No pirmdienas, 18.jūnija, veicot darījumus ar jebkuru zemesgrāmatā ierakstītu īpašumu, vairs nebūs nepieciešams nest tā saukto kadastra izziņu no Valsts zemes dienesta (turpmāk - VZD) uz zemesgrāmatu nodaļām, biznesa portālu Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Klienta īpašuma tiesību nostiprināšanai nepieciešamos datus no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - Kadastra IS) zemesgrāmatu nodaļas saņems elektroniski - tiešsaistes pārraides režīmā.

Jau ziņots, ka no 2006. gada 1. septembra vairs nav nepieciešams iesniegt kadastra izziņu zemesgrāmatai, veicot darījumu ar dzīvokļa īpašumu, ja tiesības uz dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā un kopš pēdējās dzīvokļa kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanas nav veikta dzīvokļa pārbūve.

No 18.jūnija tāda pati kārtība tiks ieviesta arī attiecībā uz darījumiem ar zemi un būvēm. Izmaiņas līdzšinējā sistēmā paredz Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) 5. jūnijā apstiprinātā kārtība par VZD un Tiesu administrācijas (turpmāk - TA) turējumā esošās informācijas apmaiņu. TM izstrādātais iekšējais normatīvais akts nosaka kārtību, kādā elektroniskā formā VZD sniegs Kadastra IS un Valsts adrešu reģistrā esošo informāciju TA pakļautībā esošajām zemesgrāmatu nodaļām, kā arī kārtību, kādā TA sniegs Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā esošo informāciju VZD.

Kredīta devējs turpmāk drīkstēs izsniegt aizdevumus, tikai ja būs saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par kredīta ņēmēja ienākumiem, pretējā gadījumā komercbankām vai līzinga sniedzējiem draudēs soda sankcijas. Uzzini, ko par šīm pārmaiņām domā Latvijas komercbankas!

Šādas izmaiņas paredz ministru kabinetā atbalstītie Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kopš 2002. gada beigām mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pieaug par apmēram 80% gadā. To nosaka mājsaimniecību ienākumu un nodarbinātības pieaugums, optimistiskais nākotnes redzējums, konkurence banku sektorā, ārvalstu finansējuma pieejamība, zemās procentu likmes, kā arī būvniecības pieaugums. Straujāko pieaugumu uzrāda hipotēku kredīti, sasniedzot lielāko īpatsvaru banku aktīvos starp visiem kredītu veidiem. Joprojām turpina augt arī patēriņa kredīti.

Lai saņemtu kredītu bankā, no 10. jūlija vairumā gadījumu vispirms būs nepieciešams saņemt VID izziņu par nomaksātajiem nodokļiem. VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns intervijā Db norāda, ka valsts iejaukšanos kredītpolitikā ir atbalstījušas skandināvu bankas, kā arī atzīst, ka valsts likumdošanā ir būtiski robi attiecībā uz sodiem par "pateicību" naudas nedeklarēšanu.

Cik optimāls jūsu skatījumā ir lēmums tiem iedzīvotājiem, kuri grib ņemt kredītu vismaz 100 minimalo algu apmērā prasīt VID izziņas par nomaksātajiem nodokļiem?

Tas ir viens no valdības apstiprinātā inflācijas apkarošanas plāna punktiem, un tas ir orientēts uz to, lai ierobežotu naudas plūsmu, mazinot inflāciju, kā arī mazināt nodokļu nemaksāšanu, nelikumīgas naudas legalizēšanu. Manuprāt, tas ir nozīmīgs lēmums, būtisks pavērsiens, kas garākā laika posmā varētu nest arī augļus.

Minējāt, ka šo izziņu prasīšana ietilpst valdības apstiprinātajā inflācijas apkarošanas plānā. Taču ne viens vien eksperts ir norādījis, ka ar inflācijas apkarošanu šai prasībai nav nekāda sakara, ka tā ir versta uz "aplokšņu" algu izskaušanu…

Labi domātas birokrātijas apkarošanas idejas reālajā dzīvē pārvēršas par papildu ienākumu avotu valsts budžetam un faktiski vēl lielāku birokrātiju

Paradoksāli un neticami? Bet skaudrs fakts! Kāpēc? Vispirms tāpēc, ka pieradumam ir liels spēks. Kāpēc kaut ko datu bāzē pārbaudīt? Lai uzņēmējs pats atnes savu izziņu vai reģistrācijas apliecību! Galu galā – kuram ko vajag!? Ja jums vajag mūsu pakalpojumus, tad nesiet tik šurp izziņu! Tā maksā naudu? Bet jums taču vajag, ne jau mums! Faktiski tādu politiku droši var ievērot tie, bez kuru pakalpojumiem neiztikt. Jā, tikai vēl kāda nianse – ieskatīšanās valsts reģistru datu bāzēs nebūt nav par velti. Jā, protams, ekonomiski jaudīgie uzņēmumi visus savus potenciālos klientus pārbauda un monitorē elektroniskā vidē. Taču atkal Godmaniskais BET – to nevar īsti atļauties mikrouzņēmumi un arī tie, kuri joprojām risina krīzes sekas un uzdod jautājumu – kā izdzīvot.

Otrdien (19. jūnijā) Ministru kabinets noteica kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniegs izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem.

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pieprasa un izsniedz izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem, un šīs izziņas saturu.

2. Lai saņemtu izziņu (pielikums) par ienākumiem, kredīta ņēmējs vēršas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes nodaļā atbilstoši deklarētās dzīvesvietas adresei.

3. Valsts ieņēmumu dienests izziņā norāda tā rīcībā esošo informāciju, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir iesniegta par kredīta ņēmēja ienākumiem:

3.1. iepriekšējā taksācijas gadā;

3.2. kārtējā taksācijas gadā (no gada sākuma).

4. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes nodaļa izziņu kredīta ņēmējam izsniedz vienas darbdienas laikā. Izziņu paraksta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes nodaļas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.

No 2.maija Uzņēmumu reģistrs paātrina izziņu izsniegšanu no Komercreģistra.Līdz šim izziņas tika sniegtas vienas darba dienas laikā, bet turpmāk tās varēs saņemt maksimums pusstundas laikā, norādīts Uzņēmumu reģistra informācijā. Uzņēmumu reģistrs sniegs tikai pilnu aktuālo un vēsturisko vai pilnu aktuālo informāciju par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, sabiedriskajām organizācijām, arodbiedrībām, šķīrējtiesām, koncesijas līgumiem, masu informācijas līdzekļiem.Vairs netiks sagatavots atsevišķs izziņu veids – konkursa izziņa par to, ka pretendents nav atzīts par maksātnespējīgu vai nav uzsākts likvidācijas process. Šī informācija turpmāk tiks iekļauta gan pilnajā aktuālajā, gan pilnajā vēsturiskajā izziņā. Valsts nodeva par izziņu būs tāda pati – divi lati. Uzņēmumu reģistrs vienā dienā saņem vairāk nekā simts izziņu pieprasījumus. Izziņas no pārējiem reģistriem Uzņēmumu reģistrs izsniegs tāpat kā līdz šim, norādīts Uzņēmumu reģistra informācijā.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Turpmāk valsts nodevas likme par Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra izsniegtu izziņu par nekustamā īpašuma sastāvu vai būvju un dzīvokļu īpašumu piederību (līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai) būs 2.7 Ls, bet, ja persona vēlas saņemt izziņu vienas darbdienas laikā, valsts nodeva tai jāmaksā divkāršā apjomā — 5.4 Ls. To paredz valdībā akceptētie noteikumi. Paredzēts, ka Valsts zemes dienests izziņu sagatavo piecu darbdienu laikā. Ja Valsts zemes dienests noteiktajā termiņā izziņu nesagatavo, palielināto valsts nodevas likmi atmaksā izziņas pieprasītāja norādītajā kontā piecu dienu laikā pēc izziņas izsniegšanas. Ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā nav izdarīti ieraksti par nekustamā īpašuma piederību un sastāvu, iemaksāto valsts nodevu neatmaksās.

Pēdējo mēnešu laikā, ārvalstu apdrošinātājiem tiekot iesniegtas viltotas izziņas, kuras Latvijas Transportlīdzekļa apdrošinātāju birojs (LTAB) izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam par tā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi.

Iegādājoties OCTA polisi viltotāji cenšas iegūt atlaidi, kas var sasniegt līdz 65 % no kopējās summas. Pēc LTAB rīcībā esošās informācijas, līdz ar straujo latviešu imigrāciju uz ārvalstīm, šādu krāpniecisku gadījumu skaits arvien pieaug.

Pagājušā gada nogalē LTAB saņēmusi vairākus oficiālus pieprasījumus no Īrijas un Lielbritānijas apdrošinātājiem ar lūgumu sniegt atzinumu par LTAB izsniegto izziņu autentiskumu.

«Izvērtējot ārvalstu apdrošinātāju pieprasījumus, esam konstatējuši, ka pārbaudāmās izziņas par apdrošināšanas vēsturi tiek viltotas dažādi. Atsevišķos gadījumos viltotāji ir izcēlušies ar īpašu izdomu, tomēr pamatā viltotās izziņas LTAB var atpazīt jau vizuāli – tās neatbilst pēc formas, nelabvēlīgie dati tiek aizkrāsoti, izgriezti, tiek uzlikts neatbilstošs zīmogs vai mēģināts viltot parakstu u.tml. Protams, visas šīs izziņas tiek pārbaudītas arī datu bāzē,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Finanšu iestādēs kredīta virs 100 minimālajām mēnešalgām saņemšanai nepieciešama VID izziņa par visiem deklarētajiem ienākumiem.

Dažās finanšu iestādēs šis obligātais dokuments gan kalpos tikai kā papildu ienākumu apliecinošs dokuments visiem līdzšinējiem prasītajiem dokumentiem (VSAA izziņa, izziņa no darbavietas, konta izraksts) kredīta saņemšanai, jo tajā būs vien personas iepriekšējo periodu bruto ienākumi (alga, deklarētie ienākumi, piem., dividendes, depozītprocenti u.c.) bez atšifrējuma pa ienākumu veidiem un avotiem. Tiesa, dažās tā aizstās kādu no ienākumu apliecinošiem papīriem.

Nordea bankas Mājokļu kreditēšanas attīstības vadītāja Ilona Sedlniece skaidroja, ka VSAA izziņa diemžēl neatspoguļo visus cilvēka deklarētos ienākumus, taču ir labāks dokuments kā VID izziņa gadījumā, ja cilvēka alga ir pieaugusi, jo VSAA izziņa atspoguļo algas izmaiņas mēnesī. "Līdz ar to, balstoties uz VSAA izziņas datiem, cilvēkam var tikt piešķirts lielāks aizdevums," tā viņa.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir ieviesis jaunu vienotu sistēmu, kas turpmāk ļaus visiem Eiropas Savienības (ES) apdrošinātājam pārbaudīt, vai iesniegtās izziņas par OCTA apdrošināšanas vēsturi ir patiesas.

Papildinājumu mērķi ir atvieglot izziņas pārbaudes kārtību un novērstu izziņu viltošanu. Ārvalsts apdrošinātājam būs jānorāda autentiskuma kods, kas tiek iedrukāts pašā izziņā un papildus drošības kods, pēc kā sistēma uzrādīs konkrētā transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas vēsturi.

Iepriekš jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē strauji pieauga ārvalstu apdrošinātājiem iesniegto viltoto izziņu skaits. Viltotāji centās iegūt atlaidi, kas kopsummā varēja sasniegt līdz pat 65 % no kopējās OCTA polises summas. Šobrīd no visiem LTAB iesniegtajiem ārvalstu apdrošinātāju pieprasījumiem, ir fiksēti 11 viltoto izziņu gadījumi, pagājušā gada nogalē tie bija 8. Tomēr, kā atzīst LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, patiesais viltoto izziņu skaits varētu būt daudzas reizes lielāks.

Valdība atbalstījusi Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā nosaka samazinātā akcīzes nodokļa likmes piemērošanu atsevišķiem naftas produktiem vai atbrīvojumu no šī nodokļa.

Šobrīd spēkā esošās normas nosaka, ka naftas produktiem, kurus piegādā un izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, var piemērot atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, naftas produktu lietotājam saņemot attiecīgu izziņu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Grozījumi paredz analogu atbrīvošanas no akcīzes nodokļa kārtību arī naftas produktiem, kurus var izmantot divējādi – gan par kurināmo, gan citiem mērķiem. Izziņu, kas nosaka atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, izsniegs uz gadu VID iestāde, kurā lietotājs reģistrējies kā nodokļu maksātājs.

Lai mazinātu administratīvo slogu personām, kas naftas produktus vai eļļas atkritumus izmanto kā kurināmo, grozījumi paredz saņemt izziņu iezīmēto (marķēto) naftas produktu iegādei vai izziņu eļļas atkritumu iegādei uz nenoteiktu laiku līdzšinēji noteiktā viena gada vietā.

Kad Latvijas prezidenta padomnieces ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos pienākumus uzņēmās cienījamā Elīna Egle, viņa pirmajā intervijā paziņoja, ka «aktuālākās problēmas ir valsts budžets, nodokļi un birokrātijas sloga mazināšana uzņēmējdarbībā». Par valsts budžetu un nodokļu politiku nevēlos runāt, jo neesmu tik kompetents šajos jautājumos, taču par birokrātijas slogu man ir konkrēts viedoklis.

Jau agrāk laikrakstā Dienas Bizness tiku rakstījis par absurdo situāciju, ka, piedaloties Valsts Ieņēmuma dienesta organizētajā konkursā, mums tika pieprasīta izziņa par vidējo darba samaksu mūsu uzņēmumā, kuru izsniedz tas pats Valsts Ieņēmumu dienests. Nu nerunājot jau par izziņu par nodokļu parādu neesamību... Tātad ieejam VID birojā, izstāvam rindu, saņemam izziņu, tad ejam uz citu kabinetu, iesniedzam izziņu citam VID darbiniekam. Laikam jau 21. Gadsimtā ir iespējas to risināt vienkāršāk...

Nākamais piemērs – uzņēmumu grāmatvedība. Uzaicinu sadarbības partneri pusdienās vai vakariņās. Nu uzņēmējdarbībā tā gadās, ka ir lietas, kuras labāk risinās neformālā, patīkamā un mazāk oficiālā gaisotnē. Parasti izmaksas ir virs 20 LVL un tas nozīmē, ka man kabatā jābūt uzņēmuma rekvizītiem, oficiantam tie jāiesit čekā (viesi no ārzemēm vienmēr uz šo skatās ar atvērtām mutēm), bet ar to viss nebeidzās. Čeks jāiesniedz grāmatvedībā, tad jāraksta norakstīšanas akts – komisija trīs cilvēku sastāvā lemj, ka tiešām šādas vakariņas bija nepieciešamas, tad nepieciešams rīkojums, ka es kā uzņēmuma vadītājs norīkoju sevi (vai kādu savu darbinieku) iet vakariņās ar konkrētās firmas pārstāvi, lai runātu par sadarbību vai ko tādu. Un tad vēl ir svarīgi nepiemirst aktā norādīt, ka es, kā par vakariņām maksājošās firmas pārstāvis savu daļu no vakariņu rēķina maksāju pats, jo ja tas nebūs tā uzrakstīts, tad VID darbiniekiem var rasties augsne aizdomām, ka tas ir mans iegūtais papildus labums un tas apliekas ar nodokli (vai tiešām kāds tic, ka tā reāli notiek?). Tātad uz katru čeku dokumentu kaudze un parakstu jūra. Jautājums – vai man var kāds paskaidrot, kāpēc tas nepieciešams? Kādus riskus minimizē rekvizīti čekā? Kāpēc vajadzīgs akts? Un kāpēc nepieciešams rīkojums? Vai tiešām kāds domā, ka naudas tērēšana vakariņām ir kāda darbinieka slepena iniciatīva un, ka viņš mēģina noslēpt to no kompānijas vadības? Kāpēc nevarētu aprobežoties ar vienu tabulu, kurā apkopoti visi čeki un apakšā vadītājs vienā vietā parakstās? Varbūt vajag iet vēl tālāk? Piemēram, Ukrainā joprojām ir spēkā vecā labā PSRS laiku kārtība, ka dodoties komandējumā, uz speciālas komandējuma formas ir jāsaņem paraksts un zīmogs no organizācijas, kuru persona, kura nosūtīta komandējumā, apmeklē.

Kārtējā padomju laikā būvētā gāzes vada avārija apturējusi Turkmēnijas gāzes piegādes Krievijai, ziņo aģentūra Reuters.

Kompānija Gazprom gan sola, ka tāpēc piegādes klientiem nekavēšoties.

Sprādziens ar uzliesmojumu noticis 9. aprīļa naktī 1.32 pēc Maskavas laika Davletbatas - Darijalikas gāzes vada 487. kilometrā.

Kopš tā brīža gāzes padeve no Turkmēnijas vairs nenotiek. Turkmēnijas puse sākusi apzināt avārijas likvidēšanas iespējas un meklē iespējas gāzi piegādāt par gāzes vada Vidusāzija - Centrs neskartajiem atzariem.

Turkmēnija ir lielākais Gazprom gāzes piegādātājs no Vidusāzijas. No tās piegādātajiem 50 miljardiem kubikmetru galvenokārt gāzi saņem Ukraina.

Tomēr Gazprom pagaidām necieš no gāzes krājumu izsīkuma - gluži otrādi - krities pieprasījums un eksporta apjomi uz Eiropu.

Db.lv piedāvā interviju ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru Jāni Endziņu, kā arī dažus no visu laiku interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

- Kā vērtējat jaundibināto uzņēmumu skaitu Latvijā - vai to var uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību? Reģistrēto uzņēmumu skaits pērn sasniedza rekordu - kādas ir prognozes nākotnei?

Jaunu uzņēmumu skaits kopš 2003.gada Latvijā pieaug katru gadu. Pēdējo četru gadu laikā tas ir pat dubultojies - ja mēs 2002.gadā reģistrējām apmēram sešus tūkstošus jaunu uzņēmumu, tad pagājušogad - jau vairāk nekā 13 tūkstošus. Skatoties šā gada pirmo mēnešu statistiku, redzams, ka tendence saglabājas - reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Tā kā pēdējos gados Latvijā jaundibināto uzņēmumu reģistrācijas līkne pastāvīgi iet uz augšu, tad es ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka arī šogad jaundibināto uzņēmumu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu pieaugs vismaz par 10%. Ja runājam par ilgāku termiņu, nākotnē šim skaitam vajadzētu izlīdzināties. Tas augs tik ilgi, kamēr mēs sasniegsim Eiropas Savienības vidējo līmeni. Šobrīd vēl atpaliekam.

Līdz 2014.gadam Latvijā ieviesīs e-izziņas, tādējādi uzņēmējiem vairs nebūs jāpiestrādā par pastniekiem - nēsājot papīrus starp valsts iestādēm, raksta Dienas bizness.

Līdz 2012.gada nogalei Eiropas Parlaments un Padome vienosies par jaunu tiesisko regulējumu, kurā būs noteikta prasība pilnībā pāriet uz elektroniskiem iepirkumiem, DB pastāstīja Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktore Solvita Zvidriņa. Pēdējā pieejamā informācija liecina, ka regulējums dalībvalstīm var tik piemērots no 2015 vai 2016.gada.

Pirmais solis ceļā uz pilnīgu e-iepirkumu sistēmas ieviešanu, ir trīs jaunu sadaļu e-izziņas, e-izsole un e-konkurss attīstība. Īpaši liela vērība tiks pievērsta e-izziņām, jo tādējādi uzņēmējiem tiks atvieglota dalība valsts iepirkumos, kad viņiem vairs nevajadzēs iet no vienas valsts iestādes pie otras, lai iesniegtu visas nepieciešamās

Ar paziņojumu, ka, iespējams, varētu tikt atcelta prasība par 10% pirmās iemaksas nepieciešamību kredītiem, kuru vērtība pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, un VID izziņu nepieciešamību, tiek veidots divējāds viedoklis par mūsu ekonomikas turpmāko izaugsmi; kam no tā ir izdevīgums?

No vienas puses, slavējami, jo daudziem klientiem, kuriem šī iespēja tika liegta augsto prasību dēļ pret viņu maksātspēju vai drīzāk pret viņu nomaksātajiem nodokļiem pagātnē, un ne jau banku, bet valdības prasību dēļ, atkal pavērtos izdevība un tas atvieglotu kredītu saņemšanu un arī nekustamo īpašumu pārdošanas apjomu. Ja tiks atcelta prasība par pirmo iemaksu, tas pēc būtības mūsu ekonomikai neko nemainīs, savukārt, ja atcels arī prasību par VID izziņu iesniegšanu bankām, tad gan šis otrais tirdzniecības vilnis sāksies, kurā veidosim un atbalstīsim pārpircējus un „jauno projektu spekulantus” un šādā veidā grausim normālu nekustamo īpašumu tirgus attīstību un individuālo nodokļu sakārtotību, uzņēmēju nodokļu nomaksu un godaprātu attiecībā pret darba ņēmējiem un valsti.

E-lietu sekretariāts sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) ir ieviesis divus jaunus e-pakalpojumus - turpmāk izziņas no Iedzīvotāju reģistra varēs pieprasīt un saņemt elektroniski.

Lai elektroniski pieprasītu minētās izziņas, ir nepieciešams Latvijas Pasts izsniegtais e- paraksts. Pakalpojumi ir pieejami E-lietu sekretariāta pārraudzībā esošajā portālā www.latvija.lv, liecina sekretariāta sniegtā informācija.

Pirmais pakalpojums nodrošina iespēju iedzīvotājiem elektroniski pieprasīt un saņemt izziņas par savām vai sava nepilngadīgā bērna Iedzīvotāju reģistrā iekļautajām ziņām - informāciju par dzīvesvietu, personu apliecinošu dokumentu, ģimenes stāvokli, valstisko piederību un tās veidu, kā arī citu Iedzīvotāju reģistrā esošu informāciju.

Savukārt otrs ieviestais e-pakalpojums dod iespēju saņemt izziņu no Iedzīvotāju reģistra par trešo personu. Pieprasījumā ir jānorāda šīs personas vārds, uzvārds un personas kods un jāpievieno ar e- parakstu parakstīti dokumenti, kas apliecina personu saistību un tiesības pieprasīt izziņu.

Šodien Ministru kabinets akceptēja grozījumus likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, kuru mērķis ir vienkāršot šīs procedūras.

Likuma grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Valsts zemes dienesta, zemesgrāmatu nodaļām, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un AS "Valsts nekustamie īpašumi". Darba grupa vērtēja problēmas saistībā ar nekustamo īpašumu koroborāciju jeb zemes un ēku ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Kā skaidro likuma grozījumu autori, pieņemot grozījumus, tiks paplašināts dokumentu loks, kuri varēs būt par pamatu ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts un pašvaldību vārda. Vienlaikus tiks precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.

Grozījumi nepieciešami, jo likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās nav ietverts pietiekošs dokumentu uzskaitījums, uz kuru pamata zemesgrāmatās ierakstāmas valsts vai pašvaldību ēkas, kuras atrodas attiecīgās institūcijas bilancē vai uz valsts uzņēmuma likvidācijas brīdi ir bijušas tā pamatlīdzekļu sastāvā.

Pirmdienas, 22. oktobra, rītā Rīgas centrā pie Maskavas nama izveidojusies vairāk nekā kvartālu gara Krievijas pensionāru rinda, kuras sākums atradās Marijas un Merķeļa ielas krustojumā, novēroja Db.lv.

Krievijas vēstniecības Latvijā mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pensionāriem, kuri saņem pensiju no Krievijas pensiju fonda, kas piešķirta līdz 2011. gada 19. novembrim, jāierodas Maskavas namā, kur viņi varēs saņemt talonu, kas vēlāk ļaus noformēt izziņu, tādējādi apliecinot, ka viņi ir dzīvi.

Talonu Maskavas namā var saņemt visi Krievijas pensijas saņēmēji pirmdien, 22. oktobrī, un trešdien, 24. oktobrī, no plkst.8.30 līdz 13.00, savukārt 29.oktobrī un 31.oktobrī - no plkst.8.30 līdz 17.30, bet 5. un 8. novembrī - no plkst.8.30 līdz 17.30.

Bez rindas tiek apkalpoti Otrā pasaules kara veterāni un dalībnieki un Ļeņingradas blokādi pārdzīvojušie.

Skatot grozījumus noteikumos par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu, tomēr atsakās no papildu birokrātiskiem iesniedzamajiem dokumentiem.

Tā šodien lēma Ministra kabineta komitejas sēdē, skatot Noteikumus par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu. Izglītības un zinātnes ministrija, sagatavojot noteikumus bija paredzējusi, ka sporta bāzes statusa piešķiršanai, iesniedzami dažādi dokumenti, sākot ar Zemesgrāmatas apliecību, kadastra izziņu, Uzņēmuma reģistra izziņu kopijām, līdz vairākām pašvaldību izsniegtām izziņām.

Premjers Valdis Dombrovskis norādīja, ka valdība gan ir vienojusies par tādu izziņu nepieprasīšanu, kuras valsts un pašvaldību iestādes savā starpā var iegūt pašas, turklāt šim pakalpojumam valsts un pašvaldības iestāžu starpā jābūt bez maksas.

Ņemot vērā saslimšanas ar Covid-19 pieaugumu, iebraucot Latvijā no Igaunijas, cilvēkiem turpmāk būs jāievēro pašizolācija, informē Veselības ministrija.

Prasība stājas spēkā no 12.septembra plkst.00:00.

Veselības ministrija atgādina par iepriekš Ministru kabineta apstiprinātajiem īpašajiem nosacījumiem pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas - Igaunijas robežu darba vai mācību vajadzībām. Arī turpmāk ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju, kā arī atpakaļ uz Latviju šādos gadījumos: lai pildītu darba pienākumus Igaunijā (ja var uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu); lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmskolas izglītības iestādi (ja var uzrādīt pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu); lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus (ja var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu); lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību (ja var uzrādīt iestādes izsniegtu izziņu personai); lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.

Uzņēmēji vēlas izziņas par nodokļu nomaksu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņemt ātrāk, it īpaši 15., 16., 17. datumos.

Tas ir tāpēc, lai nezaudētu iespēju startēt konkursos. Ar šādu ierosinājumu Db un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras akcijas Meklējam miljonu ietvaros vērsās vairāki uzņēmēji.

Zaudē iespējas

Tiek skaidrots, ka visi celtniecības objekti ir iegūstami konkursos, kuru nosacījumi pieprasa VID izziņas par nodokļu nomaksu. Uzņēmēji norāda, ka ir velti lūgt VID izziņu 15.,16.,17.datumos, jo Valsts kasē neesot ienākusi nauda par PVN nomaksu, un nelīdz nekāds maksājuma uzdevuma oriģināls no bankas. Pēc uzņēmēju domām, nav nekāda pamatojuma VID nedot izziņu, jo trīs dienas soda nauda saskaņā ar normatīviem netiek rēķināta, tātad parāda nav. «Lai VID neraksta, ka parādu nav uz 15., 16., 17. datumu, bet lai raksta, ka parādu nav uz 14.datumu, jo pretējā gadījumā nedodod šādu izziņu, attiecīgais konkurss ir vējā,» tā uzņēmējs. Viņš arī nesaprot, kāpēc bankas apkalpo vienas dienas vai pat vienas stundas laikā, bet Valsts kasei vajag 3 dienas. Ja tik ilgi notiek šī skaitīšana, lai dod norēķinu kontus katrai VID un skaitīsim tieši uz VID reģionālajām iestādēm, ierosina uzņēmējs. «Gadījumā, kad nodokļu maksātājam nepieciešama izziņa par norēķiniem ar budžetu, izziņā tiek norādīts nodokļu maksātāja maksājumu reālais stāvoklis izziņas sagatavošanas dienā,» atzīst VID Komunikācijas daļa. Proti, likums «Par nodokļiem un nodevām» (23.1 pants) nosaka, ka nodokļu samaksas diena ir diena, kad valsts budžets (Latvijas Banka) vai pašvaldības budžets ir saņēmis attiecīgi tam piekritīgo nodokļa maksājumu.

Lai cīnītos pret inflāciju valstī, valdība šodien lems par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniegs izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem. Neatkarīgā Rīta Avīze noskaidrojusi, ka, kamēr jaunā kārtība nav stājusies spēkā, vairākas kredītiestādes steidz reklamēt, ka izsniedz kredītus, neprasot izziņas par legāliem ienākumiem.

Neatkarīgās aptaujātie eksperti atzīst, ka saistībā ar jauno kārtību vēl ir daudz neskaidrību, piemēram, kāds būs izziņas derīguma termiņš, vai ienākumos tiks ņemti vērā, piemēram, tuvinieku naudas sūtījumi no Īrijas.

Turklāt baņķieri un līzinga kompānijas uzskata, ka ērtāka būtu elektroniskā tiešsaiste ar VID datu bāzi, kas ekonomētu klientu laiku un ļautu izvairīties no papīra izziņām.

Pašlaik vairākas kredītiestādes, piemēram, Mateks Credit, sola piešķirt aizdevumu, neprasot izziņu par legālajiem ienākumiem. Mateks Credit valdes priekšsēdētājs Armīns Barkovskis uzsvēris, ka kamēr jaunās normas nav stājušās spēkā, kredītiestāde saviem klientiem VID izziņu neprasa.