«Uzņēmēju reakcija — augstāka riska grupā ierindojot tos uzņēmumus, kuriem ir jāpārreģistrējas Komercreģistrā, bet tie to joprojām nav izdarījuši, nav pārsteidzoša,» secina LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš uzsver, ka Komercreģistrā pārreģistrēts uzņēmums ir daudz drošāks partneris, kur kreditoriem ir garantēta lielāka aizsardzība. To, ka uzņēmumi arvien vairāk piesakās uz pārreģistrāciju, liecina arī saņemto pieteikumu skaits. Tā šā gada novembrī Uzņēmumu reģistrā saņemto iesniegumu skaits ir lielāks nekā augustā, no kuriem lielais vairums ir pieteikumi pārreģistrācijai Komercreģistrā. «Labāk, lai piesaka pārreģistrāciju novembrī nekā decembra nogalē,» skaidro Uzņēmumu reģistra vadītājs. Viņš joprojām bažījas par to, ka daļa uzņēmumu savus pieteikumus pārreģistrācijai Komercreģistrā sniegs tikai decembra nogalē. J. Endziņš atzina, ka jau agrāk ir prognozējis pakāpenisku pārreģistrācijai pieteikto uzņēmumu skaita pieaugumu un Uzņēmumu reģistrs šim pieplūdumam ir sagatavojies — pieņemti darbinieki. Minēto iemeslu dēļ arī šobrīd iesniegtie pieteikumi tiekot izskatīti 7 darba dienu laikā. Valsts nodeva pārreģistrācijai Komercreģistrā ir 15 Ls, par publikāciju Latvijas Vēstnesī vēl 8 Ls liela valsts nodeva, taču, ja vēlas pārreģistrēties ātrāk — 4 darbdienu laikā, jāmaksā lielāka valsts nodeva — 30 Ls, ja divu darbdienu laikā — 45 Ls, skaidroja J. Endziņš. Viņš pieļauj, ka daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Lai arī līdz Komerclikuma reformas pabeigšanai atlikuši vairs tikai 1.5 mēneši, tomēr daļa uzņēmumu vēl nav iesnieguši pieteikumus pārreģistrācijai. Pēc J. Endziņa domām, kopumā nepārreģistrēsies apmēram 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 75 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s, kuri arī tiks likvidēti. Turklāt neesot arī nekādu simptomu tam, ka trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš varētu vēl tikt pagarināts.

Dienu pirms noteiktā termiņa beigām, kad valsts un pašvaldības uzņēmumiem jāiesniedz pieteikums par pārreģistrāciju komercreģistrā joprojām lielais vairums šo uzņēmumu to nav izdarījuši. Daļa valsts un pašvaldības uzņēmumu līdz 31. oktobrim neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu Komercreģistrā un tie tiks likvidēti. To atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka pēdējās dienās ir vērojams valsts un pašvaldību uzņēmumu pieteikumu pieaugums pārreģistrācijai Komercreģistrā. Jāatgādina, ka valdība pagājušajā valdības sēdē izlēma daudzu valsts uzņēmumu turpmākos likteņus, daļu piesakot pārreģistrācijai, daļu likvidējot. Tā vakar un aizvakar LR Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis vairāk nekā 100 pieteikumus par valsts un pašvaldību uznēmumu pārreģistrāciju Komercreģistrā. LR Uzņēmumu reģistra apkopotā informācijas liecina, ka reforma attiecināma uz vismaz apmēram 900 uzņēmumiem, bet nebija pārreģistrēti apmēram 600. J. Endziņš atzīst, ka daļa no šiem uzņēmumiem, kuri vēl nav iesnieguši dokumentus pārreģistrācijai, to izdarīs šodien paši iesniedzot tos Uzņēmumu reģistrā vai nosūtot pa pastu, savukārt daļa nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen reāli nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Tomēr konkrētu skaitli cik tad īsti valsts un pašvaldību uzņēmumu neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu un tiks likvidēti, J. Endziņš varēšot nosaukt tikai novembrī. Uzņēmumu reģistra vadītājs arī atzīst, ka nekāda termiņu pārbīde valsts un pašvaldību uznēmumu pieteikšanai pārreģistrācijai Komercreģistrā nav sagaidāma, jo savulaik jau tā tika pārcelta no 2003. gada 31. decembra uz 2004. gada 31. oktobri.

Komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuri savus pieteikumus bija iesnieguši pērnā gada nogalē, bet to dokumenti neatbilda izvirzītajām prasībām un Uzņēmumu reģistrs deva laiku atklāto nepilnību novēršanai. Februārī komercreģistrā pārreģistrēti 575, bet martā — 264 agrāk reģistrēti uzņēmumi, tādējādi komercreģistrā kopumā pārreģistrēti 37 190 uzņēmumi. To rāda SIA Lursoft apkopotie dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. «Šobrīd komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuru pieteikumos pārreģistrācijai bija atklātas kādas nepilnības, kuru novēršanai tika dots laiks – visbiežāk divi mēneši,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka precīzi, cik ir tādu uzņēmumu, kuriem ir dots noteikts laiks visu pārreģistrācijai nepieciešamo dokumentu savešanai kārtībā atbilstoši izvirzītajām prasībām, nosaukt nevar. «Šobrīd tādu uzņēmumu skaits ir mērāms dažos desmitos,» norāda J. Endziņš. Viņš arī uzsver, ka dažiem uzņēmumiem ir dots ilgāks termiņš par diviem mēnešiem. Šie uzņēmumi turpina darboties pēc vecajiem likumiem, bet to lietās ir izdarīts ieraksts par pārreģistrācijas atlikšanu komercreģistrā. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs uzskata, ka no šādām problēmām varēja izvairīties, ja konkrētie uzņēmumi būtu snieguši dokumentus uz pārreģistrāciju nevis pērnā gada pēdējās dienās, bet gan vismaz pāris mēnešu iepriekš. «Tad visas nebūšanas būtu novērstas jau pērn vai sliktākajā gadījumā, sā gada pašā sākumā un tās nebūtu ievilkušās līdz 2005. gada pavasarim,» uzsver J. Endziņš. Viņš arī atgādina, ka vislielākais pieteikumu skaits pārreģistrācijai komercreģistrā ticis saņemts tieši decembra pēdējās dienās, kaut arī pārreģistrāciju varēja veikt kopš 2002. gada 1. janvāra — tātad trīs gadus. Pārreģistrācijas atlikšana uz pēdējo brīdi radīja ne tikai papildu galvassāpes Uzņēmumu reģistram, bet arī pašiem gumijas stiepējiem, uzskata J. Endziņš.

1. augustā stājās spēkā grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, kuri paredz pagarināt valsts zinātnisko institūciju – bezpeļņas organizāciju – pārreģistrācijas termiņu,norādīts, Uzņēmumu reģistra informācijā. «Termiņa pagarināšana saistīta ar Saeimā pieņemto Zinātniskās darbības likumu, kas nosaka, ka gada laikā no likuma spēkā stāšanās dienas valsts bezpeļņas zinātniskie uzņēmumi reorganizējami atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteikumiem,» norāda Uzņēmumu reģistrs (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Pašvaldības zinātniskajām, valsts un pašvaldības kultūras un izglītības institūcijām, kuras darbojas kā bezpeļņas organizācijas, ir pienākums iesniegt pieteikumu pārreģistrācijai komercreģistrā, biedrību vai nodibinājumu reģistrā, pārveidoties par valsts vai pašvaldības iestādi vai pieteikties likvidācijai. Valsts zinātniskajām institūcijām termiņš pagarināts līdz 2006. gada 18. maijam, bet valsts un pašvaldības kultūras un izglītības iestādēm, pašvaldības zinātniskajām institūcijām ar bezpeļņas organizācijas statusu šis termiņš paliek nemainīgs – tām pieteikumi pārreģistrācijai jāiesniedz līdz šā gada 1. septembrim. norādīts, Uzņēmumu reģistra informācijā.

Nesen FM publicēja ziņu (1), ka plānots ieviest valdes solidāru atbildību par uzņēmuma nesamaksātajiem nodokļiem, kas izveidojušies pēc nākamā gada 1. janvāra. Drīz pēc tam publiskots arī pats likumprojekts un tā anotācija (2). Galvenā doma nav peļama – valsts vērsīsies pret negodīgajiem valdēs, kas pamet dēļ nodokļu parādiem grimstošu kuģi un izveido jaunu, ar pēc iespējas līdzīgu nosaukumu, ar no kuģa pārņemtiem aktīviem un bez satīrīšanas aiz sevis.

Piemērs

Likumprojektā paredzēts, ka jāpiepildās visiem trijiem kritērijiem, lai nodokļus varētu piedzīt no valdes. (3) Tomēr, tas var izrādīties nemaz ne tik sarežģīti. Piemēram, VID audita laikā ar informācijas pieprasīšanu ārvalstu nodokļu administrācijām uzņēmumam iespējams ilgstoši neatmaksāt PVN. Alternatīvs variants – biznesa projekts izrādījies neveiksmīgs. Tādēļ uzņēmumam izveidojas nodokļu parāds, kas pārsniedz EUR 16 000. Bankas un citi kreditori tajā pašā laikā novēršas. Arī VID nepiekrīt kavētos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt, jo kritēriji ir subjektīvi – VID var sadalīt vai atlikt, bet tam parasti nepieciešams kāds nodrošinājums.

Vairākām partijām (Latviešu partija, Sieviešu partija, Sporta partija) darbība izbeigta ar tiesas spriedumu. 11 politiskajām organizācijām (partijām), kuras neiesniedza dokumentus pārreģistrācijai un kuras uzskatāmas par darbību izbeigušām, ir pieteikušies kreditori, Db.lv informē Līga Brice Uzņēmumu reģistra Preses sekretāre.

Trīs politiskās organizācijas, kuras bija pieteiktas pārreģistrācijai, pēc pārreģistrācijas atlikšanas trūkumus dokumentos nenovērsa, tāpēc pēc trūkumu novēršanas termiņa izbeigšanās uzskatāmas par darbību izbeigušām. Tās ir Māras zeme, Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija un Politiskā patriotiskā apvienība Dzimtene.

Tādējādi saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības 21. pantu Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir pieņēmis lēmumu atteikt ierakstīt politiskās organizācijas (partijas) politisko partiju reģistrā.

Pašlaik politisko partiju reģistrā Uzņēmumu reģistrs reģistrējis 43 partijas un to apvienības (kopā). Atgādinām, ka 2007. gada 1. janvārī stājās spēkā Politisko partiju likums un Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums. Uzņēmumu reģistrs sāka Politisko partiju reformu, kas paredzēja pārreģistrēties esošām politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru.

Šodien, 3. janvārī, ir pēdējā diena, kad vēl ir iespējams iesniegt dokumentus pārreģistrācijai Komercreģistrā, personīgi vēršoties Uzņēmumu reģistra nodaļās vai nosūtot dokumentus pa pastu.Jāatgādina, ka Komercreģistrā jāpārreģistrējas visām līdz 2002. gadam Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 Ls vai gada apgrozījums pārsniedz 20 000 Ls un savas saimnieciskās darbības veikšanai uzņēmums nodarbina vairāk nekā 5 darbiniekus. Līdz šā gada 27. decembrim Komercreģistrā vēl joprojām nebija pārreģistrējušies aptuveni 28 500 uzņēmumu, kuriem šī pārreģistrācija ir obligāti jāveic. «Daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā,» atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Pēc LR Uzņēmumu reģistra aplēsēm, pārreģistrācijai Komercreģistrā nepieteiks ap 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 70 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s). Viņš norādīja, ka precīzi dati par to, cik uzņēmumu nebūs iesnieguši pieteikumus, būs zināmi 5. janvārī, jo likums nosaka, ka pieteikumus var iesniegt arī pa pastu. Tie uzņēmumi, kuri neiesniegs pieteikumu uz pārreģistrāciju līdz 2005. gada 3. janvārim, tiks likvidēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, jo trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš ir bijis pietiekami garš. 30. decembrī pēc SIA Lursoft statistikas datiem Komercreģistrā bija pārreģistrējušies 34 645 uzņēmumi, kā arī reģistrēti 21 760 jauni komersanti. Tādējādi kopumā komercreģistrā ir iegrāmatoti 56 405 uzņēmumi.

Picēriju tīkla «Čili Pica» īpašniekam SIA «Čilija pizza» atcelts iepriekš piemērotais aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Čilija pizza» nodrošinājumu piemēroja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, un tas tika reģistrēts šī gada 12.jūnijā. Tas atcelts 6.jūlijā.

Uzņēmumam gan joprojām ir spēkā nodrošinājums, arī aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kas reģistrēts 2017.gada 10.jūlijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Čilija pizza» uz šī gada 26.jūniju bija nodokļu parāds 626 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmumam nav nevienas aktuālas komercķīlas.

SIA «Čilija pizza» dibināta 2001.gadā, tās pamatkapitāls ir 753 660 eiro un vienīgais īpašnieks ir Lietuvā reģistrētā kompānija «UAB Čili Holdings».

Šā gada janvārī reģistrēts par 40% vairāk komersantu nekā pagājušā gada janvārī. Reģistrēto subjektu vidū tradicionāli visvairāk ir SIA un individuālie komersanti, liecina liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem. Janvārī komercreģistrā pavisam reģistrēti 2915 komersanti, no tiem 875 ir no jauna reģistrēti, bet 2040 – pārreģistrēti no uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Salīdzinot ar 2003. un 2004. gada janvāri, būtiski ir audzis tieši pārreģistrēto komersantu skaits un īpatsvars, kas izskaidrojams ar to, ka šā gada 3. janvāris bija pēdējā diena, kad vēl varēja iesniegt pieteikumu pārreģistrācijai no uzņēmumu reģistra komercreģistrā, un daudzi uzņēmēji šo procesu bija atstājuši uz pēdējo brīdi. Tādējādi vēl šā gada janvārī UR turpināja izskatīt pieteikumus uzņēmumu pārreģistrācijai komercreģistrā, liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem. Tradicionāli gan no jauna reģistrēto komersantu, gan komercreģistrā pārreģistrēto vidū ir SIA un individuālie komersanti. Salīdzinot reģistrācijas tendences šā gada janvārī ar šo pašu laika periodu 2003. un 2004. gadā, redzams, ka būtiskākais pieaugums bijis SIA un akciju sabiedrību reģistrēšanā, liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem.

Lai arī līdz Komerclikuma reformas beigām atlikušas tikai 34 dienas, pieteikumus pārreģistrācijai komercreģistrā vēl nav iesniegusi puse jeb 33 308 uzņēmumi uz kuriem attiecas reforma. No tiem lielākā daļa jeb 27 062 atrodas Rīgā, bet 6246 – citos Latvijas reģionos. «Uzņēmumu reģistrs atlikušajā termiņā sagaida vēl aptuveni 16 000 aktīvi strādājošu uzņēmumu pieteikumus pārreģistrācijai, un reģistra kapacitāte neradīs problēmas pieņemt un izskatīt tik lielu pieteikumu daudzumu,» uzskata Uzņēmumu reģistrs (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Pavisam UR reģistrēti aptuveni 66 000 uzņēmumu, uz kuriem attiecas Komerclikuma prasības, un 29 644 jau ir pārreģistrējušies komercreģistrā. Patlaban aktīvi ir 16 595 tādi uzņēmumi, kuriem vēl jāpārreģistrējas komercreģistrā (13 118 Rīgā un 3477 reģionos). Dati liecina, ka aktīvo vēl nepārreģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) skaits pēdējo trīs mēnešu laikā (kopš 1. septembra) ir sarucis par gandrīz 10 000, bet kopējais to uzņēmumu skaits (ieskaitot neaktīvos ) uz kuriem reforma attiecas - par 11 000.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ierosinājusi SIA "Karlo motors" tiesiskās aizsardzības procesu, liecina Maksātnespējas reģistra publiskotā informācija.

Tiesiskās aizsardzības process "Karlo motors" ierosināts piektdien, 29.novembrī.

Tādējādi atbilstoši regulējumam kompānijai būs jāizstrādā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kas jāsaskaņo ar kreditoru vairākumu un jāiesniedz tiesā apstiprināšanai.

Pēc "Firmas.lv" datiem, 2019.gada 26.novembrī "Karlo motors" bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 728 915 eiro apmērā. Tāpat kompānijai bija aktuāli divi nodrošinājumi - ar VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes 2019.gada 19.septembra lēmumu piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, savukārt ar VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas 2017.gada 10.marta lēmumu piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

Pirmdien, 17.septembrī, Saeimas Prezidijs nolēma iekļaut 20.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā nodošanai izskatīšanai komisijās šādus iesniegtos likumprojektus:

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr.439/Lp9). Likumprojekts paredz paplašināt dokumentu loku, uz kuru pamata ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās uz valsts un pašvaldību vārda. Vienlaikus tiek precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (Nr.440/Lp9). Likumprojekts, reorganizējot Reliģisko lietu pārvaldi, paredz daļu tās funkciju nodot Uzņēmumu reģistram, līdz ar to Uzņēmumu reģistram nododot 4 štata vietas. Tiek arī paredzēts, ka reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Reliģisko organizāciju likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Nododot daļu Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas Uzņēmumu reģistram, tiks uzlabota un vienkāršota reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra vešana, vienlaikus atrisinot šobrīd pastāvošās problēmas.

Apskatot citus komercsabiedrību ierobežojumus SIA Lursoft valdes loceklis A. Brūvelis norāda, ka īpaši nav mainījies to uzņēmumu skaits, kuru darbību ierobežo Valsts ieņēmumu dienests (VID) sakarā ar nenokārtotām nodokļu saistībām — tas ceturksnī palielinājies par 1,2%, salīdzinot ar 2005.gada 1. ceturksni. Šī gada pirmajā ceturksnī VID ir uzlicis pārreģistrācijas aizliegumus 1157 juridiskām personām un to kapitāldaļām,- pērn līdzīgā periodā — 1143 uzņēmumiem. «Lai gan kopumā pēdējos gados VID uzlicis ierobežojumus 20 307 uzņēmumu pārreģistrācijai, no tiem vairākums savu darbību jau ir pārtraukuši un daļa atrodas likvidācijas stāvoklī. VID aizliegums uzņēmumu pārreģistrācijai šobrīd neierobežo to veidojošām fiziskām personām iespējas dibināt jaunus uzņēmumus, tādēļ tas ir mazefektīvs risinājums attiecībā pret regulāriem komercdarbības pārkāpējiem, turklāt arī «pamestie» uzņēmumi tiek likvidēti uz budžeta rēķina, skaidro A. Brūvelis. Ar tiesas lēmumu aizliegums nodarboties ar komercdarbību ir pieņemts attiecībā kopumā pret 176 personām.

Vācija samazinātu nodokļu ieņēmumu dēļ spiesta veikt lielāko aizņēmumu savā pastāvēšanas vēsturē, raksta Handelsblatt.

Līdz 2013. gadam Vācijas valsts un pašvaldības iecerējušas aizņemties 507 miljardus eiro. Šī aizņēmuma rezultātā valsts deficīts varētu sasniegt 2 triljonus eiro, kā sekas īpaši smagi varētu izjust 1980. — 2000. gadam dzimusī paaudze. Līdz šim lielāko Vācijas aizņēmumu vēl nākamnedēļ jāapstiprina Finanšu plānošanas padomei.

Pirms nedēļas Vācijas valdība jau lēma par labu līdz šim lielākā deficīta budžetam Vācijas vēsturē, paredzot 2010. gadā valsts parāda pieaugumu 86 miljardu eiro apjomā. Līdz ar to nākamgad Vācijas budžeta deficīts varētu sasniegt 4%, pārsniedzot Eiropas Savienības limitu 3% budžeta deficīta no IKP ietvaros par 1%, uzskata Vācijas Finanšu ministrs Pērs Šteinbriks. Atgriezties 3% robežās Vācijai varētu, viņaprāt, izdoties tikai ap 2013. vai 2014. gadu.

Rīt Jūrmalas deputāti gatavojas balsot par neuzticības izteikšanu tagadējam mēram Raimondam Munkevicam ( Jūrmala - mūsu mājas). Astoņi no 15 domniekiem sola balsot par Munkevica atstādināšanu no amata.

Deputāti kā nākamo mēru min bezpartejisko deputātu Ģirtu Trenci. Savukārt R.Munkevics vaino Tautas partiju apvērsuma organizēšanā Jūrmalas domē. Gandrīz visi deputāti prognozē, ka amatus saglabās gan abi Munkevica vietnieki,- Aigars Tampe un Dainis Urbanovičs, kā arī domes izpilddirektors Gatis Truksnis.

„Patiesie apvērsuma organizētāji ir Tautas partija, kas ir kā trīsgalvains pūķis. Ienāca domē viens deputāts, bet tagad viņu ir jau trīs,” tā Raimonds Munkevics. Viņš uzskata, ka TP Jūrmalā ir ekonomiskas intereses- vēlēšanās nomainīt vairākus pašvaldību uzņēmumu vadītājus, arī mājokļu jautājumi.

Ja samazinās inflācija, parasti ir novērojams bezdarba pieaugums. Taču īpaši nevajadzētu cerēt, ka valsts ilgi varēs uzturēt bezdarbniekus. Tā intervijā Latvijas radio norādījis premjers Ivars Godmanis.

Godmanis gatavojas ātri pārmācīt bezdarbniekusI. Godmanis intervija norāda, ka drīzumā tiks sākts darbs pie bezdarbnieku pārkvalificēšanas. "Mēs gatavojamies viņus ātri pārmācīt," sacīja premjers.

Db.lv jau ziņoja, ka reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada oktobra beigās bija 5.6%, salīdzinot ar šā gada septembri tas palielinājies par 0.3 procenta punktiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica iepriekš norādīja, ka pēdējā mēneša laikā bezdarba līmenis valstī ir palielinājies un NVA prognozē, ka tas pakāpeniski turpinās pieaugt. Taču NVA neuzskata, ka būtiski palielināsies bezdarba līmenis. Tāpat aģentūra neprognozējot, ka līdz gada beigām bezdarba līmenis varētu sasniegt divciparu skaitli.

Prognozējot, ka pie Saeimas nama un Rīgas pils var tikt organizēti nesankcionēti pasākumi, policija gatavojas ierobežot automašīnu un gājēju pārvietošanos Vecrīgā.

Pils laukumā pie Rīgas pils (posmā no Daugavas gātes līdz Torņu ielai).

Savukārt gājēju kustība nepieciešamības gadījumā šajā laikā tiks ierobežota vai slēgta Jēkaba ielas posmā no Mazās Pils ielas līdz Torņu ielai; Mazajā Trokšņu ielā; Trokšņu ielas posmā no Aldaru ielas līdz Jēkaba ielai; Klostera ielas posmā no Jēkaba ielas līdz ēkai Klostera ielā 19; ielas posmā no Mazās Pils ielas līdz Klostera ielai (ielā starp Sv.Jēkaba katoļu katedrāli un Sv.Marijas Magdalēnas katoļu baznīcu); Pils laukumā pie Rīgas pils (posmā, no Daugavas gātes līdz Torņu ielai).

Ierobežojumu neattieksies uz operatīvo transportu un Militārās policijas transportlīdzekļiem.

Līdz šim tikai 97 jeb 17.6 % bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību ir pārreģistrējušās, kaut arī līdz bezpeļņas organizāciju pārreģistrācijas termiņa beigām atlikuši tikai nedaudz vairāk par 3 mēnešiem.To liecina Uzņēmumu reģistra informācija. Ja bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības līdz šā gada 31. augustam neiesniegs Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par statūtu grozījumiem, tad tās atzīs par darbību izbeigušām un tiks likvidētas. Pārreģistrācijai ir pakļauti 551 jeb 25 % jeb ceturtā daļa koperatīvo sabiedrību no kopumā Latvijā reģistrētajiem 2166. Tās koopaertīvās sabiedrības, kuru nosaukumā nav ietverts vārds «bezpeļņas», var nesatraukties, jo pārreģistrācijas prasības uz tām neattiecas. «Komerclikuma reformas ietvaros šā gada 1. septembrī spēku zaudēs likums «Par bezpeļnas organizācijām», kas deva iespēju uzņēmējdarbību veicošajiem kooperatīviem veikt saimniecisko darbību bez peļņas gūšanas mērķa,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece Aleksandra Kļava.

Plastmasas iepakojuma ražotājam SIA «Gammaplasts» atcelts iepriekš piemērotais nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam nodrošinājums tika piemērots 2017.gada 17.jūlijā ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu, bet šogad 2.februārī tas atcelts.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Gammaplasts» nav citu aktuālu nodrošinājumu.

SIA «Gammaplasts» dibināts 1999.gadā, un tas ražo plastmasas iepakojumu pārtikas un nepārtikas produktiem. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 465 100 eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir uzņēmuma SIA «U-Group».

2016.gadā SIA «Gammaplasts» apgrozījums bija 5,240 miljoni eiro un kompānijas peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 319 tūkstoši eiro. Tā nodarbināja 47 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 946 tūkstošus eiro.

«Nav tāda nosacījuma, kurš liegtu uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu pārreģistrēties Komercreģistrā,» nereti kuluāru sarunās izteiktās bažas, ka uzņēmumu finansiālais stāvoklis varētu kļūt par šķērsli pārreģistrācijai Komercreģistrā noraida LR Uzņēmumu reģistra Tiesu piemērošanas nodaļas vadītājs Helmuts Jauja. Viņš norāda, ka Komerclikuma spēkā stāšānās likums neparedz nekādus izņēmumus uzņēmumiem, kuriem ir negatīvs pašu kapitāls. «Iespējams, ka minētais apgalvojums ir radies, kļūdaini interpretējot Komerclikuma normas, kas reglamentē kapitālsabiedrību rīcību gadījumos, kad sabiedrība ir cietusi zaudējumus (219.pants — uz SIA un 271.pants — uz a/s) paredz, ka ir sasaucama dalībnieku (akcionāru) sapulce, ja attiecīgās kapitālsabiedrības zaudējumi ir lielāki par pusi no sabiedrības pamatkapitāla,» uzsver H. Jauja. Viņš norāda, ka likuma mērķis šajā gadījumā nav paredzēt, ka sabiedrībai nedrīkst būt zaudējumi vai tie nedrīkst pārsniegt zināmu apmēru. Likums uzliek par pienākumu valdei ziņot par zaudējumiem dalībniekiem (akcionāriem), lai tie nepieciešamības gadījumā varētu lemt par iespējamajiem risinājumiem. Negatīvs pašu kapitals varēja būt šķērslis valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, kuri tika parregistrēti, pārveidojot par kapitālsabiedrībām, jo pamatkapitāls tika noteikts, ņemot vērā uzņēmuma mantu konkrētajā brīdi, atzina H. Jauja. Viņš gan atzīst, ka drošāk un komfortablāk varētu justies uzņēmumi, kuru pamatkapitāls ir nevis daži tūkstoši latu, bet gan vairāku simtu tūkstošu vai pat miljonu apmērā. Tāpēc, viņaprāt, ir apsveicami, ka uzņēmumi palielina savu pamatkapitālu.

Pērn konstatētas 1575 mirušas uzņēmumu amatpersonas, kas salīdzinājumā ar 2003. gadu ir par 308 mazāk.Liecina Lursoft datu bāzes informācija. Kopumā 5982 jeb 2.53 % no visām Latvijā reģistrēto uzņēmumu amatpersonām — 236 112 — ir konstatētas kā mirušas. «Lielākā riska grupa ir tie uzņēmumi, kur mirusī amatpersona ir arī vienīgais konkrētā uzņēmuma īpašnieks,» skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Tieši tāpēc viņš kā vislielāko riska grupu min zemnieku saimniecības un individuālos uzņēmumus, jo šajos uzņēmumus bieži to vienīgais īpašnieks ir arī vienīgā amatpersona. Kā liecina pārbaudes dati, šajā uzņēmumu grupā 1479 amatpersonas — vienīgie īpašnieki ir konstatēti kā miruši. Viņš norāda: z/s un daļa i/u nekad nav tikuši pakļauti pārreģistrācijai pretēji, piemēram, SIA, kuras ir bijušas spiestas pārreģistrēties pat divas reizes. Šā gada pirmajās dienās Lursoft ir atklājis 54 mirušas personas. «Uzņēmumu reģistra datu bāzē esošo amatpersonu un īpašnieku datu aktualizācija notiek to reģistrācijas brīdī līdz ar to nav iespējams jau mirušas personas reģistrēt kā amatpersonas, taču dzīvē gadās tā, ka nereti pat dažas dienas pēc reģistrācijas Viņš atzīst, ka neatrisināto juridisko jautājumu dēļ parasti no preses var konstatēt, ka uzņēmums ar mirušām amatpersonām priekšgalā sekmīgi turpina strādāt vēl vairākus gadus, lai gan dati par personas miršanas faktu gan nodokļu administrācijai, gan citām tiesību aizsardzības iestādēm ir pieejami uzreiz pēc to konstatācijas. «Uz to attiecīgo iestāžu uzmanību ir vērsis gan LR Uzņemumu reģistrs, gan SIA Lursoft,» uzsver A. Brūvelis. Vēl lielākas uzmanības vērti, pēc A. Brūveļa teiktā, ir uzņēmumi, kuru amatpersonas un īpašnieki ir miruši, bet tie saņem valsts atbalstu, piemēram, ES struktūrfondu naudu utt. Viņš atgādina: ja gada laikā kopš mirušā nāves uz tam piederošo īpašumu, arī kapitāldaļām nepiesakās mantinieki, tad manta — transportlīdzekļi, zeme un cita kāda manta — kā bezsaimnieka manta pāriet valsts īpašumā.

Čipsu "Long Chips" ražotājs SIA "Pērnes L" apsver jaunas ražotnes būvniecību ārzemēs, teikts kompānijas pagājušā gada pārskata vadības ziņojumā.

Vadības ziņojumā norādīts, ka šobrīd visas "Pērnes L" tehniskās jaudas praktiski ir noslogotas, bet pieprasījums starptautiskajos tirgos arvien palielinās, tādēļ tiek izskatīts jautājums par jaunas rūpnīcas celtniecību.

Tajā pašā laikā kompānijas vadība pauž, ka jaunas ēkas būvniecību un tālākos attīstības plānus apgrūtina valdības nostāja viesstrādnieku jautājumā, kā arī Latvijas banku kūtrā kreditēšanas politika un augstās procentu likmes.

"Pērnes L" vadība norāda, ka negatīvs aspekts ražotnes celšanai Latvijā ir arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības "pret reāli strādājošiem ražošanas un eksportējošiem uzņēmumiem". Tostarp vadības ziņojumā pausts, ka šogad turpinās uzņēmuma tiesiskais strīds dažādās tiesu instancēs ar VID par audita rezultātu apstrīdēšanu.

Līdz pārreģistrācijas pieteikumu termiņa beigām — šā gada 31. decembrim — atlikušas divas nedēļas, tomēr Komercreģistrā nepārreģistrēto un pārreģistrācijai nepieteikto SIA un a/s kopējais skaits ir ievērojams — 31 315 uzņēmumi. To rāda SIA Lursoft apkopotie dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Lieli skaitļi 1)Komercreģistrā ierakstīti kopumā 53 524, no tiem jauni 21 311 un 32 213 — pārreģistrēti; 2) Komercreģistrā nepārreģistrēti 31 315 nelikvidēto SIA un a/s — kopējais pamatkapitāls ir 776.6 milj Ls jeb 17.3 % no kopējā Latvijā reģistrēto nelikvidēto uzņēmumu pamatkapitāla; 3)Nepārreģistrēto skaitā — 8033 uzņēmumi, kuriem Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa noteikusi liegumu reģistrēt jebkādas pārmaiņas; — 2461 uzņēmums, kurš iesniedzis pieteikumu uz likvidāciju vai pāreģistrāciju, bet process nav pabeigts; — 1725 uzņēmumi, kuri atrodas maksātnespējas procesā; — 4474 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu 309.8 milj. Ls jeb 24.2 % no ārvalstu investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā; — 764 uzņēmums, kurā ir valsts un pašvaldības kapitāla daļu ar kopējo pamatkapitālu 89 milj. Ls; — 641 uzņēmumi, kuri ir devuši komercķīlas par kopējo maksimālo prasījumu summu 168 miljoniem Ls; — 2200 uzņēmumu, kuri bija iesnieguši gada pārskatus par 2003. gadu. 4) par 27 108 uzņēmumiem nav nekādu ziņu.

Alumīnija konstrukciju izgatavotājam un pārdevējam SIA «Alumax Group» 8.martā piemērots nodrošinājums, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu SIA «Alumax group» piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Šis ir vienīgais šobrīd aktuālais uzņēmumam piemērotais nodrošinājums.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz 2018.gada 7.februārī uzņēmumam bija izveidojies nodokļu parāds 61 tūkstoša eiro apmērā.

SIA «Alumax Group» reģistrēts 2006.gadā, un tas veido un uzstāda alumīnija logus, durvis, fasādes, ziemas dārzus un citas konstrukcijas. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 21 340 eiro, tā lielākais īpašnieks ar 70% kapitāldaļu ir uzņēmuma vienīgais valdes loceklis Jurijs Šiklovs, bet 30% kapitāla daļu īpašnieks ir Artis Sīpols.