No rītdienas, 17.oktobra Kanāda kļūs par pirmo G7 valsti un otro valsti pasaulē, kas legalizējusi marihuānas audzēšanu un lietošanu ne vien medicīniskām vajadzībām, bet arī izklaides mērķiem.

Šīs narkotikas lietošanas noteikumi atviegloti nolūkā novērst bērnu piekļuvi marihuānai un apkarot organizētās noziedzības grupu tirdzniecību ar šo vielu.

Līdz šim marihuāna legalizēta tikai Urugvajā.

DB jau rakstīja, ka arī Volstrītas spekulantu uzmanība šobrīd pievērsta marihuānas uzņēmumiem - to akciju cenu izmaiņas dažiem veiksmīgajiem var nozīmēt gluži vai veselas bagātības iegūšanu.

Savukārt Kanādas aviokompāniju pasažieriem pēc marihuānas legalizācijas būs atļauts pārvadāt līdz 30 gramiem šīs vielas, paziņojusi valdība.

Galerijā ieskats marihuānas ražotnē UP, kas atrodas Kanādas provinces Ontario dienvidos!

LASI VĒL:

Kanādas aviokompānijas ļaus pasažieriem pārvadāt marihuānu

Konfiscētā marihuāna, kas lielos daudzumos uzkrājas Spānijas policijas iecirkņos, apdullina policistus un liek viņiem justies tā, it kā viņi būtu smēķējuši ko nelegālu, ceturtdien paziņojusi policistu arodbiedrība.

Sevišķi aktuāla šī problēma ir lauku apvidos, kur policijai ir nelieli iecirkņi, bet plaša pārraugāmā teritorija, kur vasarās bieži tiek konfiscēta marihuāna, norādīja Katalonijas policijas arodbiedrība USPAC.

Ulotā - pilsētā ar 34 000 iedzīvotāju - policijas iecirknī garāžā glabājas 300 līdz 4000 marihuānas kaņepju, bet citos iecirkņos marihuāna tiek glabāta pazemes autostāvvietās vai pat birojos, sacīja USPAC preses pārstāvis.

Policijas iecirkņiem ir jāuzglabā konfiscētā marihuāna, līdz no tiesas tiek saņemts orderis tās iznīcināšanai. Nereti uz orderi jāgaida vairāk nekā 30 dienas.

Marihuānas smaka iecirkņos ir tik spēcīga, ka policisti jūtas apreibuši.

Marihuānas legāla pārdošana nelielos apjomos veselības veicināšanas nolūkos štatos, kuros tā legalizēta, varēt ļaut gūt vairāku miljonu papildus ienākumus.

Tā, piemēram, aprēķināts, ka Kalifornijā marihuānas legalizēšanas rezultātā štats varētu gūt 1,4 miljardu ASV dolāru ienākumus no nodokļiem, turklāt arī ietaupot tās izmaksas, kas veidojas, piemēram, piemērojot sodus likumpārkāpējiem.

Šīs nedeļas sākumā Vašingtonas un Kolorādo štata vēlētāji panākuši marihuānas tirgošanas legalizāciju. Tādējādi turpmāk cilvēki, kas vecāki par 21 gadu varēs legāli iegādāties marihuānu veselības veicināšanas nolūkos. Šī ir lielākā marihuānas legalizācijas kustības uzvara tās vēsturē, raksta pasaules mediji.

Marihuānas legalizēšanas mērķis nav padarīt to vieglāk pieejamu, bet gan «padarīt sabiedrību drošāku, regulējot marihuānas tirdzniecību», norāda legalizācijas atbalstītāji. «Izņemot marihuānu no pagrīdes tirgus, varēs labāk kontrolēt to, lai marihuāna nenonāk pārāk jaunu cilvēku rokās,» pauda marihuānas legalizācijas atbalstītāji.

Gulbenes novadā 17. maijā atklāta nelegāla narkotisko vielu audzētava, kurā tika veikta neatļauta narkotisko vielu izgatavošana.

Audzētava bija ierīkota mājā un saimniecības ēkā. Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Kronbergs informē, ka narkotiskā viela- marihuāna- audzēta īpaši aprīkotās telpās, apkurei un nepieciešamajam apgaismojumam izmantots jaudīgs ģenerators. Sankcionētas kratīšanas laikā nogriezti un izņemti vairāk nekā 2 500 marihuānas stādi dažādās augšanas stadijās, kuru kopējais svars ir vairāk nekā 300 kilogrami, izņemti vairāki kilogrami izžāvētas zaļas augu masas.

Par notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 253. panta 2. daļas Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Krimināllikumā par šo noziedzīgo nodarījumu paredzēts sods- brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Aizdomās par narkotisko vielu izgatavošanu, audzēšanu un realizēšanu aizturētas deviņas personas, četrām tiesa piemērojusi drošības līdzekli- apcietinājumu.

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Otrdien Ņujorkas biržā sāks tirgot marihuānas audzētāja Aurora Cannabis akcijas, raksta Business Insider.

Kompānija ir viens no lielākajiem Kanādas marihuānas ražotājiem un pievienosies vēl dažām šīs jomas kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas ASV biržās. Sākotnēji ASV biržas bija diezgan rezervētas pret marihuānu ražotāju akciju iekļaušanu biržā, taču patlaban publiski tiek kotētas jau tādu uzņēmumu akcijas kā Tilray, Cronos Group un Canopy Growth.

«Mēs ticam, ka marihuānas legalizācijas Kanādā sniegs iespēju investēt kompānijās, kas, ņemot vērā likumdošanas bāzi, veidosies nākamo gadu laikā,» komentējis Altitude Investment Management vadošais partneris Džons Traubens.

Lai iekļautu akcijas tādās ASV biržās kā NYSE, marihuānas ražotājiem ir jāpierāda, ka tie nepārkāpj likumus, importējot marihuānu ASV, izņemot īpašus apstākļus.

Eiropas plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzējs Creamfinance no šīs nedēļas oficiāli ir paplašinājis savu darbību Latīņamerikā, uzsākot darbu Meksikā

Creamfinance līdzdibinātājs un izpilddirektors Matīss Ansviesulis uzskata, ka paplašināšanās citā kontinentā sniedz jaunas iespējas. «Darba uzsākšana Meksikā iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu uzņēmuma attīstībā, jo mēs ieejam vienā no lielākajiem, visstraujāk augošajiem un daudzsološākajiem tirgiem. Degam nepacietībā iepazīt tirgus specifiku un esam gatavi sniegt ātru un uzticamu pakalpojumu saskaņā ar mūsu iespējām,» viņš teic.

Creamfinance izpilddirektors Meksikā Francisko De Vega (Francisco De Vega) norāda, ka Meksika ir ļoti atšķirīga valsts no tām, kur kompānija līdz šim ir darbojusies un viņš iespēju būt daļai no šīs starpkontinentālās paplašināšanās uzskata par lielisku pieredzi. «Meksikā ir plašs patērētāju tirgus ar augstu potenciālu nozīmīgai biznesa ietekmei. Ir skaidrs, ka vajadzība pēc ātriem un uzticamiem personīgo finanšu pakalpojumiem ir liela, un ceram aizpildīt nišu, piedāvājot gudru pakalpojumu. Creamfinance jau ir guvis panākumus starptautiskā mērogā, tāpēc, balstoties uz to, paplašinām savu darbību,» viņš norāda.

Dzērienu ražotājs un izplatītājs Amber Beverage Group uzsācis premiālā tekilas zīmola Rooster Rojo® ražošanu Meksikā, kas tiks izplatīta visos lielākajos tekilas tirgos pasaulē.

Rooster Rojo® tekila ir ražota no 100% agaves, starp konkurentiem izceļas gan ar dzēriena garšu, gan īpašo pudeles dizainu. To ražo Fabrica De Tequilas Finos rūpnīcā Tekilas reģionā Meksikā. Latvijas uzņēmums Amber Beverage Group to iegādājās pagājušajā gadā.

Rooster Rojo® tekilas galvenā izejviela ir tīra zilās agaves sula, kuru atbilstoši tradicionālajām tekilas destilācijas metodēm filtrē caur Meksikas sudraba filtru.

Jaunā tekila Latvijas veikalu plauktos parādīsies novembrī.

Rooster Rojo® būs pieejams lielākajos tekilas tirgos pasaulē, tostarp ASV, Meksikā, Kanādā, Krievijā, Vācijā un Lielbritānijā.

Jaunā zīmola izveidē un attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro, jo kompānija radījusi premiālu zīmolu, kuram ir liels potenciāls konkurēt ar vadošajiem tekilas zīmoliem šajā kategorijā, stāsta uzņēmuma pārstāve Dana Hasana.

Meksikas valdība ir ceļā, lai ieviestu stingrāku regulēšanu valsts telekomunikāciju nozarē. Jāpiebilst, ka šo jomu gandrīz pilnībā Meksikā kontrolē pasaules bagātākais cilvēks Karloss Slims.

Proti, Meksikas valdība izstrādājusi plānu, ka tām telekomunikāciju un televīzijas pārraižu kompānijām, kuras kontrolēs virs 50% kādu konkrētu nozari, varēs tikt uzspiesta savu aktīvu pārdošana. Tāpat tiks radīts jauns neatkarīgs regulators, kas varēs uzlikt sodus par negodīgas konkurences praksi, un izveidotas tiesas, kas pēc iespējas ātrāk izskatīs strīdus šajās nozarēs (tiek ziņots, ka, piemēram, pret K. Slima kompānijām tiesā ir izvirzītas simtiem prasību, kur tās «mēdz aizķerties» uz ļoti ilgu laiku), raksta The Wall Street Journal. Kopumā programmas mērķis ir samērā skaidrs – graut monopola ietekmi, un tieši ar K. Slimu šajā valstī tiek saistīts vārds «monopols». Šī visa sakarā arī Meksikas prezidents Enrike Pena Nieto nav kautrējies norādīt, ka plāna mērķis ir atbrīvot monopolizēto nozaru potenciālu. Tiek cerēts, ka jaunās reformas varētu samazināt pakalpojumu cenu, palielināt to kvalitāti un veicināt jaunas investīcijas. Jāpiebilst, ka reformas nāk līdz ar jauno Meksikas valdību, kas solījusi atbrīvot valsts ekonomikas potenciālu. Jaunie priekšlikumi arī atceļ ārvalstu kapitāla ierobežojumus, kas nozīmē, ka nākotnē Meksikā agrāk sargātās nozarēs (elektroniskās masu informācijas nozare un telekomunikācijas) naudu varēs ieguldīt ārzemju kompānijas (tiesa gan, pilnīgu kontroli tās iegūt nevarēs).

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija “Mintos” uzsākusi sadarbību ar Igaunijas jaunuzņēmumu “Planet42”, kas nupat noslēdzis kampaņu kapitāla piesaistei 30 miljonu ASV dolāru apmērā.

“Planet42” nodrošina transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumu jaunattīstības valstīs, lai mazinātu nevienlīdzību auto pieejamības jomā. “Planet42”, kas nesen uzsācis darbību arī Meksikā, pievienošanās “Mintos” ļaus nostiprināt tirgus pozīcijas Dienvidāfrikā, vienlaikus saglabājot investīciju iespējas arī privātajiem investoriem.

“Planet42” attīstības plāns paredz tuvāko gadu laikā – līdz 2025.gada beigām gan esošo, gan jaunu tirgu apguves procesā savu pakalpojumu nodrošināšanai iegādāties miljonu automašīnu Dienvidāfrikas Republikā un Meksikā.

“Planet42” darbības pamatprincips ir mobilitātes problēmu risināšana jaunattīstības valstīs, kur sabiedriskais transports nereti ir nedrošs un neuzticams pārvietošanās veids, savukārt personīgo transportlīdzekļu iegāde neelastīgu finansēšanas risinājumu dēļ nereti nav pieejama pat cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem. Šādā situācijā miljoniem cilvēku ir ierauti nevienlīdzības ciklā, jo ierobežota mobilitāte rada sociālu atstumtību, ierobežo piekļuvi darba un citām iespējām, veicina ekonomisku nestabilitāti un stagnāciju. Iespēja iegādāties personīgo transportlīdzekli bieži vien ir ātrākais veids, kā pārraut šo loku.

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

Luksemburga aicinājusi Eiropas Savienības (ES) kaimiņus liberalizēt savus likumus narkotiku jomā, vienlaikus Luksemburgas veselības ministrs Etjēns Šneiders apstiprinājis plānus, ka viņa valsts kļūs par pirmo ES, kas legalizēs marihuānas ražošanos un lietošanu.

«Politika narkotiku jomā, kas mums bijusi 50 gadus, nedarbojas,» ministrs sacīja tīmekļa medijam «Politico». «Visu aizliedzot, jauniešiem tas tikai kļuvis interesantāks. Es ceru, ka mums visiem būs atvērtāka attieksme pret narkotikām.»

Sagaidāms, ka divu gadu laikā 18 gadu vecumu sasniegušie varēs legāli marihuānu iegādāties rekreācijas vajadzībām. Valdība regulēs marihuānas ražošanu un izplatīšanu ar marihuānas lietu pārvaldes starpniecību.

Vēl šogad tiks sagatavots likumprojekts, kurā būs izklāstītas detaļas par to, kāda veida marihuāna tiks tirgota un kādi nodokļi piemēroti.

Kā norādīja ministrs, nerezidentiem iegādāties narkotikas, domājams, būs aizliegts, lai neiedrošinātu narkotiku tūrismu.

ASV Sandjego universitātes students saņēmis valdības kompensāciju 4,1 miljona dolāru apmērā par to, ka vairāk nekā četras dienas bija «aizmirsts» izmeklēšanas izolatora kamerā.

Daniels Čongs tika aizturēts 2012. gadā, kad likumsargi veica kratīšanu saistībā ar narkotiku izplatīšanu. Lai gan viņam tika pavēstīts, ka viņš nav aizdomās turamais un tiks palaists brīvībā, neviens četru dienu laikā neieradās viņa kamerā.

Neapskaužamajā situācijā nonācis, 25 gadus vecais roku dzelžos saslēgtais D. Čongs dzēris savu urīnu un viņam radušās halucinācijas. Brīvību atgūt viņam izdevies tikai pēc četrām dienām, kad viņa kliegšanu sadzirdējuši sargi. Pēc tam viņš nokļuvis slimnīcā, kur pavadījis piecas dienas atkopjoties pēc organisma atūdeņošanās un ar nieru problēmām un posttraumatisko stresa sindromu.

Urugvajā, kas izpelnījusies slavu kā viena no progresīvākajām Latīņamerikas valstīm, oficiāli atļauts audzēt, pārdot un patērēt marihuānu, vēsta BBC.

Aptuveni pēc 12 stundas ilgām debatēm likumdevēji apstiprinājuši vēsturisko lēmumu. Likums, kas stāsies spēkā aprīlī, ļauj urugvajiešiem, kas pārsnieguši 18 gadu vecumu, iegādāties līdz 40 gramiem marihuānas mēnesī.

Līdz ar likuma pieņemšanu valdība cer cīnīties pret pieaugošo ar narkotikām saistīto noziegumu skaitu, kā arī mazināt narkotiku karteļu ietekmi, tomēr likuma kritiķi norāda, ka tas tikai veicinās narkotiku lietošanu.

Urugvajai nevajadzētu šādā veidā eksperimentēt ar saviem iedzīvotājiem, uzskata likuma opozicionārs Alfredo Solari (Alfredo Solari). «Šis projekts izskatās pēc sociālās inženierijas eksperimenta un nerespektē nevienu no ētiksajiem aizsargmehānismiem, kas attiecas uz eksperimentiem ar cilvēkiem,» pauda A. Solari.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki šogad Latvijas teritorijā atklājuši četras marihuānas audzētavas, informē Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļā.

Kratīšanu laikā kopumā atsavināti aptuveni 7,5 kilogrami marihuānas. Vienā no kratīšanām atrastas un izņemtas arī halucinogēnās sēnes lielos apjomos. Aktīvu darbu narkotiku apkarošanas jomā veikušas arī citas Valsts policijas struktūrvienības.

Kopumā šogad ONAP Narkotisko un psihotropo vielu izplatības apkarošanas nodaļas darbinieki 15 veiktajās kratīšanās izņēmuši 6,5 kilogramus jeb 92 stādus nežāvētas marihuānas, kā arī kilogramu izžāvētas marihuānas. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros par marihuānas audzēšanu, glabāšanu realizēšanas nolūkos vai realizēšanu aizturētas 11 personas. Piecām personām tiesa piemērojusi apcietinājumu.

Kanādas aviokompāniju pasažieriem drīz būs atļauts pārvadāt līdz 30 gramiem marihuānas, kad tiks legalizēta šīs narkotikas lietošana izklaides mērķiem, ceturtdien paziņoja valdība.

«Pēc 2018.gada 17.oktobra pasažieriem būs atļauts vest legālu marihuānas daudzumu, kas ir 30 grami, vai nu viņu rokas bagāžā vai reģistrētajā bagāžā, ja viņi lido iekšzemes reisā (tas ir, Kanādas robežās),» sacīja transporta ministra Marka Garno preses sekretāre Delfīna Denī.

Marihuānas pārvadāšana arī turpmāk būs nelegāla pāri starptautiskajām robežām, tostarp pārrobežu reisos, piebilda Denī.

Tas nozīmē arī reisus starp divām jurisdikcijām, kurās marihuāna ir legalizēta, piemēram, starp Vankūveru Kanādas Klusā okeāna piekrastē un Sietlas pilsētu ASV Vašingtonas štatā.

Denī brīdināja, ka šāda starptautiska marihuānas pārvešana var novest līdz «nopietniem kriminālsodiem».

Izraēlas parlaments otrdien vienbalsīgi apstiprinājis likumprojektu, kas ļaus eksportēt medicīnisko marihuānu.

Izraēla kļūs par trešo valsti pēc Nīderlandes un Kanādas, kas piedāvās savu medicīnisko marihuānu globālā tirgū.

Vairākus gadus likumprojekta pieņemšana aizkavējās drošības apsvērumu dēļ, amatpersonām bažījoties, ka marihuāna varētu nonākt melnajā tirgū. Tādēļ policijai tagad dotas tiesības uzraudzīt licenzēšanas procesu un novērot audzētājus un investorus.

Aplēsts, ka medicīniskās marihuānas eksports ienesīs valsts kasē aptuveni miljardu šekeļu (234 miljonus eiro) gadā.

Izraēlā medicīnisko marihuānu pašreiz ražo astoņi uzņēmumi, un daudzi citi pieteikušies atļaujai sākt šo biznesu.

Čehijas Republikā uzsākta medicīniskās marihuānas tirdzniecība, kas būs pieejama pacientiem, kas sirgst ar Parkionsona slimību, vēzi, izkaisīto sklerozi vai psoriāzi.

Likums, kas aptiekās atļauj medicīniskās marihuānas tirdzniecību, spēkā stājās aizvadītajā nedēļā. Marihuāna gan netiks iekļauta valsts kompensējamo medikamentu sarakstā un to drīkstēs iegādāties tikai uzrādot ārsta izrakstītu recepti.

Paredzēts, ka medicīnisko marihuānu sākotnēji Čehija importēs no Nīderlandes un Izraēlas. Gada laikā paredzēts izveidot licencēšanas sistēmu, kuras ietvaros varēs darboties vietējie audzētāji, kurus pārraudzīs Valsts Narkotiku kontroles institūts.

Jau patlaban Čehijā spēkā ir viena no Eiropas Savienības (ES) maigākajām likumdošanām attiecībā pret marihuānu. Personas, kuras glabā līdz 15 gramiem marihuānas, vai arī audzē ne vairāk kā piecus kaņepes stādus, riskē tikai ar nelielu naudas sodu. Čehijas likumi pievilina daudzus kaimiņvalstu, galvenokārt Polijas, marihuānas cienītājus, kuru tēvzemē uz šo aizraušanos skatās stingrāk.

No narkotiskajām un psihotropajām vielām marihuāna patlaban ieņem galvenā spēlētāja lomu Latvijā, pieaugot tās ražošanas apjomiem, pēc Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēdes aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Ministrs norādīja, ka vēl 2012.gadā Valsts policija Latvijā atklāja astoņas marihuānas ražotnes, bet pērn atklātas 18 ražotnes. Tendence ir pieaugoša arī Latvijas klimatisko apstākļu dēļ, tādējādi marihuānas ražošanai nereti vairs netiek izmantotas īpaši piemērotas laboratorijas, bet tā tiek audzēta dabiskos apstākļos. Kā sacīja iekšlietu ministrs, Valsts policijas spēki patlaban tiek koncentrēti ražotņu un organizētās tirdzniecības apkarošanai.

Padome sēdē vienojusies arī valdībā iesniegt papildu finansējuma pieprasījumu Valsts policijai. Kā skaidroja Kozlovskis, jau šobrīd secināts, ka Valsts policijai, visticamāk, būs nepieciešama papildu nauda, lai apmaksātu ekspertīzes ar mērķi noteikt lietoto narkotisko un psihotropo vielu saturu. Cilvēki, par kuriem ir aizdomas par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, tiek nosūtīti uz pārbaudi jeb ekspertīzi, kas nepieciešama, lai sauktu personu pie atbildības. Patlaban Valsts policija tam šogad piešķirto finansējumu ir izlietojusi, norādīja ministrs.

No rītdienas, 6. decembra, Vašingtonā tiek legalizēta marihuāna. Tiesa gan, pagaidām nav izstrādāti likumi, kas regulētu marihuānas tirdzniecību, līdz ar to sākotnēji to varēs iegādāties tikai speciālajās marihuānas «ambulancēs», kur līdz šim to varēja iegādāties medicīniskām vajadzībām.

Jaunie noteikumi pagaidām paredz, ka pie Vašingtonas iedzīvotājiem un štata ciemiņiem drīkstēs atrasties neliels daudzums marihuānas pašu lietošanai.

Marihuānas tirdzniecības noteikumus Vašingtona sola izstrādāt gada laikā, bet līdz tam, visticamāk, pamatīgi varēs uzdzīvot marihuānas «ambulances», baudot milzu pieprasījuma pieaugumu.

Fotogalerijā redzama medicīniskās marihuānas tirdzniecības vieta Canna Pi, kas atrodas Sietlā, Vašingtonas štatā.

Ņujorkas štata gubernators Endrjū Kuomo trešdien paziņoja, ka atļaus marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos.

Demokrātus pārstāvošais Kuomo agrāk pretojās šādam solim, taču tagad paziņojis par ierobežotu izmēģinājuma programmu štatā.

«Mēs izveidosim programmu, kas ļaus līdz 20 slimnīcām izrakstīt medicīnisko marihuānu,» ikgadējā uzrunā par stāvokli štatā pavēstīja Kuomo.

Gubernators pagājušajā gadā izteicās par kriminālatbildības atcelšanu par marihuānas glabāšanu. Sagaidāms, ka viņš medicīniskās marihuānas lietošanu atļaus ar dekrēta palīdzību, jo iepriekšējie četri mēģinājumi to panākt ar štata likumdevēju palīdzību beidzās ar neveiksmi.

Tādējādi Ņujorka ar 19,5 miljoniem iedzīvotāju kļūs par 21. ASV štatu, kur legalizēta medicīniskā marihuāna, un vienu no lielākajiem. Vairumā šo štatu «zālītes» lietošana relaksācijas mērķiem arī netiek uzskatīta par krimināli sodāmu noziegumu, taču nav atļauta tās brīva tirdzniecība.

Klimatisko apstākļu maiņa nākotnē Latvijā var veicināt marihuānas audzēšanu brīvā dabā, kas pašlaik nav iespējams, liecina Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija atbildīgajai Saeimas komisijai.

Marihuāna Latvijā tiek audzēta pamatā izplatīšanai vietējā tirgū, kā arī personīgajām vajadzībām, un tikai vienā gadījumā pagājušā gadā konstatēts, ka «zālīte» audzēta izplatīšanai ārvalstu tirgū - Igaunijā. Marihuānas audzētāji audzēšanas procesa sākšanai - sēklu iegādei un informācijas iegūšanai par zālītes audzēšanu un lietošanu - izmanto interneta resursus.

Latvijas klimatisko apstākļu maiņu, vasarai kļūstot arvien karstākai, jau sāk mēģināt izmantot marihuānas audzēšanai brīvā dabā. Ņemot vērā faktu, ka meteorologi prognozē arvien karstākas vasaras arī perspektīvā, var izvirzīt pieņēmumu, ka izmaiņas potenciāli tiks izmantotas auga audzēšanai brīvā dabā bez speciāla aprīkojuma izmantošanas.