17 gadi atjaunotās neatkarīgās Latvijas uzņēmumam nav mazs laiks: tieši tik ilgi Izdevniecības Dienas bizness īpašnieki bija Skandināvijas ietekmīgais mediju koncerns Bonnier grupa, kuras atzara - Bonnier Business press daļa bija arī Dienas bizness, atgādina SIA Izdevniecība Dienas bizness valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis.

Viņš piebilst, ka šis ir bijis vērtīgs kopābūšanas laiks, kad Bonnieru ģimene mums ir bijusi ne tikai īpašnieks, bet arī padomdevējs, piedāvājot savu labāko praksi un pieredzi.

«Akcionāru maiņa ir nopietns notikums jebkura uzņēmuma dzīvē, un tas paver jaunas iespējas arī Dienas biznesa tālākajā attīstībā», uzsver G. Neimanis. Savukārt laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore Dace Andersone piebilst: «Mēs jau laicīgi esam gatavojušies dižķibelei gan optimizējot un efektivizējot visas mūsu uzņēmuma darbības, gan uzlabojot un attīstīstot savus produktus. Šai laikā mēs ieejam spēcīgi un pārliecināti par sevi: ar vislabāko un profesionālāko komandu.»

Bijušais SIA Dienas mediji valdes loceklis Gastons Neimanis sācis pildīt Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) direktora pienākumus.

RTAB pārvaldes institūcija ir valde. Tās sastāvā ir Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks, bijusī SIA Reho valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča un Rīgas domes deputāts Maksims Tolstojs. 2009. gada 28.oktobrī LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodibinājums Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB). Tā dibinātāji ir Rīgas dome, aviosabiedrība airBaltic, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tūrisma Aģentu asociācija (ALTA). RTAB nodarbojas ar tūrisma veicināšanu un Rīgas tūrisma iespēju popularizēšanu ārvalstīs. RTAB dibinātāju balsu sadalījumā 70% pieder Rīgas domei, bet pārējiem dibinātājiem - aviosabiedrībai airBaltic, LVRA un ALTA - katram 10%. Gastons Neimanis ieguvis ārsta izglītību, kā arī MBA un Uzņēmumu un iestāžu vadības maģistra grādu Rīgas Biznesa skolā. Viņš vadījis vairāku starptautisku farmācijas uzņēmumu pārstāvniecības Latvijā un Baltijas valstīs.

SIA Dienas Mediji un Izdevniecības SIA Dienas bizness direktora p.i. Gastona Neimaņa pienākumus no 22. aprīļa pārņem A/S Diena valdes loceklis Zigmārs Meija.

Uz abpusējas vienošanās pamata ar AS DIENA valdi no ceturtdienas, 22. aprīļa, Gastons Neimanis vairs nepildīs abu uzņēmumu direktora p.i. un valdes locekļa pienākumus.

Gastons Nemanis par izdevniecības SIA Dienas mediji direktoru kļuva pērn augustā, pirms tam jau vadīja SIA Dienas bizness. Viņš ir ieguvis ārsta izglītību, kā arī MBA un uzņēmumu un iestāžu vadības maģistra grādu Rīgas Biznesa skolā, vadījis vairāku starptautisku farmācijas uzņēmumu pārstāvniecības Latvijā un Baltijas valstīs.

Zigmārs Meija bijis mobilo sakaru operatora Tele2 pārdošanas direktors. Pirms tam strādājis Reckitt Benckiser Baltics par reģiona vadītāju Latvijā un Igaunijā, bijis šā uzņēmuma tirdzniecības mārketinga vadītājs Baltijā un lielo klientu vadītājs Latvijā. Z.Meija absolvējis Konkordijas Starptautisko universitāti Igaunijā, kur ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā uzņēmējdarbības vadībā.

Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) direktora amatu pamet tajā pusotru gadu strādājošais Gastons Neimanis.

G. Neimanis, pametot TABA, pateicies par atbalstu tiem, kas palīdzējuši Rīgas popularizēšanā viņa darbības laikā. «Bija patiess gods un prieks strādāt kopā,» teikts viņa paziņojumā.

Laikā no 2009. gada augusta līdz 2010. gada aprīlim G. Neimanis bija SIA Dienas mediji valdes loceklis un direktors. Pirms tam viņš vadīja arī SIA Izdevniecība Dienas binzess, kurā pildīja valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. Viņš ir ieguvis ārsta izglītību, kā arī MBA un uzņēmumu un iestāžu vadības maģistra grādu Rīgas Biznesa skolā, kā arī vadījis vairāku starptautisku farmācijas uzņēmumu pārstāvniecības Latvijā un Baltijas valstīs.

Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS, kas vēl pirms vairākiem mēnešiem bija cerējusi investorus piesaistīt līdz šā gada beigām, šobrīd rēķinās ar ievērojami ilgāku laiku.

«Investora piesaistīšana ir pārrunāta ar uzņēmuma akcionāru, kas ir atbalstījis šo ideju un turpmākās rīcības process ir akcionāra pārziņā. Saprotams, ņemot vērā ekonomisko situāciju gan Latvijā, gan pasaulē rēķināmies, ka akcionāra piesaiste var prasīt ievērojami ilgāku laiku, bet ceram, ka ilgtermiņā tam būs pozitīvs rezultāts. Vienlaikus šobrīd turpinām strādāt un orientēt savu darbību, nepaļaujoties uz drīzu investora piesaisti,» Db atzina RSK Apdrošināšanas AS valdes priekšsēdētājs Aivars Neimanis.

Šogad RSK Apdrošināšanas AS finansiāli skāruši vairāki negatīvi faktori, tostarp mainītās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasības par pašu līdzekļu pietiekamību. Proti, tika mainīta kārtība, kādā tiek aprēķināta apdrošināšanas sabiedrību pašu līdzekļu pietiekamība, izslēdzot no tās nekustamos īpašumus. Līdz ar to RSK Apdrošināšanas AS šogad jūnijā noslēdza līgumu ar SIA Rīgas nami, kurai pārdotas ēkas Lāčplēša ielā 60 par 787 tūks. Ls. Tāpat Rīgas dome papildu RSK Apdrošināšanas AS pamatkapitālā bija spiesta ieguldīt vēl 1.25 milj. Ls.

Karšu izdevniecības Jāņa sēta līdzīpašniekam Jānim Turlajam nav saprotams, kāpēc Rīgas domes un pašvaldību struktūrvienību interneta vietnēs, piemēram, LIVE Riga, kas ir Latvijas tūrisma popularizācijas vietne, tiek izmantoti Google pārlūki, lai gan tur kartes ir ļoti nepilnīgas.

«Mēs vairākas reizes esam vērsušies Rīgas domē un tās struktūrvienībās, lai viņus informētu, ka Jāņa sētai ir Latvijā izstrādās kartes par salīdzinoši nelielu maksu, bet atbalsts no šīm struktūrvienībām nav saņemts,» DB sacīja J. Turlajs. «Manuprāt, būtu tikai pašsaprotami, ka Google kartes vietā būtu karte, par kuru nebūtu kauns, bet viņiem tas nav pašsaprotami,» turpina viņš.

LIVE Riga zīmola attīstītāja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) direktors Gastons Neimanis DB sacīja, ka izprot Jāņa sētas nostāju, jo uzņēmumam ir biznesa intereses. «Google ir bezmaksas, un šī apstākļa dēļ mēs izmantojam Google pārlūkus,» sacīja G. Neimanis, vienlaikus norādot, ka labprāt izmantotu Latvijā veidotas kartes, bet diemžēl šobrīd nav finanšu, lai varētu to atļauties.

Pasaules notikumu kontekstā arvien pieaugot satraukumam par pārtikas pieejamību turpmāk Eiropā, mūsu zemniekiem tā, iespējams, ir motivācija palielināt jaudas, iegādāties jaunu tehniku, paplašināt saimniecību, jo ir skaidrs, ka pēc mūsu zemnieku un lauksaimnieku produkcijas pieprasījums tikai augs un arī cenas, domājams, palielināsies. Iespējams, tas ir pietiekams iemesls, lai šo pavasari sāktu ar jaunas tehnikas iegādi.

Kā rīkoties, ja nepieciešams kredīts lauksaimniecības tehnikas iegādei, plašāk konsultē Lande.lv pārstāvis Haralds Neimanis.

Kad tad, ja ne tagad?

Lauksaimniecību patiesībā vairāk nekā ārējie notikumi ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi. Sava loma, protams, ir arī “rokas turēšanai uz pulsa” par aktuālajām lauksaimniecības produkcijas cenu izmaiņām. Katrs pavasaris līdz ar to nozīmē svarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par jaunas tehnikas iegādi.

H.Neimanis novērojis, ka šobrīd saimniecības kļūst arvien efektīvākas un viens no veidiem, kā to panākt, ir papildu tehnikas iegāde: “Šobrīd mazās un vidējās saimniecības ir gatavas ieguldīt vairāk, lai sekotu Eiropas, pasaules un lielo saimniecību diktētajām tendencēm modernizēties. Tiek pirkta ne tikai lauksaimniecības tehnika, bet arī citas lietas, kas palīdz darot mazāk panākt augstāku ražīgumu.”

Apstājoties Ekonomikas ministrijas darba grupas darbam, nevedas risinājumi vēsturisko apkures parādu segšanai, teica "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš informēja, ka darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad uzņēmums atkal vērsies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs esot sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts, ka RNP jāuzņemas atbildība par gadu gaidā nesamaksātajiem rēķiniem.

"Caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem," teica Neimanis.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

SIA Vides investīciju fonda (VIF) dalībnieku kopsapulcē no amata atcelts tā valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Šāds lēmums pieņemts, jo R. Neimanis ir zaudējis valsts kapitāla daļu turētāja uzticību saistībā ar kapitālsabiedrībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju pienācīgu un kvalitatīvu nepildīšanu.

«2013. gada 18. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā VIF kapitāla daļu vienīgais turētājs lūdza R. Neimani sniegt skaidrojumu par funkciju izpildi. Tāpat 2014. gada 6. janvārī sasauktajā ārkārtas valdes sēdē R. Neimanis kapitāla daļu turētāja ieskatā nesniedza pamatotus skaidrojumus par viņam deleģēto uzdevumu neizpildes iemesliem,» skaidro VIF pārstāvji.

R. Neimanis iecelts VIF valdes priekšsēdētāja amatā 2013. gada 23. septembrī, tādējādi viņa darbības laiks bija 3,5 mēneši.

VIF ir valstij piederoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras kapitāla daļu turētājs ir VARAM. Tā galvenie darbības mērķi ir saistīti ar vides piesārņojuma samazināšanu, veicinot vides aizsardzības projektu realizāciju un palielinot pašvaldību un kapitālsabiedrību kapacitāti sagatavot un realizēt kvalitatīvus un efektīvus vides aizsardzības projektus no projekta idejas līdz tās īstenošanai.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina par atbilstošu Satversmei likuma normu, kas aizliedz tiesnesim darboties politiskajās partijās.

ST konstitucionālās sūdzības iesniedzējs Augstākās tiesas (AT) senators Jānis Neimanis pirmās sēdes laikā norādīja, ka apstrīdētās normas mērķis nodrošina tiesneša objektivitāti un neitralitāti. Tomēr persona nevar efektīvi ietekmēt politiskos procesus valstī, esot tikai vēlētāja statusā.

Viņš apstrīdējis likuma «Par tiesu varu» 86.panta trešās daļas atbilstību Satversmes 102.pantam. Apstrīdētā norma nosaka, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām. Savukārt Satversmes 102.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Līdz šim "Buildit" ir īstenojis četras akselerācijas programmas un veicis 23 investīcijas; katrā no uzņēmumiem investēti līdz 50 tūkstošiem eiro un kopējā summa tuvojas 900 tūkstošiem eiro.

Tālākas investīcijās 11 komandas piesaistījušas vairāk nekā vienu miljonu eiro. Aptuveni puse no visām akseleratorā uzņemtajām komandām līdz šim ir bijušas no Latvijas.

"Interese visu laiku ir diezgan stabila, katru reizi saņemam aptuveni 300 pieteikumus no daudzām pasaules valstīm. Pēdējās programmās vairāk komandu bijis no Igaunijas un citām tuvējām valstīm. Ir interese arī no Indijas un Amerikas, bet cilvēkiem ir pārāk grūti te nokļūt, tāpat komandām no tālām valstīm ir gandrīz neiespējami atvērt bankas kontu Latvijā. Tikai atsevišķos gadījumos veicam pārrunas un motivējam komandu pārcelties, jo zinām, ka tas būs grūti. Tas samazina mūsu izvēles iespējas un tāpēc vairāk skatāmies uz Baltiju un Eiropu, ar atsevišķiem izņēmumiem – arī Gruziju, Krieviju, Baltkrieviju," saka Matīss Neimanis, "Buildit" partneris.

Mediju koncerna a/s Diena valde par SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas mediji valdes locekli iecēlusi Jāni Ogstu.

Uzsākot darbu SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas Mediji, J.Ogsts kā savas prioritātes min abu uzņēmumu turpmāku attīstību, auditorijas palielināšanu un finanšu rezultātu uzlabošanu.

J. Ogsts no 2010. gada līdz 2012. gada pavasarim jau darbojās A/S Diena koncerna padomes priekšsēdētāja amatā. Iepriekš J. Ogsts strādājis finanšu sfērā, ieņemot biržas brokera amatu dažādos uzņēmumos.

Līdzšinējais SIA Izdevniecība Dienas Bizness un SIA Dienas Mediji valdes loceklis Ģirts Ansons turpina darbu AS Diena kā koncerna finanšu direktors un pārējo koncerna meitasuzņēmumu valdes loceklis.

Tradicionālais mūzikas un mākslas festivāls Bildes 2009, ko rīko Bilžu birojs, šogad sāksies agrāk nekā parasti – jau 28. septembrī mūzikas klubā Četri balti krekli un turpināsies 8. oktobrī Kongresu namā.

Kopumā festivāls šogad aicina uz astoņiem koncertiem, kuros piedalīsies aptuveni 150 grupas un muzikāli projekti, kā arī uz izstādi Ergorapido un lidojošie paklāji, kas veidota ar Elecrolux Latvia atbalstu.

Divos folkmūzikas koncertos 28. un 29. septembrī pēc ilgāka pārtraukuma būs dzirdams Igors Siliņš, jaunas dziesmas dziedās Ieva Akuratere un Aivars Hermanis, uzstāsies arī Imants Daksis, Varis Vētra, Andris Mucenieks un citi mūziķi. Folkmūzikas koncertus vadīs Daiga Petkeviča, Normunds Jakušonoks un Varis Vētra.

No 8. līdz 10. oktobrim festivāls turpināsies Kongresu namā, kur notiks jauno grupu un Bilžu veterānu kopprojektu koncerts, Bildēs sevi jau pieteikušo un ne tik jauno grupu koncerts, koncerts bērniem, bet festivāls izskanēs ar Bilžu veterānu koncertu.

Zigmāru Meiju a/s Diena un SIA Dienas Mediji valdes priekšsēdētāja amatā pirmdien nomainīja uzņēmējs Uldis Salmiņš.

Kā liecina Lursoft dati, U.Salmiņš ir arī uzņēmumu Ezermalas konsultācijas un Energoefektivitātes centrs valdes loceklis, kā arī RE Enerģija padomes priekšsēdētāja vietnieks, tomēr šis uzņēmējs plašākai sabiedrībai nav pazīstams.

Z.Meija amatā stājās maijā, kad to savukārt atstāja Gastons Neimanis.

Savukārt padomes priekšsēdētājs a/s Diena turpmāk būs Jānis Ogsts, kas līdz šim jau strādāja uzņēmuma padomē.

Koncerna Diena valdes priekšsēdētājs nomainīts, lai uzlabotu uzņēmuma finanšu rezultātus, aģentūrai BNS pastāstīja jaunieceltais Dienas padomes priekšsēdētājs Jānis Ogsts. Viņš klāstīja, ka kopumā Dienā situācija ir normāla, taču sāpju bērns ir tieši mediju sadaļa - negatīvie finanšu rezultāti bija iemesls, kādēļ pieņemts lēmums mainīt kompānijas vadību.

A/s Diena un SIA Izdevniecība Dienas bizness iegādes darījuma summa varētu būt 9 milj. Ls, liecina laikraksta Diena aprēķini. (preicizēta)

Db jau rakstīja, ka Igaunijas biznesa laikraksta aplēstā pagājušajā nedēļā notikušā darījuma summa bija krietni augstāka – aptuveni 45 milj. Ls.

Diena savus aprēķinus pamato ar datiem par abu kompāniju parādiem starptautiskajam koncernam – abu laikrakstu iepriekšējam īpašniekam – Bonnier Business Press. Dienas parāds šim koncernam pēc pašas Dienas informācijas šī gada maijā bija 6.5 milj. Ls, bet Dienas biznesam – aptuveni 1 milj. Ls.

Savukārt Dienas biznesa valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis norāda, ka Dienas izplatītā informācija ir kļūdaina, jo Dienas Biznesa saistības ir nosegtas ar plānotajiem ieņēmumiem, un SIA Izdevniecība Dienas bizness parādu nav.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas (RŠV) Terehova - Burački attīstībā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

RŠV «Terehova – Burački» attīstības pirmajā posmā kopējais ieguldījumu apjoms būs 6,72 miljoni eiro. No tiem 3,58 miljoni eiro ir Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, kas tiek saņemta no ES fondiem, kas oktobra beigās tika apstiprināti Eiropas Komisijā, savukārt 3,14 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Neimanis uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana ir svarīgs VNĪ darbības virziens. Plānotie uzlabojumi nodrošinās efektīvāku Eiropas robežas ekonomisko aizsardzību un padarītu objektus drošākus, modernākus un ērtākus darbiniekiem un klientiem.

#«Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912.gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. »

Latviešu nācijai ir sāpīga pagātne, un Tetera nams ir saistīts ar daļu no tās, tāpēc, lemjot par šā objekta nākotni, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ņēma vērā gan arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un kultūrvēsturiskās izpētes rezultātus, gan ētiskos aspektus, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Pēc Neimaņa sacītā, pašlaik tiek izskatīts scenārijs par ēkas dalīšanu divās daļās - «Stūra mājas» daļā saglabājot vēstures liecības un piemiņu par politiski represētajiem un Latvijas vēstures drūmo periodu, bet atlikušajā Tetera nama daļā atjaunojot iepriekšējo spozmi un dzīvību.

«Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912.gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. Līdz Latvijas pirmajai brīvvalstij tajā rosījās īrnieki, kaldināja mūzikas talantus, rīdzinieki devās uz bibliotēku un nodarbojās ar komercdarbību. Savukārt, pēc 1920.gada ēka ieguva valstisku un sabiedrisku nozīmi. Manuprāt, šis ir tas, kas veido nama patieso identitāti un būtību,» norāda Neimanis.

Patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai, ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

VNĪ šim projektam, kura ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā, ir piesaistījusi Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro. Būvdarbus plānots pabeigt 2020.gadā.

«Tādējādi komfortablāk un patīkamāk jutīsies gan Dailes teātrī strādājošie aktieri un darbinieki, gan arī izrāžu apmeklētāji, savukārt pats teātris maksās mazāk par komunālajiem pakalpojumiem un ietaupītos līdzekļus varēs novirzīt citām vajadzībām,» stāsta Neimanis.

Vienlaikus VNĪ valdes priekšsēdētājs atzīst, ka projektam energoefektivitātes uzlabošanai piesaistītie 1,7 miljoni eiro ir paredzēti tikai ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, valsts budžetā brīvu līdzekļu nav, līdz ar to vēl ir jāmeklē labākais risinājums apkārtējās teritorijas sakārtošanai.

Lai Rakstniecības un mūzikas muzejs varētu ievākties Mārstaļu ielā 6, ēkai nepieciešami remontdarbi, kas varētu izmaksāt aptuveni 4 miljonus eiro, trešdien preses konferencē sacīja AS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Pēc ēkas apsekošanas secināts, ka tajā nepieciešama vairāku starpsienu un nevēsturiskās grīdas demontāža, daļēji jānomaina jumts, kas pēdējo 20 gadu laikā pēc iepriekšējā remonta ir sabojājies, kā arī jāveic citi darbi, lai būtu iespējams īstenot muzeja plānoto ekspozīciju. Tajā pašā laikā, nama nesošās konstrukcijas un to pārsegumi ir labā stāvoklī.

«Pašlaik ir izstrādāts būvprojekts, kas jāpielāgo muzeja vajadzībām. VNĪ gaida, ka muzejs turpmāko četru līdz piecu mēnešu laikā izstrādās savu ekspozīcijas koncepciju. Pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas projektā, šī gada vidū esam gatavi izsludināt būvniecības iepirkumu,» sacīja Neimanis.

Muzeju jaunajās telpās apmeklētājiem iecerēts atvērt 2021.gada nogalē vai 2022.gada sākumā.

Zaļo tehnoloģiju inkubators atbalstīs 20 biznesa idejas; jau jūnija beigās tiks izsludināta jauna pieteikšanās

Kārtējā – sestajā kārtā – zaļi domājošie Latvijas uzņēmēji savas biznesa idejas pirmsinkubācijas atbalstam varēja pieteikt līdz 9. maijam. «Lai gan vērtēšanas komisijas darbs bija izaicinošs, jo bija jāizvērtē 62 ļoti labas biznesa idejas, tika izvēlētas 20 vislabākās,» saka Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors. Vērtējot pieteiktās idejas, viņš secina, ka nereti ideju autori pārlieku lielu uzsvaru liek uz «zaļumu», otrajā plānā atstājot ideju par biznesu. «Nenoliedzami, ka «zaļums» ir būtisks faktors un mēs arī saucamies Zaļo tehnoloģiju inkubators, tomēr būtisks ir arī biznesa potenciāls,» norāda inkubatora pārstāvis.

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

Pretēji presē un citos medijos izskanējušai ziņai 8. un 9. jūlijā, ka uz akcionāru maiņas brīdi, Izdevniecībai Dienas bizness esot parādi, Db informē, ka uzņēmuma bilance bija un ir pozitīva.

SIA Izdevniecība Dienas bizness valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis norāda: «Mums nav nenosegtu vai nesamaksātu parādu, un, neskatoties uz nopietno situāciju mediju tirgū, mūsu kontā ir brīvi naudas līdzekļi.»

Izdevniecība Dienas bizness ir pildījusi un turpinās pildīt savas saistības pret saviem klientiem.

Līdz ar to spekulācijas, ka Izdevniecības Dienas bizness pārdošanas darījums veikts,pamatojoties uz finanšu parādiem, ir nepatiesas un atsaucamas, un uzskatāmas par Izdevniecības Dienas bizness reputācijas nomelnošanu un neslavas celšanu.