Jaunākais izdevums

Pieaug summas, kuras deputāti sadala mērķdotācijās. Sistēma nerada pārliecību par valsts naudas lietderīgu izmantošanu. "Šī nav politiķu privāti nopelnīta nauda, tā ir tāda pati nodokļu maksātāju nauda kā visi valsts budžeta līdzekļi, kas tiek sadalīti pēc konkrētiem noteikumiem," norāda Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kritizējot naudas dalīšanu pēc politiskajām simpātijām.

Saskaņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas aplēsēm, 2006. gada budžeta grozījumos pēc valdošās koalīcijas partiju, TB/LNNK un Saskaņas centra deputātu priekšlikumiem mērķdotācijās dažādiem pasākumiem tika sadalīti jau 4.948 milj. Ls.Gan saskaņā ar šī gada budžeta grozījumiem, gan iepriekšējos gados pateicoties parlamentāriešu labvēlībai līdzekļi tikuši piešķirti gan dažādu pašvaldību skolu, baznīcu un kultūras namu remontiem, gan bērnu rotaļlaukumu iekārtošanai, gan tautas un sporta tērpu iegādei dažādiem deju un sporta kolektīviem, gan grāmatu un bukletu izdošanai, gan dažādu nevalstisku organizāciju pasākumiem.

Dala pēc simpātijām

"Šī nav politiķu privāti nopelnīta nauda, tā ir tāda pati nodokļu maksātāju samaksāta nauda kā visi valsts budžeta līdzekļi, kas tiek sadalīti pēc konkrētiem noteikumiem," uzsver Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Viņasprāt, prakse, kad Saeimas deputāti pēc saviem ieskatiem sadala daudzos tūkstošos un pat miljonos mērāmas summas nav uzskatāma par īsti normālu, jo deputāti, atbalstot vai noraidot kādu budžeta līdzekļu pieprasījumu, nevar izvērtēt, vai līdzekļu piešķiršana konkrētajam projektam ir lietderīga un pamatota. Tāpat pastāvot bažas, ka dažos gadījumos līdzekļu pieprasītāji iet vieglāko ceļu un tā vietā, lai aizstāvētu savus projektus ministrijās, tos vienkārši iesniedz Saeimas deputātiem, kas tos atbalsta vai noraida pēc saviem ieskatiem vai politiskajām simpātijām.

Jāuztic ministrijām

Pēc I. Sudrabas teiktā, tā dēvēto "jumtu naudu" būtu jāaizstāj ar lielāku līdzekļu piešķiršanu vai jaunu budžeta programmu izveidi atbildīgajās ministrijās, lai ikviena pašvaldība varētu pretendēt uz līdzekļiem, piemēram, skolas logu un durvju nomaiņai, iesniedzot attiecīgu projektu un varbūt pat piedaloties projektu konkursā. "Ja deputāti redz, ka jautājums par budžeta līdzekļu piešķiršanu skolu vai slimnīcu sakārtošanai ir aktuāls, viņiem tā vietā, lai dotu naudu, būtu jādod valdībai uzdevums to risināt," uzsver valsts kontroliere.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš Db sacīja, ka jau tuvākajā laikā, iespējams, pirms 2007. gada budžeta likuma iesniegšanas Saeimā, Finanšu ministrija veiks analīzi par ar Saeimas deputātu lēmumiem sadalīto līdzekļu izlietojumu. Ar to tikšot iepazīstināta gan valdošā koalīcija, gan parlamenta deputāti, taču ar Saeimas lēmumu sadalāmais finansējums, visticamāk, tikšot iekļauts arī nākamā gada budžetā. "Ir lietas, no kurām nav iespējams atteikties, jo visiem politiķiem ļoti patīk kādam palīdzēt," sacīja O. Spurdziņš.

Izlietojums - neskaidrs

Pastāvošā sistēma arī nerada pārliecību par piešķirto valsts līdzekļu izmantojumu. Db Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā www. iub.gov.lv esošajā sludinājumu arhīvā pārbaudot, vai līdzekļu saņēmēji ir izsludinājuši iepirkumu konkursus, lai īstenotu projektus, kam 2005. gada budžeta grozījumos paredzēti valsts budžeta līdzekļi, konstatēja, ka tikai vienā gadījumā no desmit pēc nejaušības principa izvēlētiem gadījumiem, līdzekļu saņēmējs pēc budžeta grozījumu pieņemšanas pērnā gada augustā, ir izsludinājis konkursu. Proti, Krāslavas slimnīca, kam pēc Jaunā laika priekšlikuma bija piešķirti 21 400 Ls, bija izsludinājusi konkursu par anestezioloģiskās aparatūras iegādi, savukārt citi līdzekļu saņēmēji, kuriem piešķirtās summas svārstījās no 4500 Ls līdz 22 000 Ls, spriežot pēc www.iub.gov.lv sludinājumu arhīvā atrodamās informācijas, nebija veikuši nedz iepirkumu konkursus, nedz cenu aptaujas, nedz sarunu procedūras. Tā, piem., iepirkumu konkursus laikā no 2005. gada 1. augusta līdz 31. decembrim nav izsludinājusi nedz Balvu pašvaldība, kam pēc Tautas partijas priekšlikuma tika piešķirti 20 000 Ls pašvaldības datortīkla izveidei, nedz Bauskas pašvaldība, kam pēc deputāta Andreja Radzeviča ierosinājuma budžetā tika paredzēti 15 000 Ls Bauskas 1. vidusskolas stadiona rekonstrukcijas projekta izstrādei. Jāatzīmē, ka, saskaņā ar tobrīd spēkā esošām likuma normām, pasūtītājiem cenu aptauja vai sarunu procedūra bija jāveic, ja paredzamā līgumcena bija no 1000 Ls līdz 10 000 Ls, bet paredzamā būvdarbu cena - no 1000 Ls līdz 50 000 Ls.

Nepaspēj apgūt

Valsts kontroliere I. Sudraba norāda, ka, ņemot vērā, ka dažādi līdzekļu pieprasījumi Saeimai tiek iesūtīti visa gada garumā, bet budžeta grozījumi parasti tiek veikti gada beigās, nevar izslēgt iespēju, ka daļa no projektiem jau ir realizēti, izmantojot finansējumu no citiem avotiem. Arī finanšu ministrs O. Spurdziņš atzīst, ka ir bijuši gadījumi, kad ar Saeimas deputātu gādību piešķirtais finansējums netiek apgūts un, ņemot vērā, ka pašvaldības to nedrīkst izmantot citiem mērķiem, šie līdzekļi tiek novirzīti valsts budžeta deficīta segšanai.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis Db atzina, ka pavaldībām, kas tikai gada pēdējos mēnešos saņem būtisku finansējumu savu pasākumu finansēšanai, ir grūti piešķirto naudu apgūt.

Deputātiem nav skaidru kritēriju

Saeimas frakciju pārstāvji, pēc kuru iesniegtajiem priekšlikumiem valsts budžeta līdzekļi tiek atvēlēti dažādu pasākumu finansēšanai, atzīst, ka naudas izlietojumu īpaši nekontrolē.

Deputāti gan ir pārliecināti, ka Finanšu ministrija un Valsts kontrole rūpīgi pārbauda, vai piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti tiem projektiem, kam tie paredzēti.

Savukārt Valsts kontroliere Inguna Sudraba atzīst, ka viņas vadītā institūcija gan pārbauda, vai valsts nauda tiek izmantota atbilstoši tās piešķiršanas mērķiem, tomēr arī Valsts kontrolei ir visai sarežģīti izkontrolēt, kā naudu izlieto simtiem saņēmēju, kam tie piešķirti ar Saeimas deputātu gādību. "Mēs nekad nevarēsim izkontrolēt katru projektu un katra lata izlietojumu," viņa uzsver.

Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta speciālists Edgars Zagorskis Db skaidroja, ka, saskaņā ar likumu Par budžeta un finanšu vadību, par piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu ir atbildīgi pašvaldību un citu līdzekļu saņēmējorganizāciju vadītāji. "Finanšu ministrija atzīst, ka sistēmu ir nepieciešams pilnveidot," viņš uzsvēra.

Pārbauda tikai daži

Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijas priekšsēdētājs Jānis Šmits stāsta, ka cenšas pārbaudīt, vai piešķirtie līdzekli sasnieguši to īsto adresātu.Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Db atzina, ka vairākkārt ierosinājis ldzekļu piešķiršanu dažādiem Pūres pagasta pašvaldības pasākumiem un ir pārliecinājies par to izlietojumu, jo pats šajā pašvaldībā dzīvo. "Man personiski nav ne mazāko šaubu, ka visi pasākumiem pieširtie līdzekļi tiek izmantoti pareizi. Arī tad, ja pašvaldībai nauda paliek pāri, tos nedrīkst izmantot citiem mērķiem kā vien tiem, kam tie piešķirti," sacīja A. Brigmanis.

Tautas partiju pārstāvošais Jānis Lagzdiņš un Saskaņas centra deputāts Andrejs Klementjevs, kuru pārstāvētās partijas ir aktīvas budžeta līdzekļu piešķiršanas ierosinātājas, ir pārliecināti, ka šie līdzekļi vienmēr tikuši izmantoti tā, kā paredzēts. "Pārbaudīšana nav deputātu kompetencē, bet es nezinu nevienu gadījumu, kad pašvaldības būtu izmantojušas naudu citiem mērķiem," uzsvēra J. Lagzdiņš.

Pamatojas uz lūgumiem

Deputātu priekšlikumi lielākoties top, balstoties uz deputātu saņemtajām vēstulēm, kurās dažādas pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un citi izklāsta savas vajadzības. "Mēs nevaram izpildīt pat vienu trešdaļu šo lūgumu," stāsta A. Brigamanis, atzīstot, ka dažkārt naudas lūdzēji sūtot deputātiem arī projektu tāmes un citus dokumentus, taču tie netiekot īpaši izvērtēti. LPP deputāti, gatavojot priekšlikumus budžeta likumam un tā grozījumiem, parasti atbalstot tos, kas atbilst partijas programmatiskajām nostādnēm, atzina J. ·mits. Savukārt Tautas partijai galvenais kritērijs naudas pieprasījumu izvērtēšanai esot "valstiskā nepieciešamība", kuru deputāti cenšoties apzināt, apspriežoties ar pašvaldību vadītājiem un nozaru ministrijām, stāstīja J. Lagzdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole plāno īstenot «augstāko pilotāžu» - pievērsties lietderības revīzijām

LETA, 25.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Valsts kontroles pirmais līmenis ir finanšu revīzijas, otrais - likumības, tad lietderības revīzijas ir augstākais līmenis, un arī Valsts kontrole plāno pievērsties šādu lietderības revīziju veikšanai.

Pēc savas būtības lietderības revīzijas var dēvēt par «augstākās pilotāžas» revīzijām, un ar tādu veikšanu lepojas visas augstākās revīzijas iestādes citviet pasaulē, intervijā aģentūrai LETA atklāja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izrādās, ka Valsts kontrole jau pašlaik atsevišķās revīzijās izvērtē tēriņu lietderību, taču tās dēvē par likumības revīzijām ar lietderības aspektiem. «Patlaban, veicot likumības revīzijas, revidenti pārbauda, vai darbības ir veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, bet lietderības revīzijas gadījumā mums ir papildus jāizvērtē kāds no lietderības aspektiem, piemēram, vai darbības ir veiktas ar viszemākajām izmaksām, tajā pašā laikā saglabājot kvalitāti,» skaidroja E. Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien par valsts kontrolieri iecēla līdzšinējo Valsts kontroles padomes locekli un Revīzijas departamenta direktoru Edgaru Korčaginu.

Par Korčaginu nobalsoja 90 deputāti, bet pret bija viens. Korčaginu amatam izvirzīja valdību veidojošās koalīcijas partijas.

Korčagins Valsts kontroles padomē un Revīzijas departamenta direktora amatā strādā kopš 2015.gada. Pirms tam no 2007.gada viņš bijis Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta vadītājs.

Korčagins ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē.

Valsts kontroliera amats decembra sākumā kļuva vakants, jo līdzšinējais valsts kontrolieris Rolands Irklis izraudzīts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētāja amatam.

“Kopā ar Valsts kontroles komandu turpināsim “uzņemto kursu” lietderības revīziju virzienā jeb revīzijās vairāk vērtēt lietderības aspektus, attiecīgi – vai valsts līdzekļi izmantoti pietiekami ekonomiski un vai ar valsts pakalpojumiem sasniegts pietiekami labs rezultāts? Atbilstoši mūsu darbības stratēģijai turpināsim stiprināt revīziju ietekmi – gan sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām ieteikumu ieviešanā, gan ar izglītojošu darbu un komunikāciju izpratnes stiprināšanai par revīziju darbu, gan lielāku iedzīvotāju un sadarbības partneru iesaisti. Tāpat turpināsim stiprināt Valsts kontroles darbu starptautiski. Tomēr vienmēr ir vieta pilnveidojumiem, un tālākai Valsts kontroles darba attīstībai kā prioritātes redzu (1) paaugstināt revīzijas darba produktivitāti, jau tuvākajos gados pārliekot iespējami daudz revīzijas resursus no finanšu revīzijām uz lietderības revīzijām, (2) revīziju darba īstenošana jomās, kurām ir būtiska ietekme uz valstij (valsts pārvalde, sabiedrība) aktuāliem jautājumiem, (3) sadarbības pilnveidošana ar valsts un pašvaldību institūcijām, darbā Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu fokusējoties uz konkrētu sasniedzamo rezultātu nevis procesu un darbībām, kā arī (4) Valsts kontrolei 2019. gadā piešķirtās piedziņas funkcijas rezultātu un piedziņas procesa pilnveidošanas iespēju izvērtēšana,” norāda jaunais valsts kontrolieris E. Korčagins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas sistēmās apstrādāti maksājumi 140,3 miljardu eiro apmērā

Žanete Hāka, 16.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gadā Latvijas Banka nodrošināja triju maksājumu sistēmu – Latvijas Bankas starpbanku automatizētās maksājumu sistēmas (SAMS sistēma), Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) un TARGET2-Latvija sistēmas – darbību, informē centrālā banka.

SAMS sistēma ir reālā laika norēķinu sistēma, kas apstrādāja liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus latos, EKS sistēma ir neto norēķinu sistēma, kas apstrādāja nelielus klientu maksājumus latos un eiro, bet TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas reālā laika norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, kas apstrādāja liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus eiro. Ar Latvijas pievienošanos Ekonomikas un monetārajai savienībai 2014. gada 1. janvārī Latvijas Banka pārtrauca SAMS sistēmas darbību un nodrošināja EKS sistēmā vienīgi SEPA kredīta pārvedumu eiro apstrādi.

2013. gadā SAMS sistēmā un EKS sistēmā norēķinos latos kopā apstrādāti 33,9 miljonus maksājumu 138 miljardu latu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Aktualizējas domēnu vārdu strīdi

Sintija Radionova, zvērinātu advokātu birojs Red, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Hokejists Oskars Bārtulis kļuvis par Krievijas pilsoni

LETA, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais Latvijas izlases hokejists Oskars Bārtulis pieņēmis Krievijas pilsonību, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Hokeja federācija (LHF).

LHF saņēmusi 31 gadu vecā Bārtuļa iesniegumu, kurā vēstīts, ka aizsargs atsakās spēlēt Latvijas valstsvienībā, jo viņš ir ieguvis Krievijas pilsonību.

Līdz ar to Bārtuļa karjera Latvijas izlasē ir noslēgusies.

Tikmēr pats hokejists no plašākiem komentāriem atturējās.

Bārtulis aizvadītajā sezonā spēlēja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandā Ufas «Salavat Julajev», kuras sastāvu aizsargs papildināja Ziemassvētku laikā, kad pameta finansiālu problēmu nomākto Vladivostokas «Admiral». Tiesa, viņš nebija pirmā izvēle Ufas kluba treneriem, bet regulārā čempionāta desmit spēlēs viņš izcēlās ar vienu rezultatīvu piespēli un negatīvu lietderības koeficientu -1.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TM: Vārdu un uzvārdu varēs mainīt no 15 gadu vecuma

, 01.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība akceptēja vārda, uzvārda un tautības maiņas likumu, kurš paredz, ka persona varēs mainīt savu vārdu, uzvārdu un tautību jau sasniedzot 15 gadu vecumu, Db.lv informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Vineta Sprugaine.

Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, jo pašlaik spēkā esošajā likumā par vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņu ietvertais regulējums nav pietiekams.

Pašlaik likums nosaka, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to personai, kas likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības un pienākumus, pēc vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atļaujas saņemšanas nepieciešams atkārtoti vērsties Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālā nodaļā jaunas pases saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kam vajadzīga jaunā ogļu stacija Latvijā?

Habilitēta inženierzinātņu doktore Dagnija Blumberga, profesore Rīgas Tehniskā universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, 15.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūti saprast, kam īsti ir vajadzīga jaunā ogļu stacija mūsu valstī. Latvijas elektroenerģijas patērētājam tā noteikti nav vajadzīga, jo jau šobrīd ir skaidrs, ka gadījumā, ja to būvēsim tai agrāk vai vēlāk būs jānodrošina CO2 nulles emisiju līmenis.

Tas nozīmē, ka būs jānodrošina CO2 emisiju uzglabāšana Latvijas pazemes krātuvēs. Krātuves zem zemes mums ir. Arī Liepājas tuvumā ir šādas pazemes krātuves, kur varētu noglabāt CO2. Tā nav problēma. Problēma ir CO2 gāzu attīrīšana no citiem ogļu katlu dūmgāzēs esošajiem gaisa piesārņotājiem (slāpekļa oksīdiem, pelniem, sēra oksīdiem, tvana gāzes uc), jo uzglabāt drīkst tikai tīru CO2 šķidrā stāvoklī. Tas nozīmē, ka būs jātērē elektroenerģija CO2 gāzu attīrīšanai un saspiešanai līdz šķidram stāvoklim.

Tāpēc, ja kāds Latvijā apgalvo, ka elektroenerģijas patērētāji maksās par ogļu stacijas uzstādītajām jaudām, tad šī informācija ir tikai puspatiesība. Mēs visi maksāsim par dārgajām CO2 attīrīšanas un uzglabāšanas iekārtām. Tātad mums valdība piedāvā ļoti dārgu risinājumu, kuru negatavojas atļauties pat Polija, kurai ir ogļu atradnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietnieci Katrīnu Sataki. Uzzini, kādas izmaiņas gaidāmas domēnu reģistrācijā Latvijā, kā arī kuri varētu būt Latvijā un citur pasaulē vērtīgākie domēni.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste

Cik .lv domēni pašlaik ir reģistrēti Latvijā?

Pagājušā gada janvārī kopējais aktīvo .lv domēnu skaits bija 25 861. Gada laikā aktīvo domēnu skaits palielinājās par 8 100 domēniem, taču gandrīz 4 500 domēnu īpašnieki nepagarināja reģistrāciju. Gada pēdējos mēnešos vidēji mēnesī tika reģistrēts par 330 domēniem vairāk nekā gada sākumā. Aktīvākie reģistrācijas mēneši bija marts un oktobris, kad mēnesī tika pieteikti vairāk kā 1 300 domēni. Šogad mums jau ir pirmais rekords - janvārī reģistrācijai tika pieteikti vairāk kā 1 600 domēni. Tomēr jāņem vērā, ka, kā liecina pieredze, ne visi no šiem domēniem turpmāk tiks lietoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas domes prezidijs

, 11.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izbeidz BAS tiesiskās aizsardzības procesu

LETA, 15.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 8.novembrī izbeigusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma pārstāvis zvērināts advokāts Uldis Šneibahs nav vēlējies konkretizēt, kāpēc process tika izbeigts, tādējādi neko plašāk nekomentējot.

Iepriekš tiesa apturēja tiesvedību BAS maksātnespējas procesa lietā, jo tiesā bija ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās SIA Mateks, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un Railtown Export Limited.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS Latvijas Krājbanka, bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un bankas meitasuzņēmumu Atlantijas biroji. Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vārdu un uzvārdu varēs mainīt no 15 gadu vecuma

, 27.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 27.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, jaunā likuma mērķis ir noteikt ir nodrošināt tiesisku pamatu personas vārda, uzvārda un tautības maiņai, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Šobrīd spēkā esošajā likumā Par vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņu ietvertais regulējums nav pietiekams, jo paplašinājies to personu loks, kas vēlas kļūt par šī likuma subjektiem.

Likumprojekts paredz, ka vārdu vai uzvārdu varēs mainīt, ja tas apgrūtinās personas iekļaušanos sabiedrībā, persona vēlēsies dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu vai pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, kā arī gadījumos, kad personai mainīts dzimums. Vārdu vai uzvārdu varēs mainīt arī tad, ja persona vēlēsies iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, kā arī nepilngadīgas personas tēvs vai māte būs tiesāta par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kaislības ap saules paneļiem – kā neapdedzināties?

Ivars Zariņš, enerģētikas eksperts, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ostapenko oficiāli piesaka kā Aļonu; Latvijā vārdu maina arvien vairāk cilvēku

Dienas Bizness, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nissan Motor Co. iepazīstinājusi ar divām progresīvām tehnoloģijām, kas iestrādātas kompānijas jaunajā modelī Fuga, kas ir sagatavots izlaidumam Japānā šajā mēnesī - ar pasaulē pirmo Distance Control Assist (attāluma kontroles sistēmu) un navigācijas Intelligent Cruise Control (gudro kruīza kontroles sistēmu).

Nissan piedāvātā sistēma Distance Control Assist palīdz kontrolēt attālumu starp diviem transportlīdzekļiem dažādos transporta kustības apstākļos, sākot ar pieblīvētām pilsētas ielām līdz liela ātruma lielceļiem. Uzlabotā Intelligent Cruise Control sistēma apstrādā ceļa informāciju ar borta navigācijas sistēmu, lai pielāgotu transportlīdzekļa pastāvīgo ātrumu pašreizējiem ceļa apstākļiem, piemēram, nākamā ceļa līkuma asumam.

- Distance Control Assist sistēma

Distance Control Assist sistēma nosaka attālumu no priekšā braucošā transportlīdzekļa līdz vadītāja automašīnai, kā arī abu transportlīdzekļu relatīvo ātrumu, izmantojot radara sensoru, kas uzstādīts priekšējā buferī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasta monopoltermiņa beigu tuvošanās saistīta ar milzu investīcijām tā modernizācijā, savukārt LP darījumi izraisījuši uzraugu uzmanību.

Es pēc savas būtības esmu cilvēks, kam patīk izvirzīt lielus mērķus, un es nespēju izsekot visiem tehniskajiem piedāvājumiem un jauninājumiem, tāpēc Latvijas Pastā (LP) strādā vairāki struktūrvienību vadītāji un daudzi citi padotības darbinieki, kas sakārto visu pa plauktiņiem, bet mūsu lielākā problēma ir tā, ka mums nav daudz laika un iemesls ir 2009. gads, kad beigsies LP monopols, to sarunā ar Db atzīst LP ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Kuluāros dzirdēts, ka LP tiek gatavots pārdošanai un par tā iegādi interesējies Somijas pasts. Cik patiesas ir runas par šāda darījuma iespējamību?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

haotiskai ministriju apvienošanai

PricewaterhouseCoopers Efektivitātes uzlabojumu nodaļas menedžere, Ministru kabinetam pakļauto institūciju Iekšējā audita padomes priekšsēdētāja Ilvija Grūba, 29.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskanot polemikai par iespējamo ministriju apvienošanu un aģentūru likvidāciju gribētos norādīt riskus un sekas, kas varētu rasties, rīkojoties neprofesionāli un sasteigti. Kā pirmais veicamais un gandrīz vienīgais solis tiek minēta funkcionālā audita veikšana, lai novērtētu cilvēkresursu skaita atbilstību un situācijas noskaidrošanu.

Funkcionālais audits nozīmē diagnosticēt un analizēt, kā arī sniegt rekomendācijas par visām uzņēmuma/iestādes veicamajām funkcijām. Funkcionālā audita rezultāti tiek izmantoti informācijai pieņemot lēmumus par darbinieku skaita samazināšanu.

Apsveicama ir iniciatīva samazināt ministriju un aģentūru darbinieku skaitu, tomēr process būtu jāuzsāk secīgi un pirmajam procesa solim ir jābūt valsts stratēģijas pārskatīšanai un prioritāro attīstības virzienu noteikšanai, rezultātā iegūstot skaidrus mērķus un izmērāmus rādītājus to sasniegumu novērtēšanai. Otrais solis ir ministriju prioritāro attīstības virzienu un mērķu noteikšana. Manuprāt, publiskajam sektoram ir reāli praksē jāiedzīvina rezultatīvo rādītāju sistēma, un tieši rezultatīvajiem rādītājiem ilgtermiņā būtu jāaizstāj funkcionāli auditi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments secinājis, ka biedrībai Sabiedrība par vārda brīvību ir tieša saikne ar Tautas partiju un tās 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Arī nodibinājuma PA SAULEI izdevumi par LPP/LC apvienības un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi minētās partiju apvienības priekšvēlēšanu izdevumiem.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzinis, ka 9. Saeimas vēlēšanu norisē kopumā netika pārkāpti brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu principi, Db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Ilze Eida. Administratīvo lietu departaments uzskata, ka vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā bijusi iespēja veidot savu politisko gribu, jo viņiem bija pieejama informācija par politisko organizāciju iespējamajiem finanšu pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitāciju laikā.

Partijas Jaunie demokrāti, Mūsu zeme, Tēvzemes savienība un politiskā organizācija Sociālā Taisnīguma partija Augstākajā tiesā iesniedza pieteikumus, pēc būtības pārsūdzot 9. Saeimas vēlēšanu rezultātus ar mērķi panākt, lai tos atceļ. Viņuprāt vēlēšanu norisē tika pārkāpts brīvības un vienlīdzīguma princips saistībā ar politisko organizāciju (partiju) vēlšanu izdevumiem un aģitāciju, un Latvijas valsts neveica nekādus pasākumus vienlīdzgu un demokrātisku vēlēšanu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Domēnutiesības.lv

Edvīns Draba, Mārtiņa Bunkus advokātu biroja jurists, 12.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados domēnu vārdu nozīme komercdarbībā ir ievērojami pieaugusi, līdz ar to tiesības uz domēnu vārdu izmantošanu ne tikai praktiskā, bet juridiskā izpratnē dažādiem ražotājiem, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem kļūst arvien aktuālākas, ko pierāda nesen izskanējusī informācija par strīdu saistībā ar tiesībām uz domēnu «draugiem.lv».

Ja sākotnēji domēnu vārdi tika radīti, lai vienkāršotu sarežģīto mājas lapu, e-pasta adrešu, FTP serveru un citu tīmekļa objektu identificēšanu «ierindas» lietotājam ērtā un saprotamā veidā, tad šodien tie arvien biežāk tiek izmantoti kā pilnvērtīgi biznesa komponenti. Tie apzīmē ne tikai vietni, kur rodama informācija par uzņēmumu, bet bieži arī tiek izmantoti uzņēmumu nosaukumos vai preču zīmēs, veidojot daļu uzņēmuma nemantisko aktīvu.

Fakts, ko vairākums no mums nezina, - domēna vārds tomēr nav īpašuma tiesību objekts, un, to reģistrējot, mēs iegūstam tikai tiesības šo vārdu lietot. Tai pašā laikā nodot domēna vārdu par maksu lietošanā citai personai ir iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā būtu, ja būtu? Būvju nestspējas stāvokļa kontroles sistēma

Miks Stūrītis, www.citrus.lv, 02.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir tik daudzas lietas, kuras, balstoties uz pasaules veiksmīgo pieredzi, esam ieviesuši mūsu ikdienā un padarījuši par neaizstājamām. Esam bijuši arī pionieri un pasaulei prezentējuši savus atklājumus medicīnā un pierādījuši savu talantu inovatīvu tehnoloģiju radīšanā. Taču ir vismaz viena pasaulē jau zināmu laiku aktuāla lieta, kurai neesam spējuši izsekot līdzi un ieviest to mūsu ikdienā.

Structural health monitoring (SHM) – sistēma, kuru Latvijā zina retais. Burtiski tulkojot, tā būtu ēku veselības monitoringa sistēma, taču, pēc tās pamatuzdevuma, precīzāk to būtu saukt par būvju nestspējas stāvokļa kontroles sistēmu.

Attīstītajās valstīs vienkārši šīs sistēmas aizmetņi atrodami jau 20. gadsimta piecdesmitajos gados. Diemžēl Latvijā šī sistēma ir sveša, tai skaitā arī profesionāļu vidē par šo sistēmu retais zina, runā un vēl retāk pielieto. Tāpēc zināmas vien dažas ēkas, kurās tā ir uzstādīta. Mēs ļoti labi pārzinām citas sistēmas – videonovērošanu, signalizāciju utt., taču par SHM informācijas ir maz. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, arīdzan mācību procesā būvniecības jomā šī tēma nav populāra un tai pieskaras tikai garāmejot. Bet, paskatoties uz pasaules pieredzi, redzam, ka šajā nozarē ir veikti ļoti daudzi pētījumi un sarakstīti neskaitāmi zinātniski darbi. Globāli šī tēma ir ļoti aktuāla, jo patlaban būves kļūst arvien lielākas un sarežģītākas, savukārt materiāli – arvien, sauksim lietas īstajos vārdos, lētāki. Jo viss pamatu pamatos taču griežas ap līdzekļu ekonomiju. Līdz ar to nav šaubu, ka ir ļoti svarīgi mums pašiem sekot līdzi tam, kas notiek mūsu ēkās, nevis tikai akli uzticēties konstruktoru un arhitektu aprēķiniem. Veids, kā to izdarīt – uzstādot ēkās SHM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dati par fiziskām personām Kadastra informācijas sistēmā turpmāk tiks saņemti tiešsaistē no Iedzīvotāju reģistra

, 04.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šā gada 4.jūniju Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) ir nodrošināta datu par fiziskām personām – nekustamo īpašumu vai to objektu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem vai nomniekiem – saņemšana tiešsaistē no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) uzturētā Iedzīvotāju reģistra, ieviešot atbilstošu tiešsaistes programmatūru.

Par šo datu saņemšanu VZD ar PMLP 2008. gada 14. martā noslēdzis starpresoru vienošanos, Db.lv informē Ilze Goba,

VZD sabiedrisko attiecibu specialiste.

No PMLP Iedzīvotāju reģistra tiks saņemti šādi aktuālie dati par fiziskām personām: personas kods; uzvārds, vārds, citi vārdi; deklarētā dzīvesvietas adrese; valstiskā piederība (pilsonība) un personas statuss (dzīvs/miris/bezvēsts prombūtnē).

Līdz šim fiziskās personas Kadastra informācijas sistēmā tika reģistrētas, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem. Ņemot vērā fizisko personu datu mainību, VZD nevarēja nodrošināt šo datu aktualitāti, piemēram, sekot līdzi personu uzvārda maiņai un deklarētajām adresēm.

Komentāri

Pievienot komentāru