Finanšu transakciju nodoklis Eiropai varētu radīt 116 miljardu eiro lielu «finanšu caurumu», secināts Ernst & Young pētījumā.

Eiropas Komisijas pētījums par nodokļa ieviešanu, kurā minēts, ka, izmantojot jauno mehānismu, ik gadu būs iespējams tikt pie ieņēmumiem 37 miljardu eiro apmērā, ir pārāk optimistisks, norāda Ernst & Young.

Ernst & Young analītiķi atzīmē, ka Komisijas pētījumā nav ņemta vērā ekonomiskās izaugsmes samazināšanās, kā arī tirdzniecības aktivitātes kritums, kuru izsauks nodoklis, un samazināti citu nodokļu ieņēmumi, ko savukārt izraisīs finanšu aktivitātes pieklusums.

«Pat, ja ņem vērā optimistisku scenāriju, transakciju nodoklis izraisīs 39 miljardu eiro zaudējumus. Piedevām šajos skaitļos neietilpst iespējamais kritums kapitāla pieauguma nodokļa ieņēmumos, kā arī samazinātie ieņēmumi no finanšu sektora,» teikts Ernst & Young pētījumā.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

SIA Ernst & Young Baltic, kura galvenie darbības virzieni ir revīzijas un grāmatvedības pakalpojumi un nodokļu un uzņēmējdarbības vadības konsultāciju sniegšana, neto apgrozījums, salīdzinot ar 2012. gadu, audzis par 15,13%, sasniedzot 10,697 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums šobrīd pieder Igaunijā reģistrētajam Baltic Network un Ernst & Young Europe LLP no Lielbritānijas.

Uzņēmuma Ernst & Young Baltic pērn vairāk nekā četras reizes palielināja savu peļņu, pērn tā sasniedza 2,293 miljonus eiro. Būtiska loma uzņēmuma panākumu veidošanā ir revīzijas un citu profesionālo pakalpojumu sniegšana tādiem uzņēmumiem un finanšu iestādēm, kā AS Latvenergo, VAS Latvijas dzelzceļš, AS Rīgas Siltums, AS Latvijas Finieris.

Uzņēmuma vadība norāda, ka Ernst & Young Baltic ziedojis nozīmīgas summas vairākiem labdarības projektiem, tādos nodibinājumos, kā Mārtiņa fonds,Festivālu fonds, Iespējamā misija, Vītolu fonds un Imanta Ziedoņa fonds Viegli.

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir ekonomiski dzīvotspējīgs arī tad, ja kravu apgrozījums Latvijas dzelzceļa sistēmā ir 30 miljoni tonnu gadā, diskusijā Dramatiskā situācija tranzītā. Vai varam atļauties dzelzceļa elektrifikāciju? sacīja auditorkompānijas Ernst&Young partneris Andris Lauciņš.

Ernst&Young pēc AS Latvijas dzelzceļš pasūtījuma izstrādāja attiecīgā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad deviņos mēnešos bija 33,314 miljoni tonnu, kas ir par 2,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāja 47,8 miljonus tonnu kravu.

Atbildot uz biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika (BATL) bažām par elektrifikācijas projekta ietekmi uz kravu pārvadātājiem pa dzelzceļu rūkoša kravu apgrozījuma apstākļos, Lauciņš norādīja, ka analīzē pētīts arī projekta ekonomiskā izdevīguma jutīgums pie konkrētiem kravu apgrozījuma apmēriem. Zemākas vērtētais punkts bija 30 miljonu tonnu gadā, un projekts arī pie šāda apmēra esot ekonomiski dzīvotspējīgs.

Eirozonu pārņem arvien nopietnākas bažas par valsts parādu apjomiem un radušies pamatoti krīzes draudi, radot atkārtotas recesijas riskus. Tas negatīvi ietekmētu arī Latviju, lai arī atkārtotas, dziļas krīzes Latvijas ekonomikā nebūs.

Tā secināts jaunākajā Ernst & Young Autumn 2011 Eurozone Forecast (EEF) pētījumā. Eksperti šobrīd paredz, ka 2012.gadā eirozonas IKP pieaugums ievērojami kritīsies un būs tikai 1,1% līmenī. EEF mainījusies arī šā gada prognoze, kas paredz IKP pieauguma samazināšanos no agrāk prognozētajiem 2% līdz 1,6%.

Ernst & Young Baltic partneris Guntars Krols norāda: «Ņemot vērā ieilgušo valsts parāda krīzi Grieķijā un bažas par citu eirozonas ekonomiku valsts parāda ilgtspēju, vasarā situācija eirozonā ievērojami pasliktinājusies.»

Viņš skaidro, ja eirozonas valstīs iestāsies otrais recesijas vilnis, Latvijai tas nozīmēs lēnāku eksporta attīstību, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas atgūšanos, iekšējā tirgus patēriņu un citus ekonomikas rādītājus, lai arī dziļas krīzes Latvijā nebūs, jo samērā ātri veikti budžeta konsolidācijas pasākumi un ekonomika kopumā vairs nav tik atkarīga no starptautiskiem faktoriem.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Notikumi eirozonā paralizē Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanos, un valsts jau ir ieslīgusi recesijā. Ekonomikas analītiķi apgalvo, ka aizvadītā gada pēdējā ceturksnī Lielbritānijas IKP ir samazinājies un turpinās sarukt arī šā gada pirmajos trijos mēnešos.

Par recesijas iestāšanos Lielbritānijā liecina Ernst & Young Item Club un Centre for Economics Business Research (CEBR) pētījumi, vēsta britu laikraksts The Guradian. Galvenais aspekts, kurš izraisa recesiju Lielbritānijā, ir notiekošais eirozonā, kas ietekmējis britu eksporta apjomus.

«Aizvadītā gada pēdējā un šā gada pirmā ceturkšņa dati, visticamāk, uzrādīs, ka mēs esam atpakaļ recesijā un mums nepieciešams gaidīt līdz vasarai, kad parādīsies pirmās zīmes par situācijas uzlabošanos. Tomēr 2009. gadā notikušais neatkārtosies,» sacīja Ernst & Young Item Club galvenais ekonomikas padomnieks profesos Pīters Spensers (Peter Spencer).

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) šodien publicējusi ziņojumu, kurā tā brīdina par lielāku iespēju, ka nāks jauns recesijas vilnis.

Aģentūras speciālisti ziņojumā The Specter Of A Double Dip In Europe Looms Larger, uzsver, ka Eiropas ekonomikas perspektīvas negatīvi ietekmē uzņēmēju uzticības zudums un ASV ekonomikas lejupslīde.

«Mēs joprojām neparedzam krīzes nākamo vilni šī vārda tiešā nozīmē, tomēr mēs paredzam ievērojamus atkārtotas recesijas riskus Rietumeiropā,» ziņojumā pavēstījis Žans – Mišels Siks (Jean-Michel Six), S&P Eiropas ekonomikas vadošais speciālists. «Mēs paredzam, ka iespēja nākamajā gadā Rietumeiropā atgriezties recesijai sasniegusi 40%,» norāda eksperts.

Aģentūra arī norāda, ka augustā un septembrī tās veiktie uzņēmumu pētījumi liecina par biznesa klimata pasliktināšanos, kas novērots ne tikai tajās valstīs, kuras parādu krīzei ir pakļautas visstiprāk, bet arī «eirozonas kodola valstīs» un Lielbritānijā.

Lai veicinātu uzņēmumu efektīvu darbību mainīgos, nestabilos, lēnas izaugsmes vai recesijas apstākļos, finanšu direktoriem ir daudz aktīvāk jāiekļaujas uzņēmuma vadības komandā un jāsniedz vispusējs ieguldījums uzņēmuma vērtības celšanā, liecina Ernst & Young vairāk nekā desmit gadu garumā veiktie pētījumi.

Tāpēc Ernst & Young izstrādājis «uzņēmuma vērtības ķēdes struktūru», kuru izmantojot, finanšu direktori var dot lielāko ieguldījumu sava uzņēmuma darbības nodrošināšanā un veicināt tā vērtības pieaugumu.

Finanšu direktoru šodienas un nākotnes uzdevumi ir grupējami četros pīlāros, kas viens otru papildina un ļauj uzņēmumam būt konkurētspējīgākam par saviem tiešajiem sāncenšiem arī lēnas ekonomikas izaugsmes laikā, norāda Ernst & Young.

Finanšu direktoriem nepieciešams nodrošināt stratēģisko redzējumu, lai būtu pieejami nepieciešamie līdzekļi uzņēmuma stratēģijā izvirzīto finanšu mērķu realizēšanā, kā arī jānodrošina pamatinformācija un analīze, kas sniegtu iespēju visam uzņēmumam izpildīt stratēģijā noteiktos uzdevumus.

Līdz 35% pieaugusi iespēja, ka eirozonā atgriezīsies recesija, secinājuši Ernst & Young analītiķi. Pieaugusī finanšu spriedze un vājā ekonomiskā izaugsme nozīmē, ka pastāv risks, notikumiem pārsniegt politikas veidotāju iespējas, vēstīts Ernst & Young ziņojumā.

Arī Grieķijas maksātnespēja «šobrīt šķiet nenovēršama», norāda Ernst & Young analītiķi. Galvenais jautājums pašlaik ir – kad tā notiks un kā tā tiks pārvaldīta.

Saskaroties ar ļaunāko scenāriju ir svarīgi, ka politikas veidotāji visās valstīs pauž savu apņēmību veikt nepieciešamās reformas, lai atvairītu fiskālās un parādu krīzes.

Pārlieku lielā atkarība no papildus taupības pasākumiem, kas vērsti, lai samazinātu valstu budžeta deficītus būs pašiznīcinoši. Nepiecišamas dziļākas reformas, tostarp darba tirgus liberalizācija un ātrāka privatizācija, kas ļautu «perifērajām ekonomikām» izvairīties no parādu sloga un atgūt investoru attiecību.

Eiro ieviešana Latvijā no nākamā gada stiprinās Latvijas ekonomiku, atbalstot iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi 4,2 % līmenī nākamgad, kam sekos 5,2 un 5 % izaugsme turpmākajos gados. Latvija kā eirozonas valsts arī turpmāk būs Eiropas straujāk augošā ekonomika ar stabiliem pamatiem, uzskata Ernst & Young eirozonas ekonomiku pētījuma Eurozone Economic Forecast (EEF) autori.

Eiro ieviešana atstās būtisku iespaidu uz ilgtermiņa investīciju ieplūdi, jo zudīs šaubas par valūtas stabilitāti, kā arī eiro iespaidā mazināsies gan uzņēmumu, gan privātā sektora aizņēmumu procentu likmes. Tāpat, gaidāms, ka Latvija kļūs vēl pievilcīgāka arī Austrumu kaimiņiem, kuri meklēs eksporta ceļus uz eirozonu. Nākamgad būtu jāaug arī iekšzemes investīciju līmenim, ņemot vērā eksporta pieprasījumu, teikts pētījumā.

Taču tajā pašā laikā strauji augot tautsaimniecībai, nākamgad Latvijā pieņemsies spēkā inflācija, kas varētu sasniegt 2,4% līmeni – eirozonas vidējā apmērā. Inflācijas spiediens paaugstināt algas būs viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikas produktivitātei un konkurētspējai, uzskata pētījuma autori. Jāņem vērā arī tuvojošās vēlēšanas, kuru priekšvakarā jārēķinās ar partiju cīņu par elektorātu, kas var radīt spiedienu palielināt valsts tēriņus vai mazināt nodokļu slogu. Šāda rīcība palielinātu inflācijas risku, norāda Ernst & Young speciālisti.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Audita pakalpojumu nozarē joprojām ir jūtams spiediens samazināt cenas no vienas puses un nepieciešamība noturēt un attīstīt darbinieku resursus no otras puses.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas lēno atlabšanu, sīvo konkurenci auditoru kompāniju starpā, pērn tām bijuši dažādi darbības rezultāti, tomēr lielākā daļa spējušas uzlabot savu finanšu situāciju. Uzņēmumi ir nostabilizējuši un palielinājuši apgrozījumu, savukārt peļņas rādītāji ir bijuši svārstīgāki, lai arī neviens no topa uzņēmumiem nav strādājis ar zaudējumiem.

Nozares tirgus līderis Ernst & Young bijis viens no tiem, kam apgrozījums saglabājies iepriekšējā finanšu periodā līmeni (-1%), savukārt peļņa samazinājusies par 37%. SIA Ernst & Young Baltic partnere Diāna Krišjāne skaidro: «Pagājušā gada laikā būtiski ieguldījām ekspertīzes stiprināšanā un speciālistu piesaistē jaunās nozarēs, it sevišķi konsultāciju, nodokļu un audita jomās, lai veicinātu savu pakalpojumu eksporta potenciālu. Tas lielā mērā izskaidro izdevumu palielināšanos, kas ir peļņas samazināšanās pamatā.» Viņa arī uzsver pakalpojumu eksporta nozīmi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai tika uzdots slēgt līgumus, kas nav svarīgi valstij, intervijā LTV1 raidījumā Jauna nedēļa atklāja LIAA vadītājs Andris Ozols. To viņš sacīja saistībā ar jautājumu par pret viņu vērsto kritiku un akcentēja, ka šī kritika seko konkrēto līgumu neslēgšanai.

Kā stāstīja Ozols, investīciju jomā ir tikai viens kritikas gadījums un tas esot saistīts ar, viņaprāt, nelikumīgām darbībām. «Mūsu aģentūrai tika uzdots slēgt līgumus, kas ne pēc jēgas, ne pēc nepieciešamības nav svarīgi valstij,» sacīja Ozols, akcentējot, ka viņam nav bijis cita ceļa, kā šo spiedienu atrisināt, kā vien vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Ozols arī atklāja, ka šis esot «ļoti augstas valsts amatpersonas personiskas iedzīvošanās mēģinājums». Viņš esot vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un šobrīd tiek gatavoti papildus dokumenti. Kā sacīja Ozols, runa ir par «nepamatotu, ļoti dārgu līgumu slēgšanu», summas pārsniegušas miljonu latu.

Augstāk attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, vairāk uzņēmēju uzsāk savu biznesu, lai kļūtu neatkarīgāki. To par galveno uzņēmējdarbības motivāciju atzinuši 36% respondentu, pretēji 25% to pētījuma dalībnieku, kas par galveno motivatoru nosaukuši iespēju vairāk nopelnīt, secināts Ernst & Young veiktajā pētījumā.

Valstīs ar zemākiem ienākumiem, piemēram, Krievijā, Rumānijā vai Brazīlijā, šie rādītāji ir gandrīz tieši pretēji.

Pētījums atklāj, ka Ziemeļeiropas uzņēmēji nebaidās no iespējas piedzīvot neveiksmes sava biznesa sākšanā, kas nav raksturīgi Dienvideiropiešiem. Rietumeiropas uzņēmēji, savukārt, visvairāk no visiem pētījuma dalībniekiem min neatkarību kā galveno sava biznesa uzsākšanas motivatoru, kas, piemēram, nav raksturīgi Tuvējo Austrumu uzņēmējiem, kuri augstākus ienākumus uzskata par galveno motivāciju. Ziemeļeiropas uzņēmēji arī visvairāk strādā partnerattiecībās ar citiem, kas ir daudz mazāk izteikts, piemēram, Dienvidamerikas uzņēmējiem.

Joprojām gaida aprēķinus, lai lemtu, vai no projekta būs ieguvumi vai zaudējumi, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban vēl nav zināms, vai iecerētais dzelzceļa infrastruktūras projekts ir priekšrocība vai nāves spriedums tiem, kas izmantos elektrovilci, norāda Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) vadītājs Aivars Lembergs. LTBA bez mediju klātbūtnes apspriedusi vismaz pusotru miljardu vērto infrastruktūras projektu, par kuru nozares pārstāvji pagaidām nebūt nav sajūsmā, norādot, ka vienīgie ieguvēji no projekta var izrādīties tā būvnieki.

DB jau rakstījis, ka šovasar VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē (LOTLP) atrādīja konsultāciju kompānijas Ernst&Young veikto projekta daudzkritēriju analīzi. Tagad Ernst&Young veicis izmaksu/ieguvumu analīzi, kuru plānots prezentēt LOTLP sēdē šonedēļ, norāda LDz preses sekretārs Māris Ozols. Pēc viņa teiktā, tajā arī veikti aprēķini par elektrifikācijas alternatīvām. LTBA sēdes dalībnieku teiktais gan liecina, ka Ernst&Young aprēķini nebūt nav snieguši atbildes uz daudziem tranzīta biznesā iesaistīto jautājumiem. Valdība varētu skatīt elektrifikācijas jautājumu 25. oktobra sēdē.

Pašvaldības kapitālsabiedrība «Rīgas satiksme» (RS) privātam uzņēmumam «Konsultatīvā sabiedrība »Conventus«» («Conventus») maksā aptuveni vienu miljonu eiro gadā par parādu piedziņu, un auditorkompānija «Ernst&Young» ierosinājusi izvērtēt šī pakalpojuma efektivitāti, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «De facto».

«Ernst&Young» veiktajā auditā konstatēts, ka 2017.gadā no autostāvvietu pakalpojumiem kopā RS ieņēmumi bija 12,5 miljoni eiro, tai skaitā 1,8 miljoni eiro iekasēti no pēcapmaksas paziņojumiem. Savukārt pērn šie ieņēmumi bija attiecīgi 13,6 miljoni un 1,7 miljoni eiro. Parādu piedziņu RS interesēs nodrošina «Conventus», par ko 2017.gadā pašvaldības kapitālsabiedrība šim partnerim samaksāja teju 1,03 miljonus eiro, bet 2018.gadā - 943 000 eiro.

Bijušais RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss iepriekš LTV norādīja, ka pašvaldības uzņēmumam parādu piedziņa ir jāpadara efektīvāka, vai nu iesaistot tajā, piemēram, pašvaldības policiju, vai arī panākot, ka automašīnai nevar iziet tehnisko apskati, kamēr nav apmaksāti piemērotie sodi par neatļautu transportlīdzekļa novietošanu RS stāvvietā.

2012. gadā Latvijā par 241% pieaudzis tiešo investīciju radīto darba vietu skaits, lai arī investīciju projektu apjoms pērn krities uz pusi, liecina Ernst & Young pētījums European Attractiveness Report 2013, kas izvērtē Eiropas valstu pievilcību investīcijām.

Latvijā pagājušajā gadā investīciju rezultātā radītas 290 darba vietas septiņos dažādos investīciju projektos, Latviju ierindojot 32. vietā Eiropā pēc investīciju darba vietu radīšanas apjoma.

Latvija investīciju piesaistē būtiski atpaliek no Lietuvas, pauž Ernst & Young pārstāvji, norādot, ka Lietuvā īstenoti 27 tiešo investīciju projekti, radot 1717 jaunas darba vietas. Tāpat Latviju apsteidz arī Igaunija, kur īstenoti 25 projekti ar 443 jaunām darba vietām.

Pēc darba vietu radīšanas apjoma Lietuva ierindojas 19. vietā Eiropā, bet Igaunija – 29. vietā. Pētījumā vērtēti jaunu uzņēmumu izveides investīciju projekti, neskaitot investīcijas, kas ieguldītas uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā, pēc vienotas metodoloģijas visā pasaulē.

Iesniegums un dokumenti no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Andra Ozola vai pašas LIAA saistībā ar kādas amatpersonas iedzīvošanās mēģinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vēl nav saņemti, portālu db.lv informēja biroja pārstāvis Andris Vitenburgs.

Jāatgādina - LTV1 raidījumā Jauna nedēļa Ozols apgalvoja, ka aģentūrai tika uzdots slēgt līgumus, kas nav svarīgi valstij, tas saistīts ar kādas valsts amatpersonas iedzīvošanās mēģinājumu.

«Ja runa ir par KNAB pieminēšanu LTV raidījumā Jauna Nedēļa, tad informēju, ka iesniegums un dokumenti nav saņemti,» sacīja Vitenburgs.

Katrs piektais Zviedrijas uzņēmējs apsver iespēju maksāt kukuļus, lai iegūtu priekšrocības uzņēmējdarbībā un saglabātu klientus, liecina auditorfirmas Ernst & Young Eiropas krāpšanas pārskats, raksta The Local. Savukārt katrs ceturtais Zviedrijas uzņēmējs norāda, ka korupcija valstī ir plaši izplatīta.

«Ir plaši pieņemts uzskats, ka mēs Zviedrijā neesam tik ļoti korumpēti kā citas valstis, bet tas, ka ir aptuveni 20% tādu, kas apsver maksāt kukuļus, norāda, ka tā ir kultūras problēma,» skaidro Ernst & Young pārstāvis Eriks Skoglunds (Erik Skoglund).

Jau iepriekš rakstīts, ka 21% no darbiniekiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā piedāvātu kukuli vai dāvanas, ja tādā veidā varētu iegūt sev priekšrocības konkurencē, secināts Ernst & Young pētījumā.

Kopumā vairāk nekā trešdaļa darbinieku Eiropā rīkotos tāpat.

Eiropas krāpšanas pārskatā piedalījās 2,3 tūkstoši respondenti 25 Eiropas valstīs. Neētiska rīcība ir bieži izplatīta uzņēmējdarbības kultūrā visā Eiropā, secinājusi auditorfirma.

Ekonomikas ministrijas pasūtītajā auditorkompānijas Ernst&Young ziņojumā par investīciju piesaisti iekļauta nepieciešamība pēc jauna pētījuma veikšanas par lielu naudu.

To intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.

Ernst&Young esot iesaistīta «nākamo pasūtījumu medīšanas darbībā ar diezgan lielu politisko atbalstu». Ozolam esot arī pierādījumi, ne vien aizdomas. Konkrētas amatpersonas Ozols neatklāja. Minētos pierādījumus LIAA vadītājs pagaidām plānojot pietaupīt, jo apsver tālāko rīcību.

Jāatgādina, ka Ernst&Young ziņojumā par investīciju piesaisti nav LIAA glaimojoši secinājumi. Tiek apgalvots, ka LIAA nav spējusi tikt galā ar tai deleģētajiem pienākumiem - apsaimniekot struktūrfondus un piesaistīt investīcijas.