Šodien, 21. novembrī, Briselē (Beļģija) notiek Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksme, kurā izskatāmajos jautājumos tiks pausta arī Latvijas pozīcija, kas tika apstiprināta Ministru kabineta sēdē, vakar, 20. novembrī.

Latvijas delegācijas sastāvā sanāksmē piedalās Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Irēna Krūmane, FM valsts sekretāres vietniece Inta Vasaraudze, Latvijas pārstāvniecības ES vadītājs Eduards Stiprais, FM Budžeta departamenta Eiropas Savienības budžeta nodaļas vadītāja Kristīne Kļujeva un FM nozares padomniece Latvijas pārstāvniecībā ES Edīte Dzalbe.

ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2006.gada 21. novembra sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1. Sagatavošanās samierināšanās procedūrai ar Eiropas Parlamentu;

2. Provizoriskā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījumu projekta Nr. 6/2006 izskatīšana (iespējams balsojums);

Šodien Ministru kabinets akceptēja grozījumus Komerclikumā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts likuma grozījumu anotācijā, pašlaik Komerclikumā ietvertais tiesiskais regulējums - bez komercdarījumu daļas - ir nepilnīgs un tikai daļēji atbilst Latvijas tiesībās pastāvošajai privāttiesību duālisma sistēmai. Līdz ar to preču un pakalpojumu komerciālā apgrozība valstī tiek lieki sarežģīta un palēnināta. Turklāt līdz ar starptautiskajā praksē pielietoto komercdarījumu veidu straujo attīstību, modernie komercdarījumi Latvijā tiek izmantoti arvien biežāk un plašāk. Ņemot vērā informācijas trūkumu, nepietiekamu tiesisko regulējumu un tiesību normu atšķirību starp valstīm, veidojas nopietnas problēmas, kas būtiski kavē Latvijas komercdarījumu attīstību.

Jūrmalas pilsētas domes sēdē deputāti lēma tālākajām darbībām Jūrmalas pilsētas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu galīgās redakcijas izstrādāšanā. Jūrmalas pilsētas dome 2004. gada martā pieņēma lēmumu uzsākt Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu izstrādi. Tika izveidota darba grupa. Sākot darbu jaunajam domes sasaukumam, tika izveidota jauna darba grupa, kas turpināja saņemto iesniegumu un priekšlikumu izvērtēšanu. Grozījumu projekta pirmajā sabiedriskajā apspriešanā pagājušajā gadā piedalījās vairāk nekā 2200 cilvēku, no kuriem 1113 cilvēkiem bija iebildumi pret ierosinātajiem un darba grupas atbalstītajiem grozījumiem. Grozījumu galīgās redakcijas sabiedriskās apspriešanas laikā šā gada sākumā tika saņemti vēl 127 iesniegumi. Tagad arī tos darba grupa ir izvērtējusi. Nupat grozījumu izstrādes process tuvojas noslēgumam. Tāpēc dome nolēma pilnveidot Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu galīgo redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. Tika apstiprināts tālāko darbību grafiks. Tas paredz, ka Attīstības plāna grozījumu galīgo redakciju nodos vēlreizējai sabiedriskai apspriešanai, lai iedzīvotāji un institūcijas, kas sniegušas atzinumus par izstrādāto dokumentu, varētu iepazīties ar tā galīgo variantu. Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas, Attīstības plāna grozījumus apstiprinās dome ar savu lēmumu. Tad galīgā redakcija tiks nosūtīta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai atzinuma sniegšanai. Tikai pēc ministrijas atzinuma saņemšanas dome pieņems saistošos noteikumus par Attīstības plāna grozījumiem, kas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Pieņemot lēmumu par grozījumu galīgās redakcijas pilnveidošanu, deputāti 30. martā ierosināja vairākas izmaiņas grozījumu galīgajā redakcijā, no kurām divas balsojot arī tika pieņemtas. Tika nolemts mainīt zonējumu zemesgabalam Vikingu ielā 35, uz kura atrodas bijušās akciju sabiedrības „Jūraslīcis” estrāde, nosakot to par sabiedrisko iestāžu teritoriju un liedzot tur iespēju būvēt dzīvojamos namus. Otra izmaiņa – deputāti nepiekrita zonējuma maiņai jau izstrādes stadijā esoša detaļplānojuma teritorijā, kas atrodas starp Zigfrīda Meierovica prospektu, Ērgļu, Jomas, Pūpolu ielām un pludmali. Visa šī teritorija arī turpmāk būs jaukta atpūtas un dzīvojamā teritorija Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Tuvākajā laikā tiks sagatavota arī detalizētāka informācija par Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu galīgo redakciju.

Ņemot vērā jūrmalnieku lielo atsaucību, Jūrmalas dome līdz 17. novembrim pagarina Attīstības plāna grozījumu galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu. Tās laikā ikviens ir aicināts izteikt savu viedokli, priekšlikumus, ierosinājumus un piedalīties pilsētas svarīgākā dokumenta grozījumu pieņemšanā.

"Ir vērojama gan cilvēku atsaucība, gan aizvien pieaugošs pozitīvo novērtējumu skaits," sabiedrisko apspriešanu vērtē Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics. Viņš ir pārliecināts, ka šie Attīstības plāna grozījumi gūs gan iedzīvotāju, gan politiķu atbalstu, jo ir ņemti vērā visi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajā atzinumā minētie iebildumi, pēc Vides ministrijas norādēm ir veikts ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējumus, un, galvenokārt, likvidēts slepenības plīvurs, kas visu šo laiku pavadījis Attīstības plāna grozījumu izskatīšanu.

"Atklātas diskusijas ir priekšnoteikums sabalansētai nākotnes attīstībai," ir pārliecināts pilsētas vadītājs, kurš piedalījās visās sabiedriskās apspriešanas sapulcēs. Produktīvākās sanāksmes iedzīvotāju viedokļa apzināšanai izrādījās lokālās apspriedes 21.oktobrī, kad domes darbinieki devās uz Ķemeru vidusskolu, Kauguru kultūras namu, Pilsētas būvvaldi Bulduros un Lielupes vidusskolu, lai pārrunātu ar iedzīvotājiem tieši šīs apkārtnes aktuālos attīstības jautājumus plāna grozījumu ietvaros. Tāpēc R.Munkevics aicina jūrmalniekus ieteikt domei arī citas vietas Jūrmalā, kur vajadzētu rīkot šādas sanāksmes.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība. Šāds ministra lēmums pieņemts, balstoties uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajiem būtiskajiem pārkāpumiem teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot, Ķekavas pagasta padomes 2007.gada 27.novembrī apstiprinātos teritorijas plānojuma grozījumus, RAPLM secināja, ka pagasta padome pretēji Ministru kabineta noteikumos paredzētajam atbalstījusi teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas maiņu vairāk nekā 50 nekustamajiem īpašumiem. Valdības noteikumi paredz, ka pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās redakcijas noteikšanas nav pieļaujamas izmaiņas teritorijas plānotajā (atļautajā) izmantošanā un tās aprobežojumos.

Tāpat konstatēts, ka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādīti 162 detālplānojumi, no kuriem 60 ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo tie ir apstiprināti pirms tika pieņemts Ķekavas pagasta ģenerālplāns. Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam Ķekavas pagasta padome nebija tiesīga apstiprināt detālplānojumus pirms teritorijas plānojuma spēkā stāšanās.

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien, 17.septembrī, parakstījis rīkojumu par Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu apturēšanu daļā, kas attiecas uz septiņām teritorijām, kurās Jūrmalas pilsētas dome bija plānojusi dabas pamatnes maiņu.

Ministra rīkojums, kas stāsies spēkā pēc publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", attiecas uz šādām teritorijām Jūrmalas pilsētā: Bražciems 0701, Vaivari 1310, Kauguru iela 3, Avoti 52F, Mežotnes iela 4, Z.Meierovica prospekts 43 un Ērgļu iela 2a.

A.Štokenbergs lēmumu pieņēma, balstoties uz detalizētu Jūrmalas pilsētas domes šā gada 12.jūlijā pieņemto Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu izvērtēšanas, iepazīstoties ar Vides ministrijas, sabiedrisko organizāciju un privātpersonu izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) rīcībā ir informācija, ka Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā pēc būtības nav tikuši izvērtēti sabiedriskās apspriešanas dalībnieku sniegtie priekšlikumi.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Kopš Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā 28 ārvalstnieki iesnieguši pieprasījumu noformēt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem pret naudas ieguldījumu. Puse pieprasījumu jau apmierināti.

Taču konstatēts, ka likuma grozījumu efekts nav gluži tāds, kā gaidīts, tāpēc valdībai, iespējams, būs jāizvērtē iespēja likumu grozīt vēlreiz, raksta Diena.

Konstatēts, ka 14 uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumos ārvalstnieki Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus, 10 gadījumos veikuši 200 tūkst. Ls lielas investīcijas Latvijas kredītiestādēs, četros gadījumos uzturēšanās atļaujas pieprasītas pēc 25 tūkst. Ls ieguldīšanas uzņēmumu pamatkapitālā.

Šo likuma grozījumu pretinieku skaits joprojām nav sarucis un iespēja, ka jaunā Saeima uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret naudas ieguldījumu varētu arī nobremzēt vai apturēt pavisam. Investīciju apjoms, kas pēc likuma grozījumu pieņemšanas ieplūst Latvijā, ir nenozīmīgs, turklāt lielākā daļa neienes valstī jaunus līdzekļus – dēls pārdod tēvam īpašumu, vai arī vīrs nopērk no sievas, uzskata Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JL).

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstījusi grozījumu projektu Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi, Db.lv informēja dome.

Grozījumu projektā paredzēts, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst.17.00 ir jāmaksā, atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumu projektam, tiek noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

- par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmalu);

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja grozījumu projektu Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 "Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi".

Grozījumu projektā paredzēts, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst.17.00 ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumu projektam tiek noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

" par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmalu);

Grozījumu Konkurences likumā, kas iegrožos lielo tirgotāju iespējas ietekmēt piegādātājus, skatīšana valdībā ir visai atraktīvs pasākums. Nezini - smieties vai raudāt.

Pēdējā gada laikā viena no tēmām, kas daļēji ir manā «pārziņā» ir Konkurences likuma grozījumi, kuri paredzēti tirgotāju ietekmes ierobežošanai. Šoreiz es negribu runāt par to vai šie ierobežojumi ir nepieciešami, bet gan par diskusiju aizvadītās otrdienas Ministru kabineta sēdē.

Tātad. Ministru kabineta sēde. Visi ir nedaudz uzvilkti, jo pēc dažiem jautājumiem paredzēts skatīt ilgi gaidīto valdības plānu inflācijas ierobežošanai. Ir karsts, jo parasti pustukšajā sēžu zālē savācies ievērojams ierēdņu un žurnālistu bariņš. Ierēdņi norunā savu runājamo no Konkurences likuma grozījumu anotācijas un vārds tiek dots ieinteresētajām pusēm un sākas izrāde (Lai man piedod iesaistītās puses, bet no malas tiešām izskatās tā).

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 16. novembrī deputāti pieņēma lēmumu par Ogres novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu, informē Ogres novada dome.

Galvenie teritorijas plānojuma grozījumi skar nosacījumus nekustamā īpašuma apsaimniekošanai un paredz noteikt īpaša režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, kas nozīmē – par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā citu novadu iedzīvotājiem tiks noteikta nodeva. Šādu kārtību plānots ieviest ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmes plūsmu caur Ogres pilsētas teritoriju, tādējādi ierobežojot izplūdes gāzu radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību, samazinot satiksmes intensitātes radītos draudus gājēju un velosipēdistu drošībai, veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī lai veicinātu pilsētvides un publiskās ārtelpas kvalitātes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas «Ogres Zilie kalni», kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību, kūrorta un tūrisma infrastruktūras attīstībai labvēlīgas vides veidošanos.

Šobrīd neizpausta persona Uzņēmumu reģistrā iesniegusi pieteikumu Valsts prezidenta vārdā nodēvētas SIA ierakstīšanai komercreģistrā, vēsta laikraksts Diena.

UR pašlaik izskata iesniegtos dokumentus un uzskata, ka SIA nosaukums ir maldinošs, bet saskaņā ar Komerclikumu firmā nedrīkst ietvert maldinošanas ziņas.

"Personai, kuras vārds ir izmantots nosaukumā, ir jābūt vienam no galvenajiem uzņēmuma dibinātājiem. Turklāt pieņemams, ka dibinātāja mērķis ir izmantot savās interesēs citas personas vārdu – konkrētajā gadījumā Valsts prezidenta Valda Zatlera vārdu un viņa atpazīstamību sabiedrībā. Saskaņā ar Komerclikumu tas ir pretēji labiem tikumiem," norādījis galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Patlaban UR vēl vērtē, vai iesniegtie dokumenti atbilst normatīvajiem aktiem. Lēmumu notārs varētu pieņemt šodien vai rīt.

Tieslietu ministrijai līdz 2006. gada 1. decembrim jāiesniedz valdībai Komerclikuma grozījumi, kas papildinās likumu ar speciālajām normām, kas regulēs komercdarījumus. To, izskatot koncepciju «Par komercdarījumu tiesisko regulējumu», otrdien nolēma Ministru kabinets. Uz nepieciešamību papildināt Komerclikumu ar nodaļu par komercdarījumiem Db jau vairākkārt bija norādījuši arī uzņemēji, piemēram, Latvijas Rūpnieku konfederācijas valdes priekšsēdētājs Aldis Zicmanis ( Db 15.09.2003.) uzsvēra, ka Latvijas nacionālajā likumdošanā ir nepieciešams noteikt komercdarījumu kārtību. Db jau vairākkārt vēstījis, ka savulaik Komerclikuma izstrādes darba grupa bija izstrādājusi arī īpaši Komerclikuma nodaļu par komercdarījumiem, taču nolūkā paātrināt Komerclikuma pieņemšanu, tas tika sadalīts vairākās daļās un šī nodaļa netika pieņemta vienlaicīgi ar pārējo Komerclikumu, kas stājās spēkā no 2002. gada 1. janvāra. Arī koncepcijā «Par komercdarījumu tiesisko regulējumu atzīts, ka komerctiesību galvenais uzdevums ir vienkāršot un paātrināt komerctiesisko apgrozību, taču pagaidām darījumiem, kas slēgti komerctiesiskās apgrozības ietvaros, piemērojami tikai Civillikuma noteikumi, kas attiecas uz visiem privāttiesību subjektiem un nespēj pilnībā nodrošināt vienkāršu un ātru komercdarījumu noslēgšanu un izpildi.

Iepriekšējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers pēdējā darba dienā noslēdzis jaunu airBaltic akcionāru sadarbības līgumu.

2009.gada 4.martā noslēgto jauno airBaltic akcionāru sadarbības līgumu Latvijas Republikas vārdā apstiprināja bijušais satiksmes ministrs un no otras puses jaunais airBaltic akcionārs - SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (turpmāk BAS). Šāda informācija ietverta satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) sagatavotajā ziņojumā par airBaltic valdes locekļu atalgojumu, ko ministrs uzdeva sagatavot pagājušā nedēļā.

Jaunais sadarbības līgums ir konfidenciāls un tāpat kā 1995.gada airBaltic dibināšanas līgums plašākai publikai nav pieejams.

Kā to parāda dažādu pasaules valstu agrākā pieredze, pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā diemžēl var izraisīt daudz asāku cīņu par vietu tirgū nekā līdz šim un, iespējams, novest pie negodīgu un pat nelikumīgu metožu izmantošanas, lai izrēķinātos ar konkurentiem, parādniekiem vai citiem nelabvēļiem.

Tādēļ, manuprāt, uzņēmumu kapitāla daļu un akciju īpašniekiem ir īstais brīdis padomāt par to, vai viņu ieguldījums ir drošībā. Svarīgi ir apzināties galvenos riskus un, konsultējoties ar uzticamu juristu, izstrādāt rīcības plānu to minimizēšanai. Zemāk esmu aplūkojusi dažus apsvērumus par vienu no ieguldījuma drošības aspektiem – īpašuma tiesību uz daļām vai akcijām reģistrāciju dalībnieku vai, attiecīgi, akcionāru reģistrā.

Saskaņā ar Komerclikumu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS) dalībnieku vai akcionāru reģistru atbildīga ir valde. Valde nodrošina, lai dalībnieku vai akcionāru reģistrs atspoguļotu aktuālo situāciju attiecībā uz SIA vai AS daļu vai akciju īpašuma tiesībām, izdara grozījumus dalībnieku vai akcionāru reģistrā un, kad to prasa likums, paziņo par grozījumiem Komercreģistram.

Līdz šī gada 2.aprīlim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kārtējās gada deklarācijas par 2006.gadu bija jāiesniedz 65 855 valsts amatpersonām. VID iesniegtas 63 966 kārtējā gada deklarācijas, kas ir 97% no kopējā iesniedzamo deklarāciju skaita, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

No iesniegtajām deklarācijām 1 684 jeb 2,6% iesniegtas elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS).

Uz 2007.gada 2.aprīli nav iesniegtas 1 889 kārtējā gada valsts amatpersonas deklarācijas par 2006.gadu. Pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27 panta (deklarāciju neiesniegšana noteiktā termiņā vai nepatiesu ziņu sniegšana) ir izskatītas 18 lietas, no kurām ar naudas sodu sodītas 15 valsts amatpersonas par kopējo summu 415 lati, pret vienu personu lietvedība izbeigta, jo uzsākts kriminālprocess par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā, bet divām valsts amatpersonām izteikts mutvārdu aizrādījums.

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Db.lv piedāvā interviju ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru Jāni Endziņu, kā arī dažus no visu laiku interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

- Kā vērtējat jaundibināto uzņēmumu skaitu Latvijā - vai to var uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību? Reģistrēto uzņēmumu skaits pērn sasniedza rekordu - kādas ir prognozes nākotnei?

Jaunu uzņēmumu skaits kopš 2003.gada Latvijā pieaug katru gadu. Pēdējo četru gadu laikā tas ir pat dubultojies - ja mēs 2002.gadā reģistrējām apmēram sešus tūkstošus jaunu uzņēmumu, tad pagājušogad - jau vairāk nekā 13 tūkstošus. Skatoties šā gada pirmo mēnešu statistiku, redzams, ka tendence saglabājas - reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Tā kā pēdējos gados Latvijā jaundibināto uzņēmumu reģistrācijas līkne pastāvīgi iet uz augšu, tad es ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka arī šogad jaundibināto uzņēmumu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu pieaugs vismaz par 10%. Ja runājam par ilgāku termiņu, nākotnē šim skaitam vajadzētu izlīdzināties. Tas augs tik ilgi, kamēr mēs sasniegsim Eiropas Savienības vidējo līmeni. Šobrīd vēl atpaliekam.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien, 1.februārī, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegusi vēlētāju parakstītu likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē. Iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79. pantus, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, liecina CVK sniegtā informācija medijiem.

Saskaņā ar LBAS apkopotajām ziņām likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē parakstījuši 11 185 pilsoņi, bet parakstu notariālie apliecinājumi apkopoti uz 4312 lapām.

Likums Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu paredz, ka tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu ir ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem. Lai to konstatētu, CVK tagad jāveic visu iesniegto parakstu pārbaude.

Parakstu pārbaudes laikā ziņas par parakstītājiem tiks ievadītas speciālā datorsistēmā, kas palīdzēs konstatēt, vai parakstītāji ir vēlētāji un vai kāds no pilsoņiem nav parakstījies vairākkārt. To, vai visām personām, kas parakstījušas Satversmes grozījumu projektu, ir balsstiesības, apliecinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrs. Tāpat CVK arī pārbaudīs, vai paraksti ir noformēti saskaņā ar likuma prasībām – apliecināti pie notāra, bāriņtiesā vai pagasttiesā.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma, ka parakstu vākšana par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē notiks no 12. marta līdz 10. aprīlim, ieskaitot, liecina sniegtā informācija medijiem.

Parakstu vākšana tiek izsludināta, jo CVK ir konstatējusi, ka LBAS iesniegto Satversmes grozījumu projektu ir parakstījuši 11 095 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, tātad vairāk nekā parakstu vākšanas ierosināšanai nepieciešamie 10 000 vēlētāji. CVK veiktajā parakstu pārbaudē atklāts, ka 14 no Satversmes grozījumu projekta atbalstītājiem parakstījušies divas reizes, piecas personas nav identificējamas, bet trīs parakstītājiem nav balsstiesību.

No 12.marta līdz 10.aprīlim parakstīties par Satversmes grozījumiem vēlētāji varēs pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Ja Saeima galīgajā lasījumā atbalstīs grozījumus likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, tad šajā parakstu vākšanā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietā, pirmo reizi tiks organizēta parakstīšanās viņu atrašanās vietā.

No 2015. gada 1.janvāra ierosināt likumus vai Satversmes grozījumus varēs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Izmaiņas parakstu vākšanas kārtībā vēlētāju iniciatīvām nosaka grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kurus galīgajā lasījumā atbalstīja 52 deputāti, bet 39 bija pret. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāte Iveta Grigule pēc balsojuma paziņoja, ka ZZS izmaiņas neatbalsta un lūgs Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt.

Likumā paredzēts,ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju būs tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pašlaik Latvijā paraksti kādai vēlētāju iniciatīvai tiek vākti divos posmos – ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt CVK likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, bet parakstu vākšanas otro posmu turpina CVK par valsts budžeta līdzekļiem. Lai grozījumu projektu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita.