi griba to panākt, tad tas ir pāris minūšu jautājums, lai parakstītu vienošanos, ka līgums tiek pagarināts uz dienu vai vairākām, kamēr tiek panākta vienošanās par grozījumiem. Šādas gribas nebija, jo jau pusnaktī bija sagatavots paziņojums medijiem, ka vienošanās nav panākta,» sacīja Igaunis.

Viņš piebilda, ka RVR vienošanās par sadarbību ar CAF netiek pārtraukta, Spānijas uzņēmums nodos RVR vilcienu ražošanas tehnoloģijas, investēs iekārtās, lai ražotu vilcienus Austrumu tirgum, tomēr ražošana, visticamāk, tikšot izvietota ārpus Latvijas. Pagaidām vēl esot pāragri teikt, kurā valstī šī ražotne varētu tikt izveidota.

Astoņas valstis no Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona parakstījušas vienošanos, lai uzlabotu pārrobežu finanšu stabilitāti un novērstu finanšu krīzes, liecina Finanšu ministrijas interneta vietnē ievietotā informācija.

Dānijas, Igaunijas, Īslandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas finanšu un citas atbildīgās ministrijas, centrālās bankas un finanšu sektora uzraudzības iestādes ir parakstījušas vienošanos par sadarbību pārrobežu finanšu stabilitātes, krīžu vadības un risināšanas jomā. Vienošanās paaugstināšot gatavību risināt pārobežu finanšu stabilitātes draudus finansiāli integrētajā Ziemeļu un Baltijas valstu reģionā.

Parakstot vienošanos, Ziemeļu un Baltijas valstu atbildīgās valsts institūcijas apliecinājušas gatavību risināt sarežģījumus, kas potenciāli varētu rasties pārrobežu bankām. Šīs institūcijas būs pirmās, kas praksē ieviesīs 2008.gada jūnija Eiropas Savienības mēroga Saprašanās memoranda par pārrobežu finanšu stabilitāti noteikumus.