Ministru kabineta sēdē akceptēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātie un Finanšu ministrijas virzītie grozījumi Kredītiestāžu likumā, saskaņojot likumu ar ES direktīvu prasībām, kā arī paredzot kredītiestādēm precīzākas riska identificēšanas un mērīšanas procedūras, Db.lv informēja Finanšu ministrija.
Grozījumi kopumā nodrošinās ne tikai likumā pieprasīto minimālo pašu kapitālu, bet arī pašas aprēķināto iekšējo kapitālu, atklās informāciju par riska pārvaldīšanas un kontroles stratēģijām un metodēm, atbilstošāk iekļaus kapitāla prasību aprēķinā jaunus pēdējā laikā tirgū parādījušos finanšu instrumentus.
Likumprojekts paredz banku darbības normatīvā regulējuma pilnveidošanu šādos jautājumos:
1) iespēja bankām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām izvēlēties kapitāla prasību aprēķināšanas metodi atkarībā no to lieluma un sniedzamo pakalpojumu daudzveidības un sarežģītības;
2) kapitāla prasības kredītriskam precizēts aprēķins, izmantojot darījumu partneriem noteiktos ārējos vai iekšējos reitingus, līdz 150% paaugstinātu nosacītās riska pakāpes piemērošanu augsta riska aktīviem vai nokavētajiem darījumiem, kā arī jauno finanšu instrumentu, tādu kā kredīta atvasinātie instrumenti, ieguldījumu fondu apliecības un citi, iekļaušanu kapitāla prasības aprēķinā;
3) plašu risku mazinošo faktoru izmantošana, rēķinot kapitāla prasību kredītriskam;
4) kapitāla prasības noteikšana operacionālajam riskam;
5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sadarbības noteikumu uzlabošana ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām;
6) nepieciešamās informācijas atklāšanas principu ieviešana.
Kredītiestādes līdzšinējās kapitāla pietiekamības vietā rēķinās minimālo pietiekamo kapitālu. Tāpat likumprojekts paredz jaunu regulējumu sadarbībai ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām konsolidētās kredītiestāžu uzraudzības jomā.
Likumprojekts nodrošina to direktīvas 2000/46/EK normu ieviešanu Kredītiestāžu likumā, saskaņā ar kurām e-naudas institūcijām nebūs jāsaņem licence savas darbības uzsākšanai, ja tās emitēto e-naudu kā maksāšanas līdzekli pieņems mātes vai meitas sabiedrība vai arī ierobežots komersantu loks, kurus raksturo atrašanās kopējās telpās vai kopēja tirdzniecības sistēma. Tāpat likumprojekts nosaka, ka visām e-naudas institūcijām pēc klienta pieprasījuma jāatpērk sava emitētā e-nauda un jānosaka skaidri e-naudas atpirkšanas noteikumi. Minimālā e-naudas atpērkamā summa nedrīkstēs būt lielāka par 10 eiro ekvivalentu latos. Saistībā ar jaunu atvieglojumu ieviešanu e-naudas emitentu darbībā iespējama šādu pakalpojumu sniedzēju skaita palielināšanās.
Likumprojekts paredz paplašināt ārpakalpojuma sniedzēju loku, nosakot, ka par tādiem varēs būt arī citu dalībvalstu uzraudzības institūciju licencēti komersanti. Iekšējā audita dienesta pienākumus kredītiestāde varēs deleģēt savai mātes sabiedrībai, kas ir dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde.
Likumprojekts nodrošina direktīvas 2004/109/EK normu ieviešanu Kredītiestāžu likumā, kuras nosaka kritērijus, kas jāņem vērā, nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības (balsstiesību) apmēru kredītiestādē.
Likumprojekts paredz svītrot Kredītiestāžu likuma 47. pantu, kas nosaka kredītiestādei ierobežojumus ieguldījumiem kustamajā vai nekustamajā īpašumā un līdzdalības apmēram citās komercsabiedrībās. Saskaņā ar jauno regulējumu, kas tiks ieviests ar šo likumprojektu, minimālā kapitāla aprēķināšanai likumā esošās 47. panta normas nav nepieciešamas.
Likumprojekts paredz svītrot Kredītiestāžu likuma 56. pantu, kas nosaka, ka visi kredītiestādes izsniegtie galvojumi reģistrējami Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Šī likuma norma nav uzskatāma par būtisku kredītiestādes risku pārvaldības instrumentu, turklāt galvojumu reģistrēšana sadārdzina un paildzina galvojumu administrēšanas procesu un var radīt papildu administratīvos riskus.
Likumprojekts paredz svītrot Kredītiestāžu likuma 102. - 105. pantu, kas nosaka pastiprinātās uzraudzības procesu kredītiestādēm. Ņemot vērā līdzšinējo uzraudzības praksi, ir pierādījies, ka šis process nav efektīvs uzraudzības instruments, pie tam tā ietvaros, piemērojot administratīvās metodes, kredītiestāde tiek pakļauta nesamērīgam reputācijas riskam.
Likumprojekts paredz Latvijas Bankas uzturēto Parādnieku reģistru papildināt ar jaunu dalībnieku loku - krājaizdevu sabiedrībām, kurām tiks uzlikts pienākums sniegt Latvijas Bankai informāciju par saviem parādniekiem un nodrošināta iespēja iepazīties ar klientu kredītvēsturi. Tāpat likumprojekts paredz Parādnieku reģistra dalībnieku tiesības saņemt no šī reģistra informāciju, kā arī savstarpēji apmainīties ar informāciju par saviem parādniekiem.
Likumprojekts paredz precizēt prasības kredītiestādes administratoram maksātnespējas procesā.