Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ēriks Škapars min vairākus iemeslus, kādēļ pagaidām nav iespējams atcelt no Darbinieku prasījumu garantiju fonda darbiniekiem izmaksājamo kompensāciju ierobežojumus. «Pirmkārt, nav izstrādāts mehānisms, kas novērstu krāpšanos ar kompensāciju izmaksu. Šobrīd nekas neliedz dibināt uzņēmumus un fiktīvi maksāt lielas algas, lai pēc pāris mēnešiem pasludinātu šo uzņēmumu par maksātnespējīgu un pieprasītu izmaksāt kompensācijas trīs mēnešalgu apmērā. Otrkārt, 2004. gada valsts budžets ir izstrādāts, rēķinoties ar to, ka darbiniekiem izmaksājamo kompensāciju maksimālais apmērs nepārsniegs 600 Ls, » skaidro Ē. Škapars. Db jau informēja, ka Saeima pagājušajā nedēļā atlika likuma «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā» grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā, jo par likumprojektu atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi Labklājības ministrijas priekšlikumu, kas paredz atcelt vienam darbiniekam izmaksājamo kompensāciju «griestus», ko plānots noteikt 600 Ls apmērā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgēnija Stalidzāne Db stāstīja, ka ierobežojumus pieļauj arī Eiropas Savienības direktīvas un to izmanto arī ES dalībvalstis, piemēram, Lielbritānija. LDDK ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka Darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļus veido uzņēmēju samaksātā uzņemējdarbības riska nodeva, tādēļ darba devēja bankrota gadījumā darbiniekiem būtu jāsaņem tiem pienākošies līdzekļi pilnā triju mēnešalgu apmērā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra