VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) atklātā konkursā par sniega tīrītāju-pašizgāzēju iegādi par uzvarētāju atzinis kravas automašīnu MAN dīleri SIA Avar Auto, kas LAU piegādās 11 MAN markas kravas automašīnas ar ziemas dienesta aprīkojumu par kopējo līgumsummu – 1,79 miljoni eiro, neskaitot PVN, informē LAU.

Ar LAU Iepirkumu komisijas lēmumu konkursā Kravas automobiļu ar ziemas dienesta aprīkojumu iegāde SIA Avar Auto atzīts par uzvarētāju visās 3 izsludinātajās iepirkuma lotēs. Kopumā tika saņemti trīs piedāvājumi.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs uzsver, ka jaunas tehnikas iegāde nepieciešama, lai turpinātu atjaunot tehnikas parku: «Mēs ievērojam senu tautas paražu, ka ratus taisa ziemā, bet ragavas kaļ vasarā. Iegādāsimies augstas kvalitātes tehniku – kravas transporta pasaulē labi zināmās MAN markas automašīnas –, ar kurām vienlaikus varēs veikt vairākus autoceļu uzturēšanas darbus.»

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 27. oktobrī, skatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādāts informatīvais ziņojums par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu ar mērķi identificēt problēmas, kas saistītas ar pašvaldību nodevu noteikšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus nodevu administrēšanas procesa uzlabošanai.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 107 nodevu objektiem 2011.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ informatīvajā ziņojumā FM piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd uzlikto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus.

No nākamā gada valdība ir iecerējusi paaugstināt ikgadējo nodevu vieglajiem automobiļiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kā arī noteikt izmaiņas maksājumu periodiskumā, kas nozīmē, ka nodeva būs jāmaksā katru gadu, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis būs veicis valsts tehnisko apskati vai nē.

Nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, ja tā nebūs maksāta un transportlīdzeklis būs bijis reģistrēts uzskaitē Latvijā. Šai normai nebūs atpakaļejoša spēka un tā sāks darboties tikai no 2011. gada un neattieksies uz senāku laiku kā 2010. gadu. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) neatbild par nodokļu un nodevu politiku valstī, kā arī nav šīs nodevas ierosinātājs. Nodevas iekasēšanu un atmaksāšanu administrē VAS Latvijas valsts ceļi. Savukārt CSDD piedāvā iespēju nodevu samaksāt jebkurā no savām nodaļām visā Latvijā.

CSDD skaidro kā rīkoties, lai ikgadējās nodevas izmaksas atbilstu patiesajai transportlīdzekļu izmantošanai. Transportlīdzekļu reģistrā šobrīd ir daudz transportlīdzekļu, kas, spriežot pēc tehniskās apskates datiem, jau sen vairs nepiedalās ceļu satiksmē, bet joprojām reģistrā atrodas uzskaitē.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā, no 2021.gada 1.janvāra plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz trešdien Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Satiksmes ministrija skaidro, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim. Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā transportlīdzekļa degvielas tipa. Mērķis ir veicināt "tīro" un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda un noteiktu piesārņotāju - slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apmēru.

Šā gada 26.septembra sēdē Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus būvkomersantu reģistrācijas noteikumos, kas paredz, ka turpmāk būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti. Tomēr pēc ģenerālvienošanās parakstīšanas tā tiks samazināta uz pusi, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka turpmāk būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti. «Pašlaik nodevu maksā būvdarbu veicēji un būvuzraugi, savukārt arhitektūras, projektēšanas un inženierizpētes pakalpojuma sniedzēji nodevu nemaksā. Nav pamata šo slogu uzlikt tikai daļai no reģistrā reģistrētajiem būvkomersantiem, šāds izņēmums arī nenodrošina vienlīdzīgus nosacījumus starp visiem būvkomersantiem. Grozījumi arī paredz, ka turpmāk reģistrā iekļaus visus komersantus, kuri norādīja būvniecību kā savu galveno darbības veidu,» norāda ministrijā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts nodevu par ikgadējās informācijas iekļaušanu būvkomersantu reģistrā būvkomersants maksās no attiecīgā gada neto apgrozījuma.

Palielinot transportlīdzekļu ikgadējo reģistrācijas nodevu un tās likmi diferencējot atkarībā no transportlīdzekļa vecuma un dzinēja tilpuma, valsts budžetā jau nākamgad plānots gūt papildu ieņēmumus 15 milj. Ls apmērā.

Plāno būtiski palielināt transportlīdzekļu ikgadējo reģistrācijas nodevu To pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes pavēstīja finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks).

Pagaidām nav zināmas konkrētas nodevas likmes, taču, kā Db atzina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne, sagaidāms, ka nodevas apmērs dubultosies.

Muitnieki kādā kravas vilcējā ar puspiekabi atklājuši trīs miljonus Jin Ling markas cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes markām. Cigaretes bija paredzētas Zviedrijas tirgum.

Ventspils ostā, veicot muitas kontroli kravas automašīnām, kas ar prāmi gatavojās doties uz Zviedriju, VID Muitas kriminālpārvaldes Mobilo vienību darbinieki izlases veidā pārbaudīja kravas vilcēju ar puspiekabi, kurā saskaņā ar kravas pavaddokumentiem vajadzēja atrasties 32 paletēm ar kamīna malku.

Veicot kravas vizuālo apskati, VID darbinieki ievēroja, ka kartona kastēs ar marķējumu FIREWOOD esošā malka ir ļoti sliktas kvalitātes – mitra un pat sākusi pelēt.

Kravas automašīnas vadītāja – 1968.gadā dzimušā Lietuvas pilsoņa atbildes uz VID darbinieku jautājumiem, kā arī kravas neatbilstība kvalitātes prasībām, kādu varētu gaidīt kravas pasūtītājs, pastiprināja aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem, tāpēc izlases veidā tika pārbaudītas arī citas kravā esošās kartona kastes.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki, veicot muitas kontroles pasākumus uz Baltkrievijas robežas, novērsa mēģinājumu valstī nelegāli ievest 248 000 cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām. Cigaretes bija paslēptas automašīnas degvielas tvertnēs izvietotajās lūkās un puspiekabes riepās.

2011.gada 4.aprīlī, Silenes muitas kontroles punktā iebrauca kravas automašīna Daf ar puspiekabi, ko vadīja 28 gadus vecs Polijas pilsonis. Veicot vizuālu automašīnas apskati, radās aizdomas par kontrabandas cigarešu pārvietošanu, kas apstiprinājās padziļinātās kontroles gaitā. Noņemot transportlīdzekļa degvielas tvertnes, tika konstatēts, ka abās tvertnēs ir izveidotas lūkas, kurās noslēptas kopumā 170 tūkstošus Viceroy markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām. Savukārt, pārbaudot transportlīdzekļa riepas, VID darbinieki atklāja, ka divās puspiekabes riepās un divās rezerves riepās atrodas 78 tūkstoši Viceroy markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām.

Jaunā gada otrajā dienā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki uz Krievijas – Latvijas robežas novērsuši mēģinājumu nelegāli ievest Latvijā 124,4 tūkst. More markas cigaretes ar Krievijas akcīzes markām.

Terehovas muitas kontroles punktā VID darbinieki kādai kravas automašīnai ar puspiekabi veica fizisko kontroli. Kontroles rezultātā tika demontētas sešas riepas, kurās tika konstatētas slēptas More markas cigaretes.

Par konstatēto pārkāpumu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Izņemtās cigaretes novietotas muitas kontroles punkta aizturēto preču noliktavā, bet aizturētā automašīna ar puspiekabi – aizturēto transportlīdzekļu stāvlaukumā līdz attiecīgās administratīvās lietas izskatīšanai.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Šā gada 1. oktobrī deviņās Eiropas valstīs ieviestā elektroniskā eirovinjete pirmajos tās darbības mēnešos pierādījusi savu augsto efektivitāti – pārdots 1.5 miljons eirovinješu.

Kopējais apgrozījums pirmajos divos eirovinjetes pārdošanas mēnešos bija vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tādā veidā jaunā elektroniskā eirovinjete ir sevi pierādījusi kā lietotājam draudzīga augstākā līmeņa ceļu nodevu iekasēšanas sistēma.

Šo jauno efektīvo ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu, kas ir pirmā vienotā ceļu nodevu iekasēšanas sistēma ne tikai deviņās valstīs Eiropā, bet arī visā pasaulē, izveidoja viens no vadošajiem Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ceļu nodevu iekasēšanas jomā - AGES.

Elektroniskā eirovinjete ir izveidota, par pamatu ņemot tās priekšgājēju – standarta papīra vinjeti. "Būtiskākā atšķirība ir tās autorizācijas veids: agrāk eirovinjete bija dokuments papīra veidā, taču jaunās eirovinjetes darbība balstās uz elektroniski uzglabātām izmantošanas tiesībām, tādēļ papīra dokumentu izmantošana vairs nav nepieciešama un vadītājam nav jāsatraucas par uzlīmes līmēšanu logā vai vinjetes dokumentu vadāšanu sev līdzi. Šāda vinjetes iegādes sistēmas attīstība ir tikpat nozīmīga kā iespēja skaidras naudas vietā norēķināties ar maksājuma karti," stāsta AGES Produktu pārvaldības nodaļas vadītājs Dr. Ludgers Linnemans.

Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas, kas jāmaksā, izejot tehnisko apskati, automašīnām ar pilnu masu līdz 1800 kg no nākamā gada dubultosies, lielākām automašīnām tās augs nedaudz mazākā apmērā, bet motocikliem pieaugs vairāk nekā 15 reizes.

To, atbalstot galīgajam lasījumam grozījumus Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas likumā, nolēma par 2010. gada budžeta sagatavošanu atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Noraidīti tika deputātu priekšlikumi, kas paredzēja motociklu nodevu palielināt nevis no 3 Ls līdz 50 Ls, bet gan līdz 10 Ls vai 15 Ls. Sākotnēji Budžeta komisija atbalstīja deputāta Madara Lasmaņa (Jaunais laiks) ierosinājumu motocikliem noteikt 15 Ls lielu ikgadējo nodevu, taču pēc finanšu ministra Einara Repšes (Jaunais laiks) padomnieces Baibas Brigmanes (Jaunais laiks) aizrādījuma, ka tādējādi deputāti atbalstījuši 2010.gada budžeta ieņēmumu samazināšanu par pusmiljonu Ls, priekšlikums tika pārbalsots un noraidīts.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz ieviest ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām, informēja Satiksmes ministrija.

Ar nodevas ieviešanu iecerēts atrisināt jautājumu par elektronisko sakaru komersantiem piešķirto numuru efektīvāku izmantošanu – novērst situāciju, kad numuru trūkst, jo tie ir piešķirti komersantam, lai arī reāli netiek izmantoti.

Noteikumu projekts Par ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām ceturtdien, 6. decembrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Projekta mērķis ir ne vien noteikt ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām, bet arī tās aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, kā arī atvieglojumus.

Ikgadējās valsts nodevas bāzes likme par numerācijas lietošanas tiesībām ir 0.12 Ls gadā par vienu numuru. Nodevas apjomu aprēķina par katru numuru vai kodu, uz kuru ir piešķirtas lietošanas tiesības, ņemot vērā bāzes koeficientus piešķirtajam numerācijas resursam, kā arī dienu skaitu, uz cik ilgu laiku tas tiek piešķirts.

Katra nākamā nodokļa ieviešana vai palielināšana netieši veicina, lai iedzīvotāji izvēlētos sēdēt mājās un saņemt bezdarbnieka pabalstu nevis strādāt, uzskata SIA Domenikss (Mercedes) vadītāja un īpašniece Benita Sadauska.

"Ikvienam ir skaidrs, ka, piemēram, nākamgad būtiski palielinot ikgadējo transportlīdzekļu nodevu tas nav darīts ar mērķi, lai papildus iekasēto naudu novirzītu Latvijas ceļu uzlabošanai, bet gan valsts budžeta caurumu lāpīšanai.” Pēc B. Sadauskas domām, nav māksla izgudrot jaunus vai palielināt esošos nodokļus, taču valsts neapzinās kādas sekas šie lēmumi var atstāt uz sabiedrību ilgtermiņā.

"Ņemot vērā ekonomisko situāciju, kad pēdējā gada laikā Latvijas iedzīvotājiem ir strauji samazinājušies ikmēneša ienākumi daudzi no tiem, jau ir izrēķinājuši, ka transporta izdevumi, lai nokļūtu uz darbu un atpakaļ ir pārlieku lieli, tā vietā bieži vien cilvēki nolemj kļūt par bezdarbnieku, sēdēt mājās un saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Līdz šā gada 30. aprīlim visiem būvkomersantiem jāiesniedz būvkomersantu reģistrā ikgadējā informācija par iepriekšējā gadā sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz ar Būvniecības informācijas sistēmas pilnveidi šobrīd ir izveidots rīks būvkomersantiem - ikgadējo informāciju ir iespējams iesniegt un valsts nodevu apmaksāt elektroniski, aizpildot speciālu tiešsaistes formu būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē.

E-pakalpojumu var izmantot Būvniecības informācijas sistēmā, autorizējoties ar Latvijā populārākajām internetbankām (Swedbank, Citadele, Nordea, SEB, Norvik banka, DNB, Meridian Trade Bank, PrivatBank), e-paraksta viedkarti (e-me) vai elektronisko identifikācijas karti (eID).

Ikgadējo informāciju, atšķirībā no citiem reģistram iesniedzamajiem iesniegumiem, iespējams iesniegt, neizmantojot drošu elektronisku parakstu. Pamācība par ikgadējās informācijas iesniegšanu elektroniski pieejama šeit.

Iecerēts, ka ar šā gada 1.jūliju, elektronisko sakaru komersanti maksās nodevu valstij par īsā koda jeb īsā telefona numura lietošanu, šādu ierosinājumu ir iecerējusi Satiksmes ministrija (SM).

Līdz ar to uzņēmumi, kuriem ir piešķirtas īso kodu (piemēram, 118X vai 1184X) lietošanas tiesības, reizi ceturksnī veiks iemaksas valsts budžetā. To paredz 16. aprīļa Valsts sekretāru sanāksmē atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts "Par ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām”.

Tiesa, lai normatīvais akts stātos spēkā, tam jāgūst atbalsts valdībā.

SM paskaidro, ka izstrādātais dokuments nosaka ikgadējās valsts nodevas par numerācijas lietošanas tiesībām aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, kā arī atvieglojumus. Turpmāk par katru īso kodu pēc noteiktas formulas tiks aprēķināts nodevas apmērs. To aprēķinās - ikgadējo valsts nodevu par vienu kodu gadā sareizinot ar operatoriem piešķirto īso kodu skaitu, reizinot ar dienu skaitu, kurās elektronisko sakaru komersantam ir piešķirtas vai pagarinātas numerācijas lietošanas tiesības konkrētajiem īsajam kodam, un iegūto rezultātu izdalot ar attiecīgo dienu skaitu gadā. Nodevas apmērs par vienu kodu gadā veidojas no pamatlikmes 0.12 Ls un īso kodu pamatkoeficienta reizinājuma. Piemēram, uzziņu dienesta pakalpojuma numuriem (118X) pamatkoeficients ir 57 000.

Izstrādāti priekšlikumi valsts budžetā ieskaitāmo nodevu un maksas pakalpojumu ieņēmumu uzskaites, uzraudzības un kontroles sistēmas uzlabošanai, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 98 nodevu objektiem 2010.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ koncepcija piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd piemēroto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus, norāda FM.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko negatīvi ietekmējusi Covid-19 vīrusinfekcijas izplatība, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Valsts prezidenta vārdā rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt to 2020. gadā noteiktajā apmērā.

Kā zināms, lai nodrošinātu vienotu atlīdzības sistēmu un valsts augstāko amatpersonu atlīdzības apmēra samērojamību un atbilstību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem mēnešalgas noteikšanas principiem, ikgadēji budžeta pieprasījumā Valsts prezidenta mēnešalgas apmērs tiek pieskaņots citu valsts augstāko amatpersonu -– Ministru prezidenta, ministru, Valsts kontroliera, tiesībsarga, citu Saeimas iecelto un ievēlēto amatpersonu mēnešalgas izmaiņām saistībā ar ikgadējo indeksāciju.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem Martins Zemītis kļuva pazīstams kā Jotul krāsniņu un kamīnu tirgotājs Latvijā un daudziem šķita visai interesanta personība latvietim neraksturīgā izskata dēļ. Martins brauca ar mašīnu, kuras numurs bija 666, un par to tikai smēja vien.

Cik tev bija gadu, kad sāki Jotul biznesu?

Man bija 20 – vēl jauns un zaļš. Uzsāku biznesu ar mēbelēm, bet tas mani īsti neuzrunāja. Tad mans sievastēvs Jānis Ciaguns, kurš jau bija Jotul pārstāvis Baltijas valstīs, man piedāvāja pamēģināt nodarboties ar Jotul krāsniņu tirdzniecību. Aizgāja. Jāsaka banālā frāze – viss notika īstajā vietā un laikā. Kad biju atvēris veikalus Latvijā, atvēru arī Lietuvā un Igaunijā. Savu mazumtirdzniecības biznesu pārdevu jau pirms vairākiem gadiem un šobrīd strādāju norvēģu kompānijā Nordpeis – nodarbojos ar viņu kamīnu tirdzniecību Austrumeiropas valstīs. Nekārtoju naudas darījumus, bet pārstāvu uzņēmuma intereses, strādāju ar konkrētiem klientiem un virzu zīmola tirdzniecību Latvijā, Ukrainā, Krievijā, Bulgārijā un citur. Bez angļu valodas pārzinu arī krievu, salīdzinoši labi pazīstu austrumnieku mentalitāti un tradīcijas, un tā ir mana priekšrocība. Krievu valodas zināšanas šobrīd ir liela bagātība, jo ko tad mēs varam izdarīt Eiropā, kur pilns ar vietējiem censoņiem! Tāpēc jāizmanto priekšrocības, ko dod krievu valodas zināšana un jālūkojas austrumu virzienā.