Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu». Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 %, viena gada laikā kultūras, izglītības, sporta, veselības un vides aizsardzības vai sociālās palīdzības veicināšanai drīkstēs ziedot ne vairāk kā 5000 latu. Turklāt ziedot būs atļauts tikai tādā gadījumā, ja uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība ir samaksājis valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un izpildījis saistības pret darbiniekiem. Grozījumi arī paredz, ka pašvaldības domes vai padomes revīzijas komisijai, auditorfirmai vai zvērinātam revidentam, kas veic attiecīgās pašvaldības finanšu revīziju, ir tiesības pārbaudīt, kā ziedojuma saņēmēji ir izlietojuši tiem ziedotos finanšu līdzekļus vai mantu. Vairāku valsts un pašvaldību uzņēmumu pārstāvji Db jau iepriekš ( 03.06.2003) atzina, ka gadījumā, ja uzņēmumiem tiks aizliegts ziedot labdarībai, tie šādus ziedojumus neveiks. Piemēram, a/s Rīgas siltums Informācijas daļas vadītājs Andris Sproģis norādīja, ka šis uzņēmums nekad nav veicis ziedojumus, jo tā vadība uzskata, ka ir citas prioritātes, kam novirzīt uzņēmuma līdzekļus. Minētie likuma grozījumi neaizliedz privātiem uzņēmumiem ziedot labdarībai, taču, kā Db (23.07.2003.) jau rakstīja, arī likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» ir iecerētas izmaiņas, kas paredz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājiem — privātajiem uzņēmumiem aizstāt ar tiesībām samazināt apliekamo ieņēmumu.