Valsts kontroles (VK) pabeigtajā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) revīzijas ziņojumā kā būtiska problēmsituācija, kas skar visus pārvaldniekus, iezīmēta dzīvojamo māju remontdarbu finansēšana no pārvaldnieka puses, norāda RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma

Viņa skaidro, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus, kā arī nodrošina visām dzīvojamām mājām pamatpakalpojumus no saviem līdzekļiem un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem.

RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

2007.gada 19.decembrī Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par 42 218,30 latu lielu naudas soda un tiesiskā pienākuma piemērošanu SIA Latvijas propāna gāze (LPG), kas atrodoties dominējošā stāvoklī sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu dzīvojamo mājām Ventspils pilsētā un Ventspils pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu tirgos, ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, liecina padomes sniegtā informācija medijiem.

LPG Ventspils namu apsaimniekotājiem izvirzīja nepamatotas prasības, kā arī mērķtiecīgi radīja šķēršļus citu tirgus dalībnieku darbībai šajā tirgū, norāda Konkurences padome.

29.06.2006. KP saņēma Ventspils pašvaldības un dzīvojamo māju apsaimniekotāju iesniegumu izvērtēt SIA Latvijas propāna gāze (LPG) darbības likumību, tajā skaitā sūdzoties par to, ka LPG ir ieplānojusi pārtraukt patērētāju apgādi ar sašķidrināto naftas gāzi pa cauruļvadiem no gāzes tvertnēm, nodrošinot sašķidrinātās naftas gāzes piegādi patērētājiem balonos, noslēgt līgumu ar LPG par dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi, maksājot 1,12LVL no katra dzīvokļa mēnesī, un izvirzot prasības dzīvojamo māju apsaimniekotājiem, ja mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi (hermētiskuma pārbaudi) veiktu cita licencēta firma.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Ministru kabinets otrdien atvalstīja noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz vairākkārtīgu kadastrālajām vērtību pieaugumu.

Atbilstoši jaunajai, Noteikumos Nr. 305 noteiktai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi (1. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām (1. tabula).

Meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi (2. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām (2. tabula).

Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī - aptuveni 2 reizes (3. tabula). Minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Latvijas dzīvojamā fonda kopējā platība 2007.gada beigās sasniedza 60.1 miljonu kv.m. Apmēram divas trešdaļas no visa dzīvojamā fonda atrodas pilsētu teritorijā, bet viena trešdaļa - lauku teritorijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viens no galvenajiem dzīvojamā fonda raksturojošiem rādītājiem ir dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju, 2000. gadā tā bija 22.6 kv.m., 2006. gadā – 25.7 kv.m. un 2007. gadā – 26.4 kv.m.

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā mainījās dzīvojamā fonda īpašuma struktūra. Privātā sektora īpatsvars dzīvojamā fondā no 76% 2000. gada beigās palielinājies līdz 87% 2007. gada beigās.

2007. gadā aktīvi turpinājās jaunu dzīvojamo māju būvniecība. Pērn ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 1.2 milj. kv.m., no tām par iedzīvotāju līdzekļiem – 474 100 kv.m. jeb 40% no visu ekspluatācijā pieņemto māju kopējās platības. Dzīvojamo māju pieņemšana ekspluatācijā 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājusies par 46%.

Rīgas dome akceptējusi vairākas dzīvojamo māju būvniecības ieceres, Db.lv informēja dome.

Ropažu ielā uz 6,8 ha liela zemes gabala SIA DENTAVA būvniecības iecere paredz 5, 9 un 17 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, biroja ēkas un tirdzniecības centra būvniecību. Paredzētas arī 5 stāvu (380 automašīnām) un 6 stāvu (522 automašīnām) autostāvvietas, ēku cokolstāvos paredzētas 430 autostāvvietas, blakus nojauktajām ēkām - 170 līdz 180 autostāvvietas. Apbūves centrālo daļu veidos četras augstceltnes (ēkas līdz 17 stāviem), no kurām trīs būtu dzīvojamās un viena - biroju ēka. Ēku grupa veidos laukumu, kura vidū paredzēta rekreācijas zona ar ūdens krājumu (baseinu - strūklaku) un sezonas āra kafejnīcām. Lai saglabātu plastiskāku ēku stāvu paaugstināšanos no dzīvojamo māju Ropažu ielā, kur ēku augstums abās minētās ielas pusēs ir 5 stāvi virzienā uz blakus esošo telekomunikāciju sabiedrības 9 stāvu ēku, esošo teritoriju starp šīm apbūvēm tiek piedāvāts aizpildīt ar 7 stāvu dzīvojamo ēku, kuras garākā fasāde būtu paralēla Ropažu ielai, bet zemes gabala dziļumā veidotu 9 stāvu dzīvojamo māju masīvu. Paredzēta iespēja projektā iekļaut bērnu dārzu 130 vietām.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) dalībnieku ieguldītās investīcijas jaunu projektu attīstīšanā Rīgā un tās tuvumā sasniegušas 1,5 miljardus eiro, informē NNĪAA.

Minētās investīcijas veido NNĪAA biedri - SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana ir segments, kas piesaista vienas no lielākajām investīcijām Latvijas ekonomikā un valsts izaugsmē. Piesaistītās investīcijas pat ir daudzreiz lielākas, nekā to sniedz ražošana un citas nozares. Turklāt tām ir tieša ietekme uz saistīto nozaru, piemēram, būvniecības, būvmateriālu tirdzniecības un ražotāju, projektētāju, attīstību un tās praktiski pilnā apjomā nokļūst mūsu ekonomikā, apkārtējās vides un infrastruktūras uzlabošanā, bet ar nodokļu starpniecību - valsts kasē. Tāpēc no valsts puses ir ļoti svarīgi veidot pārdomātu un investīcijām labvēlīgu vidi, lai sekmīgi konkurētu ar Tallinu un Viļņu jaunu nekustamo īpašumu projektu īstenošanas jomā. Diemžēl šobrīd pēc jaunu projektu attīstīšanas rādītājiem Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, jo nespēj nodrošināt tikpat konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus jauno projektu attīstīšanai,» norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu lietu komiteja ceturtdien, 10. jūlijā atbalstīja Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) projekta Mājokļu energoauditi – 2009 iekļaušanu domes Projektu ideju grāmatā.

Ēku energoauditus veiks, lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekus pārliecinātu par energoefektivitātes pasākumu īstenošanas nepieciešamību. Tādējādi tiks stimulēta māju apsekošana (energoauditēšana) un iegūtos rezultātus varēs izmantot daudzdzīvokļu māju renovācijas projektu izstrādei un realizācijai, kas uzlabos māju kvalitatīvos rādītājus un samazinās izmaksas par siltumenerģiju, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

REA gatavo pieteikumu, lai Rīgas pilsētas budžetā 2009. gadā tiktu paredzēts finansējums Ls 20000 apmērā aptuveni 40 dzīvojamo ēku energoauditiem. Kopējās projekta izmaksas varētu būt 26 tūkstoši latu; plānots, ka kopējais līdzdalības maksājums no auditējamo māju dzīvokļu īpašniekiem būs 6000 latu. Patlaban REA ir uzsākusi projekta Mājokļu energoauditi – 2008 īstenošanu, kura ietvaros tiks auditēti aptuveni 20 dzīvojamie nami.

Lai gan Mājokļu aģentūras* nolikumā ir noteiktas funkcijas pabeigt valsts dzīvojamo māju privatizāciju un organizēt valsts dzīvojamā fonda nodošanu pašvaldībām saskaņā ar likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, laikā no 01.09.2006. līdz 31.08.2007. tā nav piedāvājusi pašvaldībām valsts dzīvojamās mājas pārņemt savā valdījumā, kā arī nav ierosinājusi atsavināt tās valdījumā esošos brīvos dzīvokļus, secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole informē: "Revidējamā laika posmā Mājokļu aģentūras valdījumā bija 4090 dzīvokļi, kuru īrnieki atteikušies tos privatizēt, taču Mājokļu aģentūra laikā no 01.09.2006. līdz 31.08.2007. nav piedāvājusi pašvaldībām pārņemt savā īpašumā nevienu no šiem neprivatizētajiem dzīvokļiem.

Gadījumos, kad ticis saņemts īrnieku atsavināšanas ierosinājums, Mājokļu aģentūra nav savlaicīgi sagatavojusi Ministru kabineta (MK) rīkojumu projektus par dzīvokļu atsavināšanu vai atteikumu atsavināt.

Līdz 31.08.2007. Mājokļu aģentūras valdījumā bija 18 brīvi dzīvokļi, kuri atsavināmi saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, taču laika posmā no 01.09.2006. līdz 31.08.2007. Mājokļu aģentūras direktors nav pieņēmis nevienu lēmumu par brīvo dzīvokļu atsavināšanas ierosināšanu.

Ekonomikas ministrija sākusi dzīvojamo māju pārvaldniekus reģistrāciju Pārvaldnieku reģistrā.

No 2012.gada 1.janvāri dzīvojamo māju pārvaldniekiem ir jāreģistrējas Pārvaldnieku reģistrā, ko paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.

Dzīvojamo māju pārvaldniekiem ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegums par reģistrāciju dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, kā arī dokumentu, kas apliecina pārvaldnieka vai tā darbinieku kvalifikāciju (apliecinātu kopiju).

Reģistrā tiks apkopota būtiskākā informācija par tiem pārvaldniekiem, kuri darbojas vai vēlas darboties dzīvojamo māju pārvaldīšanas tirgū, kā arī par dzīvojamām mājām, kuras pārvalda attiecīgais pārvaldnieks un šī pārvaldnieka un viņa darbinieku kvalifikāciju.

Rīgā jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā, liecina kompānijas Ober Haus Baltijas dzīvojamo platību tirgus pārskats.

Viļņā un Tallinā praktiski nav novērotas cenu izmaiņas, tikai Rīgā cenas pieauga pat vasarā, bet šis cenu kāpums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samērā niecīgs.

Pēc Ober Haus datiem Rīgā, ar mēneša cenu kāpumu 5% no gada sākuma līdz maijam, vasarā dzīvojamo sektoru cenas pieauguma temps sāka vērā ņemami samazināties: vidējais dzīvojamo platību cenu pieaugums jūnijā bija 2%, jūlijā - 1,3% un augustā - 1%. Neskatoties uz cenu nostabilizēšanos, pēdējos sešos mēnešos nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā ir palielinājušās - vidēji par 20%. Pateicoties pastāvīgam (kaut arī vairs ne tik aktīvam) cenu kāpumam, Rīga cenas ziņā kļuva par līderi visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētām. Šeit jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā. Septembrī vēl nepabeigto jauno projektu dzīvokļu cenas Rīgas mikrarajonos bija no 1,400 līdz 2,100 EUR/m2. Jauno projektu dzīvokļos (ar balto apdari), Rīgas centrālajā daļā un vecpilsētā, cenas ir robežās no 3, 000 līdz 6, 000 EUR/m2. Cenas otrreizējā tirgus platību dzīvokļiem svārstās no 1,200 līdz 1,700 EUR/m2.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības pasākumu veikšanai kopumā četru kārtu ietvaros ir saņēmusi 71 projektu pieteikumu.

Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi četrās atlases kārtās starp iesniegtajiem projektu pieteikumiem visvairāk saņemti no Rīgas (22), Vidzemes (21) un Kurzemes (14) esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām, norāda Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras pārstāvji. No Zemgales reģiona aģentūra saņēma 7 un Latgales reģiona - piecus.

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra ir apstiprinājusi 26 projektu pieteikumi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai, kuri tika iesniegti pirmajās divās atlases kārtās.

Jau ziņots, ka aģentūra ir noslēgusi sešus līgumus ar četrām pilnvarotajām personām no Ventspils, Valmieras, Liepājas un Talsiem par Eiropas Savienības un valsts atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijā. Šo māju dzīvokļu īpašniekiem pēc projektu īstenošanas tiks atmaksāts līdzfinansējums 261 tūkstošu latu apmērā.

Uz pašvaldības namu pārvalžu privatizāciju pretendenti pieteikušies jau 2006. gadā, bet dome vilcinās ar nepopulārā lēmuma pieņemšanu.

Gan privatizācijas atbalstītāji, gan noliedzēji atsaucas uz likumu normām. Domnieki apzinās, ka privatizācija izraisīs iedzīvotāju protestus, kas var būtiski samazināt deputātu izredzes tikt ievēlētiem uz vēl vienu termiņu. Nav izslēgts scenārijs, kad tiks lūgts lēmumu pieņemšanas termiņa pagarinājums uz gadu, aizbīdot šo neērto jautājumu nākamās domes darba kārtībā. Tomēr pašreizējā situācija sekmē tirgus kropļošanu, jo dome no visu nodokļu maksātāju naudas daļai iedzīvotāju dotē apsaimniekošanas maksu, asfaltē iekšpagalmus utt.

Pārmet vilcināšanos

Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai paredz nepaaugstināt nodokļa likmi, bet paplašināt apliekamo objektu loku un dot lielāku rīcības brīvību pašvaldībām, lemjot par nodokļa pieauguma ierobežojumu, liecina medijiem sniegtā informācija.

To paredz ceturtdien, 30. jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanai 2012. gadā un turpmākajos gados.

Paredzēts, ka, sākot ar 2012. gadu, nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums 25% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas gadu) netiks saglabāts, taču pašvaldībām tiks deleģētas tiesības lemt par nodokļa pieauguma ierobežojumu zemei, tai skaitā tā procentuālo apmēru vai par nodokļa apmēra saglabāšanu iepriekšējā gada līmenī, jo ir teritorijas, kur joprojām šāds ierobežojums ir nepieciešams.

Līdz ar intereses beigām par Pierīgas pļavām nekustamo īpašumu lielo darījumu skaits Rīgas rajonā ir sarucis vēl straujāk nekā Rīgā un Jūrmalā, - to rāda Baltic Screen pētījums par šā gada pirmā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā.

Ja pagājušā gada pirmajā pusē lielākais darījums bija par 2,15 miljoniem latu, bet otrajā pusgadā – pat par 3,2 miljoniem, tad šogad – tikai nedaudz virs miljona eiro. Nedaudzie pirkumi rāda, ka pieprasītas pašlaik ir gandrīz tikai mājas ar zemi pašu pircēju vajadzībām, - faktiski vienīgais izņēmums ir lielākais darījums, zemi iegādājoties degvielas kompānijai.

„Lielie darījumi tomēr pamatā notiek Rīgā un tās tuvumā, un par tiešām nopietniem darījumiem ārpus Rīgas var runāt lielākajās Latvijas pilsētās - tie pamatā ir saistīti ar komercobjektu iegādi vai būvi,” – tā situāciju Pierīgā skaidro Hansabankas Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītājs Reinis Tauriņš.

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Neskatoties uz Rīgas attīstības plānā deklarēto pamatnostādni par ūdenstilpņu tuvumā esošo teritoriju attīstību, veidojot tajās augstvērtīgu dzīves un darījumu vidi, jaunu projektu stratēģiski perspektīvajās un potenciāli iekārojamajās ūdenstilpņu malās un piekrastēs joprojām ir salīdzinoši maz, norāda SIA Immostate.

"Iemesli tam ir vairāki: no vienas puses projektu attīstītājam tas nozīmē daudz sarežģītāku tehnisko darba uzdevumu un lielākas izmaksas. No otras puses – pastāvošā likumdošana nav šo jomu veicinošs faktors. Tas pats attiecināms arī uz nākamo šīs joma attīstības etapu – iespēju apdzīvot arī pašus ūdeņus," skaidro Immostate. Vērojot pilsētvides attīstības aktualitātes ārvalstīs nekustamo īpašumu projektu attīstības uzņēmuma Immostate speciālisti vēlas rosināt diskusiju par jaunu tēmu – par t.s. peldošajām mājām.

"Latvijā pagaidām vēl nepopulārā peldošo māju ideja, līdz šim ir nedaudz apspēlēta dažos mēdijos: aprakstīti dažādi pa Latvijas ūdeņiem brīvi dreifējoši peldobjekti (peldošas tējnīcas, teltis vai vasaras mītnes uz plostiem). Mēs, savukārt, vēlamies norādīt uz vienu būtisku apstākli, proti, tāda peldošā māja, kādu to redzam, piemēram, pie kaimiņiem zviedriem, apriori ir saistīta ar pilsētas inženierkomunikāciju tīkliem. Radīt tādu peldošo māju nozīmē kompleksu risinājumu:

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»