#Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera rīcībā nav informācijas, ka krimināllieta pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču būtu pasūtījums.

Kalnmeiers šodien žurnālistiem teica, ka amata atstāšana ir paša Latvijas bankas prezidenta lēmums un to ģenerālprokurors nevarot komentēt. Attiecībā uz Rimšēviča apgalvojumu par lietas pasūtījuma raksturu Kalnmeiers atbildēja, ka šādā gadījumā nepieciešami vairāk argumentu nekā izskanējis Rimšēviča vakar sarīkotajā preses konferencē.

«Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Aizdomās turētā statuss vēl nav apsūdzība, kura jau apgalvo, ka noziegums ir noticis. Nesasteigsim notikumus un ļausim, lai process iet savu gaitu. Katrā ziņā manā rīcībā nav nekādas objektīvas informācijas par to, ka būtu noticis kaut kāds pasūtījums,» uzsvēra Kalnmeiers.

Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajiem varētu būt mēneša laikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma pieļāva ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajām personām varētu nebūt jāgaida vēl mēnesi,» viņš sacīja.

Viņš norādīja, ka eksperti apzinājuši trūkumus, kādi bijuši celtniecības posmā. Pašlaik jau paveikts liels darbs gan Ekonomikas ministrijā, gan dažādās darba grupās un veikta virkne labojumu, bet vēl ir konstatēta virkne normatīvo aktu, kuros trūkst detalizētu regulējumu par būvniecības procesa norisi, kas jāapzina, teica ģenerālprokurors, norādot, ka tas ir viens no iemesliem, kamdēļ šis process nav tik ātrs.

«Faktiski, ja mēs būtu aprobežojušies tikai ar ēkas sagrūšanas iemeslu noskaidrošanu, tad ekspertīze jau būtu pabeigta vasaras vidū,» atzina Kalnmeiers, paskaidrojot, ka veikts liels darbs, lai apzinātu tās personas, kuras varēja, bet nenovērsa traģēdiju.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izvēlētais kandidāts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka amatam ir lūdzis papildu laiku, lai izlemtu, vai ir gatavs ieņemt šo amatu, pirmdien preses konferencē paziņoja Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors norādīja, ka izvēlētā personu nav saistīta ar Kontroles dienestu, bet ar jurisprudenci. Tāpat viņš uzsvēra, ka papildu laika lūgšana nenozīmē atteikšanos no kandidatūras, bet gan atbildības izrādīšanu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu. «Ja ir šaubas, labāk tās izvērtēt sākumā, nevis uzņemties amatu un tad atkāpties,» pauda ģenerālprokurors.

Kalnmeiers norādīja, ka lūgumu pēc papildu laika viņš saņēma 2.maijā, taču šis laiks, visticamākais, nepārsniegs divas nedēļas.

Jau vēstīts, ka ģenerālprokurors pagājušajā nedēļā žurnālistiem paziņoja, ka viņam vēl jātiekas ar atsevišķiem amata pretendentiem, bet ne visiem četriem, kurus viņam ieteikusi Valsts kanceleja.

Kļūda, kas izraisīja Zolitūdes traģēdiju, jau pašā sākumā bija ieprogrammēta ēkas projektā, tā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Nebija jautājumi - sabruks vai nesabruks, bet tikai viens jautājums - kad tas notiks. Kļūda jau pašā sākumā bija ieprogrammēta projektā,» teica Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors norādīja, ka savākti pierādījumi, kas apliecina, ka pieļautas būtiskas atkāpes no būvnormatīviem, projektēšanas jomā. Atsevišķi ēkas mezgli bijuši pārslogoti pat par 630%, viņš uzsvēra.

Kalnmeirers rezumēja, ka nelaimi izraisīja dažādu cēloņu virkne, ar kuru nākotnē tiks iepazīstināta arī sabiedrība. Mēģinājums novērst vienu kļūdu palielināja slodzi uz jumta, tad tā pakāpeniski pieauga līdz sasniedza kritisko masu, teica ģenerālprokurors.

Satversmes tiesa (ST) ir atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnemeiera pieteikuma par Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) regulējuma neatbilstību Satversmei.

ST aģentūrai LETA apstiprināja, ka ST ir atteikusies ierosināt lietu pēc Kalnmeiera pieteikuma un norādīja, ka nevarot telefoniski atklāt tiesas motivāciju, ja, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, nav saņemta «attiecīga informācijas pieprasījuma forma».

Pats Kalnmeiers šodien Latvijas Radio pastāstīja, ka pirmdien saņēmis ST lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. «Tiesa uzskata, ka nav pietiekams juridisks pamatojums, kāpēc normas neatbilst,» norādīja Kalnmeiers.

Kalnmeiers savas domas nav mainījis un joprojām uzskata, ka OIK netaisnīga sistēma. ST lēmums gan nenozīmējot, ka prokuratūra «iemetīs plinti krūmos». «Vērtēsim iespēju, vai varam ko papildus izlobīt un darīt,» piebilda ģenerālprokurors.

Latvijā nepastāv nacionāli noziedzīgi grupējumi, tomēr, ja tādi būtu, tad šādi grupējumi varētu mēģināt iegūt politisku atbalstu savām darbībām, raidījumā 900 sekundes teica ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš skaidroja, ka šādu grupējumu mērķis ir gūt politisko piesegumu savai darbibai, tādēļ vēlme ietekmēt politiskos procesus šādiem grupējumiem varētu būt.

Ģenerālprokurors arī stāstīja, ka Drošības policija patlaban strādā, lai noskaidrotu visus apstākļus kā notikusi partijas Visu Latvijai! finansēšana un vai tā atbilst likumam. Lēmumu par to, ka šo lietu izmeklēs Drošības policija nevis KNAB pieņēmusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). E.Kalnmeiers arī piebilda, ka sākumā jānoskaidro, vai nauda nākusi no kādas kopienas, vai arī tie bijuši nelegāli iegūti līdzekļi. Tā esot liela atšķirība, jo gadījumā, ja nauda nākusi no kopienas, tas neesot nekas sodāms.

Pabeidzot izmeklēšanas eksperimentus, izmeklētājiem pamatā ir kļuvuši zināmi Zolitūdes lielveikala Maxima sagrūšanas iemesli, šorīt telekanālā LNT pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors atzīmēja, ka izmeklēšanas iestādēm ēkas sabrukšanas cēloņi ir zināmi, bet vēl jānoformē ekspertu atzinumi, kas būtībā līdzinās sarežģītiem zinātniskiem pētījumiem. Ekspertu atzinumi vēl nav pabeigti, bet darbs esot noslēguma fāzē.

Kalnmeiers uzsvēra, ka līdz ar minēto izmeklētājiem iezīmējušies arī potenciālie traģēdijas vaininieki - gan fiziskās, gan juridiskās personas.

Termiņus lietas tālākai virzībai ģenerālprokurors atturējās nosaukt, bet viņš cer, ka uz gada beigām lietas virzība iegūs konkrētāku un straujāku virzību.

Kā ziņots, pagājušā gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers apstiprina, ka Ģenerālprokuratūra veiks pārbaudi par iespējamo operatīvās informācijas noplūdi saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu, kura ietvaros KNAB šonedēļ veica kratīšanas.

Kalnmeiers aģentūrai BNS apstiprināja, ka KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar jautājumu par informācijas iespējamās noplūdes gadījumu un Ģenerālprokuratūra veiks pārbaudi.

Ģenerālprokurors jau ceturtdien aģentūrai BNS paziņoja, ka trešdienas rītā Neatkarīgās Rīta Avīzes publikācija liecinājusi, ka pirms KNAB aktivitātēm varētu būt noplūdusi informācija.

Latvijas Radio ģenerālprokurors arī atzina, ka Saeimas deputāta Aināra Šlesera 5.maija paziņojums par iespējamu sarunu noklausīšanos bija pirmais signāls, ka tiek gatavots kriminālprocess.

Viņš gan nevarēja pateikt, no kuras iestādes ir noplūdusi informācija, jo par gatavošanos kratīšanai bija informētas trīs institūcijas – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Ģenerālprokuratūra un tiesa.

Tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK) nolēmusi atkāpties no amata un iesniegt Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) demisijas rakstu, pirmdien preses konferencē paziņoja Broka.

(Ar jaunāko informāciju papildināts viss teksts.)

Politiķe savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar Citadeles bankas pārdošanu, Latvijas Gāzes dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.

Broka uzsvēra, ka šādā situācijā jārīkojas atbildīgi, lai ministrs valdības sēdēs varētu piedalīties visu jautājumu apspriešanā.

Kā preses konferencē norādīja nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks, partija rīt vai parīt varētu pārrunāt jautājumu par iespējamo tieslietu ministra amata kandidātu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot iekšējo pārbaudi, atklājis informācijas nopludinātāju, pagaidām gan atturoties nosaukt šīs personas vārdu. Tikmēr portāls Pietiek.com, kam šī persona it kā nopludinājusi šo informāciju apgalvo, ka KNAB melo.

«Veicot pārbaudi KNAB iekšienē tika noskaidrota un atstādināta no amata pienākumu pildīšanas amatpersona, kura varētu būt nopludinājusi atsevišķus materiālus tā dēvētajā Latvenergo krimināllietā,» šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Par pamatu šīs pārbaudes veikšanai kalpoja portālā Pietiek.com publicētās sarunas un, protams, šis signāls bija ļoti satraucošs, bet tajā pat laikā šī publikācija deva mums iespēju analizēt un noteikt to personu loku, kuram bija iespēja piekļūt minētajai informācijai, to iegūt kopējot un arī tālāk izplatīt,» skaidro ģenerālprokurors.

Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, sola efektīvu šādu lietu izmeklēšanu un vainīgo personu nonākšanu uz apsūdzēto sola

Sadarbības memorandu, balstoties uz izstrādātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai, parakstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka vienota izpratne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai tas ir izmeklētājs policijā vai muitā, vai tas ir uzraugošais prokurors, tādējādi būtībā tiek vērta jauna lappuse. «Neviens, kurš uzsācis iet pa šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ceļu, nebūs pasargāts no soda neizbēgamības izmeklētāju zināšanu trūkuma dēļ,» uzsvēra I. Ķuzis. Viņš norādīja, ka vadlīnijā ir pateikts ne tikai, kā, bet arī, kur meklēt, kāda būs sadarbība, kāda būs procesuālo dokumentu aprite. I. Ķuzis atzina, ka līdzšinējā pieeja ir izpratne par to, ka vispirms ir jāatrod vainīgais, kam jāpiemēro sods par nodarīto, bet vienlaikus katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir nauda, kuras meklēšanā un atrašanā nereti bija jautājums, kā to darīt. Vadlīnijas atbild uz šo jautājumu – kā to darīt. Arī I. Znotiņa norādīja, ka vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā, ko veic, ne tikai saistībā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem–rekomendācijām, ne tikai ar to, ka pasākumi nav terminēti līdz oktobrim vai novembrim, kad jāatskaitās Moneyval, bet jo īpaši lai jebkura no tiesību aizsardzības iestādēm spētu sekmīgi izmeklēt naudas atmazgāšanas gadījumus un novest to līdz uzvarošam finišam, kad tiesa atzīst šo darbu par labi padarītu ar atbilstošu tiesas spriedumu. J. Straume uzsvēra, ka minētais ir jauns sākums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai izpratnei cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja iepriekš bija jābūt kādam noziegumam, uz kura pamata varēja vērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad šobrīd vadlīnijas nosaka, ka tas vairs nav nepieciešams. Tagad var izmeklēt, atklāt, iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, naudu, mantu, īpašumus, kas lielās korupcijas lietās ir ļoti būtiska sastāvdaļa. «Šāda sadarbība ir ļoti reti redzama ārvalstīs,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka šo piemēru, kā sadarboties, var rādīt ārzemēs, jo daudzām valstīm tas ir vēl tikai sapnis.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atcēlis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga informēja, ka Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa pabeigusi pārbaudi daļā par SAB 29.aprīļa lēmuma par pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem Strīķei.

Kalnmeiers šodien pieņēmis lēmumu par minētā SAB lēmuma atcelšanu sakarā ar pieļautajiem speciālās atļaujas izsniegšanas kārtības noteikumu pārkāpumiem.

Ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams, taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei.

«Šie pieci smagie krīzes gadi nopietni ir ietekmējuši cilvēku psihi,» atzīst Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Neiecietība jūtami pieaug jebkurā sfērā. Daudzi noziegumi ir tā saucamie sadzīviskie - kopīga alkohola lietošana, strīds, un tad ir slepkavība vai smagi miesas bojājumi. Cilvēka dzīvība ir nonivelējusies. Reizēm šie noziegumi ir neizskaidrojami,» viņš stāsta intervijā laikrakstam Diena.

Jautāts par izmeklēšanas kvalitāti Latvijā, ģenerālprokurors stāstījis: «12. martā Saeimas komisijā tieši skatīja šo jautājumu. Tur piedalījās Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Kalniņa kungs. Viņš arī iezīmēja galvenās problēmas, tās principā var sadalīt. Lielākais klupšanas akmens ir finanšu un ekonomiskie noziegumi. Tā ir specifiska joma. Bez pamata zināšanām grāmatvedībā, finansēs, banku darbībā ir grūti izmeklēt to, ko nesaprot. Lai izmeklētājs varētu strādāt pie šīm lietām, viņam ir jābūt sagatavotam šajā jomā. Ja tā nav, viņš nevar kvalitatīvi strādāt. Tas pats par prokuroriem. Arī prokurori ir jāgatavo. Šobrīd ir izveidots apmācības cikls finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanā. Lasīs lekcijas par pamata jautājumiem- kā sastāda bilanci, kā to lasa, ko kurš bilances postenis nozīmē. Šeit sadarbojamies ar Augstāko Tiesu, advokatūru un Finanšu policiju.»

«Četri gadi brīvības atņemšanas,» tā uz jautājumu, kāds ir maksimālais sods, kas draud pēc 239.panta, uz kura pamata ir sākts kriminālprocess pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas, atbildējis Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers intervijā laikrakstam Diena.

Uz laikraksta pausto izbrīnu: «Tikai!? Tas, ka ir gājuši bojā cilvēki, tam nav nekādas nozīmes?» amatpersona atbildējusi: «Mēs nepieņemam likumus. Un mēs nenosakām soda sankcijas likuma normās. Kā likumdevējs ir noteicis, tā ir. Krimināllikumu nepieņem ne policija, ne prokuratūra. Atvainojiet.»

Kā vēstīts, 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Starp bojāgājušajiem bija arī trīs ugunsdzēsēji, kuri piedalījās glābšanas darbos. Saistībā ar Zolitūdē notikušo traģēdiju ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas - par būvniecības noteikumu pārkāpšanu.

Es netaisos iejaukties izmeklēšanā, un tas ir mans patstāvīgs lēmums, intervijā Latvijas Radio uzsver ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš paziņojis, ka medijos tā sauktā stipendiātu lietā, kas izdalīta atsevišķā kriminālprocesā no Ventspils krimināllietas, tiks veikta «inventarizācija». Ģenerālprokuratūrā šis paziņojums neesot sensācija.

«Tas varbūt šodien [otrdien] tikai izskanējis publiski, bet prokuratūrā tas nav jaunums. Tā nav sensācija, tā ir normāla ikdienas darba norise,» intervijā teica Ē. Kalnmeiers. Tomēr viņš apstiprina, ka pagaidām tikai šai vienai lietai uzdots veikt inventarizāciju.

«Ir tāds vispārīgs jēdziens kā saprātīgi lietas termiņi. Lieta jau pietiekoši ilgi tiek izmeklēta. Es nesaku, ka ir pārsniegts termiņš, bet jebkurai krimināllietai un kriminālprocesam ir jābūt redzējumam par šīs lietas perspektīvu. Turēt lietvedībā un nezināt, ko darīsim un kādas būs iespējamais fināls, tas nav nopietns darbs,» viņš skaidroja lēmumu par inventarizācijas nepieciešamību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šorīt telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes atzina, ka izjūt pret sevi vērstu politisko spiedienu. Vienlaikus viņš paziņoja, ka KNAB ir sācis pārbaudi par pašreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) atrašanos interešu konfliktā.

Komentējot Straujumas lēmumu rosināt veidot komisiju, kas vērtētu KNAB priekšnieka atbilstību ieņemamam amatam, Streļčenoks televīzijā sacīja, ka premjeres paziņojums ir vienreizējs un neiztur nekādu kritiku. Viņš uzsvēra, ka, lai šādu komisiju veidotu, vispirms ir jākonstatē fakti, taču konkrētajā gadījumā Ministru prezidentes lēmums balstoties uz tiesas spriedumu, kas vēl nav stājies spēkā.

Vakar Straujuma skaidroja, ka viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams vērtēt Streļčenoka atbilstību amatam, ir tiesas lēmums atcelt viņa piemēroto disciplinārsodu - algas samazinājumu atlaistajai KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas darbiniecei Ilzei Draveniecei. Minēto tiesas nolēmumu gan vēl varēs pārsūdzēt. Straujumas lēmumam esot arī citi iemesli, ko viņa plašāk nepaskaidroja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendentus būs jāvērtē komisijai, kuru vadīs Valsts kancelejas priekšnieks. Komisijā strādās arī ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks vai viņu pilnvarotas personas.

To paredz KNAB likuma grozījumi, kurus Saeima ceturtdien pieņēma otrajā lasījumā.

Atbilstoši grozījumiem, par KNAB priekšnieku varēs kļūt persona, kura ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi. Potenciālajam KNAB vadītājam būs nepieciešama vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.

Jāatgādina, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš vadīja komisiju, kas vērtēja iepriekšējā KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša atbilstību amatam, vairākkārt publiski izteicies, ka KNAB priekšniekam būtu nepieciešama arī operatīvā darba pieredze.

Valsts policijas uzsāktā kriminālprocesa ietvaros, saistībā ar atklāto naudas līdzekļu iztrūkumu a/s Latvijas Krājbanka, tiesa kā drošības līdzekli bankas bijušajam vadītājam Ivaram Priedītim piemērojusi apcietinājumu .

Tikmēr noskaidrojies, ka nezināmām personām ieķīlāti Latvijas Krājbankas aktīvi vismaz 100 miljonu vērtībā

Patlaban par aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas ierosināts pēc Krimināllikuma 196. panta 1. daļas, kas paredz atbildību par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, ir atzītas divas personas – līdzšinējais a/s Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un padomes loceklis Vladimirs Antonovs.

To pēc slēgtās valdības sēdes atzina Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

I. Priedīša advokāts Saulvedis Vārpiņš norādīja, ka I.Priedītis pats vērsies policijā un ziņojis par notikušām darbībām, kas devušas pamatu izvirzīt viņam apsūdzības pilnvaru pārsniegšanā. Tomēr S.Vārpiņš neslēpa sašutumu par viņa klientam piemēroto drošības līdzekli, ņemot vērā, ka bijušais bankas vadītājs sniedzis palīdzību izmeklēšanā.

Banku sektors ir cieši saistīts ar valsts drošību un tās tēlu, šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidents pauda, ka banku biznesa kredītportfeļa ilgtspēja var kļūt par veiksmes pamatu Latvijas ekonomikai arī nākotnē, bet piebilda, ka bankām jau iepriekš bijusi nopietna loma labklājības veidošanā.

Gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu 

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas...

Levits sacīja, ka banku sektors ir izraisījis arī vairākas krīzes, bet tas nenozīmē, ka no bankām ir jābaidās.

"Mēs esam pieredzējuši banku bankrotus, banku maiņu, to ienākšanu un aiziešanu no Latvijas, bet tās ir cieši saistītas ar Latvijas ārējo tēlu un valsts drošību," sacīja Levits.

Prezidents piebilda, ka valstij ir jāspēj veiksmīgāk vadīt riskus, nevis izvairīties no tiem, un pauda cerību, ka banku pakalpojumiem nākotnē ir jābūt pieejamiem vienlīdzīgā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotajiem, jo tās ir daļa no valsts ekonomikas ekosistēmas.

Arī Ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda cerību, ka drīzumā Latvijā tiks izveidots mehānisms kas pilnībā nepieļaus "netīras" naudas apgrozījumu, bet piebilda, ka bez finanšu aprites, Latvijas ekonomika nav iespējama.

Konference "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" ir veltīta banku sektora uzlabošanai un tajā piedalās Valsts prezidents, ģenerālprokurors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka, kā arī zvērinātie advokāti un juristi.

11.novembra agrā rītā 60 gadu vecumā mūžībā devies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, liecina augstu valsts amatpersonu ieraksti sociālajos tīklos.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis ģenerālprokurora amatā pirmo reizi tika apstiprināts 2000.gadā, bet par SAB direktoru viņš tika iecelts 2013.gadā.

Sociālajos tīklos līdzjūtību Maizīša piederīgajiem izteicis gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Maizītis darba gaitas 1984.gadā sācis kā izmeklētājs Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā. Laikā no 1991. līdz 1994.gadam viņš darbojies kā Cēsu rajona prokuratūras izmeklētājs, bet 1994.gadā iecelts par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

No 2000. līdz 2010.gadam Maizītis bija Latvijas ģenerālprokurors. 2010.gadā Saeima ar divu balsu pārsvaru noraidīja Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Igaunijas Valsts prokuratūra ir slēgusi krimināllietu par iespējamu naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank" no 2011. līdz 2016.gadam.

Lieta slēgta tāpēc, ka, lai gan bija konstatēti pārkāpumi, kas norāda uz naudas atmazgāšanu bankā, nebija iespējams iegūt papildu pierādījumus, kas apstiprinātu aizdomas, līdz ar to nebija iespējams virzīt apsūdzību uz tiesu.

Valsts prokuratūra 2022.gada martā apsūdzēja "Swedbank" Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam.

Aizdomās tika turēti Igaunijas "Swedbank" pārvaldnieki Prīts Perenss un Roberts Kits, kā arī valdes locekļi Ulla Ilisone, Heiki Rādiks, Vaiko Tammeveli, Raits Pallo un Kaje Metsla. Tika turēti aizdomās arī bijušais Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas apkarošanas nodaļas vadītājs Tomass Tūlings un menedžeris darbam ar klientiem Aleksejs Aversons.

Ukrainā no ieslodzījuma atbrīvoti visi protesta akciju laikā aizturētie, piektdien paziņoja ģenerālprokurors Viktors Pšonka.

«Tika aizturēti 234 cilvēki, un šodien neviens no viņiem neatrodas ieslodzījumā,» preses konferencē Kijevā sacīja ģenerālprokurors.

Nacionālās pretošanās štābs nedaudz agrāk piektdien jau bija paziņojis, ka Kijevā brīvībā iznācis pēdējais no 234 cilvēkiem, kas bija aizturēti protestu laikā.

Vēl piektdien no rīta apcietinājumā atradās 11 protestētāji - četri Čerkasu apgabalā, divi Dņepropetrovskas, bet pieci Kijevas pilsētā un apgabalā.

Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Latvijas Ģenerālprokuratūra pērn atteikusi palīdzību Kazahstānas Ģenerālprokuratūrai, kura izmeklē iespējamu 10 miljrd. dolāru zādzību no BTA bankas, kā arī nozagto miljardu atmazgāšanu caur četrām Latvijas bankām.

Sākotnējā naudas plūsma, kuras rezultātā miljardi varētu būt nozagti, gājusi no Kazahstānas tieši uz Latvijas bankām, Latvijas Ģenerālprokuratūras nevēlēšanās sadarboties būtiski kavējot kriminālprocesu izmeklēšanu, kas ierosināti ne tikai Kazahstānā, bet arī Anglijā, ASV, Krievijā, Ukrainā un Austrijā, raksta Neatkarīgā.

Saistībā ar 10 miljardu dolāru zagšanu no BTA bankas, galvenais aizdomās turamais šajā noziegumā norādīts bijušais bankas direktoru padomes priekšsēdētājs Muhtars Abļjazovs un virkne ietekmīgāko šīs bankas amatpersonu.

Kazahstānas ģenerālprokurora vietas izpildītāja vēstulē norādīts, ka zādzība notikusi, izsniedzot nenodrošinātus kredītus

Lai gan faktiski apritē bijis krietni senāk, maksātnespējas jēdziens īpaši aktuāls kļuvis pēdējos pāris gados, kas, ņemot vērā ekonomiskās situācijas svārstības, ir gluži loģiski. Tiesa gan, šā gada sākumā jaunas kaislības uzjundīja strīds, kuram, iespējams, ir mazāk sakara ar ekonomisko situāciju kā salīdzinoši jaunā Maksātnespējas likuma nepilnībām.

Bez šaubām, es runāju par SIA Palink pretrunīgo gadījumu, kad tiesa pasludināja minētā uzņēmuma maksātnespējas procesu, balstoties uz viena kreditora prasījumu. Būtiski, ka šāds lēmums nav tikai formalitāte, bet pēc būtības nozīmē, ka par uzņēmuma turpmāko likteni vairs nevar lemt tā vadība, bet gan tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators un kreditori.

Par šo spriedumu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam protestu iesniedza Latvijas Republikas ģenerālprokurors, bet paša uzņēmuma īpašnieki vērsās Eiropas Komisijā ar oficiālu sūdzību, lūdzot piemērot Latvijas valstij sankcijas, ja spriedums netiks atcelts. Ģenerālprokurors arī pauda publisku viedokli, ka uzņēmumu nevar atzīt par maksātnespējīgu maza parāda dēļ. Protams, paliek jautājums – kas ir «mazs parāds»? Kas vienam ir mazs, citam varbūt ir puse kopējā apgrozījuma.

Kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā pēc pāris mēnešiem varētu būt kāda tālāka virzība, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers stāstīja, ka pārrunājis minētās lietas virzību ar uzraugošo prokuroru, kurš viņam esot apliecinājis, ka viss norit kā plānots un bijis ļoti optimistisks, lai apgalvotu, ka pēc pāris mēnešiem lietai ir gaidāma tālāka procesuāla virzība.

Uz jautājumu tieši kāda, Kalnmeiers atbildēja, ka bez uzraugošā prokurora piekrišanas nevar neko sīkāk komentēt, lai gan piebilda, ka Rimšēvičs ļoti akurāti pilda procesuālos pienākumus, piemēram, laicīgi ierodas uz pratināšanām.

Kā ziņots, Eiropas Savienības Tiesa (EST) februāra beigās paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā.