Ieilgusi SIA Rīgas nami, kuru pamatkapitālā kino Rīga ēkas un zeme ieguldāma, pamatkapitāla palielināšana un īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā. Saskaņā ar pērnā gada 6. jūnijā pieņemto Rīgas domes lēmumu, par ko Db jau vēstīja (30.05.2006.), viens no SIA Kinoteātris Rīga aktīviem - ēka Elizabetes ielā 61 un ar to funkcionāli saistītais zemes gabals 2804 m2 platībā ieguldāms SIA Rīgas nami pamatkapitālā, attiecīgi to palielinot.
Turklāt šī nekustamā īpašuma vērtība jānosaka ekspertiem, jo 2004. gada nogalē vērtējums netika veikts un SIA Kinoteātris Rīga reģistrētais pamatkapitāls tika noteikts tikai 159 800 Ls apmērā.
Ir privatizētājs
Db rīcībā esošā informācija arī liecina, ka pērnā gada 31. augustā, proti, pēdējā dienā, kad, saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likumu, bija iespējams iesniegt valsts un pašvaldības īpašumu privatizācijas pieteikumus, Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldē iesniegts ēkas un zemes Elizabetes ielā 61 privatizācijas pieteikums.
To iesniedzis viens no telpu nomniekiem - SIA Zinātniski pētnieciskais institūts Baltic aktiva plus. Šīs SIA nomātajās telpās esošā kopēšanas centra skatlogā jau ievietots paziņojums par to, ka tiek pārdoti Kinoteātra Rīga privatizācijas dokumenti ar pirmpirkuma tiesībām.
Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta Privatizācijas pārvaldes vadītājs Kaspars Lore Db skaidroja, ka gadījumā, ja privatizācijas pieteikuma iesniedzējs būtu vēlējies privatizēt nu jau reorganizēto Kinoteātri Rīga, formāli Rīgas dome par šo pieteikumu varētu arī nelemt, taču pieteikuma iesniedzējs varētu tiesā apstrīdēt to, ka pirms SIA Kinoteātris Rīga reorganizācijas pabeigšanas nav izskatīts uzņēmuma privatizācijas pieteikums.
Savulaik likums noteica, ka privatizācijas pieteikumi jāizskata četru mēnešu laikā pēc to saņemšanas dienas, taču pērnā gada nogalē valdība Satversmes 81. panta kārtībā pagarināja privatizācijas pieteikumu izskatīšanas termiņu līdz 2007. gada 31. augustam.
Kino Rīga vairs nepastāv
"Kinoteātra Rīga reorganizācija kopš šīs nedēļas formāli ir pabeigta un SIA Kinoteātris Rīga vairs nepastāv. SIA Kinoteātris Rīga ir pievienots SIA Rīgas nami, kas pārņem nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, bet darbu, kas saistīts ar kino demonstrēšanu, veiks Rīgas Kultūras aģentūra, kuras nolikumu Rīgas dome apstiprināja šonedēļ," Db sacīja Rīgas domes Kultūras departamenta vadītāja Diāna Čivle.
Pusgada laikā, kopš Rīgas dome pieņēma lēmumu par ēkas Elizabetes ielā 61 un zemes ieguldīšanu Rīgas namu pamatkapitālā, Komercreģistrā izmaiņas, kas liecinātu par šīs pašvaldības SIA pamatkapitāla apmēra palielināšanu, ieguldot tajā kādreizējo SIA Kinoteātris Rīga aktīvus, nav fiksētas. Saskaņā ar tiem SIA Rīgas nami parakstītais pamatkapitāls ir 4 696 751 Ls, bet apmaksātais pamatkapitāls - 3 471 751 Ls, liecina Lursoft datu bāzē atrodamā informācija.
Gatavojot reģistrācijai
SIA Rīgas nami direktors Andris Lācis Db skaidroja, ka tikai tagad sagatavoti dokumenti ēkas Elizabetes ielā 61 un zemes gabala reģistrācijai Zemesgrāmatā, bet Rīgas namu pamatkapitāla palielināšana Uzņēmumu reģistrā tikšot fiksēta, "tiklīdz tas būs iespējams". Viņš uzsver, ka pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veikuši arī nekustamā īpašuma novērtēšanu, tomēr atteicās raksta tapšanas laikā atklāt, cik liela ir šī nekustamā īpašuma vērtība.
Savukārt Rīgas domes īpašuma departamenta preses sekretārs Alvis Rudzišs Db informēja, ka kinoteātra ēkas vērtība, saskaņā ar novērtējumu, ir 1 952 000 Ls.
Savukārt zemesgabala vērtība vēl nav noteikta un būs pieejama ne ātrāk kā martā.
Nekustamo īpašumu kompānijas Nira Fonds prezidents Vadims Markovs norāda, ka kinoteātra Rīga ēkas un zemes kopējo vērtību ir grūti aplēst: "Tas ir ārpustirgus objekts, kura cenu nevar noteikt, vadoties no dzīvokļu vai komercplatību cenām līdzīgā vietā." Viņaprāt, par šī nekustamā īpašuma iespējamo vērtību varētu liecināt kaut vai fakts, ka netālu esošā zemesgabala Elizabetes ielā, uz kura plānots celt viesnīcu, nomas tiesības tā īpašnieks Skonto pārdevis par 4.5 milj. Ls.
Komentējot paziņojumu par to, ka tiek pārdoti kinoteātra privatizācijas dokumenti ar pirmpirkuma tiesībām, V. Markovs teica: "Izskatās, ka nomniekam ir pirmpirkuma tiesības, bet nav nedz naudas, lai objektu privatizētu, nedz plāna, kā šo īpašumu attīstīt."
D. Čivle cer: "Varbūt tagad, pēc reorganizācijas beidzot tiks sākta ēkas rekonstrukcija, tā būtu jāveic Rīgas namiem."
Jau bijušas bažas par privatizāciju
Jau pirms pāris gadiem iecere kinoteātra Rīga reorganizācijas procesā to sadalīt, atdalot ēkas apsaimniekošanu no kino demonstrēšanas, izraisīja satraukumu sabiedrībā.
Pirmo reizi lēmumu par kinoteātra Rīga reorganizāciju, sadalot to divos uzņēmumos, proti, uzņēmumā, kas apsaimniekotu nekustamo īpašumu, un uzņēmumā, kas demonstrētu kino, tika pieņemts 2004. gada 26. oktobrī. Nepieciešamība nodalīt nekustamā īpašuma apsaimniekošanu tika skaidrota ar vēlmi nodrošināties pret šī īpašuma zaudēšanu kreditoru prasību dēļ. Tā apgalvoja toreizējais Rīgas domes Kultūras komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
Turpretī kinoteātra direktore Terēzija Rubene pirms diviem gadiem bija pārliecināta, ka nekustamā īpašuma nodalīšana nozīmēs kinoteātra Rīga bankrotu: "Es neredzu iespēju, ka kinoteātris varēs strādāt bez ēkas." Līdzīgās domās toreiz bija arī atsevišķi Rīgas domes opozīcijas un Saeimas deputāti, kuri bažījās, ka kinoteātra sadalīšana pavērs ceļu nekustamā īpašuma nokļūšanai privātīpašnieku rokās.
Tomēr Rīgas dome 2004. gada oktobrī nolēma kinoteātri reorganizēt, tiesa, domes lēmumā tika iekļauts papildu nosacījums, ka nekustamo īpašumu nedrīkst atsavināt vai privatizēt.
Taču jāņem vērā, ka tolaik vēl nebija pieņemts Privatizācijas pabeigšanas likums, kas noteic, ka atsakot kāda īpašuma nodošanu privatizācijai, valstij vai pašvaldībai ir jāpamato, kādu valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai konkrētais īpašums ir nepieciešams. Turklāt šis likums paver iespēju privatizācijas pieteikumu iesniedzējiem privatizācijas atteikumus apstrīdēt tiesā.