Valsts sekretāru sanāksmē Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā". Kopš 1996.gada licencēšana tika ieviesta ar mērķi aizsargāt pasūtītāju no nekompetenta būvdarbu izpildītāja un/vai negodīga uzņēmēja, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tika paredzēts ka pārkāpumu gadījumā licenci var anulēt. Taču laika gaitā ir pierādījies, ka par pārkāpumiem kādā būvobjektā licences anulēšana būvuzņēmējam nav attaisnojama. Tā kā vairums būvuzņēmēju vienlaicīgi ir līgumattiecībās ar vairākiem pasūtītājiem un veic darbus vairākos būvobjektos, tad licences anulēšana praktiski novestu uzņēmumu pie iznīcības, jo liegtu būvuzņēmējam pildīt saistības uzreiz pret visiem pasūtītājiem, kas nereti saistīti ar investoru finansējumu vai banku kredītiem.Tātad licence kā pasūtītāja interešu aizstāvības instruments nav labākais risinājums, bet likumdošanā paredzētā licences anulēšana praksē nav attaisnojusies.Vēl būtisks licencēšanas trūkums ir laikietilpīgā licencēšanas procedūra, kas, ņemot vērā ar licences iegūšanu saistīto dokumentu kārtošanu, var aizņemt pat divus mēnešus, tādējādi tikai kavē uzņēmējdarbības sekmīgu attīstību, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā.Likumprojekts paredz atcelt juridisko personu licencēšanu būvniecībā un ieviest prasību - komercdarbībai vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskai personai patstāvīgai praksei saskaņā ar likuma 8. pantu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersantam jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas būvuzņēmēju reģistrā.