Nodokļi

Grib mazākus nodokļus

Māris Ķirsons [email protected], 18.03.2004

Jaunākais izdevums

Latvijai vajadzētu pildīt solījumu un samazināt nekustamā īpašuma nodokli un izvērtēt iespēju turpināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmes samazināšanu. Tā pēc septītās Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) tikšanās atzina Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers un Ārvalstu investoru padomes goda priekšsēdētājs, Andres Wilhelmsen & Co prezidents Arvīds Grundešēns (Arvid Grundekjon). Vicepremjers un A. Grundešēns atzina, ka ĀIPL pozitīvi vērtējusi UIN samazināšanu līdz 15 %, kas Latviju padara par vienu no pievilcīgākajām valstīm. Tomēr, pēc A. Šlesera teiktā, līdzās ir citas valstis, kuras spējušas samazināt nodokļus vēl zemākā līmenī, tāpēc Latvijai būtu jālīdzinās vismaz Īrijai, kur UIN likme ir 12.5 %. «Tas būs šīs valdības jautājums, kas Latvijai var ļaut piesaistīt vairāk investīciju,» secināja A. Šlesers. A. Grundešēns norādīja, ka padome atzinīgi vērtē Latvijas līdz šim sasniegto, tomēr tai nevajadzētu apstāties pie jau sasniegtā, bet turpināt strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādēļ 96% amerikāņu uzskata par savu pienākumu samaksāt nodokļus?

Zvērināts advokāts, SORAINEN partneris un Nodokļu prakses grupas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā Jānis Taukačs, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bet 93% piekrīt, ka jāsauc pie atbildības tos, kas savus nodokļus nemaksā godīgi?

Lai arī kā to daudziem negribētos, drīz 1. aprīlis – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarāciju iesniegšanas laiks. Šis fakts un daži pēdējā laika notikumi Latvijā rosināja padomāt par to, kādēļ pie mums sporta kluba ģērbtuvē ir stilīgi padižoties ar to, kā kāds izdomājis nemaksāt nodokļus, bet pārējie sarunas biedri to nekautrējas atbalstīt, nevis nosoda. Un, kādēļ citās valstīs ir pilnīgi pretēja – nicinoša nostāja pret nodokļu nemaksātājiem? Nepretendēju, protams, uz izsmeļošu šī temata analīzi šai blogā.

Par šo tēmu nesen kādā lidostā man rokās nonāca The New York Times un The New Yorker žurnālista S. J. Dubner un Čikāgas Universitātes ekonomikas pasniedzēja S. D. Levitt dižpārdoklis Freakonomics, kas ir divu vārdu salikums ar aptuveno nozīmi – dīvainā ekonomika. Tur risināti tādi «būtiski» jautājumi kā «Kas kopīgs nekustamā īpašuma aģentiem un Kukluksklanam?» un «Kādēļ narkotiku izplatītāji dzīvo pie savām mammām?». Taču manu uzmanību piesaistīja grāmatā aplūkotais pētījums par to, kādēļ tik augsts procents amerikāņu uzskata par savu pienākumu samaksāt nodokļus? Gribējās salīdzināt, vai no šīm atziņām arī mēs te Latvijā varam ko mācīties, lai viņiem kaut nedaudz šai ziņā līdzinātos?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinām uzņēmīgus cilvēkus parādīt procesus valsts pārvaldē, kurus varētu efektivizēt, tērējot mazākus cilvēku un finanšu resursus, tādējādi ietaupot miljoniem latu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar laikrakstu Dienas bizness sāk akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot Var ietaupīt pat miljonus!valstij ietaupīt tik ļoti nepieciešamo naudu. «Briestoša ekonomiskā lejupslīde pasaulē spiež uzņēmējus un reizē arī valsts pārvaldi būt efektīvākai, produktīvākai un taupīgākai,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme. Viņa norāda, ka šobrīd tiek runāts, par cik daudz valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu jāsamazina: par 5 %, 10 % vai pat par 20 %, taču «tā ir bezmērķīga samazināšana, jo vispirms ir jāsaprot, kādas valsts pārvaldes funkcijas ir nepieciešamas, kuras var optimizēt un no kurām var atteikties vispār».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LTRK pārstāve: Ja valsts īstenotu pārdomātu nodokļu politiku, Valsts kase būtu pilna ar naudu

Dienas Bizness, 15.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts īstenotu pārdomātu nodokļu politiku un samazinātu nodokļu slogu uzņēmējiem, Valsts kase būtu pilna ar naudu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Nodokļu darba grupas vadītāja Lienīte Caune.

«Tas nav ne izdomāts, nedz tā ir iegriba, ka uzņēmēji grib maksāt 25% un ne vairāk. Mazais un vidējais bizness neko vairāk vienkārši samaksāt nevar. Ja jums nav vismaz viena miljona apgrozījums, jums ir ļoti grūti izspiest šos 50 vai 60 santīmus, kas par katru darbiniekam samaksāto latu ir nodokļos jāatdod valstij,» intervijā laikrakstam Diena akcentē LTRK pārstāve.

Ja darbinieks grib saņemt uz rokas neto 500 latu, tad uzņēmējam savā budžetā ir jāiekļauj vismaz 750 latu, jo klāt nāk sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāja ienākuma nodoklis.

Kā piemēru Caune min dividenžu izmaksu, uz kuru pārgājuši uzņēmumu īpašnieki. Dividendes apliekas ar 15% peļņas nodokli un 10% dividenžu nodokli. Tas ir tas, ko uzņēmēji ir gatavi samaksāt un kas neatstāj milzīgu iespaidu uz uzņēmuma naudas plūsmu. Savukārt milzīgie darbaspēka nodokļi ir pārāk liels slogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nepiesakoties nodokļu atmaksai ārzemēs, tur strādājošie Latvijas pilsoņi zaudējuši miljonus

Gunta Kursiša, 05.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šmidre: Bez valsts var, bet tas būtu stulbi...

Aigars Kauliņš; aigars.kaulain, 13.02.2007

«Pietiek, ka mums uz katra kalna katrs mobilais operators būvē savus torņus, tagad vēl televīzijas sabūvēs, un uz katra kalna mums būs pa trim torņiem un mēs tiešām būsim slaveni visā pasaulē ar torņiem,» tā P. Šmidre.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējā nodokļu likme (37,9%) ir zemāka par globālo vidējo likmi (44,8%) un par vidējo likmi Eiropas Savienībā (43,4%), secināts Pasaules Bankas un PricewaterhouseCoopers (PwC) ziņojumā par nodokļu nomaksu.

Globāli vidējā kopējā nodokļa likme maza vai vidēja lieluma uzņēmumam ir 44,8% no peļņas. Lai izpildītu visas nodokļu administrācijas prasības, vidēji jāveic 28,5 maksājumi un jāpatērē 277 stundas gadā.

PwC Latvijas uzņēmuma partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska stāsta, ka, vērtējot Latvijas pozīciju no nodokļu nomaksas viegluma, no pagājušā gada 45.vietas esam nokrituši uz 59.vietu. Laiks, lai izpildītu visas administratīvās prasības, samazinājies minimāli - pagājušajā gadā tam bija nepieciešamas 293 stundas, bet šogad - 290 stundas.

Apskatot kopējās nodokļu likmes Eiropā, Latvija saglabājusi 8.vietu.

Atbilstoši publikācijas gatavošanas metodikai ziņojums tika sagatavots, pamatojoties uz 2010.gadā spēkā esošajiem nodokļu normatīvajiem aktiem. Latvijas rezultāti liecina, ka Latvijas kopējā nodokļu likme ir pazeminājusies no 38,5% līdz 37,9%, kas ir zemāka par globālo vidējo likmi (44,8%) un par vidējo likmi Eiropas Savienībā (43,4%). PwC to skaidro ar to, ka 2010.gadā tika pagarināts nodokļu zaudējumu segšanas periods no pieciem uz astoņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un veido 35,9%, kas ir 11.zemākais rādītājs Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) reģionā, liecina jaunākais Pasaules Bankas, IFC (International Finance Corporation) un PwC sagatavotais ziņojums par nodokļu situāciju pasaulē.

Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstīs, un Lietuvā tā ir 43,1%, bet Igaunijā - 49,4%.

Vidējo nodokļa likmi Latvijā veido 4,9% uzņēmuma ienākuma nodokļa daļa, 27,3% - darbaspēka nodoklis, savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem - 264 stundas, savukārt veicamo maksājumu daudzums ir viens no mazākajiem Eiropā – tikai 7. Tik mazs maksājumu skaits citur Eiropā ir vien Igaunijai, Francijai un Maltai.

«Šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli uzskatāmi rāda to, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viesturs Celmiņš: Latvijas iedzīvotājs nedomā tālāk par pusotru gadu

Irbe Treile, Numurs, 11.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

picturegallery.1d4e04dc-e7f8-4984-b4b6-f11640251336

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomists: dzirdēts par uzņēmumiem, kuri nekad neatļaujas savā mātes uzņēmuma valstī to, ko Latvijā

Dienas Bizness, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Domāju, politiķi un ierēdņi apzinās, ka arī tie uzņēmumi, kuri visus nodokļus nemaksā, tomēr balsta Latvijas ekonomiku, ražo preces, piedāvā pakalpojumus, veicina konkurenci, nodrošina darbvietas,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ekonomists Arnis Sauka.

«Īstermiņā visai valstij ir ieguvums no tā, ka uzņēmumi, kas daļēji atrodas pelēkajā zonā, turpina strādāt. Ilgtermiņā gan rodas trieciens sociālajai sistēmai. Valstij pastāv risks nonākt situācijā, kad finanšu līdzekļu trūkuma dēļ valdība vairs nespēj pildīt savas funkcijas, jo nav naudas pat kvalitatīvam valsts pārvaldes darbam, par ceļu kvalitāti vai izglītības sistēmas uzlabošanu nemaz nerunājot,» skaidrojis ekonomists.

«Tāpēc valstij tiem uzņēmējiem, kuri saka: «Ja maksātu nodokļus no visas tās algas, ko darbinieki tagad daļēji saņem aploksnē, tad uzņēmums nemaz nevarētu pastāvēt, līdzekļu pietrūktu», ātrāk vai vēlāk būtu jāpasaka: «Vai cilvēki, kuri nevar sakārtot savu biznesu tā, lai varētu oficiāli maksāt visus nodokļus, ir profesionāli uzņēmēji? Ja jau uzņēmējs nespēj veidot biznesu bez aplokšņu algām, varbūt pašam jābūt darba ņēmējiem, nevis biznesa veidotājiem un darba devējam?»,» Dienai teicis A. Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas paradokss esot tas, ka valstī reģistrēti 130 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļus pilnībā nomaksā un valsts budžetu pilda vien 20 tūkstoši.

Tā TV24 raidījumā “Dienas personība” atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pārējie uzņēmumi nodokļu optimizējot caur ēnu ekonomu vai nodokļus maksā daļēji, kas rezultējoties ar atšķirīgām likmēm starp nodokļu maksātājiem, kā arī negodīgiem konkurences apstākļiem.

“Ja mēs samazinām nodokļus, tajā brīdī tas, protams, būtu ļoti labi priekš tiem, kuri maksā visus nodokļus, bet savukārt tie, kuri [nemaksā nodokļus], viņiem būs vēl lielākas iespējas optimizēties,” norāda I. Jaunzeme.

VID varot piedāvāt savu analīzi un datus par nodokļu maksātājiem – cik katrs uzņēmums maksā nodokļus, kādās nozarēs tos iekasē vairāk, kādās mazāk. “Tajos uzņēmumos, kuros ir normāla nodokļu nomaksa, vidējā alga ir apmēram 1 500 eiro, kur nav – tur ir 670 eiro. Redziet, šo starpību! Ja maksā nodokļus no 1 500 tā ir viena summa, ja maksā nodokļus no 670 – pavisam cita,” norāda VID ģenerāldirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2009. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 717.6 milj. latu, kas ir par 311.5 milj. latu jeb 30.3% mazāk nekā 2008. gadā.

Šāda prognoze veikta, jo koriģētajā makroekonomiskās attīstības scenārijā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums salīdzināmajās cenās -12%, tautsaimniecībā nodarbināto skaita samazinājums paredzams 7.3% un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās darba samaksas samazinājums faktiskajās cenās -7.5%.

IIN ieņēmumi 2008. gadā bija 1.03 miljardi latu, sākotnējā prognoze 2009. gadam bija 800 miljoni latu, bet šobrīd šī prognoze koriģēta līdz 717.6 miljoniem latu. No tā valsts budžetā nonāks 122 miljoni latu, bet pašvaldību budžetā – 595.6 miljoni latu, kas ir par 228.7 milj. Ls jeb 27.7 % mazāk nekā 2008. gadā, norādīja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta Preses nodaļas vadītāja Elīna Dobulāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ne visi joprojām izmanto nodokļu atgriešanas priekšrocības pēc strādāšanas ārvalstīs

Sadarbības materiāls, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.

Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.

Nav jauna ideja

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA DE novo valdes loceklis: statistika rāda vidējo temperatūru

Māris Ķirsons [email protected], 29.12.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«10.5 tūkstoši Ls ir ļoti zems līmenis, taču tas nenozīmē, ka visiem mēbeļu ražotājiem ir tik maza rūpniecības produkcijas izlaide uz vienu strādājošo, to rāda arī mūsu uznēmuma 35 000 Ls uz vienu strādājošo,» zemo rūpniecības produkcijas izlaidi uz vienu strādājošo mēbeļu ražošanā komentē mēbeļu ražotāja SIA DE novo valdes loceklis Ingemārs Liakovičus. Viņš turpina: «Tā ir vidējā temperatūra pa slimnīcu,» Viņš atzīst, ka SIA DE novo, pat strādājot ar nepilnu jaudu, darba ražīgums uz vienu strādājošo sasniedz 35 000 Ls, bet, strādājot ar pilnu jaudu, pat varētu sasniegt 40 000 Ls. Kā vēl vienu iemeslu SIA DE novo valdes loceklis min kreiso preču ražošanu un realizāciju it īpaši privātpersonām, kā rezultātā arī satistikas atskaitēs uzrāda mazākus ienākumus un maksā mazākus nodokļus, kas rada negodīgu konkurenci tiem, kuri maksā nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu nodokli vismaz 21% apmērā.

"Cilvēkiem ir apnicis, ka lielās kompānijas nemaksā taisnīgu nodokļu daļu," intervijā izdevumam "Die Zeit" sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tādas tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos.

Lemērs sacīja, ka Francija bija ierosinājusi 12,5% nodokli, bet, ja ASV ierosinātā likme ir sarunu iznākums, tad arī Francija ir gatava tam piekrist.

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopīgajā intervijā ar Lemēru piebilda, ka arī viņš neiebilst pret ASV ierosinājumu.

Vašingtona aprīlī paziņoja, ka centīsies panāk, lai tādas milzīgas kompānijas kā "Amazon" maksā taisnīgu nodokļus daļu valstīs, kur gūst peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Progresīvais nodoklis kavēs attīstību

Kēstutis Isakas, SIA Shark Media direktors, 10.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas premjers Ivars Godmanis, komentējot ideju par progresīvā nodokļa ieviešanu Latvijā, ir izteicies, ka, valstī ieviešot progresīvo nodokļu likmi, mēs riskējam ar to, ka uzņēmēji varētu pārcelties uz kaimiņvalstīm, Latvijai mazinot savu konkurētspēju. Līdzīga ideja par progresīvā nodokļa piemērošanu ir bijusi arī Lietuvas premjerministram Ģediminam Kirkilam, kura gan Seimā nav guvusi atbalstu.

Eksperti ideju par progresīvā nodokļa ieviešanu Lietuvā ir nosaukuši par politisko demagoģiju, kuras galvenais iemesls ir vēlēšanu tuvošanās. Līdz ar to šiem izteikumiem nav praktiskā seguma. Par nodokļu samazināšanu runā ļoti daudzi, bet līdz reāliem darbiem neviens nav nonācis. Gribētu atzīmēt, ka uzņēmējos šādas runas rada nedrošības sajūtu, jo neļauj droši paredzēt nākotnes virzību. Finanšu plānošanu tas neietekmē, ja nodokļi tiek samazināti, savukārt tos palielinot, – uzņēmēju izstrādātais biznesa plāns ir jāmaina. Protams, labi būtu, ja tiktu samazināta PVN likme vai ienākuma nodoklis, tomēr realitāte ir tāda, ka mūsdienās samazināts nekas netiek. Uzņēmējus interesē stabilitāte, lai būtu prognozējama turpmākā darbība. Šobrīd es kā uzņēmējs zinu, kādi nodokļi attiecas uz manu uzņēmumu un cik man būs jāmaksā, savukārt ar progresīvā ienākuma nodokļa likmi būtu ievērojami grūtāk plānot nākotnes izdevumus un līdz ar to arī darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja Latvijā palielināt nodokļus ir saprātīga, jo jau tagad vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, šādu viedokli pauda Eiropas Savienības (ES) ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta darbinieks, kurš savulaik piedalījies Eiropas Komisijas aizdevuma uzraudzības misijā Latvijā, taču nevēlējās publiskot savu vārdu.

«Nodokļu celšana ir būtiska politiska izšķiršanās, jo Latvijā ir vairāki sektori, kuriem trūkst finansējuma. Ja skatās Baltijas un arī plašākā kontekstā, nodokļus vajadzēs celt,» sacīja ES ierēdnis, par piemēru minot nepietiekamo finansējumu veselības, augstākās izglītības, un aizsardzības jomām. «Ja paskatās, cik tiek tērēts Latvijā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un cik tiek tērēts Igaunijā, Lietuvā vai citās ES dalībvalstīs, tas cipars ir ļoti, ļoti zems. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, jo valsts vairs nespēj segt nepieciešamās izmaksas no nodokļu naudas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme-Grende: Uzņēmumu «baltais saraksts» mudinātu maksāt nodokļus

Nozare.lv, 02.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot portālu, kurā reģistrētos uzņēmumi, kas nomaksājuši nodokļus un kuru darbība vērtējama kā ētiska, valsts šos uzņēmumus varētu mazāk kontrolēt un piešķirt dažādas privilēģijas attiecībā uz publisko iepirkumu konkursiem, ārvalstu vizītēm un pieteikšanos Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam, intervijā Nozare.lv norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Kā vienu no iespējām apkarot ēnu ekonomiku un mudināt uzņēmējus maksāt nodokļus Jaunzeme-Grende min uzņēmumu «baltā saraksta» izveidošanu, kurā reģistrētos uzņēmumi, kas ir nomaksājuši nodokļus un kuru darbība uzskatāma par ētisku.

«Viena no idejām ir veidot portālu, kurā uzņēmumi, izpildot zināmus nosacījumus, var pieteikties, reģistrēties valsts iepirkumiem. Ja arī kāds ārvalstu uzņēmums vēlas pieteikties valsts iepirkumā, tam jāreģistrējas portālā un jāapliecina, ka tas ir nomaksājis visus nodokļus un ir «balts». Līdz ar to, iegūstot «baltā uzņēmuma» statusu, pastāv iespēja, ka šos uzņēmumus auditē un kontrolē mazāk, tāpat tiek dota priekšroka doties līdzi Valsts prezidentam un citām valsts amatpersonām ārvalstu vizītēs,» norāda LTRK vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mana pieredze Norvēģijā ir tāda: ja dzīvo sistēmā, kas labi funkcionē, tas ir tik ērti, ka sistēmu krāpt negribi. Dzīve ir tik sakārtota, ka labprāt maksā nodokļus un zini - kad vajadzēs, tev būs ārsts un viss cits, kas nepieciešams,» intervijā izdevumam Ir sacījusi Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla Komunikācijas skolas profesore Vēsma Kontere McQuillan.

«Pēc Norvēģijā nodzīvotiem gadiem man ir jājautā: kāds ir iemesls cilvēkiem nemaksāt nodokļus? Tas taču ir veids, kā uzturi valsti, sabiedrisko sistēmu! Kādam ir jāmaksā par skolām, medicīnu, kultūru. Norvēģijā cilvēki to apzinās. Ja nemaksā nodokļus, tev nav pat iespējas bankā atvērt kontu. Faktiski nevari dzīvot,» pieredzē dalījusies profesore.

Uz norādi, ka Latvijā ir izplatīts veids maksāt nodokļus no minimālās algas, bet pārējo saņemt aploksnē, viņa atbildējusi: «Norvēģijā tas nav iespējams, jo informācija par katra cilvēka ienākumiem un uzkrājumiem ir publiski pieejama. Ekonomiskā sistēma ir caurskatāma. Labums, maksājot nodokļus, ir tāds, ka vari saņemt izglītības, medicīnas pakalpojumus. Piemēram, vizīte pie terapeita maksā 90 latus. Es kā nodokļu maksātāja par to maksāju tikai 18 latus, valsts sedz pārējo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Raidījums: Arčers neizdarības dēļ strādnieki paliek ar 2 000 latu nodokļu parādu

Dienas Bizness, 10.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Driksna: VID jau šodien netiek galā ar saviem pienākumiem

Miks Lūsis, 12.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uzskatu, ka VID jau šodien pilnībā netiek galā ar saviem pienākumiem, par ko liecina tas, ka ir tik liela pelēkā zona un nodokļi netiek iekasēti,» atzīmē a/s Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētāja Ināra Driksna.

Uzņēmēja šaubās, vai VID darbs uzlabosies, ņemot vērā ievērojamās nodokļu izmaiņas, kas stājušās spēkā ar šo gadu. Savukārt VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora v.i. Inese Bahanovska LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes uzsvēra: «Mums ir jātiek galā – tas ir mūsu darbs».

«Mums vajadzētu šos nodokļus reāli iekasēt, vispirms tos, kas jau ir, nevis domāt, kā vēl uzlikt jaunus nodokļus,» Naudas Zīmēm atzinusi I. Driksna, piebilstot, ka liela ir tieši darbaspēka nodokļu nasta. «Konkurējot ar ārzemju ražotājiem, mēs to jūtam, un šeit mēs kļūstam nekonkurētspējīgi,» saka viņa.

Komentāri

Pievienot komentāru