Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Pretēji Eiropas iedzīvotājiem, kuri visbiežāk saskaras ar etnisko diskrimināciju, Latvijas pilsoņi uzskata, ka vecuma diskriminācija ir visizplatītākā.

Par to liecina jaunākā Eurobarometer informācija. 67% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tiek diskriminēti vecuma dēļ, vidējais rādītājs Eiropas Savienībā šim diskriminācijas veidam ir 58%. Būtiski, ka vecuma diskriminācijas izjūta iedzīvotājos ir palielinājusies ekonomiskās lejupslīdes dēļ. Otrs būtiskākais diskriminācijas veids Latvijā esot invaliditāte, ko minējuši 64% iedzīvotāju, ES šis rādītājs ir 53%. Latvijas pilsoņi par salīdzinoši neizteiktām savā valstī uzskata diskrimināciju seksuālās orientācijas, etniskās piederības vai reliģiskās pārliecības dēļ, kamēr citi ES pilsoņi šo diskrimināciju veidus izjūt akūtāk. Vēl niecīgāks Latvijas pilsoņu skaits, attiecīgi 1 un 3% uzskata, ka, stājoties darbā, būtu diskriminēti vārda vai dzīvesvietas adreses dēļ.

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.

«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, ar šādiem saukļiem īsu brīdi pirms oficiālās protesta akcijas sākšanās pie Eiropas Komisijas (EK) mājas pulcējušies apmēram 150 lauksaimnieki. Piketa dalībnieku vidū ir galvenokārt vidēja gadagājuma cilvēki, tomēr ir arī daudz jauniešu.

Piketa dalībniekiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem: Par Latvijas lauksaimniecību!, Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, Nedaliet Eiropas zemniekus - nedaliet Eiropu, kā arī daudz attiecīgu plakātu angļu valodā. Vairākiem zemniekiem rokās ir grozi ar zaļumiem - pētersīļiem, seleriju, dillēm, kā arī šķīvji ar sieru, kas tiek piedāvāts garāmgājējiem.

Skaļi saucieni nav dzirdami, piketētāji mierīgi sarunājas ar garām ejošajiem cilvēkiem, savukārt piketu uzrauga vismaz 50 Valsts policijas darbinieku.

Zemnieki piketa laikā EK pārstāvjiem plāno iesniegt 12 nevalstisko organizāciju parakstītas deklarācijas, kas aicina pārskatīt tiešo maksājumu sadales principus un balstīt tos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visās dalībvalstīs.

Tikai četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem jūtas droši par savu veselības stāvokli, Lietuvā – katrs otrais, bet Igaunijā – pat seši no desmit aptaujātajiem jūtas pārliecināti par veselību.

Toties par veselību ļoti noraizējies Latvijā un Lietuvā ir katrs piektais iedzīvotājs, turpretī vislabākā situācija ir Igaunijā – tikai 6% jūtas pilnīgi nedroši par savu veselību, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības PZU veiktajā aptaujā.

«Tik būtiskas atšķirības starp Baltijas valstu iedzīvotājiem liecina, ka veselības aprūpes sistēmas kaimiņvalstīs attīstās dažādi. Turklāt iedzīvotāju attieksme pret veselīgu dzīvesveidu, veselību un tās uzlabošanu iezīmē valstu atšķirības. Redzams, ka Igaunijas iedzīvotāji uzticas savas veselības aprūpes sistēmai un rūpējas par veselību,» skaidro PZU Lietuva izpilddirektors Marius Junduls.

Liela daļa - 47% Latvijas iedzīvotāju - jūtas nedroši un apdraudēti jautājumos, kas skar viņu un nodokļu administrēšanas jautājumus, - liecina pētījumu kompānijas OMD Snapshot veiktās aptaujas rezultāti.

Tos aptaujātos, kas ir sociāli aktīvajā vecuma grupā - no 30 līdz 39 gadu vecumam - šis jautājums uztrauc visvairāk, jo 69% no viņiem atzinuši, ka jūtas apdraudēti un nezinoši jautājumos par nodokļiem.

Tikai 21% no aptaujātajiem visās vecuma grupās sacījuši, ka jūtas droši, jo pārzina visas nodokļu likumdošanas prasības. 33% savukārt nekad nav paši saskārušies ar nodokļu administrēšanas jautājumiem.

Visnedrošāk jūtas iedzīvotāji laukos - 71% aptaujāto atzinušies, ka baidās no iespējamām sekām, jo nespēj izsekot likumdošanas izmaiņām nodokļu jautājumos. Rīgā tikai 23% izteica bažas par savām un nodokļu administrācijas attiecībām, savukārt citās Latvijas pilsētās norūpējušos skaits bija 49%.

Lielākā daļa (60%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā jūtas droši par savu darbavietu (15% to ekonomiski aktīvo strādājošo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem jūtas droši par savu darbavietu, savukārt 45% - drīzāk jūtas droši par savu darbavietu).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februāra sākumā veiktais pētījums.

Trešā daļa (32%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā nejūtas droši par savu darbavietu (23% algotu darbu strādājošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem drīzāk nejūtas droši par savu darbavietu, savukārt 9% - noteikti nejūtas droši par savu darbavietu).

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši biežāk droši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji no 18-29 gadu vecumam, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Salīdzinoši biežāk nedroši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un nepilsoņi.

Piezīmjdatori var uzlabot daudzus darba dzīves aspektus, bet tiem tāpat ir kaitīga ietekme uz attiecībām, saskaņā ar jaunu pētījumu. Logitech veiktais pētījums izceļ faktu, ka cilvēki vairāk laika pavada pie datoru ekrāniem nekā ar iemīļotajiem.

Vidēji Eiropas datorlietotāji pavada vairāk nekā trešdaļu dienas ar piezīmjdatoriem, salīdzinot tikai ar ceturtdaļu laika, ko tie pavada ar saviem partneriem. Tas nozīmē, ka gada laikā eiropieši pavada vidēji 281 stundas vairāk ar saviem piezīmjdatoriem nekā ar partneriem, kas līdzinās 12 dienām.

Ar piezīmjdatoriem mēs strādājam ilgāk un vairāk nekā jebkad agrāk un elastīgums ir svarīgs mūsu laimei un apmierinātībai ar darbu. Jautāti, kādēļ tie izvēlētos piezīmjdatoru, 86% respondentu minēja portatīvumu – spēju pārvietoties starp mājām un biroju vai vietām, kas pirms tam nebija pieejamas darbam ar datoru. Vēl vairāk, jautāti, ko tie izvēlētos, galddatoru vai piezīmjdatoru, 89% respondentu izvēlētos piezīmjdatoru.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās Eirobarometra aptaujas (2019. gada jūnijā) dati liecina, ka mazinās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju bažas par imigrāciju (ko joprojām gan uzskata par galveno problēmu) un terorismu, bet pieaug – par klimata pārmaiņām un apkārtējo vidi.

Karstuma viļņus, kad gaisa temperatūra pārsniedz 100 grādus pēc Fārenheita jeb 37 grādus pēc Celsija, uzskata par Eiropas klimatam ekstrēmiem. Tomēr tādi ir bijuši ik vasaru kopš 2003. gada un prasījuši 70 000 cilvēku dzīvību. Šajā vasarā vairums Eiropas valstu piedzīvojušas pat divus karstuma viļņus. To visu vēl pastiprina ziņas par strauju ledāju kušanu Grenlandē. Līdz ar to nav pārsteigums, ka eiropieši aizvien vairāk bažījas par šīm klimata pārmaiņām.

Publikācijās ārvalstu presē rodamas neskaitāmas atsauces uz vairākiem zinātniskiem un ļoti respektabliem pētījumiem, kas apliecina: pašreizējās klimata izmaiņas ir cilvēku darbības radītas. Piemēram, Šveices federālais Tehnoloģiju institūts savā jaunākajā pētījumā norāda, ka 2018. gada vasaras karstuma viļņi Ziemeļeiropā statistiski nebūtu iespējami bez klimata pārmaiņām, kuras izsaukusi cilvēku rīcība. Līdz ar to EK ir pieņēmusi stratēģisku ilgtermiņa vīziju 2050. gadam par modernu, konkurētspējīgu un klimata neitrālu ekonomiku ar nosaukumu Tīra planēta visiem. Somija, kas ir prezidējošā valsts ES, ierosinājusi vides politikai novirzīt ceturto daļu ES fondu laikā no 2012. līdz 2027. gadam.

Tikai 12 % Latvijas iedzīvotāju jūtas pilnībā droši, glabājot skaidru naudu vai to pārnēsājot makā un 70 % nejūtas droši, liecina SEB grupas Latvijā un E-spy veiktā interneta aptauja.

49 % respondentu jūtas daļēji droši, savukārt 21 % nejūtas droši, glabājot skaidru naudu vai pārnēsājot to makā.

Aptaujas dati liecina, ka sievietes jūtas mazāk drošas par skaidru naudu savā naudas makā nekā vīrieši – 15 % vīriešu un 23 % sieviešu jūtas nedroši par skaidro naudu savā naudas makā. Cittautieši ir daudz nedrošāki, glabājot skaidru naudu, nekā latvieši – nedrošību izjūt attiecīgi 30 % cittautiešu un 18 % latviešu.

32 % respondentu ikdienā nenēsā līdzi skaidru naudu. 33 % aptaujas dalībnieku nēsā līdzi summu, kas nav lielāka par 10 latiem, savukārt 19 % nēsā līdzi ne vairāk kā 20 latu.

Sievietes skaidru naudu līdzi nēsā mazāk nekā vīrieši, jo aptaujas dati rāda, ka 36 % sieviešu un 25 % vīriešu skaidru naudu nenēsā līdzi. Cittautieši ir piesardzīgāki un mazāk nēsā līdzi skaidru naudu – 42 % cittautiešu atzina, ka nenēsā skaidru naudu līdzi, tai pat laikā to pašu atzina tikai 30 % latviešu.

SIA UVB valdes priekšsēdētāja, Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas valdes locekle Marika Ģederte šovasar kļuva par Mrs. Universe 2008 titula īpašnieci – uzņēmēja, sieva un māte, šķiet, šīs sievietes dzīvē viss ir kārtībā. Vismaz Marika pati par to ir pārliecināta.

«Esmu ļoti praktiska un iepriekš pasaku, ko man dāvināt – vienas krāsas traukus vai rozes,» aiz stiklotā ofisa galda, kas nokrāmēts ar saldumiem, stāsta Marika Ģederte. Saldumi esot domāti viesiem, jo uzņēmēja stingri ietur slaido līniju. Savā ģimenes mājas dārzā viņa audzē ziedus, un šīs rūpes par estētisku vidi sasaucas ar darba pienākumiem skaistumkopšanas biznesā. Cilvēkam jārūpējas par savu izskatu, pirmais iespaids ir noteicošais – šī atziņa Marikai ir ļoti būtiska.

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

74% mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji jūtas gatavi pārejai uz eiro.

Vairāk nekā 15% uzņēmēju nevarēja atbildēt, vai jūtas pietiekami sagatavojušies eiro ieviešanai, tātad daļai uzņēmēju nav pilnīgas pārliecības, kā eiro ieviešana ietekmēs viņu uzņēmuma ikdienas darbu. Un tikai 5% atzinuši, ka viņu pārstāvētais uzņēmums nav gatavs eiro ieviešanai, liecina SEB bankas veiktā uzņēmumu vadītāju un īpašnieku aptauja.

Aptauja parāda arī diezgan izteiktas reģionālās atšķirības: piemēram, visvairāk sagatavojušies jūtas uzņēmēji Rīgā (41% atbildēja, ka uzņēmums ir pilnīgi gatavs eiro ieviešanai) un Pierīgā (54%), savukārt Latgalē vien 10 % aptaujāto atbildēja apstiprinoši. Pārējos reģionos pilnīgi gatavi pārejai uz jauno nacionālo valūtu jūtas apmēram trešdaļa aptaujāto (Kurzemē – 38% respondentu, Zemgalē – 37% un Vidzemē – 30%).

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.

Ministrijas joprojām nevēlas pierādīt, ka darba spēkratus neizmanto privātajām vajadzībām, kamēr uzņēmēji jūtas diskriminēti, raksta Dienas bizness.

Valsts paspārnē ir daudz iestāžu un institūciju, kuru rīcībā ir spēkrati, tāpēc DB nolēma ielūkoties ministriju auto parkos un noskaidrot, kā tās veic auto izmantošanas uzskaiti. Ministriju rīcībā pārsvarā ir pāris mašīnas, kas ir gan īpašumā, gan tiek nomātas. Lai gan uzņēmējiem ir jāpierāda, ka tie savus spēkratus neizmanto privātajām vajadzībām, ministrijas šādu kontroli un uzskaiti veic, aizpildot ceļa zīmes. Tikai viena no DB aptaujātajām ministrijām - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādīja, ka tā pašlaik apsver iespēju ieviest t. s. GPS ierīces.

«Galvenie iemesli ir uzlabot automašīnu izmantošanas efektivitāti, kā arī loģistiku kopumā,» DB skaidroja VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja vietniece Kristīne Barševska. Kopumā ministrijās automašīnu ekspluatācijas kārtību nosaka transportlīdzekļu izmantošanas procedūra, kurā noteikts, ka iespējams auto izmantot tikai konkrētās ministrijas funkciju veikšanai. «Procedūrā arī atrunāts, kā darbiniekiem transportlīdzeklis jārezervē, norādot brauciena datumu, laiku, mērķi, maršruts, galamērķa adrese,» DB uzskaitīja Veselības ministrijas (VM) Komunikāciju daļa.

Tā kā šogad valsts finansējums pirmsskolas pedagogu algām nav paredzēts, Liepājas pašvaldības budžetā nāksies atrast papildus 800 tūkstošus latu pirmsskolas pedagogu algām.

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu alga Ls 190 apmērā līdz šim tika maksāta no pašvaldības budžeta, savukārt valsts piešķīra līdzfinansējumu Ls 160 apmērā.

Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde nosūtījusi vēstuli Ministru prezidenta birojam, LR Saeimas prezidentam Gundaram Daudzem, Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei un Pašvaldību Savienībai ar aicinājumu nevirzīt izskatīšanai Saeimā jautājumu par pedagoga statusa maiņu bērnudārza audzinātājām, kas nozīmētu arī krietnu algas samazinājumu pirmsskolas izglītības skolotājiem.

Pēdējā laikā publiskajā telpā aktualizējies jautājums par pedagoga statusa iespējamo maiņu bērnudārzu skolotājiem uz tehnisko darbinieku, aprūpētāju vai citu statusu. Kā uzskata S.Golde, pat šādas diskusijas uzsākšana ir nepieļaujama un necienīga.

Tikai ceturtā daļa Latvijas augstskolu bakalaura pēdējo kursu un maģistra studiju studentu jūtas profesionāli sagatavoti darba tirgum. Studenti arī norāda, ka tikai pirmo reizi nonākot darba vidē, apzinās, cik vērtas ir to augstskolā iegūtās zināšanas, liecina aptaujas dati.

Nordea veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai ceturtā daļa studentu (25%) jūtas pietiekami zinoši un profesionāli sagatavoti darba tirgum, kamēr 38% aptaujāto nav viedokļa par savu sagatavotību darba tirgum. Neziņa lielākoties pastāv bakalaura programmās studējošo vidū (41%), ko var skaidrot ar reālas darba pieredzes vai iepriekšējas prakses trūkumu. Tāpat arī studenti, kas izmantojuši prakses iespēju, jūtas ievērojami nepārliecinātāki par savu gatavību darba tirgum, proti, 43% aptaujāto, kas praktizējušies uzņēmumā sevis izvēlētajā nozarē, atzīst, ka nejūtas pietiekami zinoši un sagatavoti darba tirgum. Līdzīgās domās ir 26% aptaujāto studentu, kas prakses iespējas nav izmantojuši, kamēr – 48% šīs grupas pārstāvju nespēj novērtēt savu atbilstību darba tirgum.

Abiem dzimumiem labvēlīgākā uzņēmuma titulu šogad ir ieguvusi SIA Rimi Latvia. Uzņēmumam bija labākais rezultāts Labklājības ministrijas iniciatīvā Dzimumu līdztiesības indekss. Atzinību par labvēlīgas darba vides nodrošināšanu darbiniekiem un darbiniecēm ieguva arī AAS Balta un a/s GE Money.

Pētījumā piedalījās arī A/S Aldaris, SIA Narvesen Baltija, SIA Geka, SIA Grifs AG, SIA Palink, SIA Kesko Agro Lavija, SIA Lattelecom, a/s Hansabanka, SIA Lietišķās informācijas dienests, kā arī Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālais diagnostikas centrs.

"Šī ir pirmā reize, kad uzņēmumiem Latvijā tiek noteikts dzimumu līdztiesības indekss, tādēļ visi, kas piedalījušies šajā iniciatīvā, savā ziņā jau uzskatāmi par uzvarētājiem. Tā ir liela drosme no uzņēmumu vadītāju puses dot iespēju darbiniekiem vērtēt to, cik apmierināti darbā viņi ik dienas jūtas. Jau dalība šī indeksa noteikšanā ir apliecinājums tam, ka visi kandidāti ir vērtējami kā sociāli atbildīgi uzņēmumi, kuriem patiesi rūp labvēlīgas vides nodrošināšana darbiniekiem un kuri ir gatavi pilnveidoties - kļūt vēl labāki," norāda labklājības ministre Dagnija Staķe.

Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018. gadā turpināsies izaugsme.

Citadele bankas eksperti uzskata, ka šī brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām.

Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, – pēdējā ceturksnī tā ir 51,34 punkts. Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Pēdējā ceturksnī optimistisks noskaņojums bija vērojams visās tautsaimniecības jomās. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji; kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk.

Abiem dzimumiem labvēlīgākā uzņēmuma titulu šogad ir ieguvusi SIA Rimi Latvia. Uzņēmumam bija labākais rezultāts Labklājības ministrijas iniciatīvā "Dzimumu līdztiesības indekss". Atzinību par labvēlīgas darba vides nodrošināšanu darbiniekiem un darbiniecēm ieguva arī AAS "Balta" un A/S "GE Money".

Pētījumā piedalījās arī A/S Aldaris, SIA Narvesen Baltija, SIA Geka, SIA Grifs AG, SIA Palink, SIA Kesko Agro Lavija, SIA Lattelecom, A/S Hansabanka, SIA Lietišķās informācijas dienests, kā arī Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālais diagnostikas centrs.

"Šī ir pirmā reize, kad uzņēmumiem Latvijā tiek noteikts dzimumu līdztiesības indekss, tādēļ visi, kas piedalījušies šajā iniciatīvā, savā ziņā jau uzskatāmi par uzvarētājiem. Tā ir liela drosme no uzņēmumu vadītāju puses dot iespēju darbiniekiem vērtēt to, cik apmierināti darbā viņi ik dienas jūtas. Jau dalība šī indeksa noteikšanā ir apliecinājums tam, ka visi kandidāti ir vērtējami kā sociāli atbildīgi uzņēmumi, kuriem patiesi rūp labvēlīgas vides nodrošināšana darbiniekiem un kuri ir gatavi pilnveidoties - kļūt vēl labāki," norāda labklājības ministre Dagnija Staķe.

Lietuvā ir apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums, teikts piektdienas rītā izplatītā Lietuvas valdības paziņojumā, par kuru vēstīja ziņu vietne "15min.lt".

Ar "Covid-19" vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Inficētā sieviete ir ievietota izolatorā Šauļu slimnīcā, bet trīs viņas ģimenes locekļi tiek novēroti.

"Tiek ziņots, ka šai pacientei ir viegli simptomi, šobrīd viņai nav temperatūras, tiek veikta nepieciešamā ārstēšanās. Šīs sievietes, kā arī kā citu ceļotāju, kas atgriežas no vīrusa skartajām zonām, monitorings tiek veikts kopš atgriešanās brīža Lietuvā," paziņojumā norādīja ministrija.

Trim pacientes ģimenes locekļiem, kas arī tiek novēroti slimnīcā, šobrīd nav koronavīrusa simptomu.

Nākamnedēļ, 28. maijā, apgrozībā nonāks jaunās 100 un 200 eiro banknotes, informēja Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Jaunām banknotēm ir gan līdzīgas pazīmes, gan vairākas atšķirības, salīdzinot ar līdzšinējām banknotēm. Vērtējot esošo situāciju par iedzīvotāju informētību par eiro monētu un banknošu drošības pazīmēm pēdējo gadu laikā, Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības vadītājs Jānis Blūms, skaidro, ka tā ir augusi. LB veiktā aptauja liecina, ka pašlaik 49% jūtas drīzāk informēti par šīm pazīmēm, 9% - pilnībā informēti, bet 32% jūtas nepietiekami informēti. Salīdzinot ar 2013.gadu būtiski samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas jūtas pilnībā neinformēti – no 35% līdz 6%.

Jaunās banknotes noslēgs Eiropas sērijas banknošu ieviešanu eirozonā, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji. 100 un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi. LB pārstāvji uzsvēra, ka banknotes visdrīzāk būs iespējams saņemt bankās vai, ja tiks nolemts, arī bankomātos - pašlaik liela nomināla banknotes gan bankomātos ir reti sastopamas, jo lielākais pieprasījums ir pēc mazāka nomināla banknotēm līdz 50 eiro.

Tikai piektajai daļai Latvijas autoīpašnieku ir KASKO jeb brīvprātīgā automašīnas apdrošināšana, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta veiktais pētījums. Salīdzinājumam, piemēram, Skandināvijā KASKO apdrošināšana ir 95% autoīpašnieku. 90% KASKO nelietotāju Latvijā atzinušies, ka viņiem ir siltas jūtas pret savu braucamrīku.

Pētījums pilnībā atspēko mītu, ka noteicošais, kāpēc Latvijas automašīnu īpašnieki neiegādājas brīvprātīgo transportlīdzekļa apdrošināšanu, ir ģimenes budžetam neatbilstoša KASKO polises cena. Pētījums pierāda - galvenais KASKO zemas izplatības iemesls ir Latvijas autovadītāju nepietiekamā atbildība un intereses trūkums par saviem finanšu riskiem, ko varētu radīt negadījumi ar automašīnu, uzskata Balta.

Aptauja parāda, ka biežākie iemesli, kāpēc Latvijas ģimenēs, kurās ir automašīna, tai nav KASKO apdrošināšanas, ir: "Neesmu par to interesējies, iedziļinājies" (41%). Otra visbiežākā atbilde - 32% respondentu - "Mana automašīna ir pārāk veca". Tikai 11% respondentu minējuši "KASKO apdrošināšanas polise ir pārāk dārga", kas bija trešā minētākā atbilde.