Risinot diennakts aptieku trūkumu Rīgā un ņemot vērā iedzīvotāju pieaugošo pieprasījumu pēc aptieku darbības arī nakts stundās, "Euroaptieka" atver savu pirmo diennakts aptieku.

No šīs nedēļas viena no lielākajām "Euroaptiekām" Pļavniekos, Andreja Saharova ielā, kļuvusi par diennakts aptieku, tādējādi esot pieejamākai iedzīvotājiem, kas saskaras ar nepieciešamību bezrecepšu un recepšu medikamentus iegādāties ārpus standarta darba laika.

Aptieka atrodas blakus medicīnas centram "Vesels cilvēks", kas medicīnisko palīdzību nodrošina visu diennakti. Līdz ar to teju vienuviet jebkurā diennakts stundā rīdziniekiem turpat Pļavniekos ir iespēja saņemt medicīnisko palīdzību un iegādāties nepieciešamos medikamentus.

"Liela daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situācijām, kad steidzama medicīniska palīdzība ir nepieciešama tieši tad, kad tā ir vismazāk pieejama, piemēram, nakts stundās - pēkšņi parādās izteikti augsta temperatūra, neciešamas sāpes vai citas akūtas veselības problēmas, taču mājās nav atbilstošu medikamentu. Priecājamies, ka no šīs nedēļas varam piedāvāt ērtu, operatīvu un vienkāršu palīdzības sniegšanu teju vienuviet. Medicīnas centrā "Vesels cilvēks" ikviens varēs saņemt nepieciešamo diagnostiku un konsultatīvo palīdzību, savukārt mūsu aptiekā iegādāties medikamentus arī nakts stundās," saka "Euroaptiekas" aptieku tīkla kvalitātes vadītāja, farmaceite Zane Melberga.

Iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» jau drīzumā «Euroaptieka» plāno vērt durvis jaunajai aptiekai.

500 kvadrātmetru lielās aptiekas izveidē ieguldīti 650 000 eiro. Jaunā koncepta aptiekas centrā atradīsies zona «Tavai labsajūtai». Šī zona apmeklētājiem piedāvās iespēju iepazīties ar jaunākajiem skaistuma un veselības produktiem, kā arī tos izmēģināt un saņemt profesionāļu ieteikumus un konsultācijas. Klientu ērtībām aptiekā izveidota arī aprūpes telpa, kurā būs iespējams saņemt farmaceitu konsultācijas. Jaunais aptiekas koncepts būs ērts jaunajām māmiņām, bērniem, ka arī steidzīgajiem pircējiem. Aptiekā strādās 30 «Euroaptieka» darbinieki, kuri nodrošinās nepieciešamo palīdzību un sniegs padomus ar veselības aprūpi saistītos jautājumos.

«Aptiekas izveide jaunajā iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem Latvijā šā gada laikā. Veicot plānošanas darbus, mēs ievērojām klientu vajadzības, nozares tendences, augstākās prasības, kā arī nākotnes redzējumu tam, kādai ir jābūt modernai un mūsdienīgai aptiekai, kas ir ērta un pieejama ikvienam,» stāsta Ivars Nelsons, «Euroaptieka» valdes priekšsēdētājs.

Latvijā darbību uzsākusi jauna tiešsaistes veselības un skaistumkopšanas aptieka AZETA.LV.

«Izstrādājot jaunu interneta aptiekas konceptu Latvijas tirgum, mums bija īpaši svarīgi domāt par klientu pieredzi – AZETA ir veidota, lai sniegtu iespēju ātri un vienkārši iegūt sev nepieciešamo, tādējādi ietaupot laiku, kuru veltīt citām sev svarīgām aktivitātēm,» stāsta Justė Levčenkaitė, AZETA vadītāja.

«Jaunā interneta aptieka darbosies ciešā partnerībā ar mums, Euroaptieka komandu. Mēs turpināsim apkalpot klientus 55 klātienes aptiekās, kuras būs arī viens no preču saņemšanas punktiem AZETA tiešsaistes klientiem,» skaidro Natalija Zaharova, Euroaptieka vadītāja.

AZETA sūtījumus var saņemt mājās ar DPD kurjeru piegādi vai vairāk nekā 280 sūtījumu saņemšanas vietās Latvijā – Euroaptieka aptiekās, DPD preču saņemšanas punktos, kā arī Circle K benzīntankos.

Kādreizējā pasta ēkā Dobelē atklāts jauns veselības aprūpes centrs, kurai Euroaptieka veikusi apjomīgus atjaunošanas un labiekārtošanas darbus.

Izveidotā veselības aprūpes centra 215 kvadrātmetru plašajās telpās darbosies “MFD Laboratorija”, “MFD Veselības grupas” speciālisti – kardiologs, neirologs, endokrinologs un ķirurgs, kā arī “Monikas Stacēvičas ārsta prakse”, “Ilzes Sproģes ģimenes ārsta un pediatra prakse”, zobārstniecības klīnika “Zobu feja”, “Ivo Končus fizioterapeita prakse”.

“Latvijas reģionu pilsētās trūkst modernu veselības aprūpes centru, kas nozīmē arī ierobežotu pakalpojumu pieejamību. Šāda situācija ir raksturīga arī Dobelē, kur dzīvo gan daudz jaunu ģimeņu, gan vecāka gada gājuma cilvēki. Tāpēc esam patiesi priecīgi pilsētai dot būtisku un nepieciešamu pienesumu veselības aprūpē, kas iedzīvotājiem nozīmē iespēju saņemt speciālistu konsultācijas, laboratoriskos izmeklējumus un vakcināciju tuvu mājām. Jaunizveidotais veselības aprūpes centrs apmeklētājus arī priecēs ar ērtu, patīkamu un drošu vidi. Esam gandarīti, ka īpaši tagad, pandēmijas laikā, esam raduši iespēju izveidot jaunu veselības aprūpes centru un realizēt projektu ar augstu pievienoto vērtību Dobelē,” saka “Euroaptieka” valdes priekšsēdētāja Nataļja Zaharova.

Interneta aptiekai «Azeta» uzsākot darbību Latvijā, uzstādīts mērķis atpazīstamību šajā tirgū un patērētāju uzticību gūt gada laikā, sarunā ar biznesa portālu db.lv sacīja vadītāja Justė Levčenkaitė.

«Azeta» ietilpst «Euroaphoteca» grupā, kas Latvijas tirgū darbosies ar diviem zīmoliem – «Euroaptieka» klātienes aptiekas un «Azeta» interneta platforma. Lietuvā līdzīga interneta aptieka darbojas jau vairāk nekā piecus gadus.

Atrast savai situācijai nepieciešamāko produktu arī internetā mūsdienās vairs nav sarežģīti, norāda vadītāja. Turklāt aptiekāru ieteikumus mājaslapā varot aizvietot ar rūpīgiem produktu aprakstiem un ekspertu konsultācijām gan telefoniski, gan rakstiski.

Lietuvas tirgū gūtā pieredze liecina par to, ka klienti arvien vairāk meklē kvalitatīvus produktus. «Tas iet roku rokā ar to, kā cilvēki kopumā raugās uz dzīvi,» pauž J.Levčenkaitė.

«Euroaptieka» aptieku tīkla paplašināšanā un esošo aptieku rekonstrukcijā šogad investēti jau 815 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve Evija Bērziņa.

Pēc rekonstrukcijas apmeklētājiem durvis vērušas divas atjaunotās «Euroaptiekas» mazumtirdzniecības tīkla «Maxima» telpās Rīgā, Viestura prospektā un Mūkusalas ielā.

«Mūsdienās aptieka vairs nav vieta, kur cilvēki vēršas tikai pēc zālēm. Cilvēki pie mums nāk arī pēc padoma - zinoši farmaceiti sniedz konsultācijas par to, kā laikus parūpēties par savu labsajūtu un veselību,» teic «Euroaptiekas» valdes priekšsēdētāja Nataļja Zaharova.

Šogad paplašinātas jau četras «Euroaptiekas», to skaitā aprīlī iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» apmeklētājiem durvis vērusi Latvijā lielākā «Euroaptieka».

Iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» apmeklētājiem durvis vērusi lielākā Euroaptieka Latvijā.

Jaunā koncepta Euroaptiekā izveidota arī pieredzes zona, kurā bez maksas būs pieejamas sejas, galvas ādas un matu stāvokļa pārbaudes un speciālista konsultācijas.

Jaunā koncepta «Euroaptiekas» izveidē investēti aptuveni 650 000 eiro, un tās kopējā platība ir 500 kvadrātmetru. Jaunā aptieka nodarbinās 30 «Euroaptiekas» darbiniekus.

«Šīs aptiekas izveide ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem Latvijā šī gada laikā,» komentē Euroaptiekas valdes priekšsēdētājs Ivars Nelsons, uzsverot, ka pašlaik aptiekas mērķtiecīgi tiek veidotas kā vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas.

11.decembrī darbu uzsākusi Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) 12. kongresā ievēlētās biedrības vadības institūcijas - prezidente Dace Ķikute un jaunievēlētā biedrības valde, informē LFB.

Valdē ievēlēta Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne Baiba Mauriņa, SIA «Benu aptieka Latvija» Farmācijas nodaļas vadītāja Vizma Vīksna, VSIA «Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca» Aptiekas un apgādes nodaļas vadītāja Inga Gūtmane, LFB līdzšinējā prezidenteKitija Blumfelde, SIA «Benu aptieka Latvija» farmaceite Baiba Duncīte, SIA «Latvijas aptiekas» tirdzniecības direktoreAlla Čudovska, SIA «Aura-Farm» aptiekas farmaceite, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Inga Urtāne, SIA «Alante» Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene, «Mana Aptieka» aptieku menedžere Antra Liepiņa, SIA «Euroaptieka Farmācija» valdes locekle Zane Džeriņa.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību "UPB" par jaunā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa būvniecību Rīgā, Konsula ielā 21.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots iesākt vēl šogad un noslēgt pusotra gada laikā.

Jaunā būve, kas papildinās Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu, būs viena no apjomīgākajām un tehniski sarežģītākajām ēkām, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē. Tajā plānots viens pazemes un pieci virszemes stāvi, kuros atradīsies RSU Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas topošajiem farmaceitiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija.

Nākamnedēļ, 9.septembrī, Berģos atklās lielveikalu "Sky", liecina vietnē "sky.lv" publiskotā informācija.

Veikala atklāšana plānota plkst.8.

Jaunajā "Sky" veikalā atradīsies "BIO kungs", kurā būs iespējams iegādāties bioloģiskos produktus un preces no "Sky", restorāns "Kest", kurā saimniekos pavārs Māris Jansons, kafejnīca "Cup&Cino", veikals "Lauku Ferma", kā arī "Euroaptieka".

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka veikals "Sky" atrodas uz Garkalnes novada domei piederoša zemesgabala 1,27 hektāru platībā.

Iepriekš ziņots, ka pašvaldība plānoja pārdot īpašumu SIA "Skai Property", tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasīja apturēt lielveikala "Sky" būvniecībai paredzētā pašvaldības zemes gabala pārdošanu Garkalnes novadā.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Diena Bizness 20.septembra numurā lasi:

Statistika

Eiropā savelk jostas

Tēma

Uzņēmēji sagaida parādu pieaugumu

Tūrisms

Tūrisms lēnām atgūstas. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava

Nekustamais īpašums

ECB jaunās likmes bremzēs būvniecību

Tirdzniecība

Pārtikas cenu kāpumu var veicināt neskaidrības par atbalstu

Finanses

Gaidām vēl vienu paritāti

Pārtikas mazumtirgotājs SIA "Elvi Latvija" sestdien atvērs tirdzniecības kvartālu Mārupē, Lielajā ielā, informē kompānijā.

Tirdzniecības kvartāla izveidē investēti gandrīz trīs miljoni eiro. Kvartālu pārvaldīs "Elvi" franšīzes partneris SIA "Vita Mārkets".

Teritorijā bez "Elvi" veikala atradīsies arī dzērienu veikals "AlkOutlet", zīmola "Pepco" veikals un "Euroaptieka". Iecerēts, ka vasaras sezonā tirdzniecības kvartāla laukumā darbosies arī dažādas mājražotāju, amatnieku preču un ēdināšanas uzņēmumu "pop-up" tirdzniecības vietas.

Līdztekus investīcijām veikalos, tirdzniecības kvartālā ierīkotas arī stāvvietas 96 automašīnām, uzstādīta siltumatguves sistēma, kas ļauj telpu apsaimniekošanai izmantot tirdzniecības iekārtu radīto siltumu.

Kvartāla konceptu un projektu veidojis arhitektu birojs "Loft".

Lēmumam palielināt minimālo mēneša darba algu līdz 500 eiro no nākamā gada 1. janvāra būs būtiska ietekme uz uzņēmumu, valsts un pašvaldību budžetiem, jo minimālās algas palielināšana nosaka ne tikai ienākumu apakšējo robežu, bet kāpina arī vispārējās darbaspēka izmaksas.

Minimālās algas palielināšanu daudzas partijas minēja savās programmās pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām. Taču līdz ar minimālās algas palielināšanu, tika solīts noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu tādā pašā apmērā, kas netiek darīts.

Lasi žurnāla #DienasBizness 17. novembra numurā:

"Euroaptieka" no 11.maija ieviesusi jaunu pakalpojumu "Zvani un saņem aptiekā", kas ļauj no mājām vai darba piezvanīt un pasūtīt nepieciešamos medikamentus, kosmētiku un citas preces, kurus sagatavotus izņemt aptiekā sev ērtā laikā.

"Rūpējoties par mūsu farmaceitu, klientu un sabiedrības veselību pandēmijas laikā un pēc tās, mūsu mērķis ir piedāvāt jaunus pakalpojumus, kas ļauj iegādāties medikamentus un citu aptiekas produkciju veselībai pēc iespējas drošākos apstākļos. Jaunais pakalpojums, veicot zvanu uz pasūtījuma tālruni 20 369 469, nodrošinās arī mūsu klientiem tik svarīgās farmaceitu konsultācijas, kas pieejamas, veicot pasūtījumu pa telefonu," saka "Euroaptiekas" valdes priekšsēdētāja Nataļja Zaharova.

"Zvani un saņem aptiekā" pasūtījumus iespējams izņemt trīs lielākajās "Euroaptiekās" Rīgā: t/c "Akropole" Maskavas ielā 257, A. Deglava ielā ielā 67 Purvciemā un aptiekā Pļavniekos, A. Saharova ielā 20a.

Piektdien, 31. martā, notiks jaunā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas studiju un pētniecības centra svinīgā atvēršana Rīgā, Konsula ielā 21. Jaunā būve papildina Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu un ir apjomīgākā un tehniski sarežģītākā ēka, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē.

“Šī nav tikai jauna ēka. Pirmkārt, šis ir moderns pasaules līmeņa zinātnes centrs, kurā koncentrēties zināšanām un jaunām farmaceitiskām tehnoloģijām, lai palīdzētu izstrādāt inovatīvus risinājumus un radīt jaunas zāļu formas. Mēs esam daudz ieguldījuši un turpinām strādāt, lai dotu savu pienesumu pasaules zinātnei un celtu sabiedrības labklājību,” norāda RSU rektors prof. Aigars Pētersons.

Farmācijas studiju un pētniecības centra piecos virszemes un vienā pazemes stāvā mājvietu radusi Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Ēkā izveidotas kopumā četras auditorijas, 11 mācību telpas, 10 studiju laboratorijas un septiņas pētniecības laboratorijas. Gatavo zāļu formu laboratorija veidota, ievērojot rūpnieciskās farmācijas nozares principus, tostarp veidojot tīrtelpas, kas atbilstu ISO 8 standartam.

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Nupat esat kļuvis par AS Olainfarm padomes priekšsēdētāju, esat bijis AS Grindeks valdes priekšsēdētājs, ilgus gadus bijis valsts ierēdnis – Farmācijas departamenta direktors un valsts sekretāra vietnieks Veselības ministrijā. Kāda šobrīd ir farmācijas un veselības nozares kopējā aina?

Redzējums no abām pusēm man dod zināmas priekšrocības, jo esmu redzējis nozari gan no valsts skatupunkta, gan arī no privātā biznesa pozīcijām. Personīgi uzskatu, ka Latvijas farmācijas nozare ir tā, ar kuru pamatoti var lepoties. Arī šajā kritiskajā laikā, kad bija jārisina Covid-19 pandēmijas izraisītas sarežģītas situācijas, tieši privātais sektors bija tas, kas spēja uzņemties atbildību un arī finanšu riskus un palīdzēja valstij risināt dažādas sarežģītas situācijas. Pat nakts laikā tika atrisinātas nepieciešamās piegādes, dažādi ar vakcīnu loģistiku saistīti jautājumi. Viss uzreiz un īsā laikā nebija vienkārši, bet tas tika paveikts. Krīzes situācijās ir būtiski, lai cilvēkiem nesāktos panika, un vieni no pirmajiem, kas nomierināja cilvēkus, tieši bija farmaceiti aptiekās. Gribu uzsvērt, ka viņi, protams, sadarbībā ar citiem nozares profesionāļiem, paveica milzīgu darbu.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” janvāra vidū noslēdza sadarbības līgumu, kura mērķis ir veidot ciešāku ikdienas sadarbību, turpinot celt augstākās izglītības kvalitāti, studiju programmu atbilstību nozares attīstības tendencēm un speciālistu sagatavotību darba vidē.

Tāpat līgums paredz sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, tostarp, inovatīvu produktu izstrādē.

“Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kam ir spēcīga nacionālā farmācijas industrija. “Olainfarm” kā viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem nepārtraukti sniedz savu ieguldījumu tās attīstībā. Jauno speciālistu izglītošana un ikdienas sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm ir būtisks faktors ikvienas industrijas izaugsmē, un jo īpaši, farmācijā, kur pamatu pamatos viss balstās zinātnē un nepārtrauktā pētniecībā. “Olainfarm” attīstības plāni ir ambiciozi – kļūt par vienu no top desmit Eiropas zāļu ražotājiem savās terapeitiskajās grupās. Šo mērķi varēsim sasniegt ar pieredzējušiem, augsti kvalificētiem un zinošiem speciālistiem, tāpēc esam priecīgi oficiāli nostiprināt mūsu sadarbību ar RSU, lai palīdzētu jaunajiem speciālistiem augt un profesionāli pilnveidoties,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

AS Latvijas Finieris pēta iespējas bērza mizu izmantot betulīna ražošanai, ko pieprasa kosmētikas izgatavošanā un farmācijā, šim mērķim uzņēmums kopumā investējis vairāk nekā 0,2 milj. eiro

Pētījums tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu Kompetences centru programmas ietvaros, kas notiek SIA Meža nozares kompetences centrs. Pašlaik ir izstrādāta eksperimentālā betulīna ieguves iekārta, par šīs idejas komercializāciju vēl gan ir pāragri runāt, jo tas ir atkarīgs ne tikai no šī produkta tirgus ietilpības, bet arī pieprasījuma un ražošanas izmaksām. Atbildes uz šiem jautājumiem pēc vairākiem gadiem sniegs tirgus, taču AS Latvijas Finieris pētījuma rezultātā būs gatavs attiecīgi rīkoties.

«Bērza saplākšņa ražošanas procesā rodas dažādi blakusprodukti – bērza miza, zāģskaidas, tehnoloģiskā šķelda, slīpputekļi – faktiski no trijiem m3 finierkluču top viens m3 saplākšņa, tāpēc jau teju pirms 10 gadiem sākām meklēt dažādas iespējas, kā šos minētos produktus izmantot,» stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Darbaspēka trūkums gan individuāliem uzņēmumiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā iezīmējas kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai noturētu attīstības un inovāciju tempus. Augstskolas ir tās, kas sagatavo kvalificētus speciālistus darba tirgum, tāpēc nozaru uzņēmumu un augstāko izglītības iestāžu daudz ciešāka sadarbība ir kritiski svarīga, lai darba tirgū nonāktu speciālisti ar uzņēmējiem aktuālām zināšanām un prasmēm.

To var panākt tikai ciešā ikdienas sadarbībā starp uzņēmumiem un mācību iestādēm. Mēs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ļoti labi apzināmies, ka mums ir jāspēj nodrošināt zināšanas un prasmes, kas jaunajam speciālistam palīdzēs atrast darbu un nodrošinās, ka viņš šajā darbā spēj paveikt no viņa prasīto. Tieši tāpēc nesen noslēdzām arī sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pie šiem jautājumiem varam kopīgi strādāt un veidot abpusēji produktīvu sadarbību. “Olainfarm” no savas puses apņemas ne vien līdzdarboties studiju programmu uzlabošanā, bet arī nodrošināt praksi un bāzes vietas mūsu studentu zinātniskajiem pētījumiem.

Izdevniecība «Dienas bizness» sadarbībā ar AS «Olainfarm» ceturtdien, 6.jūnijā, organizēja medicīnas aprūpes nozares konferenci «Kad rītdiena ir šodiena – aktuālās tendences medicīnas aprūpē un farmācijā.

Pasākuma laikā nozares praktiķi un pētnieki sprieda par jaunākajām tendencēm un prasībām veselības aprūpē un farmācijā, tehnoloģijas un zinātnes risinājumus, kas veicinās nozares attīstību.

Konferences fokuss šogad tika virzīts uz trim aktuālām tēmām: sabiedrības psihiskās veselības aprūpe, personalizēta medicīna un inovatīvi risinājumi, jaunuzņēmumu un farmācijas biznesa sadarbības veicināšana.

#1/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#2/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#3/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#4/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#5/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#6/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#7/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#8/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#9/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#10/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#11/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#12/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#13/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#14/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#15/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#16/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#17/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#18/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#19/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#20/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#21/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#22/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#23/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#24/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#25/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#26/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#27/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#28/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#29/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#30/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#31/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#32/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#33/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#34/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#35/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#36/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#37/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#38/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#39/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#40/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#41/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#42/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#43/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#44/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#45/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#46/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#47/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas BiznessFoto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#48/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#49/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#50/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#51/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#52/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#53/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#54/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#55/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#56/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#57/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#58/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#59/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#60/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#61/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#62/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#63/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#64/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#65/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#66/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#67/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#68/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#69/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#70/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#71/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#72/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#73/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#74/74

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Skatīties pārējos attēlus

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.