Citas ziņas

Endziņš: bomžu izmantošana biznesā - joprojām aktuāla problēma

, 06.03.2007

Jaunākais izdevums

Db.lv piedāvā interviju ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru Jāni Endziņu, kā arī dažus no visu laiku interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

- Kā vērtējat jaundibināto uzņēmumu skaitu Latvijā - vai to var uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību? Reģistrēto uzņēmumu skaits pērn sasniedza rekordu - kādas ir prognozes nākotnei?

Jaunu uzņēmumu skaits kopš 2003.gada Latvijā pieaug katru gadu. Pēdējo četru gadu laikā tas ir pat dubultojies - ja mēs 2002.gadā reģistrējām apmēram sešus tūkstošus jaunu uzņēmumu, tad pagājušogad - jau vairāk nekā 13 tūkstošus. Skatoties šā gada pirmo mēnešu statistiku, redzams, ka tendence saglabājas - reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Tā kā pēdējos gados Latvijā jaundibināto uzņēmumu reģistrācijas līkne pastāvīgi iet uz augšu, tad es ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka arī šogad jaundibināto uzņēmumu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu pieaugs vismaz par 10%. Ja runājam par ilgāku termiņu, nākotnē šim skaitam vajadzētu izlīdzināties. Tas augs tik ilgi, kamēr mēs sasniegsim Eiropas Savienības vidējo līmeni. Šobrīd vēl atpaliekam.

- Raksturojiet to mirkli, kad cilvēks saprot, ka vairs nevēlas strādāt citu pakļautībā, bet gan dibint pats savu uzņēmumu?

Tas ir atkarīgs no katra cilvēka psiholoģiskajām īpašībām. Lai noskaidrotu precīzas atbildes, jājautā pašiem uzņēmējiem. Es varu izteikt tikai savus minējumus. Domāju, ka tie cilvēki, kas ir aktīvi, ar iniciatīvu, turklāt viņiem ir pietiekami liela drosme, īsāk sakot, uzņēmīgi cilvēki, kas nebaidās, agrāk vai vēlāk, tad, kad ir savākuši zināmu līmeni ar praktiskajām un teorētiskajām zināšanām attiecīgajā jomā, izvēlas uzsākt paši savu biznesu. Bieži vien ir tā, ka cilvēks strādā kādā jomā, bet vadība viņam neļauj pilnībā izpausties. Tad rodas domas, kāpēc man jāstrādā citiem, ja es varu pats to visu darīt. Parasti ir tā, ka tieši šajā jomā uzsāk arī savu biznesu. Ļoti reti ir tādi gadījumi, ka strādā algotu darbu un pēc tam savu biznesu uzsāk pilnīgi svešā jomā. Kā jau teicu, ļoti daudz ir atkarīgs no cilvēka psiholoģiskajām īpašībām - ja cilvēks ir apmierināts ar algu un darbu, kas viņam jādara, tad ir jābūt kaut kādam impulsam izrauties no tā loka ārā, jo savā biznesā ir jāriskē, jādomā. Atalgotā darbā tomēr ir vieglāk - nav tik plašs jautājumu spektrs jārisina. Teortiski katrs to var, ja tikai ir zināšanas un uzņēmība.

- Kādi, pēc Jūsu domām, ir uzņēmējdarbību aktivizējošie un bremzējošie faktori patlaban Latvijā? Vai tiek veikti kaut kādi uzņēmumu dibināšanu veicinoši pasākumi un vai tādus vajadzētu?

Tādus pasākumus noteikti vajadzētu un tādi arī tiek veikti. Regulāri notiek pētījumi, kuru ietvaros tiek noskaidrots, kādi, raugoties no uzņēmēju viedokļa, ir bremzējošie faktori Latvijā, kas kavē uzņēmējdarbību. Šo jautājumu risināšana ir Ekonomikas ministrijas kompetences joma, ar kuru aktīvi strādā gan pati ministrija, gan ēkas, kur atrodas Uzņēmumu reģistrs, saimnieki - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tiek veikti arī vairāki aktivizējošie pasākumu. Pirmkārt, valdības līmenī regulāri tiek sagatavots uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns. Tajā ir virkne pasākumu, kuri tiek definēti, atbilstoši gan uzņēmēju ieteikumiem, gan valsts iestāžu viedokļiem. Pasaules banka to ir atzinusi par ļoti labu praksi. Latvija ir viena no nedaudzajām vietām, kur ļoti veiksmīga dialoga ceļā veido šādu plānu un to realizē. Tāpat - kā uzņēmējdarbību veicinoši pasākumi - jāmin arī finanšu atbalsta instrumenti, Eiropas Savienības finanses, Latvijas Garantiju aģentūras piedāvātās iespējas un citi.

Tas ir pasākumu kopums, kas ir ļoti nepieciešams. Tas darbs nekad nebeigsies. Mums vajadzēs visu laiku strādāt pie tā, lai uzņēmējdarbības vide būtu maksimāli laba, pretīmnākoša un izdevīga, īpaši tādēļ, ka mēs esam Eiropas kopējā telpā. Uzņēmumu reģistra kompetence šajā ziņā ir šaurāka - mūsu uzdevus ir radīt visus priekšnoteikumus, lai biznesa uzsākšana būtu maksimāli vienkārša. Par cilvēku parasti pirmais iespaids ir ļoti svarīgs. Līdzīgi ir arī uzņēmējdarbībā. Ja cilvēks, reģistrējot uzņēmumu, saskartos ar sarežģtām birokrātiskām procedūrām, kuras viņš nesaprot, tad daļa teiktu - labāk, nē - ja tā tas viss sākas, kas vēl tur tālāk būs. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai jau pašā sākumā neatsistu cilvēkam vēlmi nodarboties ar biznesu. Šobrīd biznesa uzsākšana, manuprāt, ir ļoti vienkārša.

Runājot par bremzējošajiem faktoriem, jāmin vairāki momenti. Pirmkārt, Latvijā - kā tas ir raksturīgs arī citām postsociālisma valstīm - ir brīžam nevajadzīgs imperatīvais regulējums. Ir tendence uzņēmējam pateikt priekšā, kā viņam ir noteikti jārīkojas. No teorijas viedokļa cilvēkiem biznesā ir jāļauj maksimāla rīcības brīvība un imperatīvi ir jāmēģina regulēt tikai tās jomas, kuras skar citu sabiedrības locekļu intereses. Piemēram, nesenie bēdīgie notikumi ar ugunsgrēku Alsungā liecina, ka tā ir joma, kur nepieciešams ļoti stingri un imperatīvi pateikt arī uzņēmējiem, ka ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības, jo tam var būt ļoti negatīvas sekas. Ir jomas, kur vajag jaukties iekšā, bet biznesa veikšanas procesā nu gan valstij vajadzētu pēc iespējas mazāk iesaistīties. Manuprāt, šur tur pašlaik valsts ar savu regulējumu par daudz iejaucas.

Otrkārt, regulējums, kas skar biznesu, pārāk bieži mainās. Mainība ir tik bieža un nepārskatāma, ka uzņēmējam ir neadekvāti daudz laika jāvelta, lai saprastu, kādi ir spēles noteikumi, turklāt viņam ir jāstrādā lielas nenoteiktības apstākļos. Skaidri spēles noteikumi ilgākam laika periodam no attīstības viedokļa jebkurā jomā ir ļoti svarīgi un nešaubīgi tas pats ir biznesā.

Treškārt, bieži vien ir neadekvāta kontroles iestāžu darbība, kad prasības tiek pārspīlētas - bieži vien tiek kontrolēts tas, ko nemaz nevajadzētu kontrolēt un tai pat laikā lietas, kuras vajadzētu kontrolēt, nemaz netiek kontrolētas. Bet es domāju, ka tas viss ir attīstības posm, un lēnām jau iet uz labo pusi.

- Jūs minējāt imperatīvo regulējumu, miniet kādu piemēru, kur valsts patlaban pārāk jaucas uzņēmējdarbībā.

Kā piemēru varu minēt Komerclikumu, kurā ir normas, kas, manuprāt, nevajadzīgi imperatīvi vienu otru jautājumu noregulē. Piemēram, ir paredzēts, ka akciju sabiedrībās obligāti jābūt padomei, bet, ja akciju sabiedrībā ir tikai daži akcionāri, tad padomes loma nav nekāda lielā. Cita lieta, protams, ja akcijas tiek kotētas biržā. Tad droši vien šādas normas ievērošana ir nepieciešama, bet citos gadījumos es neredzu vajadzību. Tomēr likumdevējs imperatīvi ir pateicis, ka vajag. Komerclikums arī nosaka, kas obligāti ir jāraksta uzņēmuma statūtos. Bet bieži vien mēs nepadomājam, kāda jēga ir imperatīvi pateikt, ko uzņēmējam darīt - ja nu viņš izdomā kādu muļķību - pats būs vainīgs, tāpēc jau viņš ir uzņēmējs.

- Kas ir būtiskākais, kas pirms uzņēmuma reģistrācijas jāņem vērā topošajiem uzņēmējiem?

Pirmkārt, ir jāsaprot - īstenībā tas ir sarežģītākais, ko cilvēks taisās darīt. Var ļoti viegli noreģistrēt uzņēmumu, bet ja nav idejas, kā to naudu pelnīt, tad tam nav nekādas jēgas. Līdz ar to pirmais, kas ir nepieciešams, - biznesa plāns, jo tas, ka man uz galda stāv SIA reģistrācijas apliecība, nekādā veidā negarantē to, ka man bizness izdosies.

Otrkārt, raugoties no juridiskā viedokļa, ir jāizdomā, kādu uzņēmējdarbības formu izvēlēties, vai reģistrēties kā individuālam komersantam, vai varbūt tikai kā individuālā darba veicējam bez reģistrācijas komercreģistrā, vai arī dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Tās ir trīs lielās izvēles, ja runājam par maziem uzņēmumiem. Lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka vienkāršāk ir reģistrēties kā individuālajam komersantam, Latvijā ir tendence, ka cilvēki aizvien vairk izvēlas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu. Tādā veidā mazinās risks - cilvēks biznesam nošķir daļu savas mantas, ar kuru viņš riskē, bet pārējais, kas viņam pieder - māja, dzīvoklis, zeme, ja tas ir palicis viņam kā fiziskai personai, tad ar to viņš neriskē. No riska viedokļa daudz prātīgāk ir dibināt tieši SIA. Turklāt ir arī virkne darbības veidu, kur ir jāsaņem licences, un vēl pirms kāda laika bija daudzas jomas, kur licenci varēja saņemt tikai tad, ja ir SIA statuss. Populārākā uzņēmējdarbības forma neapšaubāmi Latvijā ir SIA - vairāk nekā 90% jauno uzņēmēju izvēlas šo formu - un es arī aicinu domāt šajā virzienā.

- Cik no reģistrētajiem uzņēmumiem pašlaik Latvijā aktīvi strādā? Kādēļ ir tādi uzņēmumi, kas tiek reģistrēti, bet komercdarbību neveic?

To, cik no reģistrētajiem uzņēmumiem aktīvi strādā, precīzi pateikt ir ļoti sarežģīti, tomēr ir skaidrs, ka aktīvi strādā tikai daļa. Varētu spriest pēc iesniegtajiem gada pārskatiem, kas bija pāri par 60 tūkstošiem, tomēr - no otras puses - dažkārt ir redzams, ka pārskats ir iesniegts, bet nekāda aktivitāte uzņēmumā nenotiek. Līdz ar to daļa no šiem uzņēmumiem ir jāskaita nost. Tai pat laikā jāpluso klāt vēl daļa uzņēmumu, kuri strādā, bet gada pārskati tiem nav jāiesniedz. Tā kā tas skaits varētu būt ap 60 tūkstošiem.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc tikai daļa uzņēmumu strādā - viena daļa ir tādi, kuriem biznesa plāns kaut kādu iemeslu dēļ ir izjucis. Doma ir bijusi laba, bet kaut kas kaut kādu iemeslu dēļ nav sanācis, vai nu nav iegūts finansējums, vai izrādījies, ka tas nav tik vienkārši, kā izskatās. Aptuveni puse no tiem, kas juridiski uzsāk biznesu, turpina strādāt. Tas ir tā, kā makšķērējot - vizuli tu iemet ūdenī, bet ne jau katra metiena rezultātā zivs pieķeras. Tas ir atkarīgs no vairkiem faktoriem un ir daudzas reizes, kad jāiemet tā makšķere iekšā un jāizvelk tas vizulis ārā, bet pa tukšo. Te arī ir līdzīgi - dažreiz bizness aiziet un citreiz neaiziet.

- Vai neizdevies biznesa plāns ir vienīgais iemesls?

Nē, ir vēl citi iemesli. Ir tādas situācijas, kad tiek reģistrētas sabiedrības, kuru patiesais nolūks nav nodarboties ar komercdarbību. Nav noslēpums, ka bieži vien cilvēki ir arī negodprātīgi un mēģina visādos veidos naudu iegūt nelikumīgā ceļā. Piemēram, tiek reģistrētas sabiedrības, lai izveidotu kādas noziedzīgas shēmas, lai atmazgātu naudu, izkrāptu no valsts pievienotās vērtbas nodokli, vai piesegtu kaut kādas citas noziedzīgas darbības, piemēram, kontrabandu. Tiek arī izmantota likuma nepilnība - sabiedrības tiek dibinātas, nevis, lai nodarbotos ar komercdarbību vai noziedzīgām darbībām, bet gan tādēļ, lai caur tām veiktu tirdzniecību ar īpašumiem. Tas ir diezgan raksturīgi Latvijai. Šādas sabiedrības juridiski eksistē, bet aktīvu komercdarbību neveic - uz to vārda tiek nofiksēts īpašums, piemēram, mašīnas vai nekustamais īpašums, un, pārdodot šīs sabiedrības, pie cita īpašnieka pāriet arī konkrētais īpašums.

- Pirms kāda laika medijos tika aktualizēts jautājums par bezpajumtnieku izmantošanu uzņēmējdarbībā? Vai un kā šī problēma tika/tiek novērsta un cik tā ir aktuāla patlaban?

Tas jautājums ir diezgan sarežģīts, jo grūti pateikt, kā pašā sākumā pie reģistrācijas noteikt, kurš ir tas bezpajumtnieks. Parasti, kad par šīm tēmām runā plašsaziņas līdzekļos, tad nofotografē vai nofilmē kādu kadru, par kura statusu nevienam šaubas nerodas. Tomēr realitātē nenotiek tā, ka pilnīgi deklasēts elements nāk uz reģistru un gatavojas uz sava vārda reģistrēt uzņēmumu. Skaidrs, ka šos cilvēkus turpina izmantot negodprātīgos nolūkos - sarunā ar viņiem, lai viņi kļūst par amatpersonām sabiedrībās, paraksta dokumentus, un vēlāk visa vaina gulstas uz viņiem. Šī problēma joprojām ir aktuāla un tā īstenībā ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Ko darīt? Tā vienkāršoti šķiet, - ja šādus uzņēmumus nereģistrētu, tad viss būtu kārtībā. Tomēr bieži vien nevar viennozīmigi pateikt, ka tieši šis ir tas gadījums, turklāt jebkurai fiziskai personai, lai cik tas šķistu jocīgi cilvēkiem bez jurista izglītības, ir tiesības - ja vien tās nav noņemtas. Vienalga, kādu dzīvesveidu šis cilvēks piekopj - kārtīgāku vai ne tik kārtīgu, šis tiesību apjoms viņam tāpat ir. Demokrātiskā valstī viņam neļaut kļūt par uzņēmuma dibinātāju vai amatpersonu tāpēc vien, ka izskatās - viņš mazliet par daudz dzer, nevar, pretējā gadījumā mēs staigāsim pa Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Likums mums tagad ļauj, tad, kad mēs apliecinām parakstus dibinātājiem un amatpersonām, to nedarīt, ja mums nav pārliecības, ka tāda ir šī cilvēka griba. Piemēram, viņš ir atnācis uz reģistru un viņam pašam nav skaidrs, ko viņš vispār grib, jo kāds ir pateicis, ka jāatnāk un kaut kas jāparaksta. Tādos gadījumos mēs varam šādi rīkoties, bet tādi patiešām ir reti. Sliktākais ir tas, ka šādi cilvēki netiek sodīti. Varbūt cietumā uzreiz viņus nevajadzētu sēdināt, jo daži to, iespējams, pat vēlētos, bet vajadzētu noteikt aizliegumu nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Skaidrs, ka šī tendence, izmantot bezpajumtniekus, turpināsies, bet, manuprāt, aktīvāk veicot analītisko un operatīvo darbu mēs vairāk tiktu pie tiem cilvēkiem, kas bezpajumtniekus izmanto savās shēmās. Tā ir valsts pārvaldes kompetence. Valstij ir kontroles iestādes, kuru funkcijās ietilpst arī šādu uzdevumu veikšana. Šajā ziņā vēl ir daudz darāmā, daudz kas jau notiek, bet tas darbs ir jāattīsta un jāturpina.

- Pagājušā gada sākumā Uzņēmumu reģistrs un Valsts ieņēmumu dienests paziņoja par sadarbību fiktīvās uzņēmējdarbbas apkarošanā. Kā izpaudās šī sadarbība, kādi ir rezultāti un plāni turpmākai rīcībai?

Būtiskākais, ka ir sagatavoti normatīvo aktu projekti tam, lai, konstatējot fiktīvās uzņēmējdarbības situācijas, ātri varētu apturēt sabiedrību darbību. Pašlaik šie projekti ir skaņošanas stadijā, bet, manuprāt, tas būs labs instruments, lai ātri no aprites izslēgtu tos uzņēmumus, kur, veicot pārbaudes, tiek konstatēts, ka viengais īpašnieks un vadītājs ir bezpajumtnieks, kurš nesaprot, par ko ir runa. Šādos gadījumos ir jābūt mehānismam, lai šādu sabiedrību izslēgtu no spēles maksimāli ātri. Šobrīd to nav iespējams izdarīt. Precīzi, kad stāsies spēkā šie normatīvie akti, grūti pateikt. Es personīgi ceru, ka tas varētu notikt pusgada laikā.

- Kādu nozaru uzņēmumi pēdējā laikā Latvijā tiek reģistrēti visvairāk? Par ko tas liecina?

Uz šo jautājumu es nevarēšu atbildēt, jo darbības veidu norādīšana, reģistrējot uzņēmumu, pēc likuma šobrīd nav obligāta - daļa uzņēmēju to norāda, daļa nenorāda. Turklāt bieži vien norādītie darbības veidi ir ļoti vispārīgi, piemēram, ir sabiedrības, kas norāda, ka nodarbosies, sākot ar sabiedrisko ēdināšanu un beidzot ar ieroču tirdzniecību.

- Kādēļ netiek prasīts norādīt uzņēmuma darbošanās veidu?

Tieši par šo jautājumu patlaban noris diskusija, vai likumu nevajadzētu grozīt. Iespējams, turpmāk darbības veids būs jānorāda. Savulaik statūtos uzņēmuma darbības veidi bija jānorāda, bet Latvijā bija aizsākusies absolūti neadekvāta prakse - pastāvēja uzskats, ka, ja sabiedrība ir norādījusi darbības veidu, piemēram, sabiedriskā ēdināšana, tad ar neko citu tā nedrkst nodarboties. Diemžēl šāda prakse - es ceru, ka šobrīd tāda vairs nav - bija daudzviet pie licenšu izsniegšanas. Komisija skatījās, vai sabiedrības statūtos konkrētais darbības veids ir norādīts. Ja nebija, tad licenci neizsniedza. Tam īstenībā nav nekāda juridiska pamata. Privāttiesībās ir pamatprincips, ko vajadzētu lieliem burtiem visiem pie sienas turēt, ka atļauts ir viss, kas nav aizliegts. Tas nozīmē, ka, pat ja SIA īpašnieks ir norādījis statūtos, ka viņš nodarbosies ar sabiedrisko ēdināšanu, viņš īstenībā var nodarboties ar pilnīgi visu, kas nav aizliegts. Audzinošos nolūkos šī obligātā prasība tika izņemta.

- Lūdzu, raksturojiet, kā notiek uzņēmuma reģistrācija - ar cik ilgu laiku un kādām izmaksām ir jārēķinās? Kādi ir UR plāni, lai atvieglotu uzņēmumu reģistrāciju?

SIA reģistrācijas gadījumā cilvēkam ir jāsagatavo dokumentācija un statūti. Lai to izdarītu, ir vairāki veidi: var iet pie juristiem, lai viņi palīdz, var nākt uz reģistru, jautāt, lai palīdz uzrakstīt - tas gan maksā naudu - un trešais ceļš, ko daudzi lieto un kas arī būtu pareizākais - izmantot Uzņēmumu reģistra interneta mājaslapas iespējas. Mūsu interneta mājaslapā ir pieejams gan visu iesniedzamo dokumentu uzskaitījums, gan šo dokumentu paraugi aizpildītā un neaizpildītā formā. Es ar pārliecību varu apgalvot, ka, lai sagatavotu uzņēmuma dibināšanai nepieciešamos dokumentus, nav nepieciešama juridiskā izglītība - to mierīgi var izdarīt pat vidusskolnieks. Arī gadījumā, ja dokumentos ir kļūda, atsakot šo reģistrāciju, lēmumā tiks norādīts, kas ir jāpilnveido. Līdz ar to atliek tikai paņemt šo lēmumu kā špikeri, pilnveidot un iesniegt atkal. Viena īpašnieka SIA gadījumā, ja nekad ar šiem dokumentiem nav bijusi saskarsme, es domāju stundu ilgs laiks aizpildīšanai ir pilnbā pieteikams. Ja tas jau ir darīts - tad aptuveni 20 minūtes.

SIA reģistrācijas gadījumā ir jāapmaksā pamatkapitāls - vismaz divu tūkstošu latu apmērā, bet var paredzēt, ka līdz reģistrācijai obligāti tiek apmaksāti vismaz 50%. Ir divi veidi, kā to izdarīt - vai nu iet uz banku, atvērt pagaidu kontu, iemaksāt naudu un paņemt izziņu, vai ieguldīt mantisko ieguldījumu. Atvērt bankā kontu un paņemt izziņu, es domāju, prot ikviens.

Tālākajā procesā visi dokumenti jāsniedz uz reģistrāciju. Paraksts uz reģistrācijas pieteikuma ir jāapliecina pie zvērināta notāra, bet, ja ir viens dibinātājs, tad kopš pagājušā gada jūlija, cilvēks ar visiem dokumentiem var nākt uz Uzņēmumu reģistru un mūsu cilvēki apliecinās parakstu. Viena īpašnieka SIA gadījumā process ir ļoti vienkāršs. Iesniedzot dokumentus, ir jāsamaksā valsts nodeva- 100 lati, kā arī par publikāciju laikrakstā Latvijas Vēstnesis - 24lati. Paraksta apliecināšana maksā aptuveni piecus latus.

Saskaņā ar likumu mums dokumenti ir jāizskata trīs darbadienu laikā. Pagājušajā gadā vidējais dokumentu izskatīšanas laiks bija 2,7 darbadienas. Ja lēnām viss tiek darīts, tad var teikt, ka, ja es pirmdien no rīta pieceļos ar domu, ka man vajadzētu nodibināt savu SIA, tad piektdien es jau varu dzert šampanieti, svinot uzņēmuma reģistrāciju.

Mēs pastāvīgi virzāmies uz to, lai reģistrācija kļūtu vēl vienkāršāka. Sākot ar šā gada 1.oktobri, viena īpašnieka SIA un individuālā komersanta gadījumā plānojam nodrošināt tūlītēju reģistrāciju. Tas nozīmē, ka cilvēks ar pasi kabatā un dokumentiem atnāk uz reģistru un aiziet prom ar reģistrācijas apliecību. Mēs turpināsim darbu arī pie tā, lai samazinātu iesniedzamo dokumentu skaitu. Mana nākotnes vīzija ir tāda, ka viena īpašnieka SIA gadījumā reģistrācijas pamatā varētu būt tikai viens dokuments. Trešais solis, kdā veidā reģistrācija tiks atvieglota - iespēja lietas kārtot, izmantojot elektroniskos dokumentus. Šī attīstība notiek un mēs ceram, ka sāks strādāt drošā elektroniskā paraksta ideja. Reģistrāciju veikšana, izmantojot elektronisko parakstu, ir izdevīga gan mums, gan uzņēmējiem. Tas ir nopietns attīstības virziens un, ja mēs skatāmies ilgtermiņā, tad piecu gadu periodā es ceru, ka vismaz puse no visiem dokumentiem mums būs elektroniski iesniegti.

- Vai atvieglota reģistrācija nerada risku?

Viss ir atkarīgs no tā, uz kāda rēķina tiek nodrošināts ātrums. Ja ātrums tiktu nodrošināts uz tā rēķina, ka mēs kaut ko nepārbaudām no tā, ko vajadzētu pārbaudīt, tad - jā, tad risks varētu rasties, bet pie mums ātrums tiek panākts ar pareizu darba organizāciju. Ir laiks, kas ir nepieciešams, lai dokumentus izskatītu, un ir laiks, cik ilgi dokuments guļ iestādē neskatīts. Parasti ir tā, ka tas kādu laiku iestādē noguļ, tad cilvēks to skata un stundas laikā izskata. Bet tas, vai papīrs divas nedēļas guļ vai neguļ, drošību nekādā veidā neietekmē. Tas ir elementārs darba organizācijas jautājums. Ir jāpanāk, lai papīrs ienāk, tas uzreiz tiek izskatīts un iet prom, lai nav visu laiku tas pastāvīgais uzkrājums. Es ar pārliecību varu teikt, ka tas, kādā veidā mēs varam nodrošināt ātrumu, ne mazākajā veidā nerada risku, ka vairojas pelēkā uzņēmējdarbība, jo tam nav nekāda sakara. Mēs esam gājuši šķietami neiespējamā virzienā, jo esam panākuši izskatīšanas ātrumu un paralēli esam pastiprinājuši visas pārbaudes. Bailes par to, ka ātrums rada kaut kādas problēmas ir absolūti nepamatotas.

- Kādi bija būtiskākie notikumi UR pagājušajā gadā un vai jauninājumi gaidāmi arī šogad?

Jūlijā aizsākām parakstu apliecināšanu. Ļoti būtisks solis bija arī tas, ka informāciju no Komercreģistra sākām sniegt tūliņ, piemēram, cilvēks atnāk pēc izziņas par pārstāvības tiesībām kādai SIA un uzreiz var iegūt šo izziņu. Manuprāt, tas ir ļoti būtiski, jo mūsu galvenā funkcija ir nodrošināt informācijas pieejamību.

Šogad, kā jau minēju, plānojam tūlītēju reģistrāciju, kā arī elektroniskos pieteikumus. Patlaban testējam elektronisko dokumentu iesniegšanas sistēmu. Tādējādi cilvēks pieteikumu varēs aizpildīt interneta versijā, kā rezultātā informācija, kas tiks atsūtīta Uzņēmumu reģistram, uzreiz automātiski tiks ievietota datubāzē. Tādējādi mums vairs nevajadzēs informāciju no statūtiem ievadīt reģistrā. Tas būs būtiski tieši no resursu un laika ekonomijas viedokļa.

- Kā šobrīd veicas ar uzņēmumu arhīva digitalizāciju?

No šā gada, atbilstoši Eiropas prasībām, mums ir jānodrošina iespēja, ka cilvēks dokumentus var pieprasīt arī elektroniskā formā. Vienīgais veids, kā to izdarīt - tos dokumentus, kas ir papīra formātā, pārveidot elektroniskā. Pagājušā gada otrajā pusē tika veikts liels darbs, lai šim procesam sagatavotos un sākām dokumentu skenēšanu. Šogad sākām skenēt visu informāciju par jaundibinātajiem komersantiem un arī pieprasījumi tiek izsniegti elektroniski.

Nākotnē plānots, ka uzņēmumu lietas varēs skatīties ar datora palīdzību, kas būs daudz drošāk, kā arī nodrošinās to, ka vienu lietu varēs skatīties vairāki cilvēki vienlaicīgi.

Šogad vasarā pirms Jāņiem notiks Eiropas Komercreģistru foruma jubilejas pasākums. Foruma ietvaros katru gadu sanāk kopā visu Eiropas valstu komercreģistru iestāžu pārstāvji, lai pārrunātu aktuālos jautājumus un vienotos par kopējām nostādnēm. Pirmā Eiropas Komercreģistru foruma sēde notika Rīgā pirms desmit gadiem, šogad tā atkal būs Rīgā. Jūnijā pie mums viesosies visu Eiropas valstu komercreģistru pārstāvji un stāstīs par saviem sasniegumiem, priekšlikumiem, idejām, ko vajadzētu mainīt. Šīs konferences moto ir: "Komercreģistri strādā elektroniski." Tas ir jauns izaicinājums.

- Kad dokumentu skenēšana varētu noslēgties?

Es stipri šaubos, vai mēs mēģināsim to procesu pabeigt. Tas būs nepārtraukts, jo nāks jaunas lietas, kas būs jāskenē. Bet, ja ir runa par arhīvu, tad patiesībā es šobrīd neesmu pārliecināts, vai mēs mēģināsim noskenēt visas lietas. Jautājums, vai ir jēga saskenēt visas tās lietas, kuras sen nevienu neinteresē, kuras netiek cilātas un guļ plauktā. Ieskanēt milzīgus kalnus ar papīriem nav lēti un tas ir arī ievērojams darba apjoms, jo kopā ir reģistrēti pāri par 200 000 uzņēmumu.

Daži no visu laiku interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem:

SIA Diena pirms Jāņu nakts;

SIA No nekā nekas nerodas;

SIA Pieci ezeri kur vilcenei dzert;

Individuālais uzņēmums Mans Krikumiņš;

Individuālais uzņēmums Mans mājoklis - mans cietoksnis;

Individuālais uzņēmums Mans Lats.

(Avots: UR)

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Jauno Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu

LETA, 03.10.2022

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 14.Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu, atklāja organizāciju vadītāji.

LTRK vadītājs Jānis Endziņš pauda, ka organizāciju pašreizējie vēlēšanu rezultāti apmierina, tas esot ļoti līdzīgs tam rezultātam, uz kādu tā bija cerējusi. Vienlaikus Endziņš sacīja, ka vēlēšanu rezultāti liecina arī par Latvijas iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām, jo pietiekami lielu vēlētāju atbalstu ieguvuši arī salīdzinoši jauni politiskie spēki, piemēram, "Apvienotais saraksts", "Progresīvie" vai "Latvija pirmajā vietā".

"Faktiski mūsu gaidas sakrīt ar to, par ko Latvija ir nobalsojusi. Latvija ir nobalsojusi par Rietumu kursu, aizsākto ģeopolitisko virzību, kas bija šajās vēlēšanās pats svarīgākais," sacīja LTRK vadītājs.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Taujāts par pārsteigumiem, kurus sagādājušas 14.Saeimas vēlēšanas, Endziņš teica, ka zināms izbrīns ir par partijas "Saskaņa" neiekļūšanu Saeimā. Viņa ieskatā šāds pavērsiens liecina par vēlētāju prioritāšu maiņu - nevis izvēlēties partiju pēc tautības, bet gan izteiktajiem solījumiem, darāmo darbu sarakstu un ideoloģiju.

Tāpat Endziņu pārsteidzis pārliecinošs atbalsts Zaļo un zemnieku savienībai, jo reitingos šai partijai iepriekš bijuši kritumi, tāpat tā zaudējusi virkni redzamu un spēcīgu politiķu līdz ar Latvijas Zaļā partijas aiziešanu. "Droši vien, ka tas ir Lemberga faktors," piebilda Endziņš.

Komentējot izaicinājumus, ar kuriem būs jāsastopas jaunajam Saeimas sasaukumam, LTRK vadītājs uzsvēra, ka organizācijā sagaida lielāku sociālo partneru iesaisti stratēģisko lēmumu pieņemšanā. LTRK, līdz ar citām tautsaimniecības nozari pārstāvošām organizācijām, pirms vēlēšanām partijām izsūtījusi rekomendācijas un pārrunājusi turpmāko sadarbību un, lai arī sociālo partneru un topošās valdības pārstāvju ieskati vairākos jautājumos sakrituši, Endziņš uzsver, ka būtiskākais ir lūkot, lai šie solījumi sakrīt ar darbiem.

Endziņš atzīmēja, ka viena no rekomendācijām partijām ir ciešāka sadarbība un konsultācijas ministru kabineta komplektēšanā, it īpaši jautājumā par Ekonomikas un Finanšu ministriju vadītāju kandidātiem. LTRK cer, ka jaunais ekonomikas ministrs turpinās līdzšinējo praksi regulāri tikties ar sociālajiem partneriem un pārrunāt tā brīža aktualitātes. Tāpat Endziņš pauda cerību, ka šāda sadarbība varētu tikt sākta arī ar finanšu ministru.

Taujāts par labvēlīgāko ministru kabineta sastāvu, Endziņš atturējās no konkrētu uzvārdu saukšanas, piebilstot, ka LTRK priekšroka ir "Apvienotā saraksta", "Jaunās vienotības" un Nacionālās apvienības politiķiem. "Provizoriski šie trīs spēki varētu būt koalīcijā un veidot koalīciju. Ja tas tā būs, tad šīs mūsu gaidas būs piepildījušās," iestarpināja Endziņš.

Viņš arī piebilda, ka, izvēloties ministru sastāvu, būtiski būtu ņemt vērā vēlētāju viedokli, tas ir, sarakstos veiktās atzīmes.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Arī viņa uzsvēra, ka būtiski raudzīties, vai jaunā Saeima ņems vērā sociālo partneru rekomendācijas tautsaimniecības jomā, un vai šie ieteikumi tiks integrēti tālākajos lēmums. Tajā pašā laikā, lai tautsaimniecības nozare spētu pārdzīvot pašreizējo krīzi, patlaban lielākā uzmanība jaunajai valsts vadībai būs jāvelta tieši uz energoresursu pietiekamību un maksātspēju.

"Un tālāk jau, protams, ir visas tēmas, kas saistītas ar konkurētspēju, nodokļiem un Latvijas spēju, ja ne apsteigt, tad vismaz panākt Lietuvu un Igauniju," atzīmēja Meņģelsone.

Taujāta par partijām, kas pēc pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem nav sasniegušas pietiekamu balsu sakaitu, Meņģelsone skaidroja, ka šis ir gana interesants brīdis, kad notiek zināmas izmaiņas, it īpaši krieviski runājošo vēlētāju pusē. "Tas nozīmē, ka vēlētājs bija apmulsis. Tas nozīmē, ka svarīgi partijām ir definēt savu nostāju par ļoti svarīgām lietām, jo vilcināšanās un koķetēšana, un diplomātijas meklēšana ir sliktākais, ko var darīt šādos ģeopolitiskajos apstākļos," uzsvēra LDDK vadītāja.

Līdzīgi kā Endziņš, arī Meņģelsone norādīja, ka tautsaimniecības nozarei pašlaik svarīga ir sadarbība ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām, nepieciešamas diskusijas ar sociālajiem partneriem par kandidātu atbilstību amatiem. "Ļoti svarīgi, lai Saeimas koalīcija būtu nacionāla, rietumnieciski noskaņota," atzīmēja LDDK vadītāja.

Kā ziņots, saskaņā ar pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - pa 13, "Stabilitātei!" (S) un "Progresīvie" (P) - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

Tikmēr "Attīstībai/Par" (AP) un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr "Saskaņa" ar 4,77% ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai gan AP varētu izkrist no Saeimas, gan arī "Saskaņa" iegūt minimālu pārstāvniecību, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pār 4371 kapitālsabiedrību, kas nav iesniegusi pamatkapitāla palielināšanas apmaksas dokumentus, savilkušies likvidācijas draudi.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Kā rāda pēdējo gadu statistika, kapitālsabiedrības necenšas izpildīt normatīvo aktu prasību par savlaicīgu pamatkapitāla apmaksu līdz reģistrētajam, bet šo procesu ievelk.

Likums ļauj

"Komerclikums ļauj jaundibinātiem uzņēmumiem - SIA - pamatkapitālu apmaksāt 50 % apmērā (to apliecinot ar attiecīgu maksājumu dokumentu Uzņēmumu reģistrā), bet atlikušo daļu pieaudzēt viena gada laikā," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Savukārt jaundibinātām akciju sabiedrībām ir jāiemaksā ne mazāk kā 25 % no reģistrētā pamatkapitāla un atlikusī summa jāiemaksā viena gada laikā no līguma parakstīšanas dienas, skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Otra kategorija ir kapitālsabiedrības (SIA un a/s), kuru dalībnieki nolemj palielināt pamatkapitālu un kurām maksājuma dokumenti par pamatkapitāla palielināšanu Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc attiecīgā dalībnieku sapulces lēmuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem ir ļoti lielas izredzes uzvarēt valsti strīdā par tiesiskās paļāvības principa neievērošanu, veicot izmaiņas vecāku pabalsta sistēmā. Tā intervijā Latvijas Radio norādījis Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars EndziņšAivars Endziņš (Foto: Eva Šavdine, Db).

«Ja tiks ieviests pārejas periods, nosacīti var runāt, ka tiesiskās paļāvības princips tiek ievērots, taču demogrāfijā jau kur tie gadi, kad ceļ trauksmi par dabiskā pieauguma neesamību, cilvēku emigrāciju,» sacīja Endziņš, piebilstot, ka valsts ir stipra tikai tad, ja tai ir pietiekami daudz iedzīvotāju.

Gadījumā, ja tiks īstenots plāns, par ko vakar vienojās valdošās koalīcijas partneri, proti, vecāku pabalstiem griesti netiks noteikti, taču tās varēs saņemt tikai nestrādājoši vecāki, netiks ievērota vienlīdzība likuma priekšā, un tiks diskriminēti strādājošie vecāki, skaidro ST priekšsēdētājs.

Aivars Endziņš (Foto: Eva Šavdine, DB)Aivars Endziņš (Foto: Eva Šavdine, DB)A. Endziņš skaidro, ka ir gadījumi, kad var savienot bērna audzināšanu ar darba pienākumiem. Tāpat pastāv arī iespēja strādāt nepilnu slodzi. «Māmiņas, kuras nepārtrauks darba pienākumus, varēs vērsties Satversmes tiesā,» sacīja A. Endziņš, piebilstot, ka arī šādā gadījumā izredzes uzvarēt būs ļoti lielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs (UR) izveidojis digitālo (skenēto) dokumentu sistēmu, kurā plānots iekļaut aptuveni 25 miljonus lapu ar dokumentiem par Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Tādējādi informācija par uzņēmumiem būs pieejama elektroniski - UR mājaslapā, un nebūs jātērē laiks, iepazīstoties šo dokumentu oriģināliem klātienē, šodien preses konferencē informēja UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš.

J. Endziņš kā būtiskākos sasniegumus pagājušajā gadā minēja lielo jaundibināto uzņēmumu un komercsabiedrību skaitu, principa: "ātrāk, vienkāršāk un drošāk" ieviešanu uzņēmumu reģistrācijā. Par būtiskākajiem jaunievedumiem J. Endziņš uzskata: izziņu no Komercreģistra izsniegšanu uzreiz - tās vairs nav jāgaida, parakstu apliecināšanu arī Uzņēmumu reģistrā, kā arī grozījumus likumos, precizējot UR kompetenci un samazinot dokumentu skaitu, kas jāiesniedz uzņēmumiem. UR galvenais valsts notārs akcentēja, ka principa: "ātrāk, vienkāršāk, drošāk" ieviešana nodrošina reģistrācijas ātrumu un samazina iesniedzamo dokumentu skaitu, taču tas nenozīmējot, ka ir samazinājies drošības līmenis. Turklāt tiekot gatavoti grozījumi likumā, kas paredzēs, ka gadījumā, ja reģistrējoties kā uzņēmuma adrese tiks norādīta atrašanās vieta, kas neatbilst īpašniekam piederoša īpašuma adresei, tad īpašniekam būšot jāapliecina, ka viņam šajā īpašumā ir tiesības atrasties. Vienlaikus J. Endziņš atzina, ka savs labums bijis arī no tā, ka ir zināmi uzņēmumi, kas reģistrēti patversmēs un viesnīcās, jo tādējādi esot vieglāk sekot līdzi šo aizdomīgo uzņēmumu darbībai. SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis, komentējot principa "ātrāk, vienkāršāk, drošāk" ieviešanu, norādīja, ka UR ideja esot darboties kā "dzemdību namam, kurā dzimst juridiskas personas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas sagaida Latvijas 100 visbagātākos?

Lato Lapsa, Baltic Screen sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju LAIKA STARS, speciāli Db, 08.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Endziņš: Latvijai ir jādomā par nodokļu sistēmas konkurētspēju

LETA, 11.09.2019

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš

Foto: IEVA MAKARE/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jādomā par nodokļu sistēmas konkurētspēju, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka svarīgākais jautājums nodokļu sistēmas kontekstā ir nodrošināt tās konkurētspēju. «Mums ir jādomā par nodokļu konkurētspēju visās dimensijās,» teica Endziņš.

LTRK valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka, piemēram, kad Latvijā akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem ilgstoši bija zemāka nekā Igaunijā, daudzi kaimiņvalsts iedzīvotāji brauca iepirkties uz Latviju labākas cenas dēļ. Līdzīgi ir arī ar uzņēmumiem, kas izvērtē kopējo nodokļu slogu valstī. «Ja mēs esam labāki nekā kaimiņi, daudzi nāks pie mums, jo uzņēmējiem, īpaši starptautiskajiem investoriem, pamatā ir vienalga, vai viņi nāk uz Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju vai kādu citu valsti. Te ir ļoti svarīgi, lai mums būtu konkurētspējīga sistēma. Taču te vēl ir liels darbiņš darāms,» sacīja Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažas par vakcinācijas ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē

LETA, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bažas par obligātās vakcinācijas prasības ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē, intervijā atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Kad šo prasību pieņēma, bažas bija lielākas. Mēs ar biedriem par šo jautājumu visu laiku komunicējām, lai saprastu, kāda ir aina uzņēmumos," sacīja Endziņš.

Viņš norādīja, ka LTRK katru nedēļu apkopo datus par to, kā darbinieku vakcinācija izskatās pa nozarēm, tostarp ir atsevišķas nozares, kurās vakcinācijas aptvere ir zemāka, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī būvniecībā, taču tā vai citādāk kritiskā masa jeb lielais vairums strādājošo ir vakcinējušies.

Endziņš arī pauda, ka obligātās vakcinācijas prasība klātienē strādājošajiem ir nostrādājusi kā ļoti sekmīga motivācija cilvēkiem vakcinēties. "Dabiski, ka katrs cilvēks var būt ar atšķirīgiem uzskatiem, bet, ja ir izvēle nekur nestrādāt vai tomēr vakcinēties, tad visiem ir saistības, ir jāēd visiem. Tas ir veicinājis vakcinācijas aptveri nodarbināto vidū, kas ir labi," sacīja LTRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Absolūtais vairākums iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība ir aktuāla problēma

Jānis Rancāns, 14.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūtais vairākums (97%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka nabadzība Latvijā ir aktuāla problēma.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, novembrī veikts pētījums.

No aptaujātajiem iedzīvotājiem, kas uzskata, ka nabadzība Latvijā ir aktuāla problēma, 74% uzskata, ka tā ir ļoti aktuāla, bet 23% - ka drīzāk aktuāla problēma.

To, ka Latvijā nabadzība nav aktuāla, uzskata tikai divi procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. No tiem 1% uzskata, ka nabadzība Latvijā drīzāk nav aktuāla un 1% - ka noteikti nav aktuāla.

Savukārt vienam procentam aptaujāto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadam nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laikā no 2012. gada 6. novembra līdz 8. novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biznesam iezīmē jaunas prasības

Zanda Zablovska, Māris Ķirsons, 09.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briest kardinālas pārmaiņas gan attiecībās ar nodokļu administrāciju, gan darījumu partneriem, ko paredz iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Nodokļu un nodevu likumā.

Pašlaik šī likumprojekta grozījumi tiek gatavoti izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

To, ka šajā likumā tiek plānotas revolucionāras pārmaiņas, atzīst arī nodokļu speciālisti. «Ja patiešām visas iesniegtās izmaiņas stāsies spēkā, tad gan lieliem, gan maziem uzņēmējiem būs jārēķinās ar dažādām papildu prasībām, kā arī tiesībām nodokļu administrācijai,» lakoniski iespējamās iespaidīgās izmaiņas vērtē Nodokļu maksātāju konsultamtu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, šie grozījumi būtiski maina spēles nosacījumus. «Ir tādi priekšlikumi, kuri nenoliedzami nepatiks uzņēmējiem, jo prasīs papildu atskaites un informāciju, ir tādi, kuri liks veikt darījumu partneru nemitīgu monitoringu, un ir arī tādi, kas faktiski sen ir nepieciešami, lai mazinātu ēnu ekonomiku un negodīgu konkurenci,» iespējamo grozījumu diapazonu raksturo A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gada laikā no fiktīvajām firmām, kuru direktors ir kāds bezpajumtnieks, konfiscēti 1,7 miljoni LVL, raksta laikraksts Diena.

Bomžu firmu shēma ir ļoti vienkārša:

Par pāris simtiem dolāru nopērk ārzonas firmu, un tad sameklē bezpajumtnieku, kurš par pāris latiem piekrīt kļūt par firmas direktoru. Tādā veidā tiek izveidots ķēdes posms, kā legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, turklāt ar minimālu risku, jo ārzonu firmu īpašnieki nav zināmi, bet tās direktors neko pastāstīt nevar.

Diena raksta, ka vēl pirms diviem gadiem tiesībsargājošās iestādes bija diezgan bezspēcīgas. Šādu neskaidras izcelsmes naudu likumsargi varēja konfiscēt tikai gadījumos, ja tika atrasts arī naudas īpašnieks. Patlaban, pateicoties kriminālprocesa likuma grozījumiem, šādus līdzekļus var konfiscēt, pierādot to saistību ar noziedzīgu nodarījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektorā ir izveidojies slikts līdzsvars, kurā ilgstoši ir vērojams zems uzņēmumu kreditēšanas līmenis un augstas likmes, salīdzinot ar Eiropu, vienlaikus kredītiestādēm saglabājot augstu rentabilitāti un peļņas apjomu, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš pieļauj, ka daļēji problēma sāks risināties, centrālajām bankām samazinot procentu likmes. Vienlaikus Endziņš atzina, ka patlaban nav zināms, kad tas varētu notikt, un, viņaprāt, procentu likmes samazināšana var arī neatrisināt pamatproblēmu, kas ir zemais kreditēšanas līmenis.

Situācijas uzlabošanai Endziņš izvirzīja vismaz trīs iespējamos risinājumus. "Teorētiski efektīvākais ceļš būtu stimulēt un panākt konkurences saasināšanos banku sektorā, bet šis ir sarežģīts uzdevums," sacīja Endziņš.

Tāpat viņš pieļāva, ka otrs risinājums varētu būt panākt situāciju, kurā šodienas kreditēšanas procentu noteikšanai vairs netiktu ievērtēta 2008.-2010.gada finanšu krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.

Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?

Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.

Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

A. Endziņš: ieturētās pensijas vajadzētu mantot nākamajām paaudzēm

, 23.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai vajadzēja lemt, ka pašlaik spēkā esošā pensiju ieturēšana ir uz laiku un vēlāk tiks atmaksāta, vai jāparedz, ka summu var mantot bērni vai citi radinieki, uzskata bijušas Satversmes tiesas (ST) vadītājs Aivars Endziņš, raksta diena.lv.

Šodien ST rakstveida procesā sāks izskatīt lietu par pensiju samazināšanas atbilstību Satversmei. Vienā lietā ir apvienotas lietas, kas attiecas uz vecuma un saskaņā ar nolikumiem piešķirto izdienas pensiju samazināšanu par 10%, kā arī strādājošo pensionāru vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 70%.

A. Endziņš šodien intervijā Latvijas radio pauda viedokli, ka šī ir vienkārša lieta, kurai jau ir precedents - ST iepriekš atzina strādājošo pensionāru tiesības saņemt pilnu pensiju. A. Endziņš tic, ka lēmums būs tiesisks un pamatots.

Viņš nevarēja nosaukt argumentus, kas būtu par labu valdības lēmumam samazināt pensijas krīzes laikā. A. Endziņš arī norādīja, ka sociālajā budžetā bija aptuveni miljards latu liels uzkrājums. «Kur tie palika? Man šķiet, ka šeit jau bija prettiesiska rīcība,» viņš minēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas nodokļu politikā Latvijā sekmēs ēnu ekonomikas pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Tas ir tas komiskākais. Viens no saukļiem ir ēnu ekonomiku samazināt, bet rīki, kas ir izvēlēti, mūsuprāt, ēnu ekonomiku tikai palielinās," teica Endziņš, piebilstot, ka ēnu ekonomika līdz ar izmaiņām nodokļu politikā varētu augt tādās sadaļās, kā piemēram, darbinieku uzrādīšana vai neuzrādīšana, kā arī aplokšņu algas.

Vienlaikus Endziņš prognozēja, ka Saeima nākamā gada valsts budžetu, visticamāk, pieņems. "Likmes ir par augstām. Visiem ir skaidri zināms, ja Saeima nenobalso par budžetu, tad krīt valdība. Tāpēc vienā svaru kausā ir atbalstīt kļūdainu priekšlikumu, otrā svaru kausā ir krīt vai nekrīt valdība," pauda LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam, kurš pieņem darbā cilvēkus, kuri līdz tam strādājuši finansiālās grūtībās nonākušā kompānijā, kas darbojas tajā paša sfērā vai sāk saimniecisko darbību tajā vietā, kurā iepriekš darbojies valstij parādā palikušais komersants, var nākties samaksāt iepriekšējā uzņēmuma nodokļu parādu; uzņēmēji aicina mainīt Komerclikuma normu piemērošanas praksi.

Latvijā ir veikli darboņi, kuri nodibina uzņēmumu, bet pēc kāda laika tas paliek parādā valstij nodokļus vairāku desmitu vai pat simtu tūkstošu eiro apmērā, tad tiek reģistrēts jauns uzņēmums pat ar citiem īpašniekiem un valdes locekļiem, bet tas turpina darīt tieši to pašu, ko iepriekšējais — strādā tajās pašās telpās, tie paši darbinieki un veic tieši to pašu saimniecisko darbību.

Tas nav nekāds noslēpums, taču kā šādā situācijā piespiest samaksāt nodokļu parādu, risinājums tika atrasts Komerclikumā. Proti, tā 20. pantā ir noteikts: "Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Endziņam piešķir Tieslietu ministrijas Goda diplomu

, 09.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 9. oktobrī, ar tieslietu ministra Gaida Bērziņa rīkojumu Uzņēmumu reģistra (UR) galvenajam valsts notāram Jānim Endziņam par ieguldījumu UR attīstībā un darbības pilnveidošanā piešķirts Tieslietu ministrijas Goda diploms, informēja Tieslietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

"J.Endziņš UR vada kopš 2003. gada 28. janvāra. Savu pilnvaru laikā J.Endziņš ir izveidojis UR par modernu, efektīvu un uz klientu vērstu iestādi, ar kuru tieslietu sistēma var pamatoti lepoties. Pateicoties savai un savu darbinieku iniciatīvai un atdevei, J.Endziņš ir nodrošinājis iestādes nepārtrauktu izaugsmi un attīstību, kā arī veicinājis UR sekmīgu iesaistīšanos Eiropas Savienības apritē.

Īpaši jāatzīmē J.Endziņa nopelni Komerclikuma reformas ieviešanas nodrošināšanā, kas tika uzsākta 2002. gada sākumā un sekmīgi noslēgta 2004. gada beigās.

Pieaugot UR funkcijām un uzdevumiem, J.Endziņš ir nodrošinājis iestādes sniegto pakalpojumu nepārtrauktu attīstību un kvalitātes pieaugumu - ir vienkāršotas reģistrācijas procedūras, nodrošināta ātra un ērta klientu apkalpošana, kas ir atzītas par labu piemēru un praksi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada pirmajās nedēļās likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis 7000, kas ir ne tikai vairāk kā kādā atsevišķā gadā iepriekš, bet pat vairākos gados kopā.

SIA Lursoft dati rāda, ka šā gada laikā – līdz 8. februārim – ir likvidēti 7162 subjekti, un tas ir vairāk nekā visā 2014. gadā kopā. DB jau vēstīja, ka pēdējos četrus gadus strauji palielinājies likvidēto uzņēmumu skaits, turklāt uzņēmumu mirstība šajā laikā pārsniegusi jaunu dzimstību. Piedevām Moneyval rekomendāciju izpilde šogad rezultēsies par riskanto uzņēmumu izslēgšanu – likvidēšanu.

Automatizēta izslēgšana

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere uzsver, ka reģistrs aktīvi strādā, lai ieviestu Moneyval ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabotu situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā. «Iemesli zemajam vērtējumam ir vairāki, tai skaitā komersantu patieso labuma guvēju slēpšana,» uzsver G. Paidere. Kā risku paaugstinošas vērtētas arī kapitālsabiedrības, kurām ilgstoši nav valdes vai ir būtiski pārkāpumi nodokļu jomā. «Izvērtējot visus šos faktorus, Uzņēmumu reģistrs janvārī veica automatizētu ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšanu no komercreģistra. Šogad vēl tiks izslēgtas īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas to patiesos labuma guvējus, kā arī tiks turpināta ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kārtībā,» skaidro G. Paidere. Viņa uzsver, ka šāda masveida neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana uzlabo kopējo komercreģistra ekosistēmu, kā arī uzņēmējdarbības vidi Latvijā. «Izslēgto kapitālsabiedrību skaits ir liels, un iesāktais process tiks turpināts, lai mazinātu negodprātīgo komersantu darbības radītos riskus,» tā G. Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mazie akcionāri cīnīsies par taisnību

Zane Pudāne, Māris Ķirsons, 24.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāri uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu uzskata par nelikumīgu, jo tā notikusi bez viņu ziņas. Db jau pērn ziņoja, ka Kalnozols celtniecība (KC) palielinājusi pamatkapitālu no 487,55 tūkst. Ls uz 1,94 milj. Ls, līdz ar to par lielāko uzņēmuma īpašnieku kļuvusi Ranka K. Savukārt tās lielākais īpašnieks ir SIA KV un Partneri, kuras 91,5 % pieder Valda Kalnozola dēlam Kristapam Kalnozolam.

KC mazākuma akcionāri apstrīdējuši Uzņēmumu reģistrā (UR) veiktās izmaiņas palielināt pamatkapitālu, bet UR lēmums tiek gaidīts šonedēļ. Ja UR atstās spēkā lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, tad mazākuma akcionāri apsvērs iespēju vērsties tiesā arī pret nelikumīgas sapulces sasaucējiem.

Sūtīja vēstules

Kopš pagājušā gada pavasara KC mazākuma akcionāri - Gundars Spalis, Nils Treijs, Dzintars Znotiņš un Raivis Ozoliņš - līdz ar vēstulēm no uzņēmuma valdes sāka saņemt dīvainas ierakstītas vēstules, kurās bija nebūtiska informācija, piemēram, dažāda statistika un reklāmas. Šādas vēstules pagājušajā gadā saņēmu ap 50, stāstīja G. Spalis. Viņš klāstīja, ka pērn pamīšus vēstulēm ar nebūtisku informāciju tika saņemtas arī vēstules uz kompānijas dalībnieku sapulcēm, kas tika rīkotas dažkārt pat trīs reizes nedēļā. Viņi pilnvaroja arī juristu, lai pārstāvētu mazākuma akcionāru intereses. "Mēs ieradāmies uz visām sapulcēm bez izņēmumiem, savukārt bija gadījumi, kad lielākais uzņēmuma akcionārs neieradās uz sapulcēm, ko pats bija izsludinājis. Savukārt novembra sākumā saņēmām ārkārtīgi dīvainu vēstuli, kurā atspogoļots, ka it kā ir notikusi iepriekš izsludināta dalībnieku sapulce, bet neviens no četriem mazākuma akcionāriem nav saņēmis uzaicinājumu, visi tā vietā saņēmuši vēstules ar reklāmas satura informāciju," uzsvēra G. Spalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LIAA: Kriminālprocesa dēļ saistībā ar LTRK tirdzniecības misijām nav izmaksāti 151 088 eiro

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau bijušais ilggadējais Uzņēmumu reģistra (UR) vadītājs Jānis Endziņš šonedēļ ir spēris kardināli jaunu soli, šodien, 15.februārī, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Viņš pats meties komercdarbībā, nodibinot konsultāciju firmu J.E. Enterprise Consulting Company. "UR ir nostrādāti 11 gadi, bet valsts pārvaldē kopumā - vēl vairāk. Šķita, ka kaut kas jāpamaina. No vienas puses, it kā visu laiku bija strādāts, lai uzņēmējiem būtu ērtāk un labāk, bet, no otras puses - ļoti gribējās paskatīties, kas no tā visa ir sanācis realitātē," tā savu izvēli Dienas biznesam skaidrojis pats J. Endziņš. Tāpēc ticis nolemts nevis pieņemt kādu no daudzajiem darba piedāvājumiem, bet gan mēģināt izveidot kaut ko pašam savu.

Vienīgais jaundibinātā uzņēmuma J.E. Enterprise Consulting Company darbinieks šobrīd ir pats J. Endziņš, taču nākotnē plānots ir izveidot Latvijas mērogam lielu kompāniju ar atbalsta punktiem reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no grupas Kolonna īpašniekiem, a/s Holdings Kolonna un SIA REHO padomes priekšsēdētājs uzņēmējs Jānis Lasmanis ir miljonārs ar stāžu. Dažādos Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos viņa vārds atrodams jau daudzus gadus. Savu īsto starta kapitālu sapelnījis kooperatīvu laikos, taču šeptēties un atrast naudīgu nozari viņš ir mācējis vienmēr.

picturegallery.c4f449bf-607a-4cdb-affd-fd17588daeae

Tiesa, tagad tirgus dzirnas griežas jau citā režīmā un vienkārši apsviedīgo cilvēku laiks ir pagājis. Neatgriezeniski, – vismaz tā uzskata Jānis Lasmanis. Viņaprāt, tagadne vairs nepieder šiverētājiem. Mūsdienās uz priekšu tiek gudrie, izglītotie un tie, kas prot attīstīties.

Savulaik krievu klasiķis Mihails Bulgakovs secināja, ka maskaviešus ir sabojājis dzīvokļu jautājums. Nezinu, kā tādā ziņā ar rīdziniekiem, taču šis jautājums gadiem ir kā no oglēm paķerts kartupelis, kuru cenšas rokā saturēt gan tie, kuriem dzīvoklis ir jumts virs galvas, gan tie, kuri pelna ieguldot nekustamajos īpašumos. Tiesa, šobrīd uguns nekustamo īpašumu tirgus krāsnī ir kļuvusi neaprēķināma, un arvien draudīgāk pierādās atziņa, ka ne visi riskētāji dzer šampanieti. Arī Jānis Lasmanis vairākus gadus veiksmīgi strādāja ar jauno projektu attīstīšanu, būvniecību, pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Natālija Poriete, 13.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru