#Risinājums piemērots kā mazu, tā arī vidēju un lielu uzņēmumu grāmatvedībai.

Swedbank ir ieviesusi Latvijā pirmo internetbankā integrēto grāmatvedības programmatūru - ERPLY Books. Tā ļaus uzņēmumiem uzlabot un vienkāršot grāmatvedības procesus, tajā skaitā rēķinu sagatavošanu un apmaksu, kā arī pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, skaidro kredītiestādē.

«Tas atvieglos uzņēmumu grāmatvežu darbu, ļaujot vieglāk organizēt informācijas saņemšanu, maksājumu iesniegšanu un pārskatu veidošanu vienā vidē,» komentē Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Risinājums piemērots kā mazu, tā arī vidēju un lielu uzņēmumu grāmatvedībai. Savukārt nākotnē, līdz ar atvērto sadarbības platformu jeb Open banking attīstību, e-grāmatvedības risinājumu būs iespējams paplašināt efektīvākam darbam ar rēķiniem un pārskatiem arī citās bankās.

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Valsts ir pakalpojumu sniedzējs, un nav tādas valsts naudas, ir tikai nodokļu maksātāju nauda

Tā intervijā DB uzsver holdingkompānijas SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss) padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā vērtējat nodokļu reformu, kādi ir secinājumi par to?

Šis gads ir zīmīgs ne tikai mūsu kompānijai. Valsts svinēs savu simtgadi. Tiesa, 50 gadus tā bija izrauta ārā no pasaules attīstības konteksta, un tas ir milzīgs trieciens valstij. Tajā pašā laikā uzskatu, ka mūsu valsts ir daudz sasniegusi. Būtiskākais ir tas, ka tai ir prognozējama, stabila attīstība. Tas ir liels sasniegums, to var secināt, kaut vai palūkojoties un salīdzinot situāciju te un kaimiņos.

Diskusijas par tiesu sistēmas efektivitāti un lietu izskatīšanas ātrumu nerimst jau kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tomēr tiesu noslogotība un lielais izskatāmo lietu daudzums ir tikai viena medaļas puse. Izmantojot Civilprocesa likuma dotās iespējas, civiltiesisko strīdu izskatīšanu tiesā nereti apzināti vilcina viena no strīdā iesaistītajām pusēm. Kā piemēru minēšu ASV ārzonas uzņēmuma Menard Port LLC darbības skaļu rezonansi guvušajā tiesvedībā pret Nordic Partners grupas uzņēmumiem.

Kopš Menard Port LLC prasības iesniegšanas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā drīz būs pagājis gads, tomēr līdz lietas skatīšanai pēc būtības tiesa vēl nav tikusi. Teju gada garumā risinājušās peripetijas ap prasības nodrošinājuma piemērošanu vairāk kā divdesmit ar minēto lietu nesaistītiem NP grupas uzņēmumiem un tā atcelšanu, tomēr kārtējās tiesai iesniegtās Menard Port LLC prasības draud kļūt par to klupšanas akmeni, kas tiesvedībai var likt ievilkties neprognozējamā garumā. Tiesvedības «ievilkšanas» shēma īsumā izskatās šādi: 2014. gada 29. septembrī Menard Port LLC iesniedza prasības pieteikuma grozījumus un papildinājumus, prasot vairāk kā 5 miljonu eiro lielo prasījuma summu palielināt vēl par vairāk kā 2,7 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka daļai atbildētāju lietā prasības nodrošinājums ir atcelts, Menard Port LLC 21. oktobrī iesniedz pieteikumu par prasības nodrošinājuma apmēra grozīšanu, to solidāri sadalot starp četriem atbildētājiem.

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Notikumi eiro zonā, finanšu krīze vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī publiskotā informācija par plānotajiem Latvijas privātā un valsts sektora ieguldījumiem eiro ieviešanai, ir aktualizējusi sabiedrības diskusiju par to, kāpēc mums pievienoties eiro zonai un vai tas neradīs mums tikai zaudējumus. Tāpēc ir būtiski apskatīt, kāda ir eiro ieviešanas bilance – ieguvumi un izdevumi, kā arī parunāt par tiem jautājumiem, kas cilvēkiem rada satraukumu.

Iedzīvotāju galvenās bažas saistītas ar lata un eiro valūtas kursa maiņu un bailēm, ka uzkrājumi zaudēs savu vērtību, ar cenu celšanos patēriņa precēm un pakalpojumiem, kā arī ar Latvijas simbola lata zaudēšanu. Tāpēc ir vērts noskaidrot, cik daudz vai maz šajās bažās ir patiesības.

Par eiro un ietaupījumu vērtību

Sabiedrība ir piedzīvojusi, ka, mainoties maksāšanas valūtai, pazeminās naudas vērtība, un cilvēki zaudē lielu daļu savu uzkrājumu. Jāuzsver, ka visas iepriekšējās reizes tā bija naudas reforma. Eiro ieviešana ir vienas valūtas aizstāšana ar citu – lata vietā būs eiro, bet valūtas maiņas kurss būs stingri noteikts, līdz ar to uzkrājumu vērtība nemazināsies. Oficiālais lata un eiro maiņas kurss kopš 2005. gada ir 1 EUR = 0,702804 Ls, un tautsaimniecībai tas ir labi kalpojis. Tāpat kā citās eiro zemēs, arī Latvijā apmainīs visus uzkrātos latus pret eiro. Ja kāds to nepaspēs uzreiz vai atradīs kādu latu vēlāk – Latvijas Bankā latu pret eiro mainīs neierobežotu laiku un šinī ziņā var teikt - lats būs mūžīgs. Bet ar ieviestu eiro savukārt atkritīs valūtas krīžu un devalvācijas bažas un to radītie zaudējumi, kā arī pazudīs mazo valūtu pavadonis - valūtas risks, kas tiek iecenots un sadārdzina uzņēmumu izmaksas.

Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu izvēlas finanšu vadības funkciju nodot ārējam pakalpojumu sniedzējam nevis algot finansistus, grāmatvežus un citus speciālistus, un šādu tendence var novērot arī Latvijā.

To darīt liek dažādi apsvērumi, tai skaitā vēlme uzņēmumu saglabāt mazu un tādējādi reaģētspējīgāku un elastīgāku. Tomēr nevar noliegt, ka šādam lēmumam ir gan priekšrocības, gan trūkumi.

Viens no galvenajiem faktoriem, ko vērtējot biznesa attīstību un arī ikdienas darbu, ņem vērā uzņēmumi, ir šī brīža tirgus apstākļi un arī konkurence – tirgu raksturo gan netradicionāli finansējuma avoti, gan arī mainīgas prasības, piemēram, finanšu uzskaites vai darba samaksas noteikumu izmaiņas. Lai uzņēmumi spētu izmaiņām izsekot, neiztikt bez specializācijas un zināšanām, ko vienam vai pat vairākiem štata grāmatvežiem grūti nodrošināt.

Šis jautājums kļūst vēl jo aktuālāks situācijā, kad uzņēmums paplašina savu darbību starptautiskā mērogā – ir nepieciešams iepazīties ar citā valstī spēkā esošajiem likumiem, grāmatvedības prasībām u.c. Tas prasa no uzņēmuma vadības lielu uzmanību. Tāpēc, dažkārt mazliet novēloti, rodas fundamentāls jautājums: ko darīt – attīstīt kompetenci iekšēji vai nodot finanšu vadības funkciju specializētam uzņēmumam.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pagaidām mašīntulkotāji nevar sacensties ar profesionāliem tulkiem, taču spēj paaugstināt produktivitāti, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Programmatūras izstrādes uzņēmums Tilde fokusējas divos virzienos – izstrādā valodu tehnoloģijas, risinājumus uzņēmumu uzskaitei un grāmatvedībai. «Starptautiskā tirgū mūsu galvenie valodu risinājumi ir mašīntulkošana un terminoloģija. Esam izveidojuši un uzturam Eiropas terminoloģijas banku un veidojam tās sistēmas,» stāsta Andrejs Vasiļjevs, SIA Tilde valdes priekšsēdētājs. Mašīntulkošana rakstītu tekstu pārvērš no vienas valodas citā. Mašīntulks neaizvieto cilvēku, tas lieti noder situācijās, kad ātri jāsaprot, par ko ir runa, vai tad, kad pirkt tulka pakalpojumus šķiet pārāk dārgi. «Tas ir jauns instruments, kas noderīgs gadījumos, kur cilvēka tulkojums nav risinājums, piemēram, e-veikalā ar tūkstošiem produktu, kuri diendienā mainās. Tādā gadījumā būtu jāalgo tulku «armija», kas ir pārāk dārgi,» teic A. Vasiļjevs. Vēl viens piemērs – ja uzņēmums vēlas ieiet kādā ārvalstu tirgū, ar mašīntulku var noorientēties, saprast likumus, prasības, iespējas investoriem vai jauniem uzņēmumiem, izpētīt konkurentus. Varbūt nianses paslīdēs garām, bet galveno domu var saprast. Mašīntulkošanu izmanto arī profesionālos nolūkos – tas tulkam sagatavo melnrakstu, speciālistam to atliek izrediģēt. Tas ir ātrāk, nekā visu tekstu tulkot no nulles. Tilde pelna ar maksas mašīntulkotāju profesionāļiem un kompānijām, kam tas nepieciešams uzņēmuma iekšienē. «Daļa uzņēmumu Google mašīntulkotāju nevar izmantot konfidencialitātes un datu privātuma dēļ. Šo vajadzību risinām, uzstādot lokālus risinājumus klientu iekšējā mākonī,» viņš skaidro. Mašīntulkošana Tildei ir augoša biznesa daļa un veido 35% no kopējā biznesa.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

It kā ekonomikas izrāvienam domātās ES līmeņa garantijas nozīmīgu projektu finansējumam izskatās pēc politiska un sociāla plākstera, no kā biznesam sevišķs labums diez vai būs.

Eiropas Komisijas atjautīgo ekspertu prātos ir izauklēts par Junkera investīciju plānu dēvētais ES ekonomikas un vienotā tirgus sapurināšanas projekts. Tomēr, kā nesen klātbūtnē pārliecinājās DB, pat šie gudrie prāti nespēj ticami argumentēt, ka Junkera plāns nav sevišķi lielo dalībvalstu politiskās elites vajadzībām radīta polittehnoloģiska konstrukcija.

Īsi sakot, Junkera plāns ar tā garantijām dažādiem vērienīgiem publiskiem projektiem no visai labi kapitalizētajām Eiropas bankām solās izvilkt finansējumu, un tas pats par sevi ir labi. Nelāgi ir tas, ka šādu lielu projektu radītā rosība un publicitāte īstermiņā radīs iespaidu, ka «viss notiek», un, ja jau viss notiek, tad uzminiet nu – kas nenotiek? Pareizi, nenotiek reformas, jo uz tādām politiķi ir spējīgi vienīgi spiestā kārtā. Jaunas naudas radītā rosība noteikti būs labs instruments dalībvalstu valdībām savu tautu dažādu flangu populisma kušināšanai, tomēr tā nerisinās fundamentālās – zemas konkurētspējas un ar regulējumiem un birokrātiju pārlieku apgrūtinātas ekonomikas – problēmas, un līdz ar to ilgākā perspektīvā Junkera plāns neko nedos.

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no Vecrīgas uz Kalnciema ielu. Saimnieki biznesa portālam db.lv stāsta, ka paši ikdienā aktīvi iesaistās biznesā un eklēru cepšanā pat nakts stundās, līdz ar to gulēšanai atliek vien dažas stundas.

Eklērnīca Fat Cat ir paplašinājusies un šobrīd atrodas ne tikai Vecrīgā, Mazajā Jaunielā, bet arī Kalnciema ielā daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tajā saimnieko Līga un Uģis Lancmaņi, kā arī Uģa brālēns Māris Lancmanis. Fat Cat tiek piedāvāti ne tikai saldie eklēri, bet arī cepumi, kūkas, eklēru kūkas, mini un sāļie eklēri, kas iecienīti korporatīvajos pasākumos.

Ilgi nedomāja

Pirmā Fat Cat eklērnīca Vecrīgā tika atvērta 2017. gada 1. aprīlī, un jau jūlijā tika atrastas Kalnciema ielas telpas. Iekārtošanās process tajās gan ievilkās, jo bija nepieciešams izveidot elektrības pieslēgumu, kā arī telpās veikt remontu. Savulaik šajās telpās atradās Skrīveru Saldumu veikals, bet eklērnīcai bija nepieciešama lielāka elektrības jauda. Remonts tika pabeigts jau 2018. gada maijā, bet eklērnīca atvērta vien 2019. gada februārī. «Mēs ilgi nedomājām par vēl vienas eklērnīcas atvēršanu, jo jau no paša sākuma mums veicās ļoti labi. Lielā pieprasījuma dēļ mēs meklējām jaunas telpas, kur būtu lielāka virtuve. Tagad eklēri abām eklērnīcām top tikai Kalnciema ielā, savukārt, Vecrīgā virtuves vietā ir noliktava,» sacīja L. Lancmane. Viņas vīram U. Lancmanim pieder arī būvniecības uzņēmums un visi darbi tika paveikti pašu spēkiem, nealgojot papildu strādniekus.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada pavasara uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai sava reģiona LIAA biznesa inkubatorā.

No 2022. gada 21. februāra līdz 21. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās divpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā.

“Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēs nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni. Tāpēc nenovērtējami svarīga ir palīdzība jaunas uzņēmējdarbības sākšanai un attīstīšanai. Šogad paplašinājām reģionālo Biznesa inkubatoru tīklu, līdz ar nodrošinot visos Latvijas reģionos vienlīdzīgas iespējas jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas, lai tālāk jau paši spētu veiksmīgi attīstīties, augt un dot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Tā vietā, lai ar roku pildītu visus procesus, kas ir nepieciešami, lai pa durvīm ievestu jaunu klientu, to var izdarīt automātiski; tehnoloģija ir kalps, nevis kungs

Kā neaiziet pa «Kodak taku», pieredzē dalās kompānijas Practice Ignition (Austrālija) grāmatvedības un stratēģisko partnerību vadītājs Trents Maklarens (Trent McLaren). Rīgā viņš viesojās ikgadējā Grāmatvedības forumā.

Fragments no intervijas:

Jūsu kompānijas nosaukums ar vēsti par proaktīvu piešķilšanu itin labi piestāvētu mafinu ceptuvei vai kafijas grauzdētavai. Kā tas raksturo jūsu biznesu un grāmatvedību?

Pilnīgi iespējams, ka tas piestāvētu mafiniem, bet mūsu gadījumā tas nozīmē jaunas jaudas piešķilšanu jūsu darbam, konkrēti – grāmatvedībai. Nosaukums atspoguļo to, ko mēs mēģinām darīt ar grāmatvedību globālā mērogā.

Tā kā jūs neesat «Smits-un-kaut-kas», tad acīmredzot jums ir kaut kas jauns sakāms. Bet vai jūs esat kādas tendences līderi, vai arī jūs sekojat kādai tendencei?

Sākot ar gada nogali Eiropas Savienības bankām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām stāsies spēkā papildus kapitāla prasības, kuru mērķis ir novērst krīzes izgaismotās nepilnības un stiprināt finanšu sistēmu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

27. jūnijā ES Oficiālajā vēstnesī tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (CRD IV) un regula nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ar ko groza Regulu Nr. 648/2012 (CRR), kas ievieš ES likumdošanā starptautisko banku uzraudzības standartu Basel 3.

CRDIV jāpārņem nacionalajā likumdošanā un jāsāk piemērot ar šā gada 31. decembri. CRR prasības ir piemērojamas, sākot ar 2014. gada 1. janvāri.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Digitalizācijas sniegtās pašreizējās iespējas finanšu pārvaldībā līdz šim biežāk izmantojuši lielie uzņēmumi, jo tās dod iespēju strādāt efektīvāk, iegūt un analizēt datus jebkurā brīdī, kad nepieciešams, taču pilnībā to potenciāls joprojām nav izmantots, jo īpaši nelielo uzņēmumu segmentā.

Tādas atziņas skanēja biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia sadarbībā ar LR Grāmatvežu asociāciju un Dienas Biznesu rīkotajā vebinārā Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija - klupšanas akmeņi un risinājumi.

Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir bijis būtisks stimuls digitalizācijai visur, kur vien tas iespējams, tomēr vēl joprojām nebūt nav izmantotas visas iespējas, ko tā varētu sniegt. Digitalizācija tiek uztverta kā konkurētspējas stiprināšanas, efektivitātes paaugstināšanas, izaugsmes un attīstības instruments. Diemžēl Latvija digitālo tehnoloģiju un to radīto iespēju izmantošanā uzņēmumos atpaliek ne tikai no Igaunijas un arī no Lietuvas, bet ir arī zem ES vidējā rādītāja tā redzams Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.

Mežtehnikas tirgus līderis Latvijā SIA MTC, ieguldot ap 1 miljonu Ls, ir izveidojis servisa centru, tādējādi vēl vairāk nostiprinot savas pozīcijas tirgū.«Brīvās konkurences apstākļos būtiskākais ir ne vien pārdot konkrētu tehniku, bet arī spēt nodrošināt kvalificētu servisu, lai industriālās tehnikas īpašniekiem to dīkstāves būtu pēc iespējas mazākas,» jauna servisa centra izveides nepieciešamību atklāj SIA MTC prezidents Andris Bružs. Viņš norāda, ka uzņēmums bija pāraudzis savas iepriekšējās telpas Ogrē, šobrīd servisa jauda ir palielināta apmēram 3.5 reizes. To rāda arī neto apgrozījuma pieaugums no 6.1 milj. Ls 2002. gadā līdz 8.3 milj. Ls pērn un šogad tas varētu būt ap 10 milj. Ls, uzsver A. Bružs. Viņš skaidro, ka 50 % apgrozījuma dod mežtehnika un atlikušos 50 % — būvtehika un pacēlāji, taču perspektīvā līdz ar būvniecības pieaugumu Latvijā varētu pieaugt tieši iekrāvējtehnikas īpatsvars apgrozījumā, kas varētu pāraugt mežtehnikas pienesumu. Lai arī mežtehnikas apkalpošanai Ogre bija ideāla vieta, tomēr būvtehnikas un iekrāvēju lielākais tirgus ir Rīga, un tā kā MTC brauc apkalpot šo tehniku, tad arī izdevīgāk šo servisa centru bija veidot Rīgā, skaidro A. Bružs. Viņaprāt jaunais servisa centrs ļaus samazināt šīs apkalpošanas izmaksas vai vismaz tās necelt. Kā savus trumpjus uzņēmuma prezidents min saņemto ISO sertifikātu, tehnikas operatoru apmācību, garantijas apkopi, servisu, rezerves daļu noliktavu 0.6 milj. Ls apmērā. Lai arī konkurenti mežtehnikas jomām nesnauž, tomēr A. Bružs norāda, ka, pēc Valsts Traktortehnikas inspekcijas datiem, MTC īpatsvars mežtehnikas tirgū svārstās ap 70 %, un svarīgālais ir to nevis palielināt, bet gan noturēt. A. Bružs atzīst, ka uzņēmumam ir konkurenti katrā atsevišķa segmentā, piemēram, mežtehnikā — Ponsse, Valmet, būvtehnikā, iekrāvējtehnikā, bet nav tāda, kurš startētu visos MTC darbības segmentos vienlaikus. Kā vienu no problēmām A. Bružs min to, ka lats nav piesaistīts eiro, ko jau ir izdarījušas kaimiņvalstis. Tas radot papildu darbu grāmatvedībai un risku ar šī kursa svārstībām. Piemēram, nav prognozējams, kad MTC pirktās rezerves daļas, kuras iegādājas par eiro, būs nepieciešamas klientiem un kāda tajā brīdī būs eiro vērtība pret latu, skaidro A. Bružs.

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ bijušajam pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) finanšu direktoram Jānim Kalniņam par 247 230 latu piesavināšanos piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Pirmās instances tiesa - Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šogad 24. aprīlī Kalniņam par piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Prokuratūra par šādu spriedumu iesniedza protestu.

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ atcēla pirmās instances spriedumu un atzina apsūdzēto personu par vainīgu, nosakot pamatsodu - reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Prokuratūra akcentē to, ka apsūdzētais noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī ieņēma Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas namu pārvaldnieks finanšu direktora amatu, piesavinātie naudas līdzekļi sākotnēji tika saņemti no Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un tika paredzēti apsaimniekošanas rēķinu apmaksai, kā arī piesavinātā naudas summa ir 247 230 lati.

Mēs bieži dzirdam izteicienu: „Finanses ir ekonomikas asinsrite”.

Bet kā tas ir patiesībā? Te būs daži vienkārši jautājumi uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem.

Kad jūs pēdējo reizi mērījāt savu asinsspiedienu?

Kad jūs pēdējoreiz pārbaudījāt kompānijas finanšu stāvokli?

Cik laika vajadzīgs, lai pārbaudītu asinsspiedienu?

Cik laika jums paiet, kamēr saņemat datus par finanšu stāvokli?

Kādus instrumentus jūs lietojiet asinsspiediena mērīšanai?

Kādus instrumentus jūs lietojat kompānijas finanšu kontrolēšanai?

Jauni un enerģiski vadītāji nedomā par veselību – spēks ir, un tas organismam liek strādāt uz pilnu slodzi.

Bet tad, kad rodas nepieciešamība pārbaudīt asinsspiedienu, bieži izrādās, ka vajadzējis to darīt jau agrāk. Ar finansēm, diemžēl, notiek tieši tāpat.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien bijušajam pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) Finanšu pārvaldes vadītājam Jānim Kalniņam par piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku.

Kā informēja tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons, pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 8.maijā, bet pēc tam likumā noteiktajā kārtībā to varēs pārsūdzēt.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā apsūdzība, Kalniņš 2011.gada maija sākumā, pildot RNP finanšu direktora pienākumus, no pašvaldības kapitālsabiedrības konta pārskaitīja naudu uzņēmumam SIA NPK, kas pilnībā bija nodots viņa paša rīcībā. Uz šiem maksājuma uzdevumiem Kalniņš gan parakstījās pats, gan arī viltoja cita kolēģa - RNP valdes locekļa - parakstu.

Kā maksājuma mērķi Kalniņš norādīja numuru līgumam, kuru viņš pats bez tiesiska pamata krāpšanās nolūkā bija izgatavojis. Galu galā divos maksājumos Kalniņš no RNP konta uz SIA NPK kontu bez tiesiska pamata pārskaitīja 247 230 latus, kurus vēlāk sāka tērēt pēc saviem ieskatiem.