Valdība 8. janvārī akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» (noteikumi Nr. 585), precizējot noteikumu normatīvus atbilstoši jaunajam Pievienotās vērtības nodokļa likumam, kā arī grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli attiecībā par skaidras un bezskaidras naudas avansu norēķinu kārtību.

Valdības preses dienestā norādīja - ņemot vērā, ka šā gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums. Šī likuma 129. panta piektā daļa paredz, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinā norādītās summas var izteikt jebkurā valūtā ar nosacījumu, ka maksājamā vai koriģējamā nodokļa summa ir izteikta latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam attiecīgās ārvalsts valūtas kursam darījuma brīdī vai avansa maksājuma saņemšanas brīdī. PVN rēķinā maksājamā vai koriģējamā nodokļa summu var arī izteikt latos atbilstoši Eiropas Centrālās bankas publicētajam valūtas kursam darījuma brīdī vai avansa maksājuma saņemšanas brīdī. Šajā gadījumā valūtas maiņas kursu starp valūtām, kas nav eiro, aprēķina, izmantojot katras valūtas maiņas kursu pret eiro.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saistībā ar siltumapgādes uzņēmuma piesaistītā eksperta iespējamo interešu konfliktu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu, kas izmaksāts jaunas šķeldas katlu mājas izbūvei.

CFLA iepirkumā "Izmaiņu projekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana jaunas biomasas katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW (ar papildus kondensācijas ekonomaizeru) izveidei Daugavpilī" konstatējusi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu - interešu konfliktu.

Proti, CFLA noskaidrojusi, ka eksperts, kurš tika pieaicināts iepirkuma procedūras laikā iesniegto piedāvājumu vērtēšanai, no 2018.gada augusta līdz 2020.gada maija beigām bijis SIA "Steel Pro" tehniskais direktors. Savukārt "Steel Pro" ir katlu mājas būvnieku, piegādātāju apvienības "Axis Filter" dalībnieka UAB "Axis Tehnologies" apakšuzņēmējs, izgatavojot būvuzņēmējam iekārtu vai tās daļu.

Otrdien, 18. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīti grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN), paredzot, ka turpmāk uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi virs 200 Ls būs pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nebūs veikti norēķini (uzrādīti pirkuma čeki vai atgriezta atlikusī naudas summa) 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža.

Minētā likumprojekta idejas jēga ir novērst likumdošanas spraugu, kas pieļauj, piemēram, uzņēmuma akcionāriem izņemt no uzņēmuma līdzekļus saimnieciskiem izdevumiem, izmantojot tos privātajām vajadzībām, piemēram, ieguldot tos citā biznesā, akcijās, vērtspapīros, visbeidzot vienkārši iztērējot un gada beigās dzēšot kā gada dividendes (bez šaubām dividenžu aprēķināšanas brīdī neaizmirstot aprēķināt un samaksāt 10% «dividenžu» nodokli) , tādejādi operējot ar minēto naudu, ilgstoši nemaksājot valstij nodokļus. Pie kam šādu līdzekļu atgriešanas termiņu likumdošana šobrīd neregulē.

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir uzsācis platību maksājumu (t.sk. vienotā platību maksājuma (VPM) un mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta (MLA)) avansu izmaksu lauksaimniekiem, kuri ir izpildījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus. Novembrī tiks uzsākta bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta (BLA) avansu izmaksa.

Lauksaimnieki saņem VPM avansu 50 % apjomā, kas ir 29,63 lati par hektāru.

Savukārt MLA atbalsta avanss tiks maksāts 70 % apmērā jeb 12,24, 19,57 vai 28,40 lati par hektāru atkarībā no MLA kategorijas.

BLA avanss tiks maksāts 70 % apmērā no konkrētās BLA likmes.

Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto atbalsta izmaksas kārtību avansa maksājumus veic par pieteikumiem, kuriem ir pabeigtas visas administratīvās un fiziskās kontroles. Līdz ar to pieteikumu apmaksas laiku būtiski ietekmē lauksaimnieku precizitāte, deklarējot apsaimniekotās platības, un gadījumos, kad tiek konstatētas neprecizitātes, to atrisināšana.

ES un Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos noteikts, ka gala atbalsts par 2012.gada sezonā iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem jāizmaksā līdz 2013. gada 30. jūnijam.

Lauku atbalsta dienests (LAD) šī gada novembrī uzsāks platību maksājumu avansu izmaksu lauksaimniekiem, kuri ir izpildījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus, informē LAD.

Vienotā platību maksājuma (VPM) provizoriskā likme 2011. gadā ir 53.50 lati uz hektāru. No 1.novembra sāks izmaksāt VPM avansu līdz 50%.

Pasākumā Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas (MLA) noteiktas šādas atbalsta likmes: 17.73 lati par MLA 1. kategorijas vienu hektāru, 28.37 lati par MLA 2. kategorijas vienu hektāru un 41.14 lati par MLA 3. kategorijas vienu hektāru. Novembrī sāks maksāt MLA avansu līdz 50%.

Decembrī tiks maksāts avanss līdz 50% bioloģiskās lauksaimniecības attīstības atbalstam, kura likmes atkarībā no kultūras ir robežās no 76.60 latiem uz hektāru līdz 297.20 latiem uz hektāru.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Finanšu ministrs Atis Slakteris, tiekoties ar Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem, vienojās par Eiropas Savienības līdzekļu finansējuma pieejamības veicināšanu.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norādīja, lai paātrinātu Eiropas Savienības fondu finansējuma plūsmu, kā arī atvieglotu projektu īstenošanu, pagājušā gada nogalē Finanšu ministrijā tika izstrādāti un šogad valdībā pieņemti vairāki kardināli nepieciešami risinājumi likumdošanas jomā. Ministru kabinets ir atbalstījis Finanšu ministrijas virzītus grozījumus MK noteikumos par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, maksājumu veikšanai un izdevumu deklarācijas sagatavošanai.

Lai palielinātu komersantu iespējas iegūt attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, ES fondu darbības programma Uzņēmējdarbība un inovācijas papildināta ar divām jaunām aktivitātēm - Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai un Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai.

Aptauja starp finanšu un kredītrisku apdrošināšanas nozares ekspertiem, ko veica uzņēmums Euler Hermes, parādījusi, ka Latvijā vairākās biznesa nozarēs ir vērojamas biznesa krīzes pazīmes, Db.lv informēja Euler Hermes sabiedrisko attiecību konsultante Olga Kazaka.

„Dotajā situācijā, lai aizsargātu savu biznesu un izvairītos no iespējamā bankrota, ir nepieciešams pareizi plānot naudas plūsmas un veikt tirgus un iespējamo risku analīzi. Svarīgs faktors ir arī sadarbības partneru rūpīga izlase. Ap 40% uzņēmumu balansa veido debitoru parādi, tomēr tie reti tiek apdrošināti. Nav arī jāaizmirst par investīcijām uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas celšanā, jo kvalificēto speciālistu trūkums ir viens no galvenajiem uzņēmuma riska faktoriem,” tā aptaujas rezultātus komentē Euler Hermes Kreditversicherungs-AG pārstāvis Baltijas valstīs Franks Ville.

Petījuma secinājumi

Galvenie Latvijas uzņēmējam draudošie riski ir valūtas riski, nepilnības likumdošanā, transporta problēmas galvaspilsētā un uz robežas, darbaspēka deficīts, darba algas paaugstināšanās zemas darba produktivitātes apstākļos, kā arī nodokļu politika. Latvija vairs nav lēta darbaspēka valsts, kas arī kļūst par vienu no biznesa riska faktoriem, secināts pētījumā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedzis reformu plānu, kurā piedāvā izveidot astoņas ministrijas līdzšinējo 14 vietā.

E. Zalāns piedāvā izveidot šādas ministrijas:

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) neiestudēs jaunas izrādes, protestējot pret kavējumiem teātra ēkas Lāčplēša ielā, Rīgā, būvniecības pabeigšanā, sociālajā medijā "Facebook" norāda JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

Viņš uzsver, ka teātra ēkas remonts turpinās piecus gadus un atkal ir "iestrēdzis" - darbu pabeigšanas termiņš nav zināms un patlaban tiek runāts par līguma laušanu starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un celtniekiem - pilnsabiedrību "SBSC". Hermaņa ieskatā, tas nozīmē, ka remonta beigas tiek atliktas vēl uz diviem, trim gadiem.

"Celtnieki šoreiz neprasa papildus finansējumu, bet tikai avansu, kuru birokrātiem neļauj izmaksāt viņu pašu izdomātie noteikumi. Ja prasīto summu celtnieki tagad dabūtu, tad viņi garantē darbu pabeigšanu līdz septembrim," skaidro JRT mākslinieciskais vadītājs, piebilstot, ka situāciju var atrisināt tikai projekta pasūtītāji.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Līdz 2.jūnijam Lauku atbalsta dienests (LAD) jau izmaksājis 90% avansu 17 790 pretendentiem atdalīto maksājumu par pienu.

Kā informē LAD, kopējā izmaksātā summa sasniegusi 12.2 miljonus Ls. Likme par realizēto pienu 2009.gadā ir 22.48 Ls par tonnu.

Lai saņemtu tiešo maksājumu par pienu, lauksaimniekam līdz 15.maijam LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē bija jāiesniedz «Platību maksājumu iesniegums 2009.gadā», kā arī jāatbilst Vienotā platību maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

Iepriekš šos maksājumus uzsāka veikt tikai kārtējā gada decembrī. Šogad, ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju gan valstī vispār, gan arī lauksaimniecībā, LAD ir nodrošinājis atdalītā maksājuma par pienu izmaksu krietni agrāk, tādējādi būtiski uzlabojot lauksaimniecības uzņēmumu naudas plūsmu un tālākas attīstības iespējas.

Aktīvākajiem kompetences centriem nākamajā gadā būs iespēja veikt papildu pētījumus jaunu produktu radīšanai, kā arī tiks atvieglota projektu īstenošana, paredz otrdien Ministru kabineta sēdē akceptētie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Kompetences centru atbalsta programmā.

Kompetences centri ir veidoti ar mērķi apvienot noteiktas nozares uz inovācijām orientētus uzņēmumus un zinātniskās institūcijas, lai sadarbotos rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu. Patlaban Latvijā savu darbību īsteno seši kompetences centri šādās nozarēs - ķīmija un farmācija, mežu nozare, vide, biotehnoloģijas, bioenerģija, elektronika, informācijas tehnoloģijas un mašīnbūve. Sešos kompetences centros ir apvienojušies nozaru vadošie uzņēmumi un zinātniskās institūcijas - kopā 70 uzņēmumi un 20 zinātniskās institūcijas. Kompetences centru dibinātāji ir Latvijas zinātniskās institūcijas un katras nozares vadošie komersanti, kā, piemēram, AS Grindeks, AS Olainfarm, SIA Silvanols, AS Latvijas Finieris, AS Alfa RPAR, SIA Hanzas elektronika, AS Sidrabe, SIA GroGlass u.c.

No šī gada 16.oktobra lauksaimniekiem Lauku atbalsta dienests (LAD) var sākt izmaksāt vienotā platības maksājuma (VPM) avansu līdz 50% par kopējo summu līdz 33 miljoniem latu.

To paredz Eiropas Komisijas (EK) lēmums. Avanss izmaksājams par 2010.gada iesniegumiem vienotajam platības maksājumam, ja pabeigta atbilstības nosacījumu pārbaude. EK pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas (ZM) lūgumu rast iespēju izmaksāt VPM no šā gada 16.oktobra, nevis no 1.decembra, kā noteikts regulā. Lūgums pamatots ar finanšu grūtībām lauksaimniekiem šajā gadā.

ZM vēstulē EK norādīja, ka joprojām lauksaimnieki izjūt finanšu krīzes negatīvo ietekmi un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu pieejamības ierobežojumus, kas kavē viņu ekonomisko un lauksaimniecisko darbību. Savukārt augstās ražošanas resursu izmaksas ierobežo lauksaimnieku tīro ienākumu pieaugumu un iespējas segt pēdējo divu gadu laikā radušos zaudējumus. Tāpat arī iepriekšējā ziemā siltais decembris, dziļais sniegs un straujais atkusnis pavasarī pastiprināja kaitēkļu un slimību izplatību un radīja papildu izdevumus. Tādējādi VPM ātrāka izmaksa mazinātu lauksaimnieku finanšu grūtības.