Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) neiebilst «KPV LV» prasībām, kas cita starpā nozīmē atteikties no jaunā demogrāfijas lietu ministra amata veidošanas, apliecināja partijas pārstāvji.

Iepriekš potenciālais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) bija piedāvājis valdībā veidot demogrāfijas lietu ministra amatu, kuru varētu ieņemt Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Tomēr «KPV LV» izvirzītās prasības paredz jaunu ministru amatu neveidošanu.

«VL-TB/LNNK svarīgākais nav amata nosaukums, bet pārliecība, ka demogrāfijas jautājums būs reāla prioritāte, tāpēc, neizslēdzot sekretariāta scenārija iespējamību, vēlamies gan diskutēt par labāko veidu, kā valdība šo jomu var sakārtot institucionāli, gan vienoties par konkrētiem mērķiem demogrāfijas pasākumu jomā, kas būtu īstenojami tuvākajos gados,» sacīja Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) tomēr vēl vēlētos diskutēt ar partneriem par demogrāfijas lietu ministra amatu valdībā vai citiem risinājumiem demogrāfijas jomas jautājumiem.

VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc tikšanās ar «Jaunās Vienotības» pārstāvjiem sacīja, ka sarunas šodien vairāk bijušas par procesu, kā tālāk tiek organizēta valdības deklarācijas rakstīšana un risināti problēmjautājumi.

Nacionālā apvienība ir gatava strādāt, lai divu nedēļu nedēļu laikā vienotos par deklarāciju.

Vērtējot situāciju kopumā, Dzintars norādīja, ka tas, kas pašlaik notiek, ir «lielu kompromisu rezultāts», un partiju arī daudz kas neapmierina esošajā procesā. Viņš norādīja, ka partijai nav jāpārliecina «Jaunā Vienotība» par demogrāfijas lietu ministra amatu, jo tieši šī partija to arī piedāvājusi.

Tomēr «KPV LV» uzstāj uz šāda amata neveidošanu. «Mēs neuzskatām, ka forma ir izšķirošais. Ja ir iespējams ar citiem līdzekļiem sasniegt tos pašus mērķus, mēs esam gatavi par to diskutēt,» pauda Dzintars.

#Investoru izcelto problēmu kompasa bultiņa no ēnu ekonomikas un tiesiskuma kaitēm sāk nosvērties uz demogrāfiju un tās ietekmēto darba tirgu.

Ārvalstu investoru ieskatā uzņēmējdarbības vide Latvijā uzlabojas, un to apliecina arī gan investīciju apmēra pieaugums, gan investoru apņēmība ieguldīt vēl papildu naudu Latvijā. Tomēr, pirms sist uz pleca valdībai, jāanalizē, kāpēc liela daļa no tomēr problēmām tiek pārmantotas no gada uz gadu.

Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru veido uzņēmumi, kas veikuši ieguldījumus Latvijā, uzrāda pozitīvu tendenci, un ne bez iemesla, jo tas sakrīt ar ekonomikas aktivizēšanos. Tomēr nav ātru risinājumu tādām problēmām kā kvalificēta darbaspēka pieejamība, izglītības sistēmas restarts vai demogrāfijas līknes noturēšana no ietriekšanās grīdā. Jāpiebilst, ka līdz ar šiem izaicinājumiem cilvēkresursu bijāšana Latvijā pieņemsies spēkā, bet tas nerunā par labu nedz produktivitātei, nedz konkurencei darbaspēka tirgū.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.

SVF eksperti atzinuši, ka Latvijas ekonomika visā visumā ir stabila, valsts parāds ir zems un turpina samazināties, fiskālā un kārtējo maksājumu konta deficīti ir samērīgi, inflācija ir mērena un jaunā valdība ir apņēmusies veicināt labklājības izaugsmi.

Pēc SVF aplēsēm, šogad ekonomikas izaugsme Latvijā gaidāma nedaudz virs 3%, jo ārējā vide ekonomikai vairs nav tik labvēlīga. Lai gan pērn iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,8%, vidējā termiņā ekonomikas izaugsmes temps saglabāsies 3% līmenī, kas ir spēcīgs rādītājs, lasāms ziņojumā.

SVF norāda, ka Latvijas ekonomikas elastība kopš globālās finanšu krīzes ir būtiski uzlabojusies.

Par ilgtermiņa prognožu lielāko risku SVF Latvijas ekonomikai norāda demogrāfijas problēmas, jo sarūk un noveco darbaspēks, kas ilgtermiņā samazinās produktivitātes pieaugumu un negatīvi ietekmēs ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni.

Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē par uzvarētāju žūrija atzinusi metu ar devīzi How will we live together with a machine?/Kā sadzīvot ar mašīnu?, kura autors ir arhitektu birojs NRJA (no rules just architecture) ar komandu.

NRJA radošo komandu veido arhitekti Uldis Lukševics, Zigmārs Jauja, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica un Inga Dubinska, kā arī kuratore un projektu vadītāja Austra Bērziņa, komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Bērziņa.

Žūrija konkursa uzvarētāju novērtējusi ar 432 punktiem no 500 iespējamiem. Saskaņā ar metu konkursa nolikumu jau tuvākajā laikā konkursā uzvarējušo metu vēl izvērtēs iepirkuma komisija.

Metu konkursā kopumā piedalījās četri pretendenti, no kuriem 2.vietu ieguva biedrības «FOLD» projekts Periphery/Perifērija, bet 3.vietu - «Liberation Architects» Utopijas kopīgumam.

Kā sadzīvot ar mašīnu? autoru komanda izstrādātajā ekspozīcijā konceptuāli analizē indivīda, sabiedrības un tehnoloģiju mijiedarbību arhitektūras kontekstā. Autori uzsver: «Ekspozīcija taustāmā un interaktīvā veidā iemieso cilvēka dzīvoto pieredzi saskarē ar arvien klātesošākām tehnoloģiskām inovācijām un satirizē indivīda un mašīnas savstarpējās attiecības, kas mūsdienās nereti robežojas ar absurdo. Tehnoloģiju inovācijas atstāj arvien mazāk telpas - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē - ne tikai cilvēkam, bet arī arhitektūrai.

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) rosina valdību veidot bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī izveidot īpašu uzdevuma ministra amatu demogrāfijas jautājumos, bet tieslietu un aizsardzības ministriem piešķirt premjera biedru funkcijas.

Kariņš žurnālistiem sacīja, ka līdz trešdienai, 19.decembrim, grib gūt pilnīgu skaidrību par to, vai partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - piekrīt viņa piedāvātajam jomu sadalījumam, kā arī par konkrētiem ministru amatu kandidātiem.

Premjera amata kandidāts uzsvēra, ka, viņaprāt, valdībā būtu jāstrādā sešām partijām, proti, arī ZZS. Ja par to nav iespējams vienoties, Kariņš par labāku uzskata modeli, kur valdībā strādā jaunievēlētie politiskie spēki - JKP, AP un arī «KPV LV».

Ja Kariņš saņems no partijām atbalstu, tad viņš vērsīsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nominēt viņu premjera amatam.

Kā sasniegt Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu? Tam nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū, secina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to prognozējam, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars.

“Konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem. Tāpēc jau šodien svarīgi ir pielāgot iedzīvotāju izglītības piedāvājumu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, kas stiprinās uzņēmēju konkurētspēju un veicinās tautsaimniecības pārstrukturizāciju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm, kā arī nodrošinās iedzīvotāju labklājību,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Pieaugošā inflācija un neskaidrības par potenciālajām izmaksām ieviesušas savas korekcijas ne tikai mājokļu tirgū, bet arī komercplatību segmentos, liekot uzņēmējiem būt piesardzīgākiem.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” veikusi detalizētu 2022. gada pirmās puses šī tirgus analīzi, kuras galvenie secinājumi - biroju segmentā aizvien pieprasītāki kļūst nelieli un energoefektīvi biroji. Ražošanas telpu nomas un pārdošanas maksas piedzīvojušas nelielu pieaugumu, jo tirgū ir ļoti maz šādu objektu – īpaši reģionos. Arī mazumtirdzniecības telpu segmentā jūtama potenciālo nomnieku vēlme meklēt mazākas un kompaktākas platības, ko sekmējušas e-komercijas iespējas.

“Mūsu veiktā komerctelpu tirgus sektora analīze šobrīd skaidri atspoguļo Latvijas biznesa vidi, atainojot zemos investīciju piesaistes rezultātus,” secina “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Lietuvas parlaments plāno panākt "nacionālo vienošanos" iedzīvotāju skaita samazinājuma risināšanai, lai gan opozīcijas partijas ir skeptiskas, vai tāds politisks dokuments varētu sniegt reālus risinājumus demogrāfijas problēmām.

Lietuvā ir izveidota komisija, kurai līdz 1.oktobrim jāsagatavo priekšlikumi, kurus varētu ieļaut nacionālā dokumentā par demogrāfiju.

Seims gatavojas izstrādāt nacionālo vienošanos, kurā lielākās politiskās partijas gan no valdības koalīcijas, gan opozīcijas parakstītu ilgtermiņa plānu demogrāfijas problēmu risināšanai. Līdzīga vienošanās tiek parakstīta, piemēram, aizsardzības jomā, lai jomas prioritātes un mērķi būtu definēti, neatkarīgi no tā, kura partija ir pie varas vai opozīcijā.

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties! 

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri...

Lai gan pašlaik parlamenta opozīcijā esošie spēki pauduši skeptisku attieksmi, vai tāda vienošanās var reāli palīdzēt problēmu risināšanā, tomēr ir vienprātība, ka ir jāmeklē iespējamie risinājumi.

Aplēses liecina, ka 2045.gadā Lietuvā būs divi miljoni iedzīvotāju pašreizējo 2,8 miljonu vietā, kas būtiski ietekmē arī valsts ekonomikas attīstību.

Turklāt bažas rada arvien pieaugošais viena cilvēka mājsaimniecību īpatsvars. Vieni dzīvo gan seniori, gan jaunieši, kuri vairs nedzīvo ar vecākiem, bet attiecības un ģimeni veidot nesteidzas. Satraukumu rada arī sabiedrības novecošanās.

Janvārī speciāli izveidota darba grupa Seimā iesniedza rekomendācijas ģimenes politikas uzlabošanai un darba tirgus stabilizēšanai.

Viens no pretrunīgākajiem ierosinājumiem bija imigrācijas atvieglošana. Tāpat tika ierosināts meklēt iespējas pensionāru līdzdalībai darba tirgū un gādāt, lai jaunieši nedodas prom no Lietuvas.

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

Līdz 2022. gada nogalei Imants Parādnieks bija premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos un viņa vadībā darbojās arī sadarbības platforma Demogrāfijas lietu centrs, kas kopīgi izstrādāja Tautas ataudzes stratēģiju Ģimene – Latvija – 2030 (2050) atjaunojamies!

Padomnieka amata vairs nav, platformas arī īsti vairs nav, 2023. gada budžetā no tautas ataudzes stratēģijas arī nekā nav. Par to arī jautājumi I. Parādniekam - kas paveikts un kas būtu jāpaveic, lai vismaz 2050. gadā mūsu nebūtu būtiski mazāk kā šodien.

Par to, kas atbildīgs par stratēģijas izpildi turpmāk, un cik daudz, vai maz līdzekļu plānos prasījusi šī prioritāte, kas šobrīd nav prioritāšu saraksta pirmajā desmitniekā.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.

Abas absolūti neradnieciskās jomas uz viena šķīvja tomēr spēj izkārtot labklājības ministrs Jānis Reirs.

Vienotības ministrs intervijā DB (17.10.) apgalvo, ka labākais risinājums pensiju un sociālās vides stabilizēšanai meklējams divos veidos – vai nu demogrāfijas rādītāju palielināšanā, vai arī, dabūjot laukā no ēnu ekonomikas tur iestrēgušo mūsu valsts ekonomikas trešdaļu. No tā izriet, ka demogrāfija var turpināt buksēt, jo, izvelkot tik un tik miljardus no pelēkās ekonomikas, valsts vajadzības uz šodienu būtu apmierinātas.

Diemžēl šāds risinājums neatbild uz jautājumu par to, kas ar Latviju notiks rīt. Reira ieskatā, ēnu ekonomikas darboņi no nodokļu un sociālo iemaksu viedokļa ir tādā pašā vērtē kā demogrāfiskais pieaugums, jo, atraujot konkrētu cilvēku masu no ēnu ekonomikas, viņi nodrošinās akūtas vajadzības apmierinošo pienesumu sociālajā budžetā. Acīmredzot šāda, no sabiedrības ierēdnieciski atsvešināta attieksme arī izskaidro mūžīgo matu skaldīšanu par atbalstu ģimenēm. Sevišķi pašreizējā situācijā, kad ģimenes pabalsti mūsu valstī ir viszemākie Eiropas Savienībā, nesasniedzot pat to atbalsta apmēru, kāds ir ES saimes jaunpienācējās Bulgārijā un Rumānijā. Tas nelīmējas kopā ar negatīvo dabisko pieaugumu Latvijā, kas uz ES fona arī izskatās sevišķi slikti.

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes (LU) forumu cikla «Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji» otrajā forumā «Latvijas attīstības ārējie faktori» sacīja LU asociētais profesors Daunis Auers.

Viņš skaidroja, ka 2030.gadā neviena no pasaules 25 lielākajām pilsētām vairs neatradīsies Eiropā, kas automātiski ietekmēs arī ekonomiku. Profesors atzīmēja, ka Eiropa nākotnē vairs nebūs tik pievilcīga, kāda tā bijusi līdz šim, un vēl viena būtiska izmaiņa, kas skar un skars Eiropu, ir demogrāfijas krīze, jo 2050.gadā Āfrikā dzīvos četras reizes vairāk cilvēku nekā Eiropā.

«Šobrīd demogrāfijas krīzei nav reāla risinājuma. Viens no risinājumiem būtu imigrācija, taču tieši tā ir izraisījusi autoritāro līderu, piemēram, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna parādīšanos Eiropā. Arī »Breksit« būtībā bija balsojums pret imigrāciju. Ir jāpieņem lēmums, vai Eiropa grib imigrāciju un, ja tiek nolemts, ka tā būs, tad ir jāsaprot, ka Eiropa stipri mainīsies - būs lielāki konflikti sabiedrībā un mainīsies kultūra,» norādīja Auers.

Saeima ceturtdien, 26. oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2018. gada valsts budžeta projektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 26 likumos un divu jaunu likumu projektus, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 725 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 624 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Preses dienestā norāda, ka 2018. gada valsts budžeta projekts ir izstrādāts atbilstoši šī gada jūlijā Saeimā apstiprinātajam nodokļu politikas ietvaram, kas cita starpā paredz būtisku darbaspēka nodokļu samazinājumu un sociālās atbildības pasākumus, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Nākamā gada valsts budžeta projekts jaunas būtiskas izmaiņas nodokļos neparedz.

Rīgas attīstības vīzija paredz, ka 2030. gadā Latvijas galvaspilsēta būs “starptautiski atpazīstama Ziemeļeiropas metropole.”

Attīstības stratēģijas autori paredz, ka Rīgai piemitīs Ziemeļeiropas lielpilsētām raksturīga dzīves kvalitāte, inovatīva ekonomika, vieda un resursus taupoša saimniekošana un moderna pārvalde ar aktīvu iedzīvotāju līdzdalību. Lai iedzīvinātu šo visnotaļ pievilcīgo un atbalstāmo redzējumu, ir jānovērš kāds būtisks šķērslis – straujais iedzīvotāju skaita kritums. Ir jāizmaina apstākļi, kas cilvēkiem pēdējās desmitgadēs liek pamest Rīgu.

Pēdējo 23 gadu laikā Rīgas centru ir atstājuši aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju – ja šī gadsimta sākumā centrā dzīvoja nedaudz virs 50 tūkstošiem cilvēku, 2023. gada beigās – nepilns 31 tūkstotis. Ievērojama daļa no viņiem ir devušies uz kādu no Pierīgas rajoniem, lai dzīvotu privātmājā. Tendence atspoguļo norises Rīgā kopumā, taču centra “iztukšošanās” ir notikusi daudz straujāk. Ja Rīga kopumā divās desmitgadēs zaudējusi ap 20% iedzīvotāju (no 762 tūkstošiem 2000. gadā līdz 614 tūkstošiem 2023. gadā), centrā šis samazinājums bijis aptuveni 40% liels. Visai iespaidīgs apjoms! Par laimi, - lejupejošā līkne pēdējos gados ir apstājusies, tāpēc, nu, būtu īstais brīdis domāt par cilvēku piesaisti Rīgas centram.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.