Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Lielākā daļa apsekoto Latvijas kredītiestāžu (75%) 3. ceturksnī gaidīja nedaudz lielāku uzņēmumu pieprasījumu pēc aizdevumiem.

2018. gada jūlijā Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2018. gada 2. ceturksnī un prognozēm 3. ceturksnim.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā. Apsekoto kredītiestāžu sniegtās atbildes ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos. Divās no četrām apsekotajām Latvijas kredītiestādēm 2018. gada 2. ceturksnī nedaudz pieauga uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem. Visbiežāk (divos gadījumos) kredītiestādes norādīja uz nelielu pieprasījuma kāpumu pēc ilgtermiņa aizdevumiem un pēc aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Retāk (vienā gadījumā) tika norādīts, ka nedaudz pieaudzis pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un pēc lieliem kredītiem.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Ministru kabineta sēdē akceptēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātie un Finanšu ministrijas virzītie grozījumi Kredītiestāžu likumā, saskaņojot likumu ar ES direktīvu prasībām, kā arī paredzot kredītiestādēm precīzākas riska identificēšanas un mērīšanas procedūras, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Grozījumi kopumā nodrošinās ne tikai likumā pieprasīto minimālo pašu kapitālu, bet arī pašas aprēķināto iekšējo kapitālu, atklās informāciju par riska pārvaldīšanas un kontroles stratēģijām un metodēm, atbilstošāk iekļaus kapitāla prasību aprēķinā jaunus pēdējā laikā tirgū parādījušos finanšu instrumentus.

Likumprojekts paredz banku darbības normatīvā regulējuma pilnveidošanu šādos jautājumos:

1) iespēja bankām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām izvēlēties kapitāla prasību aprēķināšanas metodi atkarībā no to lieluma un sniedzamo pakalpojumu daudzveidības un sarežģītības;

2) kapitāla prasības kredītriskam precizēts aprēķins, izmantojot darījumu partneriem noteiktos ārējos vai iekšējos reitingus, līdz 150% paaugstinātu nosacītās riska pakāpes piemērošanu augsta riska aktīviem vai nokavētajiem darījumiem, kā arī jauno finanšu instrumentu, tādu kā kredīta atvasinātie instrumenti, ieguldījumu fondu apliecības un citi, iekļaušanu kapitāla prasības aprēķinā;

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Turpmāk varētu būtiski augt maksimālā soda nauda par atsevišķiem finanšu tirgus dalībnieka pārkāpumiem, kas līdz šim bija 100 000 latu (142 297 eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

No 2014. gada uzraugam būs tiesības par atsevišķiem pārkāpumiem uzlikt fiziskām personām soda naudu līdz 5 miljoniem eiro. Savukārt juridiskām personām – par atsevišķiem pārkāpumiem līdz 10% apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma (atkarībā no neto apgrozījuma konkrētām bankām šī summa var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem miljonu eiro). Tādos gadījumos, ja var noteikt no pārkāpuma iegūto materiālo labumu, uzraudzības iestādei ir tiesības uzlikt soda naudu līdz gūto ienākumu/neciesto zaudējumu divkāršam apmēram. Par pārkāpumiem iekasēto soda naudu ieskaita valsts budžetā.

Savukārt, lai veicinātu lielāku pārskatāmību par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem, 2014. gadā, FKTK publiskos pieņemtos lēmumus par visām piemērotajām sankcijām kredītiestādēm un arī par atsevišķu veidu sankcijām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas kreditorus, iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājankas maksātnespējas procesa administratoru SIA KPMG Baltics.

Apvienība sūdzībā Rīgas apgabaltiesai norāda, ka KPMG Baltics «līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos».

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība lūgusi tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu «profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs».

Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšanu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Tāpēc papildus esošajai uzraudzības pieejai tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski.

Šādos gadījumos var tikt piemēroti atbilstoši instrumenti – ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c.

Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu. Ciklisko sistēmisko risku mazināšanas nolūkā FKTK jau šobrīd reizi ceturksnī nosaka un publicē pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Savukārt, lai mazinātu strukturālos sistēmiskos riskus, FKTK saskaņā ar FKTK padomes lēmumu ir identificējusi šādas citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C‑SNI): AS ABLV Bank, AS Citadele banka, AS Rietumu Banka, AS DNB banka, AS SEB banka un AS Swedbank.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā, informē FM.

Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju, skaidro ministrija.

Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā.

Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem - čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm.

Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai.

AS Latvijas Krājbanka kreditoriem izteikti piedāvājumi slēgt līgumus par prasījuma tiesību pārdošanu jeb cesiju. Tas rada aizdomas, ka informācija no bankas par tās kreditoriem nonākusi trešo personu rīcībā sacīja Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības valdes loceklis Valdis Savickis.

«Ja šāda informācijas noplūde ir notikusi, tiek pārkāpts konfidencialitātes princips bankas un klienta attiecībās,» V. Savickis sacīja portālam Nozare.lv.

Apvienība brīdina personas, kurām šādi piedāvājumi tiek izteikti, rūpīgi pārdomāt, vai šādu darījumu slēgšana nākotnē nesīs gaidīto rezultātu. Tāpat būtu jāapsver iespējamās juridiskās sekas.

«Visticamāk, iegādājoties prasījuma tiesības, tās varētu tikt izmantotas, lai veiktu ar banku prasījumu savstarpējo ieskaita darījumus. Ieinteresēti šādu darījumu slēgšanā varētu būt bankas debitori, kuri varētu mēģināt dzēst savu parādu pret banku ar ieskaitu,» sacīja V. Savickis.

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Finanšu ministrija rosinās grozījumus likumā, lai samazinātu bankas maksātnespējas administratora atlīdzību, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Redzēs, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas (ECB) soļi, bet gribam būt gatavi jebkurai situācijai, tādēļ jau esam sagatavojuši un pirmdien lūgsim Saeimu steidzamības kārtā virzīt Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz būtiski samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību, lai maksimāli daudz līdzekļu paliktu kreditoru izmaksām, nevis starpniekiem,» viņa norādīja.

Konkrēti FM priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzību attiecībā uz to bankas aktīvu daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama un jau glabājas Latvijas Bankas kontā. Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuri ir ar jāatgūst ar tiesas palīdzību vai līdzīgi.

Strauji pieaug pret Krieviju un Baltkrieviju vērstajām sankcijām pakļauto personu aktivitātes, kas vērstas uz izvairīšanos no sankcijām, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Finanšu izlūkošanas dienests saņem arvien vairāk aizdomīgo darījumu ziņojumu par sankciju apiešanu - 2021.gadā tika saņemti 13 ziņojumi, 2022.gadā - 281 ziņojums un 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 114 ziņojumi.

Tāpat pieaug Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes konstatēto pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumu skaits. Pērn tie bija 3433 gadījumi, tostarp 250 mēģinājumu izvest Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu naudas zīmes. Savukārt 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 2081 gadījums, tostarp 581 mēģinājums izvest ES dalībvalstu naudas zīmes.

Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā teikts, ka Latvijas kredītiestāžu klientu pārrobežu maksājumu dati un ārējās tirdzniecības statistika kopsakarā ar aizdomīgu darījumu ziņojumiem un sankciju pārkāpumu skaita pieaugumu liecina, ka paaugstinās draudi Latvijas kredītiestādēm tikt iesaistītām sankciju pārkāpumos vai to rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izskatījusi privātpersonas Gundara Vectīreļa iesniegto Swedbank maksātnespējas pieteikumu un nolēmusi pieņemt to zināšanai, bet tālāk nevirzīt, informēja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

«FKTK ir izskatījusi 14.februārī saņemto Vectīreļa lūgumu iesniegt tiesā a/s Swedbank maksātnespējas pieteikumu. Esam konstatējuši, ka pieteikuma iesniedzējs nav kreditors Kredītiestāžu likuma izpratnē un iesniedzējam nav arī Kredītiestāžu likumā nostiprināto tiesību iesniegt kredītiestādes maksātnespējas pieteikumu, līdz ar to Vectīreļa iesniegumu un tam pievienotos dokumentus pieņemam zināšanai un atstājam bez tālākas virzības,» skaidroja Dravniece.

Vēl nav zināms vai banka vērsīsies pret maksātnespējas pieteikuma iesniedzēju. Tālākā rīcība būs atkarīga no bankas nostājas, jo atbilstoši Latvijas Republikas Civilprocesa likuma 1. pantam katrai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Arī saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 205. panta otro daļu apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par nepatiesā pieteikuma rezultātā kredītiestādei nodarīto kaitējumu.

Kā likvidējamās Trasta komercbankas likvidators aicinu politiķus neveikt izmaiņas Kredītiestāžu likumā tikai konkrētu personāliju dēļ, kā tas noticis pēdējos gados.

Uz Saeimā atvērtajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem būtu jāskatās plašāk visas banku nozares un tautsaimniecības kontekstā, nevis šauri koncentrēties uz konkrētu gadījumu vai konkrētu personu.

Atgādināšu, ka pirms diviem gadiem Saeima pieņēma tā dēvēto Imanta Parādnieka grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas noteica liegumu par likvidatoru kļūt tādai personai, kura pēdējos divos gados bija pārstāvējusi kādu no kreditoriem. Šie grozījumi nepārprotami bija vērsti pret mani kā Trasta komercbankas likvidatoru. Pērn likuma izmaiņas tika izdarītas saistībā ar nepieciešamību likvidēt ABLV banku. Arī tagad Saeimā tiek izskatīti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas ir vērsti uz pašreizējā Finanšu un kapitāla tirgus vadītāja Pētera Putniņa atlaišanu.

Banku un apdrošinātāju klientu sūdzību un iesniegumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz pieaudzis, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

2016. gadā FKTK saņēmusi 161 banku un 42 apdrošinātāju klientu sūdzības. Gadu iepriekš par kredītiestāžu darbību tika saņemtas 154 klientu sūdzības un iesniegumi.

No 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim FKTK saņēmusi 161 kredītiestāžu klientu sūdzību par 17 bankām ( t.sk. 105 sūdzības no fiziskām personām un 56 sūdzības no juridiskām personām). No 161 saņemtajām sūdzībām 32 gadījumos iesniedzēji FKTK vērsušies par Citadele banka darbību, 27 reizes par Swedbank. Pa 15 sūdzībām saņemtas no DnB banka, Nordea Bank AB Latvijas filiāle un SEB banka klientiem.

Izskatot 144 sūdzībās minēto, FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, 12 sūdzībās minēto FKTK izmantos uzraudzības vajadzībām. Izskatot piecās sūdzības minēto, FKTK konstatējusi trūkumus kredītiestādes operacionālā riska pārvaldīšanā.

Pirmajā pusgadā kredītiestādes kopumā kredītu standartus uzņēmumiem nav mainījušas, liecina Latvijas Bankas (LB) veiktā aptauja.

Tomēr arvien vairāk pastiprinās pretējas pieejas kredītiestāžu kreditēšanas politikā - dažas kredītiestādes ziņo par stingrāku kredītu standartu noteikšanu, citas – par šo standartu atvieglošanu, secinājuši centrālās bankas eksperti, piebilstot, ka pašu kredītiestāžu finansiālais stāvoklis pirmajā pusgadā kopumā neveicināja stingrāku kredītu standartu noteikšanu uzņēmumiem pretstatā iepriekšējās aptaujas rezultātiem, savukārt tirgus resursu pieejamība turpināja būt kredītu standartu atvieglošanu veicinošs faktors.

Atšķirīga kredītiestāžu pieeja vērojama arī kredītu nosacījumu pārmaiņās, piemēram, atsevišķi aptaujas dalībnieki palielinājuši uzcenojumu parastiem aizdevumiem, savukārt citi to samazinājuši. Tomēr kopumā nosacījumi ir nedaudz atviegloti, izņemot procentu likmju uzcenojuma palielinājumu riskantiem aizdevumiem vairākās kredītiestādēs.

#Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Kredītiestāžu likuma grozījumus, lai ierobežotu banku likvidatoru vai maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Kredītiestāžu likuma grozījumus, lai ierobežotu banku likvidatoru vai maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību.

Papildināts viss teksts

Saeima atbalstīja «Vienotības» ierosinājumu noteikt, ka likvidatora un viņa palīga kopējās ikmēneša atlīdzības apmērs nevar pārsniegt 100 000 eiro. Sākotnēji Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šos «Vienotības» ierosinājumus noraidīja. Tomēr Saeimas sēdē šis priekšlikums guva vairākuma parlamentāriešu atbalstu - par to balsoja 54 deputāti, pret bija pieci, bet vēl 25 - atturējās. Vēl desmit deputāti balsojumā nepiedalījās. Līdzīgi ierobežojumi noteikti arī kredītiestāžu maksātnespējas procesos.

Pusē aptaujāto Latvijas kredītiestāžu 2018. gada 3. ceturksnī turpināja augt uzņēmumu pieprasījums pēc atsevišķiem aizdevumu veidiem, liecina kredītiestāžu aptauja.

2018. gada oktobrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2018. gada 3. ceturksnī un prognozēm 4. ceturksnim.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā.

Apsekoto kredītiestāžu sniegtās atbildes ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Vienā kredītiestādē pieauga pieprasījums pēc aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo uzņēmumiem bija nepieciešams vairāk finanšu līdzekļu krājumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem.

2016. gada septembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 3. ceturksnī un prognozēm 2016. gada 4. ceturksnim, informē Latvijas Banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes tiek ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

3. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Visstraujāk kāpa uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un lielo uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Trīs no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc īstermiņa kredītiem kāpumu 3. ceturksnī, divas – par lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem pieaugumu un viena – par mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanos. Vienlaikus viena kredītiestāde informēja, ka 3. ceturksnī uzņēmumu pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem nedaudz samazinājies. Vērtējot mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas, puse no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, bet trīs kredītiestādes ziņoja, ka palielinājies mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.

Finanšu ministrija (FM) nolīgusi zvērinātu advokātu Mārtiņu Paparinski, kuram būs jāpārstāv valsts intereses Satversmes tiesā procesā par AS Parex banka pamatkapitāla palielināšanu, kuru apstrīdējuši mazākuma akcionāri.

Advokātam tiks maksāti 16 176 lati.

Kā informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis, šī iepirkuma rezultātā ministrija saņems juridiskos pakalpojumus - FM pārstāvību Satversmes tiesas lietā.

Ministrija īstenojot pārstāvību tiesvedībā, nepieciešamas papildu zināšanas sarežģītos tiesību jautājumos (civiltiesības, komerctiesības, Eiropas Savienības tiesības) un augsti kvalificēta papildu juridiskā palīdzība, jo jautājums skar būtiskas valsts intereses, stabilizējot finanšu sektoru.

Publiskā iepirkuma procedūras rezultātā FM izvēlējusies uzticēt valsts interešu aizstāvību zvērinātam advokātam Paparinskim.

Valdība atbalstījusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz uzlabot lēmumu pieņemšanu grūtībās nonākušu kredītiestāžu situāciju risināšanai un panākt, ka tiesiskais ietvars nodrošina sekmīgu kredītiestāžu pārstrukturizāciju.

Lai novērstu iespējamu konkurences kropļošanu, likuma grozījumi paredz kredītiestādei uzlikt par pienākumu, piemēram, uzņemties noteiktus darbības ierobežojumus, lai kompensētu valsts atbalsta sniegšanu, veikt pārstrukturizēšanu, lai īsā termiņā atbrīvotos no valsts atbalsta utt. «Šādi nosacījumi uzliks par pienākumu kredītiestādei savā ikdienas darbībā ievērot virkni ierobežojumu, kas atšķirsies no kredītiestādes darbības normālos komerciālos apstākļos,» skaidro Finanšu ministrijā (FM).

Noteikts, ka finansiālu atbalstu grūtībās nonākusi banka varēs saņemt tad, ja tādējādi tiks novērsts būtisks apdraudējums kredītiestāžu sistēmas stabilitātei un maksājumu sistēmas raitai darbībai.

Lai gan šodien spēkā stājās 27.maijā Saeimā pieņemtie grozījumi Kredītiestāžu likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB) funkciju veikšanai nevar izmantot likumā noteiktās tiesības saņemt no kredītiestādēm informāciju par fizisko un juridisko personu kontiem un to veiktajiem darījumiem. Atbilstoši Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā tā pārejas noteikumi ir papildināti ar jaunu punktu, nosakot, ka grozījumu daļa, kas paredz KNAB tiesības saņemt ziņas no kredītiestādēm, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kuri Saeimā ir pieņemti tikai pirmajā lasījumā. KNAB sagatavotais un Ministru kabineta akceptētais grozījumu projekts Kredītiestāžu likumā vienlaikus ar attiecīgu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma grozījumu projektu 2004.gada 13.februārī tika iesniegts izskatīšanai Saeimā, kas 19.februārī abus likumprojektus nodeva attiecīgi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai. Jaunie grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam tiesības pēc prokurora vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja akceptēta pieprasījuma saņemt no kredītiestādēm ziņas par personu kontiem un veiktajiem darījumiem. Likumos noteikto funkciju veikšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir nepieciešama informācija ne tikai krimināllietās, bet arī operatīvās izstrādes lietās noziedzīgo nodarījumu ātrākai un efektīvākai atklāšanai, kā arī kontrolējot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi. KNAB kompetence ir saistīta ar koruptīvo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, kas daudzos gadījumos nevar tikt efektīvi realizēta bez kredītiestāžu datu bāzēs esošās informācijas par fizisko un juridisko personu kontiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.