Šogad steigā likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktais kapitāla pieauguma nodoklis ne vienam vien rosīgam, ekonomiski aktīvam cilvēkam radījis liekas galvassāpes.
Turklāt joprojām nav pilnīgi skaidru atbilžu uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar pareizu nodokļa aprēķināšanu. «Rēķināšu kā saprotu», «pārrēķinās, nepārrēķinās» vai arī nav zināms, nav atrunāts, jājautā VID – šādas frāzes atrodamas interneta sarunās par kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšanu. Arī pašā VID, spriežot pēc lasītāju teiktā, pilnīgas skaidrības par nodokļa rēķināšanu nav, līdz ar to atklāts ir jautājums par pareizu un godīgu šī nodokļa administrēšanu.
Kā zināms, kapitāla pieauguma nodoklis ir noteikts 15% apjomā, bet kapitāla nodoklis noteikts 10% apjomā un, piemēram, šī nodokļa ieturēšanu no depozītu procentiem veic pašas bankas.
Informācija par kapitāla pieauguma nodokli atrodama VID mājas lapā, tostarp pati «Deklarācija par ienākumu no kapitāla» pieejama pēc adreses: www.vid.gov.lv sadaļā «Veidlapas un iesniegumi», izvēloties sadaļu «Iedzīvotāju ienākuma nodoklis» http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=215&hl=1. Ministru kabineta 28.12.2009. noteikumi Nr. 1660 «Noteikumi par iedzīvotāju deklarāciju par ienākumu no kapitāla un tās aizpildīšanas kārtību» pieejami VID mājas lapā www.vid.gov.lv sadaļā «Nodokļi /Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Tiesību akti» http://www.vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/mk%20noteikumi/iin/iein_28122009_nr.1660.doc, bet VID metodiskais materiāls «Par Ministru kabineta 2009. gada 28. decembra noteikumiem Nr. 1660 «Noteikumi par iedzīvotāju deklarāciju par ienākumu no kapitāla un tās aizpildīšanas kārtību» mājas lapā http://www.vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/metodiskie%20materiāli/ieien/info_iin_par_mk_1660.doc. Tomēr iepazīstoties ar šiem dokumentiem pilnīga skaidrība par nodokļa aprēķināšanu nav, ir tikai apmēram skaidrs, kurā ailē kas jāieraksta. Jāatgādina, ka nodokļa deklarācija, ja kapitāla pieaugums ir mazāks par 500 Ls, jāiesniedz vienu reizi ceturksnī, bet ja lielāks – ik mēnesi.
Grūtības ar akciju darījumiem
Viena no dokumentos neatrunātām problēmām ir pareiza kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšana, veicot, piemēram, uzskaiti daudziem darījumiem ar akcijām jeb, kā tos dēvē, spekulācijām ar akcijām. Piemēram, situācijā, kad mēneša vai triju laikā veikti vairāki desmiti darījumi, kuros par dažādām cenām pirktas un pārdotas viena uzņēmuma akcijas. Proti, problēma rodas uzskaitīt attiecīgos attaisnotos izdevumus akciju iegādei, jo būtība nevar zināt, kuras akcijas tiek pārdotas – vai tās, kas pirktas agrāk vai vēlāk un attiecīgi noteikt, vai kapitāla pieaugums ir tāds vai tomēr ir zaudējumi. Daži eksperti iesaka dažādas aprēķinu metodes, piemēram, pēc krājumu novērtēšanas divām metodēm: FIFO (First in first out), pamatojoties uz pieņēmumu, ka vispirms tiek izlietoti (pārdoti) krājumi atbilstīgi pirmās iepirktās partijas (akciju) cenai, tad – otrās un tā tālāk. Otra metode ir vidējās svērtās cenas metode, kas paredz, ka visas iegādes tiek proporcionāli izlīdzinātas. Vaicāts, pēc kuras metodes tad īsti jārēķina un – kā ir pareizi, jo ar nodokli apliekamais ienākums sanāk atšķirīgs atkarībā no pielietotās metodes, VID atzina, ka šis ir specifisks jautājums. «Speciālisti nevarēs sniegt atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem, kamēr nav attiecīgo Ministru kabineta noteikumu, kas to regulē. MK noteikumiem vajadzētu būt līdz 1. jūlijam,» informēja VID Komunikāciju daļa. Līdz ar to nav jābrīnās, ka arī paši VID nodokļu konsultanti, iespējams, nevar palīdzēt sastādīt nodokļu deklarāciju, ja veikti darījumi, gūts kapitāla pieaugums, veicot darījumus ne vien ar akcijām, bet arī ieguldījumu fondu daļā, nerunājot nemaz par specifiskiem darījumiem, kas saistīti ar valūtu un dažādu atvasināto vērtspapīru instrumentu pirkšanu, pārdošanu, jo vienkārši nezina, kā to darīt.
Pierādījumu drauds
Tādējādi pagaidām neizdevās arī uzzināt, kas kalpos apliecinošiem dokumentiem izdevumiem, kas saistīti ar akciju iegādi, vērtspapīru konta apkalpošanu un komisijas maksām. Uz iespējamām problēmām saistībā ar to, ka spekulācijas ar vērtspapīriem jeb tirgošanās pie attiecīgā brokera vai bankā var nebūt pieejama vienā «skaistā» izrakstā vai izziņā, ko varētu parādīt VID un pierādīt, ka akciju iegādei izlietots tieši tik daudz, norāda arī vairāki nodokļu konsultanti. «Viss būtu vienkārši, ja banka, brokeris izdod izziņu, ka esat nopirkšu uzņēmumu akcijas par tik lielu summu, bet pārdevuši par tādu summu. Problēma ir tā, ka nedod izziņas, nav izdevumu apliecinošu dokumentu, lai varētu sastādīt deklarācijas un tādējādi VID var skatīties tikai uz to kopējiem ieņēmumiem no akciju pārdošanas,» brīdina finanšu un juridiskais konsultants Ainis Dābols. Viņš norāda, ka cilvēks reti pats veic darījumus ar akcijām, bet parasti to uztic kādam brokerim, kuram tiek doti uzdevumi tās iegādāties un pārdot. Lai veiktu darījumus ar akcijām, parasti tiek atvērti vērtspapīru konts un tam piesaistīts norēķinu konts. Ja par norēķinu kontu izrakstu varam dabūt, tad ar vērtspapīru konta izrakstiem esot problēmas.