Cementa ražotājs Cemex jau gandrīz pabeidzis jaunās rūpnīcas būvniecību un aprīkojuma uzstādīšanu Brocēnos un ir uzsācis iekārtu testēšanu, Db pastāstīja uzņēmuma komunikācijas speciālists Ēriks Matulis.

Oficiālā rūpnīcas atklāšana plānota vasarā.

Šī gada februārī noslēgusies izejmateriālu glabāšanas noliktavas, kalcinācijas kompleksa, māla žāvētāja un vadības ēkas būvniecība. Uzsākta cementa ražotnes kontroles sistēmas testēšana. Projektā kopumā nodarbināti 557 cilvēki, no kuriem aptuveni 60 % veic iekārtu un konstrukciju montāžu un 30 % veic elektrosadales sistēmas un aprīkojumu uzstādīšanu.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 245 miljonus eiro. Rūpnīca aprīkota ar modernākajām ražošanas tehnoloģijām, gaisa un ūdens attīrīšanas iekārtām un vides monitoringa iekārtām, lai ražošanas laikā taupītu līdz pat 50% energoresursu un spētu ievērot visstingrākās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības vides direktīvu prasības.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz čeku loterijas ieviešanu.

Iedzīvotāji loterijā varēs piedalīties neierobežotu reižu skaitu, īpašā vietnē «cekuloterija.lv» reģistrējot pirkumu čekus, kuru vērtība ir vismaz pieci eiro. Loterijā ar čeku par tabakas, alkohola un enerģijas dzērienu iegādi nevarēs piedalīties nepilngadīgas personas.

Loterijai paredzēta mēneša un gada izloze. Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro apmērā, trīs balvas 5000 eiro un 50 naudas balvas 100 eiro apmērā.

Gada izlozē būs iespēja laimēt vienu balvu 20 000 eiro apmērā, četras balvas 10 000 un piecas balvas 2000 eiro apmērā. Tajā piedalīsies ikmēneša loterijās īpaši izlozētie desmit nelaimējušie čeki.

Līdzās naudas balvām iedzīvotājiem loterijā būs iespēja saņemt arī papildu balvas, kuras varētu sarūpēt atsevišķu nozaru uzņēmumi, kas ir padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki.

Uz Liepājas lidostas skrejceļiem tūdaļ sāks liet asfaltu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jau izrakti meliorācijas grāvji, ierīkotas kanalizācijas akas un ierakti kabeļi, lai varētu ierīkot modernu lidostas izgaismošanas sistēmu. Līdz 18. jūlijam visam jābūt kārtībā, atklāj lidostas būvinženieris Ēriks Bullis.

Par to, ka darbi tiks pabeigti laikā, tagad nešaubās neviens. Pārliecināts par laicīgu darbu noslēgumu ir SIA Aviosabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde. Jau nopirkta moderna ugunsdzēsības tehnika, tāpat tiek meklēti citi tehniskie līdzekļi, kuriem būs jāno­drošina lidostas darbība. Visu šo darbību galvenais mērķis ir lidostas sertifikācija. Vēlāk A. Sprūde cer uz regulāru pasažieru reisu atklāšanu Liepājā.

"ABLV Bank" pašlaik ir finiša taisnē ar atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm, kas ir būtiskākais process bankas likvidācijas gaitā, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Jūnijā apritēja četri gadi pēc bankas pašlikvidācijas sākuma, un šobrīd mēs esam finiša taisnē ar būtiskāko procesu likvidācijas gaitā, proti, ar kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm. To atzīto kreditoru, kuriem nav šķēršļu pārbaužu veikšanai, pārbaudes faktiski ir pabeigtas," teica Rozenbergs.

Viņš atzīmēja, ka banka no nolīgtās auditorkompānijas EY ir saņēmusi pārbaužu rezultātus par visiem atzītajiem un aktīvajiem kreditoriem. Sekos iekšējā pārbaudes procedūra, lai pārliecinātos, vai viss ir pārbaudīts atbilstoši. "Tādēļ mēs varam teikt, ka tuvākā mēneša laikā plānojam pabeigt visas pārbaudes un pieņemt lēmumus attiecībā par pēdējiem aptuveni 50 palikušajiem kreditoriem," sacīja Rozenbergs.

Rimi Rīgas maratonā, kura norise plānota 16.-17.maijā, šogad būs jaunas trases un mainīta starta vietā - skrējieni sāksies nevis kā ierasts 11.novembra krastmalā, bet gan pie Brīvības pieminekļa, kur 1991.gadā atskanēja pirmā Rīgas maratona starta šāviens.

Organizatori aicina būt aktīviem, gatavoties un sportot, ievērojot epidemiologu norādījumus. Pēc konsultācijām ar Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu (NMPD) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) organizatori šobrīd strādā, lai pasākums Rīgā 16.-17. maijā varētu notikt pilnā apmērā.

Sagaidāms, ka koronavīrusa izplatības un ietekmes uz pasaules tūrismu rezultātā 17. maijā Rīgā startēs pēdējos gados zemākais ārvalstu skrējēju skaits.

Organizatoru novērojumi liecina, ka ārvalstu dalībnieki šogad līdz minimumam ierobežos savu ceļošanu, būtiski samazinot maratontūristu skaitu ne tikai Rīgā, bet visā Eiropā.

Jaunās trases

Maratona trase, kas ietvers Brīvības ielu, Rīgas centru, Jauno teiku un Mežaparku, šķērsos Vanšu un Akmens tiltus, kā arī paviesosies Pārdaugavas romantiskajās Dzegužkalna un Āgenskalna apkārtnes ieliņās, vairāk demonstrēs Rīgas pilsētu un tās dažādību un būs atbilstoša starptautiskajiem standartiem, Rimi Rīgas maratonam jau otro gadu norisinoties Pasaules Vieglatlētikas asociācijas Zelta kvalitātes zīmē.

Šogad oktobrī Kandavā tiks pabeigta Baltijā modernākā kartodroma celtniecības pirmā kārta. Trase sauksies "Hansa līzings kartodroms. Tā ir būvēta atbilstoši starptautiskiem standartiem un atradīsies vēsturiskās, 70-to gadu sākumā būvētās trases vietā, kas savulaik ir bijusi arī PSRS izlases treniņu bāze. Kopējās projekta izmaksas ir apmēram 1,8 miljoni eiro, ziņo SIA Braukšanas Mācību centrs.

Pirmajā kārtas celtniecībā ir investēti 1,6 miljoni eiro un tā ietver braucamo daļu, apmales, nožogojumu, drošības barjeras un teritorijas labiekārtošanu. 2008. gadā tiks uzsākta celtniecības otrā kārta, kas ietvers kluba māju, tiesnešu telpas, kā arī tehniskos boksus. Trases oficiālā atklāšana un pirmās sacīkstes ir iecerētas 2008. gada pavasarī.

Hansa līzings kartodroma svarīgākie parametri:

Kopējā platība: 4,45 ha

Trases garums: 1012 m

Platums: 8 m

Pagriezienu skaits: 11

Prognozējamais vidējais ātrums (100ccm) 91 km/h

Auto stāvvietas komandām: 8.536 kv.m

Kartodroms būs ar reljefu - maksimālais kāpums un kritums 5,52%, bet maksimālais trases pagrieziena stāvums 10%. Garākā taisne, kas ir starta/finiša taisne, būs 154 metrus gara.

Parex bankas glābšanas plāns tuvojas finiša taisnei, zināms arī iespējamais jaunais bankas vadītājs - Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis. Dažu dienu laikā, strādājot pa naktīm, Latvijas otrās lielākās bankas Parex bankas akcionāru, valdības, finanšu tirgus uzraugu un valstij piederošās Hipotēku bankas izlolotais Parex bankas glābšanas plāns nonācis finiša taisnē.

Turpmāk darbs, darbs...

Jau vēstīts, ka Hipotēku banka Parex bankas akciju kontrolpaketi saskaņā ar valdības 8. novembra lēmumu iegādāsies par 2 Ls - tik lielā apmērā Hipotēku banka arī atbildēs par īpašumā esošo Parex banku. Latvijā pēc aktīviem astotā lielākā (960 milj. Ls šogad septembra beigās) banka Hipotēku banka netiks konsolidēta ar par sevi trīs reizes lielāko Parex banku, bet tā arī neuzņemsies nekādas Parex bankas saistības, par kurām banka savukārt atbildēs ar saviem aktīviem (virs 3 miljardi latu) un ieķīlāto īpašumu.

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4,25%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,5%.

Visas trīs likmes paaugstinātas par 0,25 procentpunktiem.

Jaunās likmes stāsies spēkā 2.augustā.

Finiša taisne bez finiša līnijas? 

Rekordstraujais un rekordaugstais procentu likmju paaugstināšanas periods vēl nav galā. 26. jūlijā...

Procentlikmes ECB padome palielinājusi devīto sanāksmi pēc kārtas.

Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norāda, ka "šodien veiktā procentlikmju paaugstināšana atspoguļo padomes novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku".

"Kopš iepriekšējās sanāksmes vērojamās norises apstiprina gaidas, ka inflācijas kritums gada atlikušajos mēnešos turpināsies, bet tā ilgāku laiku turpinās pārsniegt mērķrādītāju," konstatē padome.

"Lai gan vērojamas dažu rādītāju mazināšanās pazīmes, pamatinflācija kopumā saglabājas augsta. Turpinās agrāko procentlikmju paaugstinājumu spēcīga transmisija. Finansēšanas nosacījumi atkal kļuvuši stingrāki un arvien vairāk mazina pieprasījumu, kas ir svarīgs faktors, lai panāktu inflācijas atgriešanos mērķa līmenī," skaidrots paziņojumā.

"Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentlikmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu inflācijas savlaicīgu atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī," rezumē padome.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē pēc padomes sēdes norādīja, ka turpmākie lēmumi par likmju paaugstināšanu vai nepaaugstināšanu būs atkarīgi no ekonomikas datiem.

"Mūsu prāts ir atvērts attiecībā par to, kādi lēmumi tiks pieņemti septembrī un turpmākajās sanāksmēs. Tātad mēs varam palielināt un mēs varam iepauzēt," sacīja Lagarda.

Viņa piebilda, ka gadījumā, ja ECB nolems iepauzēt ar likmju paaugstināšanu, "nav teikts, ka tas būs uz ilgu laiku", un ka secīgās sanāksmēs lēmumi var atšķirties.

Nākamā ECB padomes sēde paredzēta 14.septembrī.

Jūnijā gada inflācija eirozonā bija 5,5% salīdzinājumā ar 6,1% maijā.

Pasaules autorallija čempionāta posmā Kiprā 5. vietu PWRC ieskaitē izcīnījuši Latvijas rallija ekipāža Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals. Šāds sniegums ļāvis Latvijas sportistiem pacelties uz trešo vietu PWRC čempionāta kopvērtējumā.

Kipras rallijs komandai bija ļoti grūts. Pirmkārt, Andis Neikšāns vēl nekad mūžā nebija braucis asfalta rallijā, un pirmā Kipras rallija diena bija pa asfalta segumu. Otrkārt, Andis vēl nekad mūžā nebija braucis tik sarežģītā rallijā – vidējais ātrums otrajā un trešajā sacensību dienā nepārsniedza 60 kilometrus stundā! Tas tādēļ, ka ceļi Kiprā ir ļoti līkumoti, bedraini un akmeņaini.

Pēc pirmās dienas Latvijas ekipāža ieņēma 10. vietu PWRC, jo bija nepieciešams mainīt salūzušo pārnesumkārbu un tā rezultātā tika nopelnīts divu minūšu un 20 sekunžu laika sods. Otrajā rallija dienā Neikšāns pacēlās uz 7. vietu PWRC, bet pēdējā dienā spēja aizcīnīties līdz 5. vietai.

«Uzņēmēju reakcija — augstāka riska grupā ierindojot tos uzņēmumus, kuriem ir jāpārreģistrējas Komercreģistrā, bet tie to joprojām nav izdarījuši, nav pārsteidzoša,» secina LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš uzsver, ka Komercreģistrā pārreģistrēts uzņēmums ir daudz drošāks partneris, kur kreditoriem ir garantēta lielāka aizsardzība. To, ka uzņēmumi arvien vairāk piesakās uz pārreģistrāciju, liecina arī saņemto pieteikumu skaits. Tā šā gada novembrī Uzņēmumu reģistrā saņemto iesniegumu skaits ir lielāks nekā augustā, no kuriem lielais vairums ir pieteikumi pārreģistrācijai Komercreģistrā. «Labāk, lai piesaka pārreģistrāciju novembrī nekā decembra nogalē,» skaidro Uzņēmumu reģistra vadītājs. Viņš joprojām bažījas par to, ka daļa uzņēmumu savus pieteikumus pārreģistrācijai Komercreģistrā sniegs tikai decembra nogalē. J. Endziņš atzina, ka jau agrāk ir prognozējis pakāpenisku pārreģistrācijai pieteikto uzņēmumu skaita pieaugumu un Uzņēmumu reģistrs šim pieplūdumam ir sagatavojies — pieņemti darbinieki. Minēto iemeslu dēļ arī šobrīd iesniegtie pieteikumi tiekot izskatīti 7 darba dienu laikā. Valsts nodeva pārreģistrācijai Komercreģistrā ir 15 Ls, par publikāciju Latvijas Vēstnesī vēl 8 Ls liela valsts nodeva, taču, ja vēlas pārreģistrēties ātrāk — 4 darbdienu laikā, jāmaksā lielāka valsts nodeva — 30 Ls, ja divu darbdienu laikā — 45 Ls, skaidroja J. Endziņš. Viņš pieļauj, ka daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Lai arī līdz Komerclikuma reformas pabeigšanai atlikuši vairs tikai 1.5 mēneši, tomēr daļa uzņēmumu vēl nav iesnieguši pieteikumus pārreģistrācijai. Pēc J. Endziņa domām, kopumā nepārreģistrēsies apmēram 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 75 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s, kuri arī tiks likvidēti. Turklāt neesot arī nekādu simptomu tam, ka trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš varētu vēl tikt pagarināts.

Jaunu kompāniju dibināšanai ir vairāki iemesli, uzskata aptaujātie speciālisti. Kā būtisks faktors joprojām tiek minēta 2004. gadā pabeigtā Komercreforma, kuras rezultātā vairāk nekā 22 900 uzņēmumu nepārreģistrējās, bet to vietā uzņēmumu īpašnieki ir nodibinājuši jaunas komercsabiedrības. Kā vēl vienu nozīmīgu aspektu jaunu uzņēmumu dibināšanā SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis min ārvalstu uzņēmumu ienākšanu Latvijā, it īpaši pēc Latvijas iestājas ES. Īpaši aktīvi 2005. gadā bijuši tuvākie kaimiņi, piemēram, Igaunijas uzņēmumi pēc uzņēmumu skaita un investīcijām pērn sasniedza 3. vietu starp ārvalstu investoriem. Pērn ir uzlabojusies Latvijas uzņēmumiem tik ļoti nepieciešamo finanšu resursu pieejamība — gan pazeminātas kredītprocentlikmes Latvijas komercbankās, gan ES struktūrfondu atbalsts iecerēto biznesa plānu realizācijai. Turklāt savu artavu jaunu uzņēmumu dibināšanā pēc SIA Lursoft valdes locekļa domām ir devusi Latvijas iestāja ES, nereti juridisku apsvērumu dēļ, piemēram, lai piesaistītu ES fondu līdzekļus, tika reorganizēti valstij piederošie uzņēmumi. Piemēram, a/s Latvijas Dzelzceļš restrukturizācijas rezultātā tika nodibināta SIA LDZ infrastruktūra, SIA LDZ Ritošā sastāva serviss un SIA LDZ Cargo. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas varētu atstāt ietekmi ilgtermiņā uz jaunu uzņēmumu reģistrāciju ir arī Latvijas nodokļu sistēmas sakārtošana un solītās uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana līdz 15 %, kas mudinājusi uzņēmējdarbībā iesaistīties jauniem cilvēkiem. Turklāt 2004. gada pārskatos, kuri tika iesniegti 2005. gadā, Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa pārsniedza 740 milj. Ls, kas ir teju vai trīs reizes lielāka nekā iepriekšējos gados, norāda A. Brūvelis.

Pekinas olimpisko spēļu BMX sacensību finālā par uzvarētāju kļuva Latvijas sportists Māris Štrombergs. Tādējādi mūsu BMX braucējs ir izcīnījis Latvijai pirmo zelta medaļu Pekinas Olimpiskajās spēlēs.

M. Štrombergs sekmīgi brauca pusfinālā, tādēļ finālā varēja startēt no izdevīgākā pirmā celiņa. M. Štrombergs nedaudz nogulēja pašu startu, tomēr pirmajā virāžā iebrauca pirmais. Otrajā taisnē izšķīrās zelta medaļa, jo ar M. Štrombergu sīvi cīkstējās Džareds Greivss un Maiks Dejs, par laimi M. Štrombergam izdevās nosargāt savu savu pozīciju. Trešajā taisnē latvietis jau bija stabilā vadībā un nešaubīgi pirmais aizminās līdz finišam.

Mazināt stresu par finansiālo situāciju viesmīlības biznesā restorāna, viesnīcas un alus darītavas "Zoltners" saimniekam Valteram Brusam ļauj lauksaimniecība.

Šā gada oktobrī "Zoltners" svinēs savu piekto pastāvēšanas jubileju. Pērn pavasarī uzsākti divu ēku rekonstrukcijas darbi, kas šobrīd ir finiša taisnē, un tos plānots pabeigt maija sākumā.

Uzņēmuma filozofija ietver, ka visa sistēma – restorāns, viesnīca un alus darītava – darbojas vienoti. Katra sadaļa viena otru papildina un brīžiem kompensē to, ko cita nespēj. "Nevienam nav noslēpums, ka vissarežģītāk vienmēr ir ar ēdināšanu – restorāna sadaļu, jo tur ir vislielākie ieguldījumi tieši personāla izmaksu, kā arī kvalitatīvu izejvielu ziņā, vajadzību nodrošināšanā, ko pieprasa sabiedriskā ēdināšana," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta "Zoltnera" saimnieks.

Vācu autogiganta Volkswagen mazās klases modelis Polo nule kā ir ieguvusi Eiropas Gada Auto 2010 titulu (European Car of the Year 2010).

Sākotnēji par prestižo titulu cīnījās 29 modeļi, no kuriem finiša taisnē aci pret aci satikās septiņi pretendenti. VW Polo pārspēks pār tuvāko sekotāju Toyota IQ izrādījās 10 punkti, savukārt trešo pozīciju godam nopelnīja jaunākās paaudzes Opel Astra.

European Car of the Year 2010 balsošanas rezultāti

Marka, modelis, savāktie punkti

1. Volkswagen Polo 347

2. Toyota iQ 337

3. Opel/Vauxhall Astra 221

4. Škoda Yeti 158

5. Mercedes E-klasse 155

6. Peugeot 3008 144

7. Citroen C3 Picasso 113

Avots: Ecoty

Vairāki Latvijas uzņēmēji, vēloties dot savu artavu Latvijas simtgades svinībām, sākuši ražot dažādus produktus savas zemes apaļajai jubilejai par godu

Daļa no ražotājiem produktus rotā ar Latvijas simtgades oficiālo simbolu, bet daļa akcentē mūsu zemes spēka zīmes un krāsas. Tomēr visiem vienojošs ir stāsts, kuru tie vēlas līdz ar jauno produktu līniju iznest tautā un pasaulē.

Zīmols Grandfather par godu Latvijas simtgadei ražo džemperus ar kapuci un bez tās tumši sarkanā krāsā ar Latvijas simtgadei izstrādāto identitāti. «Lielākais izaicinājums bija saražot biezu kokvilnas audumu džemperi, kas būtu nevis standarta sarkanajā krāsā, bet mūsu valsts noteiktajā tumši sarkanajā tonī. Ja pavērosiet, tad lielākā daļa mūsu nacionālās izlases arī ir ietērptas standarta sarkanās krāsas virsdrēbēs. Nespēju noticēt, ka pat tādi lieli ražotāji kā 4F nevar pareizo krāsas toni dabūt. Tā arī aizsākās mūsu ceļš līdz īstajai krāsai,» stāsta zīmola Grandfather dibinātājs Aleksandrs Bondars. Viņš Latvijas oficiālo krāsas toni aizsūtīja sadarbības partneriem Itālijā, Polijā un Turcijā. No visām laboratorijām saņēma standarta sarkanu toni ar paskaidrojumu, ka krāsas pigmenti nespēj iesūkties audumā un šādu toni nav iespējams saražot. «Tomēr nepadevos un mainīju pieeju, kā iegūt šo toni, un pēc astoņu mēnešu saskaņošanas ar ražotājiem es tiku līdz īstajai krāsai. Pateicoties šai pieredzei, tagad varam droši teikt, ka spējam saražot džemperus jebkurā krāsas tonī,» smej A. Bondars. Šā zīmola jakas tirdzniecības vietās nonāks šī mēneša beigās.

Valdības iesniegtais Čeku spēles likumprojekts, ko paredzēts sākt darbināt jau 2019. gada vasarā, piedzīvos pārmaiņas

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot Čeku spēles likumprojektu.

Vispirms atbildīgās komisijas deputāti nolēma, ka likumprojekta nosaukumus būs Čeku loterijas likums. Čeku loterijai varēs reģistrēt čekus par Latvijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Čeku loterijai varēs reģistrēt čeku par darījumu, kura kopējā vērtība ir vismaz pieci eiro. Likumprojekta būtība ir veicināt godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, apkarot nodokļu krāpniecību un mudināt pircējus no saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem pieprasīt čekus un kvītis. Par šo ideju DB jau vairākkārt ir vēstījis. Tā 19.11.2015. DB rakstīja par citu valstu piemēru, kur patērētāji ne tikai pieprasa čekus pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem, bet tos pat ievada nodokļu administrācijas sistēmā, lai piedalās ikgadējās balvas Laimīgais čeks izlozē. Savulaik Portugālē, kas uzskatāma par valsti ēnu ekonomikas apkarošanas avangardā, šāda akcija ļāva nodokļu administrācijai identificēt tos, kuru kases aparātu dati, kas nodoti nodokļu administrācijai, nesaskan ar tām ziņām, kas ir to izdotajos čekos.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

AS "Swedbank" bijušais valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis kļuvis par “Medicīnas centrs ARS” (ARS) 15% kapitāldaļu līdzīpašnieku, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. Jau pērn vasarā Rubenis pievienojās “ARS” vadības komandai. Darījuma summa netiek atklāta.

“Pēdējos gados esam izauguši un pamatīgi attīstījušies, tāpēc nākas domāt par vadības komandas jaudām. Mūsu plāni ir lieli un cēli – gribam ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt savas līderības pozīcijas. Šim uzdevumam mums nepieciešams piesaistīt ne vien labākos medicīnas speciālistus, bet arī pastiprināt uzņēmuma vadības kompetences”, saka ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

“Esmu ļoti priecīgs par iespēju tuvināties medicīnas nozarei un saistīt savu likteni ar ARS, jo šeit tiešām jūtama jomas attīstība un mājo īsta medicīna. Turklāt bez visiem labi zināmās ARS poliklīnikas Rīgā, Skolas ielā, pagājušajā gadā atklājām ARS Kodolmedicīnas centru; līdz ar to paplašinot un nodrošinot pieeju ļoti augsti attīstītai diagnostikai onkoloģijā un kardioloģijā. Citējot Māri Andersonu, tagad līdz ar to varam atrast mazos vēzīšus jau no diviem milimetriem. Esam finiša taisnē, lai atvērtu augsta apkalpošanas līmeņa privāto slimnīcu bijušās Sarkanā krusta slimnīcas telpās Jāņa Asara ielā. Tiek plānotas divas ļoti modernas operāciju zāles, kur strādās Latvijas labākie ķirurgi uroloģijā, ginekoloģijā, krūšu ķirurģijā, ortopēdijā, proktoloģijā un arī citās specialitātēs. Jūtu, ka šī ir joma, kuras galvenais mērķis ir rūpēties par kvalitatīvu iespēju ārstēšanā paplašināšanu un nodrošināšanu, un tajā esmu atradis jaunu mājvietu savai sirdij un dvēselei”, saka Reinis Rubenis

Parex Asset Management

Arī trešdien valūtas tirgū toni noteica jaunumi un spekulācijas par un ap ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Izskatās, ka arī šoreiz vēlēšanas nebeigsies nākamajā dienā pēc balsošanas, un tāpēc valūtas tirgū realizējās scenārijs "nav rezultātu - pārdodam dolāru".

Jāsaka, ka tie īstermiņa scenāriji, ko minējām iepriekšējā apskatā, laikam tomēr nebija no plika gaisa pagrābti. Trešdien vēl agri pirms saules lēkta, kad ziņās no aizokeāna dominēja informācija par to, ka Bušs ir tikai soli no pārvēlēšanas, ka viņam līdz diezgan pārliecinošai uzvarai nepieciešama tikai viena elektorāta balss, ASV dolārs gozējās pircēju uzmanības saulītē, kā rezultātā eiro cena agri no rīta noslīdēja līdz 1.2660 dolāru atzīmei.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistes process ir iegājis finiša taisnē un tiek vērtēti trīs iespējamie pretendenti, tā otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Ministrs atzina, ka lēmumu valdībai vajadzētu pieņemt līdz gada beigām. Vienlaikus viņš norādīja, ka steigas neesot un nepieciešamības gadījumā procesu varēs turpināt, ja neviens no investoriem valdību neapmierinās.

Jautāts, no kurienes ir potenciālie investori, U. Augulis to neatklāja, sakot, ka potenciālie pircēji ir no visas pasaules.

Galvenie kritēriji investora izvēlē esot ir tas, lai airBaltic turpina attīstību, kā arī lidostai Rīga arī turpmāk jābūt kā bāzes lidostai. Investora izvēlē tiek vērtētas arī iespējas turpina reisu un flotes attīstību.

Jau vēstīts, ka meklējot potenciālos airbaltic investorus, netiek izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija.

SIA "Getliņi EKO" nosvinēti spāru svētki jaunajai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcai, kura darbu uzsāks 2021. gadā. Rūpnīca aizņem piecu hektāru platību un tās izveidē investēti 40 miljoni eiro.

Tā tiek būvēta poligona teritorijā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros, un tās būvnieki ir pilnsabiedrība "MRKV", kas sastāv no būvfirmām "Velve" un "MRK serviss".

Jaunajā rūpnīcā tiks radītas apmēram desmit jaunas darba vietas. Darbs tiks nodrošināts biologiem, ķīmiķiem, kā arī auto vadītājiem un tehniskajiem darbiniekiem.

No projekta investīcijām lielāko daļu - 29,6 miljonus eiro - sedz Kohēzijas fonds. SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka šīs investīcijas atpelnāmas nebūs: "Tas nav biznesa vai komerciāls projekts, tas ir vides jautājums, kādā veidā mēs tiekam vaļā no bioloģiskiem atkritumiem un kādā veidā tos pārstrādājam".

Laikraksta Dienas bizness rīkotajā interneta balsojumā ar mikroskopisku balsu pārspēku titulu Biznesa auto 2009 izcīnījis Mercedes E klases modelis.

Cīņā par titulu, Mercedes E klasei nopietnāko konkurenci izrādīja Audi A5 Sportback, kā arī jaunākais BMW modelis 5. sērijas Gran Turismo un Porsche četrdurju Porsche Panamera. Finiša taisnē uzvaru konkursā garantēja pavisam niecīgs punktu pārsvars. Kopumā Biznesa auto 2009 interneta balsojumā piedalījās 2692 db.lv lasītāji, no tiem divi, proti, Guntars un Jeļena par piedalīšanos interneta balsojumā saņems iespēju izmantot Drošas braukšanas skolas (DBS) apmācības kursus.

Jāpiebilst, ka Dienas bizness interneta balsojumā uz Biznesa auto 2009 titulu tika nominēti 12 dažādi Latvijā nopērkami modeļi. Dienas bizness ceļojošā balva nonāca Mercedes oficiālā pārstāvja SIA Domenikss īpašnieces Benitas Sadauskas rokās. Atgādināsim, ka pērn Biznesa auto titulu izcīnīja Volkswagen Passat CC.

Likvidējamās "ABLV Bank" aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, intervijā sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā," teica bankas likvidators.

Rozenbergs atzīmēja, ka pēc tam, kad noslēgsies darbs ar aktīvajiem kreditoriem, paliks dažādas "astes", kuras diezgan droši prasīs vēl kādus četrus piecus gadus, taču tas būs neaktīvais bankas likvidācijas periods ar jau būtiski mazākiem resursiem un mazāku darbinieku skaitu.

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Būtu pietiekami naivi uzskatīt, ka šā robežlīguma stāšanās spēkā risinās kaut daļu no sasāpējušajām problēmām.

Var teikt, ka savdabīgs divu valstu - Latvijas un Krievijas kopražojuma seriāls 10 gadu garumā veiksmīgi ir noslēdzies - vakar Krievijas domes apakšpalāta ratificēja abu valstu robežlīgumu. Protams, var teikt, ka vēl jau tas ir jāratificē augšpalātai, kā arī jāparaksta šīs lielvalsts prezidentam V. Putinam, taču pēc vakar notikušā balsojuma tas jau varētu būt vairs tikai tehnikas jautājums.

Jau redzot, cik ātri pēkšņi sāka risināties šā robežlīguma parakstīšanas lieta, kā arī - ar kādu balsu pārsvaru tas tika ratificēts Kievijā (par nobalsoja 350, pret - 57 Krievijas domnieki), prātā nāk savulaik izskanējušie pieņēmumi, ka patiesībā tās atrisināšana varētu būt bijusi vienošanās ietvaros starp Putinu un lēmumu pieņēmējiem Briselē.