Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja - Ingrīda Circene (JL)

Komisijas 323 sēdēs izskatīti 49 likumprojekti

Nozīmīgākie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Tiesībsarga likums (Saeimā pieņemts 2006.gada 6.aprīlī; stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī)

Lai paplašinātu Valsts cilvēktiesību biroja darbības jomas un sekmētu labas pārvaldības principu ievērošanu, Valsts prezidente piedāvāja jaunu - Tiesībsarga biroja likumprojektu (21.07.2004.). Tiesībsarga institūcija veiks starpnieka funkciju starp valsti un tās iedzīvotājiem. Tiesībsargam būs tiesības ne tikai izskatīt iedzīvotāju sūdzības, veikt pārbaudes, pieprasīt informāciju, dokumentus, ierasties iestādē u.c., bet arī ierosināt pārbaudes lietas pēc personīgās iniciatīvas, vērsties tiesā personu aizstāvībai.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Komentēšanai ES fondu mājas lapā www.esfondi.lv publicēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātais priekšlikums ES fondu urbānās jeb pilsētvides attīstības prioritātes līdzekļu - 263 miljonu eiro - sadalījumam starp 17 Latvijas pilsētām, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB/LNNK) uzsver, ka panāktais kompromiss sarunās ar Eiropas Komisiju par atbalstu 17 pilsētām urbānās prioritātes ietvaros ir laba iespēja izmantot ES finanšu līdzekļus turpmākai valsts teritorijas līdzsvarotai attīstībai, tomēr finansējuma efektīvai apgūšanai jāņem vērā virkne nosacījumu: projektiem jābūt ar plašāku ietekmi reģionā, jāatbalsta projekti ar multidimensionālu pieeju, kas nozīmē, ka "urbānās" prioritātes pamatā nevar būt pilsētu infrastruktūras finansēšana.

"Finansējot infrastruktūras projektus ir iespējams ātrāk un vienkāršāk apgūt ES fondu līdzekļus, tomēr nedrīkst aizmirst, ka infrastruktūras projekti tiek finansēti jau citu ES fondu darbības programmu ietvaros gan no struktūrfondiem, gan Kohēzijas fonda. Urbānās prioritātes ietvaros ir jāfinansē arī citi, iespējami efektīvāki, reģionālo attīstību veicinoši pasākumi," uzsver N.Broks.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Otrdien uzrunājot Latvijas Republikas 9.Saeimu tās pirmajā sēdē Valsts prezidente Vairas Vīķes-Freiberga aicināja deputātus veicināt Latvijas eksportu, garantēt Latvijas ekonomisko drošību, kā arī pievērst lielāku uzmaību darbaspēka aizplūšanai no Latvijas.

Piedāvājam iepazīties ar visu runas tekstu.

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa

Latvijas Republikas 9.Saeimas pirmajā sēdē

Saeimas namā, 2006.gada 7.novembrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,

Godātais Saeimas prezidij,

Ļoti cienījamās deputātes un augsti godātie deputāti,

Dāmas un kungi!

Šodien man ir gods sveikt Jūs pirmajā savas darbības dienā 9.Saeimā. Pēc neilga brīža Jūs dosiet zvērestu savai valstij, tautai un valsts pamatdokumentam – Satversmei, svinīgi soloties darboties valsts labā. No sirds novēlu, lai visa Jūsu darbība nākamo četru gadu laikā būtu vērsta uz šī zvēresta pildīšanu un lai 9. Saeimas darbs ieietu vēsturē kā labākais, kas līdz šim vēl piedzīvots un arī kā tāds, kam izdosies būtiski palielināt Saeimas kā institūcijas prestižu tautas acīs.

Pirmdien valdība izskatīja ministriju iesniegtos priekšlikumus jaunajām politikas iniciatīvām un citiem pasākumiem, kas pozitīvi ietekmē fiskālās telpas apjomu 2015. gadā. Izvērtējot un atbalstot ministriju iesniegtos priekšlikumus izdevumu daļā, fiskālā telpa 2015. gadā tika palielināta par vairāk nekā 36 miljoniem eiro.

Atzinīgi vērtēju ministrijas, kas atbildīgi attiecas pret valdības uzdevumu izvērtēt iespēju nākamgad īstenot jaunās politikas iniciatīvas, nepārsniedzot 2014. gadam paredzēto finansējuma apjomu. Izpratne par valsts budžeta veidošanas nosacījumiem veicinās pēc iespējas kvalitatīvāku un operatīvāku budžeta pieņemšanas procesu, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Priekšlikumus izdevumu samazināšanai iesniedza Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu ministrija (FM), Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Vides aizsadzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

FM iesniegtie priekšlikumi 12,9 miljonu eiro apmērā nākamgad būtiski palielina fiskālo telpu un dod iespēju citām ministrijām īstenot savus pasākumus.

Latvijā vismaz tuvākajos gados būs stabila nodokļu politika, uzsver Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc nodokļu reformas pieņemšanas Saeimā premjers sacīja žurnālistiem, ka vairākas lietas ir atrunātas likumos jau uz trīs gadiem. Iniciatīvās iestrādāts, ka minimālais termiņš, nemainot «lielus nodokļus», ir trīs gadi.

«Tā ir stabilitāte, kas vajadzīga visiem iesaistītajiem, un mūsu uzdevums ir to nodrošināt,» akcentēja valdības vadītājs, paužot pārliecību, ka arī Saeimas vēlēšanu tuvums to neietekmēšot.

Finanšu ministre uzsvēra, ka viens no reformas uzdevumiem bija nodrošināt stabilu nodokļu politiku, lai sabiedrība kopumā un uzņēmēji varētu ar to rēķināties. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka vismaz dažus gadus varam rēķināties ar stabilu nodokļu politiku.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

- "Diplomātu izdienas pensiju likums". (Reģ.nr.1139)

(Dok.nr.6586) Balsojums: 63 par, 7 pret, 4 atturas.

- "Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā". (Reģ.nr.1781)

(Dok.nr.6587) Balsojums: 85 par, 0 pret, 1 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". (Reģ.nr.1809)

(Dok.nr.6604) Balsojums: 66 par, 18 pret, 4 atturas.

- "Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi". (Reģ.nr.1829)

(Dok.nr.6606) Balsojums: 90 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi Augu aizsardzības likumā". (Reģ.nr.1849)

(Dok.nr.6613) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments"". (Reģ.nr.1824)

(Dok.nr.6616) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

Valdība šodien, ārkārtas sēdē skatot Saeimas frakciju iesniegtos priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstīja priekšlikumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) šodien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka līdzekļi izdevumiem prasīti no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un Finanšu ministrijai būs jāveic aprēķini par izdevumiem.

Konkrētus atbalstītos priekšlikumus ministrs neminēja, taču pastāstīja, ka ir atbalstīts arī viens vai divi opozīcijas iesniegtie priekšlikumi, kas saistīti ar līdzekļu piešķiršanu.

Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka valdība savu lēmumu ir pieņēmusi un tic, ka Saeima 17.decembrī pieņems budžetu.

LETA jau ziņoja, ka nākamā gada valsts budžeta projektam un saistītajiem likumprojektiem iesniegts ap 460 priekšlikumiem. Ar budžetu saistītajiem likumprojektiem iesniegts ap 134 ierosinājumiem, vidēja termiņa budžeta ietvaram - 161 priekšlikums, bet pašam budžeta projektam - 165 ierosinājumi.

Kopš sanākšanas brīža šā gada 17. oktobrī 11. Saeima pieņēmusi 53 likumus, tostarp piecus jaunus likumus un grozījumus 48 likumos.

Šā gada rudens sesijā Saeima sanāca uz 18 sēdēm, tai skaitā uz septiņām ārkārtas sēdēm un vienu svinīgo sēdi 18. novembrī, informē Saeimas Preses dienests.

Šajā laikā izskatīšanai komisijās nodoti 109 likumprojekti, no kuriem 102 iesniedzis Ministru kabinets, sešus – Saeimas deputāti, bet vienu likumprojektu Saeimas komisija. 11. Saeima arī nolēma turpināt strādāt pie 55 likumprojektiem, kuru izskatīšanu nepaguva pabeigt 10. Saeima.

Saeimas sēdēs šā gada rudens sesijā visvairāk – 16 reizes – debatēs uzstājies Andrejs Elksniņš no Saskaņas Centra (SC). Pa 13 reizēm katrs debatējuši Sergejs Dolgopolovs (SC) un Iveta Grigule (ZZS). Deputāts Boriss Cilevičs (SC) no Saeimas tribīnes runājis vienpadsmit reizes, deputāts Igors Pimenovs (SC) – desmit reizes, bet deputāts Ivars Zariņš (SC) – deviņas reizes. Savukārt astoņas reizes katrs debatēs runājuši deputāti Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Ilma Čepāne (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) un Kārlis Seržants (ZZS).

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Šā gada laikā tiks vērtētas iespējas palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degviela - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam. Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Latvija Statoil pārstāvis Artūrs Eglītis Db.lv norādīja, ka, palielinot obligāto biodegvielas piejaukumu, degvielas cena varētu palielināties par vienu santīmu litrā, taču tikai tādā gadījumā, ja saglabāsies esošā cenu atšķirība starp fosilo un tīru biodegvielu.

Nepieciešamību palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai Ekonomikas ministrija (EM) pamato ar līdzšinējās biodegvielu ražošanas nozares attīstības Latvijā un valsts atbalsta instrumentu analīzē secināto, ka biodegvielu ražošanas nozares turpmāko izaugsmi vislabāk stimulēs biodegvielu patēriņa pieaugums, savā ziņojumā norāda ministrija.

Ieviešot obligāto biodegvielas piejaukumu benzīnam 2009. gada rudenī un dīzeļdegvielai 2010. gada pavasarī, degvielas cenas nemainījās, jo tolaik spēkā bija akcīzes nodokļa atlaide Latvijā veiktam biopiejaukumam, kas kompensēja dārgākās biodegvielas cenu, skaidro A. Eglītis. Viņš norāda, ka degvielas cenas palielinājās par vienu santīmu 2011. gada janvārī, kad šo nodokļa atlaidi atcēla. Viens santīms litrā – tā ir atšķirība starp fosilo degvielu un tādu, kurai ir 5% piejaukums, jo tīra biodegviela ir līdz pat 30% dārgākā nekā fosilā, skaidro Latvija Statoil pārstāvis.

Nākamā gada valsts budžeta projektā tomēr vairs netiek plānots piešķirt līdzekļus grupas Līvi albumam un pasākumam Bildes.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija precizējusi vairākus priekšlikumus nākamā gada budžetam, un saskaņā ar šiem precizējumiem atbalsts minētajiem pasākumiem vairs nav paredzēts.

Priekšlikumus piešķirt 30 000 eiro kā līdzfinansējumu grupas Līvi jubilejas albuma sagatavošanai un izdošanai, bet 20 000 eiro piešķiršanu pasākumam Bildes bija iesniegusi nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), tomēr vēlāk nolēma šos priekšlikumus atsaukt. Ņemot vērā, ka atbalstītos priekšlikumus atsaukt nevar, komisija šodien tos arī pārbalsoja. Tātad rīt Saeimas sēdē par šīm iecerēm deputātiem nebūs jālemj.

Valsts policija pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un partneri pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.

Valsts policija norāda, ka atbilstoši nosacījumiem līgums tiks uzskatīts par izbeigtu 21. darba dienā pēc paziņojuma nosūtīšanas Vitronic, izņemot, ja komersants 20. dienā pēc paziņojuma saņemšanas būs novērsis līguma izpildītāja vainu un pakalpojuma neatbilstību vai iesniedzis motivētu situācijas skaidrojumu un atbilstošus priekšlikumus situācijas risinājumam.

Šādā gadījumā policija desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par komersanta situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu, un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar šā gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš (nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi) līgumsaistību izpildīšanai.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2013.gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumus.

Vairāk nekā 300 priekšlikumu saņemts nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2013.-2015.gadam likumprojektam. Savukārt 27 likumprojektiem, kas saistīti ar 2013.gada valsts budžetu, kopumā iesniegts vairāk nekā 100 priekšlikumu, informē Saeimas Preses dienestā. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas Saeimas frakcijas, arī komisijas, individuāli deputāti un vairākas ministrijas.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli 2013.gada valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam. Komisija priekšlikumus izvērtēs pēc valdības atzinuma saņemšanas.

Izskatot visus šā gada valsts budžeta grozījumu likumprojekta otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bez valdības akceptētajiem pasākumiem atbalstījusi papildu tēriņus viena miljonu latu apmērā.

Līdz ar to komisija noslēgusi darbu pie 2012. gada valsts budžeta grozījumiem, un jau rīt tie galīgajā lasījumā tiks skatīti Saeimas sēdē.

Bez valdības atbalstītajiem priekšlikumiem papildu līdzekļu piešķiršanai deputāti atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas Ministru kabinetā atbalstu neguva, piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu labiekārtošanai un citus. Kopumā otrajā lasījumā komisijas deputāti atbalstīja papildu tēriņus nedaudz vairāk kā viena miljona latu apmērā, lēsa Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs. DB jau rakstīja, ka sākotnēji prioritārajiem pasākumiem šā gada budžeta grozījumos valdība kopumā piešķīrusi 70 miljonus latu, bet, izvērtējot budžeta grozījumu otrajam lasījumam Saeimā iesniegtos priekšlikumus, papildus piešķirti vēl 18,9 milj. Ls.

Saeima ir pilntiesīga un var vēlēt prezidentu līdz Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nav pasludinājusi referenduma rezultātus par Saeimas atlaišanu.

«Laikā no atlaišanas ierosināšanas līdz tautas nobalsošanai Saeima ir pilntiesīga. Saeima turpina Valsts prezidenta vēlēšanas procedūru,» žurnālistiem svētdien norādīja prezidenta padomniece Inese Lībiņa - Egner.

«Satversme viennozīmīgi gan no sava burta, gan no gara paredz, ka laikā no prezidenta rīkojuma līdz tautas nobalsošanai Saeima ir pilntiesīga visā savā darbības apjomā. Saeima turpina visu savu kompetences jautājumu risināšanu, tajā skaitā, ja šajā laika posmā Saeimas kompetencē ir lemt par jauna Valsts prezidenta ievēlēšanu, tad šāda kompetence Saeimai arī ir,» skaidroja padomniece.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Nepilnu mēnesi pēc pēdējo Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanas Saeimas deputāti jau atkal atrod, ko šajā likumā pielabot, steidzamības kārtā dzenot cauri nākošos šī likuma grozījumus.

Daudziem vēl svaigā atmiņā, kā 11. Saeima nedēļu pirms paredzētajām vēlēšanām sasparojās un pieņēma divus gadus muļļātos grozījumus Maksātnespējas likumā. Pieņemtie grozījumi bija tādi, kas deputātiem šķita pareizi priekšvēlēšanu laikā un cita starpā paredzēja gan nolikto atslēgu principa ieviešanu, gan amatpersonu statusa piemērošanu maksātnespējas administratoriem. Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan ļoti kritizējot Saeimas vairākuma atbalstītos grozījumus un sakot, ka šādi var pat sagraut veselas paaudzes nākotni, strīdīgo likumu tomēr izsludināja. Bet ko mēs redzam tagad? Piecu Saeimas deputātu grupa atkal ir klāt ar jauniem šī likuma grozījumiem, tiesa, ne attiecībā uz noliktajām atslēgām, bet gan par maksātnespējas administratoriem, par kuriem diskusijas daudzu mēnešu garumā bija ne mazāk karstas un intensīvas kā par hipotekāro kredītņēmēju problēmām.

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

2007.gada jūnija mēnesī Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 354 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas būvvaldē jūnijā ir saņemtas 263 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas būvinspekcija jūnijā izsniegusi 168 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 71 objektu.

Jūnijā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 354 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits jūnijā ir bijis Zemgales priekšpilsētā - 87, Vidzemes priekšpilsētā - 80 projekti, Latgales priekšpilsētā – 59, Ziemeļu rajonā - 54, Kurzemes rajonā – 50, Centra rajonā saskaņoti 24 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti jūnija mēnesī: daudzstāvu daudzdzīvokļu sociālā dzīvojamā ēka Gobas ielā 30, MAXIMA X veikals Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Stopiņu ielā 14/16, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Murjāņu ielā 61a, atpūtas komplekss Ziepniekkalna ielā, sporta komplekss un administratīvā ēka Dambja ielā 8, Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā rekonstrukcija, administratīvā un divu daudzstāvu daudzdzīvokļu māju kompleksa jaunbūve Rusova ielā 1, u.c. projekti.