No rītdienas, 17.oktobra Kanāda kļūs par pirmo G7 valsti un otro valsti pasaulē, kas legalizējusi marihuānas audzēšanu un lietošanu ne vien medicīniskām vajadzībām, bet arī izklaides mērķiem.

Šīs narkotikas lietošanas noteikumi atviegloti nolūkā novērst bērnu piekļuvi marihuānai un apkarot organizētās noziedzības grupu tirdzniecību ar šo vielu.

Līdz šim marihuāna legalizēta tikai Urugvajā.

DB jau rakstīja, ka arī Volstrītas spekulantu uzmanība šobrīd pievērsta marihuānas uzņēmumiem - to akciju cenu izmaiņas dažiem veiksmīgajiem var nozīmēt gluži vai veselas bagātības iegūšanu.

Savukārt Kanādas aviokompāniju pasažieriem pēc marihuānas legalizācijas būs atļauts pārvadāt līdz 30 gramiem šīs vielas, paziņojusi valdība.

Galerijā ieskats marihuānas ražotnē UP, kas atrodas Kanādas provinces Ontario dienvidos!

LASI VĒL:

Kanādas aviokompānijas ļaus pasažieriem pārvadāt marihuānu

Gatavojoties marihuānas pilnīgai legalizācijai, kanādieši veic lielāko apvienošanās darījumu industrijas vēsturē, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kanādas medicīniskās marihuānas kompānijas Aurora Canabis un MedReleaf paziņojušas par apvienošanās darījuma līgumu. 3,2 miljardus CAD (2,096 mljrd. EUR) vērtais darījums ir lielākais, kāds vien ir bijis šai industrijā, vērtē Reuters. Tas tiks pilnībā veikts ar Aurora akciju starpniecību bez maksājumiem naudā. Ņemot vērā Aurora tirgus sniegumu (skat. grafiku), tai šis ir ļoti izdevīgs darījums, kas praktiski tiek paveikts ar akciju vērtības pieaugumu pēdējā gada laikā. Jaunajā kompānijā Aurora daļa būs 61%, MedReleaf attiecīgi iegūstot 39%.

Darījums vēl jāapstiprina tirgus regulatoram un, ja tas notiks, šai industrijā izveidosies ļoti spēcīgs spēlētājs ar 570 tūkstošu kilogramu marihuānas ražošanas jaudu gadā. Tirgus izredzes šai un nozares kolēģu kompānijām tiek vērtētas kā ļoti labas, jo marihuānas legalizācija pasaulē iet plašumā.

Konfiscētā marihuāna, kas lielos daudzumos uzkrājas Spānijas policijas iecirkņos, apdullina policistus un liek viņiem justies tā, it kā viņi būtu smēķējuši ko nelegālu, ceturtdien paziņojusi policistu arodbiedrība.

Sevišķi aktuāla šī problēma ir lauku apvidos, kur policijai ir nelieli iecirkņi, bet plaša pārraugāmā teritorija, kur vasarās bieži tiek konfiscēta marihuāna, norādīja Katalonijas policijas arodbiedrība USPAC.

Ulotā - pilsētā ar 34 000 iedzīvotāju - policijas iecirknī garāžā glabājas 300 līdz 4000 marihuānas kaņepju, bet citos iecirkņos marihuāna tiek glabāta pazemes autostāvvietās vai pat birojos, sacīja USPAC preses pārstāvis.

Policijas iecirkņiem ir jāuzglabā konfiscētā marihuāna, līdz no tiesas tiek saņemts orderis tās iznīcināšanai. Nereti uz orderi jāgaida vairāk nekā 30 dienas.

Marihuānas smaka iecirkņos ir tik spēcīga, ka policisti jūtas apreibuši.

Marihuānas legāla pārdošana nelielos apjomos veselības veicināšanas nolūkos štatos, kuros tā legalizēta, varēt ļaut gūt vairāku miljonu papildus ienākumus.

Tā, piemēram, aprēķināts, ka Kalifornijā marihuānas legalizēšanas rezultātā štats varētu gūt 1,4 miljardu ASV dolāru ienākumus no nodokļiem, turklāt arī ietaupot tās izmaksas, kas veidojas, piemēram, piemērojot sodus likumpārkāpējiem.

Šīs nedeļas sākumā Vašingtonas un Kolorādo štata vēlētāji panākuši marihuānas tirgošanas legalizāciju. Tādējādi turpmāk cilvēki, kas vecāki par 21 gadu varēs legāli iegādāties marihuānu veselības veicināšanas nolūkos. Šī ir lielākā marihuānas legalizācijas kustības uzvara tās vēsturē, raksta pasaules mediji.

Marihuānas legalizēšanas mērķis nav padarīt to vieglāk pieejamu, bet gan «padarīt sabiedrību drošāku, regulējot marihuānas tirdzniecību», norāda legalizācijas atbalstītāji. «Izņemot marihuānu no pagrīdes tirgus, varēs labāk kontrolēt to, lai marihuāna nenonāk pārāk jaunu cilvēku rokās,» pauda marihuānas legalizācijas atbalstītāji.

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Otrdien Ņujorkas biržā sāks tirgot marihuānas audzētāja Aurora Cannabis akcijas, raksta Business Insider.

Kompānija ir viens no lielākajiem Kanādas marihuānas ražotājiem un pievienosies vēl dažām šīs jomas kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas ASV biržās. Sākotnēji ASV biržas bija diezgan rezervētas pret marihuānu ražotāju akciju iekļaušanu biržā, taču patlaban publiski tiek kotētas jau tādu uzņēmumu akcijas kā Tilray, Cronos Group un Canopy Growth.

«Mēs ticam, ka marihuānas legalizācijas Kanādā sniegs iespēju investēt kompānijās, kas, ņemot vērā likumdošanas bāzi, veidosies nākamo gadu laikā,» komentējis Altitude Investment Management vadošais partneris Džons Traubens.

Lai iekļautu akcijas tādās ASV biržās kā NYSE, marihuānas ražotājiem ir jāpierāda, ka tie nepārkāpj likumus, importējot marihuānu ASV, izņemot īpašus apstākļus.

Gulbenes novadā 17. maijā atklāta nelegāla narkotisko vielu audzētava, kurā tika veikta neatļauta narkotisko vielu izgatavošana.

Audzētava bija ierīkota mājā un saimniecības ēkā. Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Kronbergs informē, ka narkotiskā viela- marihuāna- audzēta īpaši aprīkotās telpās, apkurei un nepieciešamajam apgaismojumam izmantots jaudīgs ģenerators. Sankcionētas kratīšanas laikā nogriezti un izņemti vairāk nekā 2 500 marihuānas stādi dažādās augšanas stadijās, kuru kopējais svars ir vairāk nekā 300 kilogrami, izņemti vairāki kilogrami izžāvētas zaļas augu masas.

Par notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 253. panta 2. daļas Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Krimināllikumā par šo noziedzīgo nodarījumu paredzēts sods- brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Aizdomās par narkotisko vielu izgatavošanu, audzēšanu un realizēšanu aizturētas deviņas personas, četrām tiesa piemērojusi drošības līdzekli- apcietinājumu.

Vācijas Veselības ministrija sagaida, ka plānotā marihuānas legalizācija valsts tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām un cietumiem ļaus gadā ietaupīt vairāk nekā miljardu eiro.

Tas izriet no pārskatītā likumprojekta, ko ministrija ceturtdien izsūtīja profesionālajām apvienībām, kuras nodarbojas ar šo jautājumu, pavēstījis ministrijas pārstāvis.

Saskaņā ar likumprojektu ministrija prognozē, ka tiesībaizsardzības iestādes gadā ietaupīs 800 miljonus eiro, tiesas - 220 miljonus, bet labošanas iestādes - 35 miljonus.

Likumprojekts paredz, ka cilvēkiem, kas sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, būs atļauts glabāt līdz 25 gramiem marihuānas. Plānots atļauta arī ne vairāk kā trīs kaņepju stādu audzēšanu personīgai lietošanai.

Tomēr "zālīte" netiks tirgota specializētajos veikalos, kā savulaik tika ierosināts. Tā vietā kaņepju audzēšana un tirgošana tiks atļauta īpašu marihuānas klubu ietvaros. Tomēr klubiem un to biedriem būs jāievēro stingri noteikumi.

Ņujorkas štata gubernators Endrjū Kuomo trešdien paziņoja, ka atļaus marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos.

Demokrātus pārstāvošais Kuomo agrāk pretojās šādam solim, taču tagad paziņojis par ierobežotu izmēģinājuma programmu štatā.

«Mēs izveidosim programmu, kas ļaus līdz 20 slimnīcām izrakstīt medicīnisko marihuānu,» ikgadējā uzrunā par stāvokli štatā pavēstīja Kuomo.

Gubernators pagājušajā gadā izteicās par kriminālatbildības atcelšanu par marihuānas glabāšanu. Sagaidāms, ka viņš medicīniskās marihuānas lietošanu atļaus ar dekrēta palīdzību, jo iepriekšējie četri mēģinājumi to panākt ar štata likumdevēju palīdzību beidzās ar neveiksmi.

Tādējādi Ņujorka ar 19,5 miljoniem iedzīvotāju kļūs par 21. ASV štatu, kur legalizēta medicīniskā marihuāna, un vienu no lielākajiem. Vairumā šo štatu «zālītes» lietošana relaksācijas mērķiem arī netiek uzskatīta par krimināli sodāmu noziegumu, taču nav atļauta tās brīva tirdzniecība.

Kanādas aviokompāniju pasažieriem drīz būs atļauts pārvadāt līdz 30 gramiem marihuānas, kad tiks legalizēta šīs narkotikas lietošana izklaides mērķiem, ceturtdien paziņoja valdība.

«Pēc 2018.gada 17.oktobra pasažieriem būs atļauts vest legālu marihuānas daudzumu, kas ir 30 grami, vai nu viņu rokas bagāžā vai reģistrētajā bagāžā, ja viņi lido iekšzemes reisā (tas ir, Kanādas robežās),» sacīja transporta ministra Marka Garno preses sekretāre Delfīna Denī.

Marihuānas pārvadāšana arī turpmāk būs nelegāla pāri starptautiskajām robežām, tostarp pārrobežu reisos, piebilda Denī.

Tas nozīmē arī reisus starp divām jurisdikcijām, kurās marihuāna ir legalizēta, piemēram, starp Vankūveru Kanādas Klusā okeāna piekrastē un Sietlas pilsētu ASV Vašingtonas štatā.

Denī brīdināja, ka šāda starptautiska marihuānas pārvešana var novest līdz «nopietniem kriminālsodiem».

No rītdienas, 6. decembra, Vašingtonā tiek legalizēta marihuāna. Tiesa gan, pagaidām nav izstrādāti likumi, kas regulētu marihuānas tirdzniecību, līdz ar to sākotnēji to varēs iegādāties tikai speciālajās marihuānas «ambulancēs», kur līdz šim to varēja iegādāties medicīniskām vajadzībām.

Jaunie noteikumi pagaidām paredz, ka pie Vašingtonas iedzīvotājiem un štata ciemiņiem drīkstēs atrasties neliels daudzums marihuānas pašu lietošanai.

Marihuānas tirdzniecības noteikumus Vašingtona sola izstrādāt gada laikā, bet līdz tam, visticamāk, pamatīgi varēs uzdzīvot marihuānas «ambulances», baudot milzu pieprasījuma pieaugumu.

Fotogalerijā redzama medicīniskās marihuānas tirdzniecības vieta Canna Pi, kas atrodas Sietlā, Vašingtonas štatā.

Šveices pilsētas Cīrihes parlaments nolēmis aicināt valdību veikt pētījumu par iespējamu marihuānas legalizāciju, atsaucoties uz vietējiem medijiem, ziņo portāls expatica.com.

Šveices parlamentā par šo jautājumu notikušas spraigas diskusijas. Pirms vairāk nekā diviem gadiem Cīrihe kopā ar Bāzeli jau izveidoja komisiju, kas nodarbojās ar kontrolētas marihuānas tirdzniecības iespēju pētīšanu. Komisija secināja, ka šāda tirdzniecības iespējamību liedz Šveices likumdošana.

Aizvadītā gada nogalē ASV Vašingtonas un Kolorado štatos tika legalizēta marihuāna. Štatu lēmumu gan vēl jāapstiprina ASV federālajai valdībai, kas izteikusies, ka savu nostāju šajā jautājumā negrasās mainīt. Tas izraisījis strīdus par to, kur beidzas štatu un kur sākas federālās valdības tiesības.

Klimatisko apstākļu maiņa nākotnē Latvijā var veicināt marihuānas audzēšanu brīvā dabā, kas pašlaik nav iespējams, liecina Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija atbildīgajai Saeimas komisijai.

Marihuāna Latvijā tiek audzēta pamatā izplatīšanai vietējā tirgū, kā arī personīgajām vajadzībām, un tikai vienā gadījumā pagājušā gadā konstatēts, ka «zālīte» audzēta izplatīšanai ārvalstu tirgū - Igaunijā. Marihuānas audzētāji audzēšanas procesa sākšanai - sēklu iegādei un informācijas iegūšanai par zālītes audzēšanu un lietošanu - izmanto interneta resursus.

Latvijas klimatisko apstākļu maiņu, vasarai kļūstot arvien karstākai, jau sāk mēģināt izmantot marihuānas audzēšanai brīvā dabā. Ņemot vērā faktu, ka meteorologi prognozē arvien karstākas vasaras arī perspektīvā, var izvirzīt pieņēmumu, ka izmaiņas potenciāli tiks izmantotas auga audzēšanai brīvā dabā bez speciāla aprīkojuma izmantošanas.

Problēma nav marihuānas tirdzniecība, bet gan tās pārraudzība, un IT kompānijām ir virkne risinājumu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Respektablā Vašingtonas politikas domnīca Brūkingsa institūts nākusi klajā ar pāris pētījumiem par vēlamo marihuānas tirdzniecības pārvaldību un pārraudzību. No 50 pavalstīm ASV šāda vai tāda līmeņa marihuānas smēķēšana ir legāla 25 pavalstīs un Kolumbijas apgabalā. Arī tāpēc Brūkingsa politikas padomdevēju ieskatā jautājums vispār nav par marihuānas tirgus legalizāciju un pat ne par bažām, ka to sev pievāks «lielie sliktie», radot necaurskatāmu un manipulatīvu monopolu (un tas pašlaik ir legalizācijas pretinieku lielais arguments), bet gan vienkārši par šā tirgus caurskatāmību un uzraudzību.

Divi brāļi, kas 75 tūkstošus ASV dolāru laimestu loterijā svinējuši, iegādājoties marihuānu un metamfetamīnu, ballējoties nejauši «uzlaiduši gaisā» savu māju, vēsta Fox News.

Pēc pagājušās nedēļas piektdienā notikušā sprādziena, viens no brāļiem nogādāts slimnīcā, bet otrs – cietumā, informē Vičitas policijas pārstāvji. 27 gadus vecā, ievainotā brāļa stāvoklis ir «smags, bet stabils» - viņam ir otrās pakāpes apdegumi uz rokām, plaukstām un krūtīm. Otrs brālis pēc sprādziena policijai atzina, ka viņa glabāšanā atrodas marihuāna un metamfetamīns, un likumsargi viņu apcietināja.

Sprādziens noticis butāna noplūdes dēļ, kad viens no brāļiem devās uz virtuvi, lai ar gāzi uzpildītu šķiltavas, ar kurām bija plānots aizdedzināt ūdenspīpes. Tomēr butāns noplūdis un, sasniedzot krāsni, izraisīja sprādzienu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas ir apturējušas organizētas personu grupas darbību, kas ilgstošā laika posmā veica apģērbu un apavu nelikumīgu ievešanu Latvijā no trešajām valstīm, liecina medijiem sniegtā informācija.

2014.gada maijā, veicot plānotus operatīvos un izmeklēšanas pasākumus, VID muitas amatpersonas atklāja organizētu personu grupu, kas ilgstošā laika periodā, fiktīvi noformējot dokumentus par piemērotām faktiski nenotikušām muitas procedūrām, veica nelikumīgu apģērbu un apavu, tajā skaitā, iespējams, kontrafaktu, ievešanu Latvijā.

Personas piemēroja muitas procedūru - tranzīts - kravām, kas faktiski netika izvestas uz trešajām valstīm, bet palika Eiropas Savienībā, kā arī muitas noliktavā novietoja pagaidu uzglabāšanā preces, kuras noliktavā neatradās. Minēto personu noziedzīgo darbību rezultātā Latvijas Republikas teritorijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir izlaistas brīvā apgrozībā kontrabandas ceļā ievestas preces, par kurām nav nomaksāti muitas administrētie nodokļi.

Pagājušās nedēļas nogalē Jūrmalā Valsts policija izņēmusi 40,5 kilogramus psihotropo vielu jeb «spaisa», kas bija paslēpts maisiņos puķu dobē vasarnīcas teritorijā. Aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā lielā apmērā aizturēts 31 gadu vecs vīrietis. Aizturētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Valsts policija bija saņēmusi operatīvo informāciju par to, ka Jūrmalā, Vārnukrogā, tiek glabātas narkotiskās vai psihotropās vielas lielā apmērā. Pārbaudot šo informāciju, sestdien, 18. martā, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti ieradās minētajā vietā, lai veiktu kratīšanu. Kratīšanā piedalījās arī Rīgas Brasas iecirkņa policisti.

Policistu ierašanās brīdī vīrietis, kurš tiek turēts aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā, neatradās vasarnīcā. Kratīšanā, kas ilga visu dienu, policisti pie mājas atrada ar plēvēm pārklātu puķu dobi. Paceļot plēves, atklājās, ka apakšā atrodas apmēram pusotru metru dziļa bedre, kas pilna ar iepakojumiem ar nezināmas izcelsmes vielu. Sākotnējās ekspertīzes rezultāti liecina, ka tur atradušies 40 kilogramu un 458 grami psihotropo vielu ar ķīmisko formulu JWH-018.

Lielbritānijā, sākot ar ceturtdienu, Anglijā, Skotijā un Velsā atļauta marihuānas iegāde un lietošana medicīniskiem mērķiem.

Marihuānu iespējams iegādāties ar receptēm, un ārsti šādas receptes var izrakstīt vienīgi stingri noteiktos gadījumos, kad citas zāles nav efektīvas.

Tiks piedāvāti bezmaksas kursi, lai paskaidrotu ārstiem, kādos gadījumos pieļaujama medicīniskās marihuānas izrakstīšana. Karaliskā mediķu kolēģija neiesaka izrakstīt uz marihuānas bāzes tapušos preparātus kā pretsāpju līdzekli.

Divās citās valstīs - Kanādā un Urugvajā - jau atļauta marihuānas lietošana kā medicīniskiem, tā rekreācijas mērķiem.

Medicīniskā marihuāna ir legāla teju 30 ASV štatos, bet desmit štatos atļauta marihuānas lietošana rekreācijas mērķiem.

Atbilstoši ANO datiem Lielbritānija ir pasaulē lielākā marihuānas ražotāja medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem.

Čehijas Republikā uzsākta medicīniskās marihuānas tirdzniecība, kas būs pieejama pacientiem, kas sirgst ar Parkionsona slimību, vēzi, izkaisīto sklerozi vai psoriāzi.

Likums, kas aptiekās atļauj medicīniskās marihuānas tirdzniecību, spēkā stājās aizvadītajā nedēļā. Marihuāna gan netiks iekļauta valsts kompensējamo medikamentu sarakstā un to drīkstēs iegādāties tikai uzrādot ārsta izrakstītu recepti.

Paredzēts, ka medicīnisko marihuānu sākotnēji Čehija importēs no Nīderlandes un Izraēlas. Gada laikā paredzēts izveidot licencēšanas sistēmu, kuras ietvaros varēs darboties vietējie audzētāji, kurus pārraudzīs Valsts Narkotiku kontroles institūts.

Jau patlaban Čehijā spēkā ir viena no Eiropas Savienības (ES) maigākajām likumdošanām attiecībā pret marihuānu. Personas, kuras glabā līdz 15 gramiem marihuānas, vai arī audzē ne vairāk kā piecus kaņepes stādus, riskē tikai ar nelielu naudas sodu. Čehijas likumi pievilina daudzus kaimiņvalstu, galvenokārt Polijas, marihuānas cienītājus, kuru tēvzemē uz šo aizraušanos skatās stingrāk.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki šogad Latvijas teritorijā atklājuši četras marihuānas audzētavas, informē Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļā.

Kratīšanu laikā kopumā atsavināti aptuveni 7,5 kilogrami marihuānas. Vienā no kratīšanām atrastas un izņemtas arī halucinogēnās sēnes lielos apjomos. Aktīvu darbu narkotiku apkarošanas jomā veikušas arī citas Valsts policijas struktūrvienības.

Kopumā šogad ONAP Narkotisko un psihotropo vielu izplatības apkarošanas nodaļas darbinieki 15 veiktajās kratīšanās izņēmuši 6,5 kilogramus jeb 92 stādus nežāvētas marihuānas, kā arī kilogramu izžāvētas marihuānas. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros par marihuānas audzēšanu, glabāšanu realizēšanas nolūkos vai realizēšanu aizturētas 11 personas. Piecām personām tiesa piemērojusi apcietinājumu.

Austrālijas marihuānas kompāniju akcijas uzvedas kā sapīpējušās; joki gan mazi, un šī industrija ir daudzsološa

Strauju uzrāvienu un vērienīgas fluktuācijas šomēnes ir piedzīvojušas ar medicīniskās marihuānas audzēšanu, apstrādi un tehnoloģijām saistīto kompāniju akcijas, kas kotētas Sidnejas biržā.

Lielās svārstības, kas medicīniskās marihuānas kompānijām kopš gada sākuma īstenojušās 136% vidējās akciju cenas pieaugumā, notikušas pēc valdības vaļīgāk palaistajiem grožiem medicīniskās marihuānas importa regulējumiem. Tas attiecīgajām kompānijām ir sešas reizes labāks sniegums nekā šīs industrijas kolēģiem ASV un Kanādā, kur Bloomberg Intelligence ir saskaitījusi 51 biržā kotētu medicīniskās marihuānas kompāniju.

Izraēlas parlaments otrdien vienbalsīgi apstiprinājis likumprojektu, kas ļaus eksportēt medicīnisko marihuānu.

Izraēla kļūs par trešo valsti pēc Nīderlandes un Kanādas, kas piedāvās savu medicīnisko marihuānu globālā tirgū.

Vairākus gadus likumprojekta pieņemšana aizkavējās drošības apsvērumu dēļ, amatpersonām bažījoties, ka marihuāna varētu nonākt melnajā tirgū. Tādēļ policijai tagad dotas tiesības uzraudzīt licenzēšanas procesu un novērot audzētājus un investorus.

Aplēsts, ka medicīniskās marihuānas eksports ienesīs valsts kasē aptuveni miljardu šekeļu (234 miljonus eiro) gadā.

Izraēlā medicīnisko marihuānu pašreiz ražo astoņi uzņēmumi, un daudzi citi pieteikušies atļaujai sākt šo biznesu.

Urugvaja, kas Latīņamerikā jau pazīstama ar tās progresīvajām reformām sociālajos jautājumos, nu grasās pieņemt vienu no tās visu laiku radikālākajiem likumiem un legalizēt marihuānu, pašai valstij kļūstot par galveno un vienīgo narkotiku ražotāju un tirgotāju.

Urugvajas koalīcija iecerējusi pieņemt likumu, kas faktiski paredz, ka Urugvaja kļūs ar pirmo valsti pasaulē, kas ir monopoliste marihuānas biznesā un pārdod apreibinošo vielu saviem pilsoņiem. Šādu soli nepieciešams spert, lai cīnītos pret pieaugušo ar narkotikām saistīto noziegumu skaitu, samazinātu marihuānas lietotājiem radītos veselības riskus un «cīnītos ar ASV neefektīvo narkotiku apkarošanas politiku», raksta rawstory.com.

«Karš ar narkotikām ir izgāzies. Patlaban ir vairāk tās lietotāju un arī vairāk vardarbības,» uzskata parlamenta komisijas prezidents Sebastians Sabini (Sebastian Sabini). Viņš norāda, ka Urugvaja ir «atvērusi jaunu ceļu», pa kuru iet «karā ar narkotikām».

ASV Sandjego universitātes students saņēmis valdības kompensāciju 4,1 miljona dolāru apmērā par to, ka vairāk nekā četras dienas bija «aizmirsts» izmeklēšanas izolatora kamerā.

Daniels Čongs tika aizturēts 2012. gadā, kad likumsargi veica kratīšanu saistībā ar narkotiku izplatīšanu. Lai gan viņam tika pavēstīts, ka viņš nav aizdomās turamais un tiks palaists brīvībā, neviens četru dienu laikā neieradās viņa kamerā.

Neapskaužamajā situācijā nonācis, 25 gadus vecais roku dzelžos saslēgtais D. Čongs dzēris savu urīnu un viņam radušās halucinācijas. Brīvību atgūt viņam izdevies tikai pēc četrām dienām, kad viņa kliegšanu sadzirdējuši sargi. Pēc tam viņš nokļuvis slimnīcā, kur pavadījis piecas dienas atkopjoties pēc organisma atūdeņošanās un ar nieru problēmām un posttraumatisko stresa sindromu.