Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 30 000 30 000 30 000 29 000 2-ist. 42 000 40 000 40 000 41 000 3-ist. 48 000 45 000 45 000 46 500 4-ist. 58 000 49 000 49 000 55 500 602. sēr. 1-ist. 24 000 23 000 23 000 23 500 23 000 2-ist. 36 000 33 000 33 000 34 333 35 000 3-ist. 41 000 40 000 37 000 38 000 38 000 4-ist. 48 000 43 000 40 000 47 000 44 000 103. sēr. 1-ist. 25 000 24 000 24 000 19 000 2-ist. 42 500 35 000 40 000 25 000 3-ist. 46 000 39 000 45 000 30 000 104. sēr. 1-ist. 30 000 30 000 26 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42 000 40 000 34 000 40 000 41 000 39 000 3-ist. 50 000 45 000 40 000 45 000 48 000 47 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24 000 23 000 21 000 21 000 22 000 21 000 18 000 2-ist. 37 000 29 000 29 000 29 000 31 000 28 000 23 000 3-ist. 43 000 33 000 34 000 33 000 35 000 33 000 27 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 22 500 21 000 21 000 21 000 20 000 18 000 2-ist. 31 000 29 000 27 000 29 000 26 000 21 000 3-ist. 37 000 34 000 33 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajoniem jūnijā, USD Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 27 000 27 000 27 000 27 000 2-ist. 40 000 38 000 35 000 38 000 3-ist. 45 000 43 000 39 000 43 000 4-ist. 53 000 47 000 45 000 50 000 602. sēr. 1-ist. 23 000 22 000 22 000 22 000 22 000 2-ist. 32 000 29 000 29 000 30 000 32 000 3-ist. 38 000 35 000 35 000 35 000 37 000 4-ist. 46 000 40 000 40 000 45 000 43 000 103. sēr. 1-ist. 23 000 24 000 23 000 19 000 2-ist. 39 000 31 000 35 000 25 000 3-ist. 43 000 39 000 40 000 30 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 26 000 25 000 26 000 27 000 27 000 27 000 2-ist. 40 000 35 000 34 000 35 000 37 000 37 000 3-ist. 46 000 40 000 40 000 45 000 45 000 45 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 22 000 20 000 20 000 20 000 21 000 20 000 18 000 2-ist. 30 000 25 000 27 000 28 000 29 000 27 000 23 000 3-ist. 37 000 30 000 32 000 32 000 34 000 32 000 27 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 21 000 20 000 20 000 20 000 19 000 18 000 2-ist. 28 000 26 000 27 000 27 00

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 38 000 34 000 36 000 37 000 2-ist. 49 000 42 000 47 000 47 000 3-ist. 58 000 50 000 55 000 55 000 4-ist. 68 000 60 000 65 000 65 000 602. sēr. 1-ist. 28 000 26 000 30 000 28 000 25 000 2-ist. 39 000 36 000 38 000 39 000 39 000 3-ist. 50 000 42 000 50 000 50 000 50 000 4-ist. 58 000 50 000 55 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 30 000 26 000 28 000 25 000 2-ist. 45 000 38 000 43 000 35 000 3-ist. 52 000 46 000 50 000 40 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 37 000 31 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47 000 42 000 42 000 42 000 46 000 46 000 3-ist. 58 000 48 000 48 000 48 000 56 000 58 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 28 000 26 000 26 000 26 000 25 000 25 000 21 000 2-ist. 39 000 34 000 35 000 35 000 38 000 34 000 26 000 3-ist. 47 000 39 000 39 000 39 000 45 000 37 000 32 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 27 000 23 000 25 000 25 000 22 000 19 00

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Zolitūde Mežciems Pļavnieki Āgenskalns Ziepniekkalns Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 31000 30 000 29 000 30 000 2-ist. 43000 40000 41 000 40000 3-ist. 48000 45 000 46 000 45 000 4-ist. 58000 50 000 55 000 49 000 104. sēr. 1-ist. 30000 30 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42000 40000 39 000 41 000 40000 3-ist. 50000 45 000 47 000 48 000 45 000 103. sēr. 1-ist. 25000 24 000 24 000 20 000 2-ist. 42000 40 000 35 000 25 000 3-ist. 46000 45 000 39 000 30 000 4-ist. 20000 602. sēr. 1-ist. 24000 23 000 23 000 23000 2-ist. 36000 35 000 34 000 33 000 3-ist. 42000 40 000 40 000 40 000 4-ist. 48000 45 000 47 000 43 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24000 22 000 23 000 23 000 22 000 18 000 2-ist. 37000 31 000 30 000 29 000 28 000 23 000 3-ist. 43000 36 000 37 000 33 000 34 000 28 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 23000 22 000 21 000 21 000 21 000 18 000 2-ist. 32000 29 000 29 000 29 000 27 000 22 000 3-ist. 37000 35 000 34 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos 2004.g. novembrī (USD) Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 37000 34 000 31 000 36 000 2-ist. 48000 40000 40000 47 000 3-ist. 56000 46 000 47 000 55 000 4-ist. 64000 55 000 63 000 63 000 602. sēr. 1-ist. 25000 25000 25 000 25 000 25 000 2-ist. 39000 36 000 36 000 39 000 39 000 3-ist. 46000 40 000 41 000 45 000 46 000 4-ist. 54000 45 000 45 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 28000 24 000 27 000 20 000 2-ist. 44000 35 000 43 000 25 000 3-ist. 50000 42 000 49 000 30 000 4-ist. 20000 104. sēr. 1-ist. 37000 30 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47000 40000 40000 40000 46 000 46 000 3-ist. 57000 45 000 45 000 45 000 56 000 56 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 26000 23 000 23 000 23 000 25 000 23 000 18 000 2-ist. 38000 31 000 33 000 32 000 37 000 30 000 23 000 3-ist. 44000 35 000 37 000 37 000 43 000 37 000 28 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 25000 23 000 23 000 24 000 22 000 18 000

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 29 000 26 000 - - 27 000 28 000 - - - - 2-ist. 37 000 32 000 - - 36 000 36 000 - - - - 3-ist. 44 000 38 000 - - 42 000 42 000 - - - - 4-ist. 51 000 46 000 - - 50 000 49 000 - - - - 602. sēr. 1-ist. 21 000 20 000 - 23 000 - 21 000 19 000 - - - 2-ist. 29 000 27 000 - 29 000 - 30 000 30 000 - - - 3-ist. 38 000 32 000 - 38 000 - 38 000 38 000 - - - 4-ist. 44 000 38 000 - 42 000 - 40 000 41 000 - - - 103. sēr. 1-ist. 23 000 - 20 000 - - 21 000 - - - 19 000 2-ist. 34 000 - 29 000 - - 33 000 - - - 27 000 3-ist. 39 000 - 35 000 - - 38 000 - - - 30 000 4-ist. - - - - - - - - - - 104. sēr. 1-ist. 28 000 24 000 - 23 000 24 000 27 000 27 000 - - 2-ist. 36 000 32 000 - 32 000 32 000 35 000 35 000 - - - 3-ist. 44 000 36 000 - 37 000 36 000 42 000 44 000 -

Šādu jaunu dalībnieka (gan personālsabiedrības biedra, gan kapitālsabiedrības dalībnieka/akcionāra) pienākumu paredz grozījumi Komerclikumā, kurus aprīļa vidū Saeima pieņēma 1.lasījumā, un tiek paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2011.gada 1.jūnijā.

Pierasts, ka Starptautiskais Valūtas fonds rosina dažāda veida iniciatīvas un šis likumprojekts nav izņēmums, jo izstrādāts ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda 2006.gadā izteiktās rekomendācijas, tas ir, nodrošināt piekļuvi informācijai par patiesā labuma guvējiem un personām, kuras kontrolē juridisko personu. Jānorāda, ka ar grozījumiem plānotā patiesā labuma guvēja paziņošanas kārtība atšķiras no tās, kuru bija iecerēts ieviest ar 2010.gada Komerclikuma grozījumiem, kuri paredzēja, ka informāciju par patiesā labuma guvējiem tur pati sabiedrība un, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, izsniedz to tiesībaizsardzības un kontroles institūcijām.

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Daļa no lielajiem daudzu uzņēmumu kapitāldaļu īpašniekiem savus lolojumus (SIA un a/s) — kompānijas – ir pārreģistrējuši Komercreģistrā, taču daļa pametuši likteņa varā, pakļaujot tos likvidācijai. To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem. «Tik nopietnu lēmumu kā uzņēmuma tālāko pastāvēšanu — pārreģistrāciju Komercreģistrā lemj to īpašnieki, nevis konkrētā uzņēmuma izpildinstitūcija,» uzsver SIA Lursoft valdes locelis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka Komercreģistrā noteiktajā termiņā nepārreģistrējās 22 944 uzņēmumi, kuru vidū ir arī vienam īpašniekam piederoši vairāki uzņēmumi. Piemēram, vislielākais Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu skaits Komercreģistrā ir Aleksandram Pavļikovam — 17, vēl astoņām fiziskajām personām katrai nepārreģistrēto uzņēmumu skaits ir 10 vai vairāk. «Iemesli kāpēc konkrētais īpašnieks nepārreģistrēja savus uzņēmumus Komercreģistrā, ir jājautā pašiem īpašniekiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš pieļauj, ka visbiežāk dzirdamais iemesls varētu būt, ka konkrētais uznēmums savulaik ir ticis nodibināts, bet savu saimniecisko darbību nekad netika uzsācis vai arī uzņēmums ir strādājis neefektīvi un tāpēc ir atstās likvidācijai, jo saimnieciskā darbībā tikusi pārtraukta jau agrāk. Tiesa, A. Brūvelis atzīst, ka 8033 no šobrīd Komercreģistrā nepārreģistrētiem uzņēmumiem bija problemātiski pārreģistrēties, jo tiem Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa ir noteicis liegumu veikt jebkādas pārmaiņas.

Šodien, 3. janvārī, ir pēdējā diena, kad vēl ir iespējams iesniegt dokumentus pārreģistrācijai Komercreģistrā, personīgi vēršoties Uzņēmumu reģistra nodaļās vai nosūtot dokumentus pa pastu.Jāatgādina, ka Komercreģistrā jāpārreģistrējas visām līdz 2002. gadam Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 Ls vai gada apgrozījums pārsniedz 20 000 Ls un savas saimnieciskās darbības veikšanai uzņēmums nodarbina vairāk nekā 5 darbiniekus. Līdz šā gada 27. decembrim Komercreģistrā vēl joprojām nebija pārreģistrējušies aptuveni 28 500 uzņēmumu, kuriem šī pārreģistrācija ir obligāti jāveic. «Daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā,» atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Pēc LR Uzņēmumu reģistra aplēsēm, pārreģistrācijai Komercreģistrā nepieteiks ap 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 70 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s). Viņš norādīja, ka precīzi dati par to, cik uzņēmumu nebūs iesnieguši pieteikumus, būs zināmi 5. janvārī, jo likums nosaka, ka pieteikumus var iesniegt arī pa pastu. Tie uzņēmumi, kuri neiesniegs pieteikumu uz pārreģistrāciju līdz 2005. gada 3. janvārim, tiks likvidēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, jo trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš ir bijis pietiekami garš. 30. decembrī pēc SIA Lursoft statistikas datiem Komercreģistrā bija pārreģistrējušies 34 645 uzņēmumi, kā arī reģistrēti 21 760 jauni komersanti. Tādējādi kopumā komercreģistrā ir iegrāmatoti 56 405 uzņēmumi.

Šā gada novembrī Komercreģistrā pārreģistrējušies 4545 Uzņēmumu reģistrā agrāk ierakstītie uzņēmumi, kas ir par 48.8 % jeb 1449 uzņēmumiem vairāk nekā šā gada oktobrī, liecina SIA Lursoft apkoptie dati. Turklāt pārreģistrēto uzņēmumu skaits novembrī ir rekords visā komerclikuma reformas laikā. Nepārreģistrēto uzņēmumu skaits komercreģistrā kopš septembra ir sarucis par vairāk nekā 30 %, no 44 983 1. septembrī līdz pašreizējiem 33 308. Salīdzinot ar iepriekšējo divu Komerclikuma reformas gadu – 2002. un 2003. - gada novembri, pārreģistrēto subjektu skaits ir pieaudzis attiecīgi 30 un 5 reizes. Ja 2002. gada novembrī no uzņēmumu reģistra komercreģistrā pārreģistrējās 152 uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), tad gadu vēlāk – 2003. gada novembrī – to skaits bija pieaudzis līdz 897, bet šī gada novembrī sasniedza 4545. Gausāk, bet palielinājies arī no jauna ierakstīto komersantu skaits: 2002. gada novembrī – 472, 2003. gada novembrī – 556, un šogad novembrī – 963.

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuri savus pieteikumus bija iesnieguši pērnā gada nogalē, bet to dokumenti neatbilda izvirzītajām prasībām un Uzņēmumu reģistrs deva laiku atklāto nepilnību novēršanai. Februārī komercreģistrā pārreģistrēti 575, bet martā — 264 agrāk reģistrēti uzņēmumi, tādējādi komercreģistrā kopumā pārreģistrēti 37 190 uzņēmumi. To rāda SIA Lursoft apkopotie dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. «Šobrīd komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuru pieteikumos pārreģistrācijai bija atklātas kādas nepilnības, kuru novēršanai tika dots laiks – visbiežāk divi mēneši,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka precīzi, cik ir tādu uzņēmumu, kuriem ir dots noteikts laiks visu pārreģistrācijai nepieciešamo dokumentu savešanai kārtībā atbilstoši izvirzītajām prasībām, nosaukt nevar. «Šobrīd tādu uzņēmumu skaits ir mērāms dažos desmitos,» norāda J. Endziņš. Viņš arī uzsver, ka dažiem uzņēmumiem ir dots ilgāks termiņš par diviem mēnešiem. Šie uzņēmumi turpina darboties pēc vecajiem likumiem, bet to lietās ir izdarīts ieraksts par pārreģistrācijas atlikšanu komercreģistrā. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs uzskata, ka no šādām problēmām varēja izvairīties, ja konkrētie uzņēmumi būtu snieguši dokumentus uz pārreģistrāciju nevis pērnā gada pēdējās dienās, bet gan vismaz pāris mēnešu iepriekš. «Tad visas nebūšanas būtu novērstas jau pērn vai sliktākajā gadījumā, sā gada pašā sākumā un tās nebūtu ievilkušās līdz 2005. gada pavasarim,» uzsver J. Endziņš. Viņš arī atgādina, ka vislielākais pieteikumu skaits pārreģistrācijai komercreģistrā ticis saņemts tieši decembra pēdējās dienās, kaut arī pārreģistrāciju varēja veikt kopš 2002. gada 1. janvāra — tātad trīs gadus. Pārreģistrācijas atlikšana uz pēdējo brīdi radīja ne tikai papildu galvassāpes Uzņēmumu reģistram, bet arī pašiem gumijas stiepējiem, uzskata J. Endziņš.

Lielākā daļa uzņēmumu pārreģistrāciju Komercreģistrā ir veikusi Komerclikuma reformas pēdējā — 2004. — gadā, kad kopumā pārreģistrējies 25 091 uzņēmums. To rāda SIA Lursoft dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Dati rāda, ka pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu par 73.2 % jeb 25 091 uzņēmumu pieaugusi agrāk reģistrēto uzņēmumu pārreģistrācija Komercreģistrā. Komercreģistrā kopumā pārreģistrējies 34 271 uzņēmums, no kuriem lielākā daļa — 25 091 uzņēmums to darījis 2004. gadā. Turklāt pieaugums vērojams tieši no Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā pārreģistrēto subjektu vidū un lielāka uzņēmēju aktivitāte bija vērojama reformas pēdējos mēnešos – novembrī un decembrī, kad attiecīgi tika pārreģistrēti 4433 un 5022 uzņēmumi. Jārēķinās, ka liela daļa vēl ir tikai iesniegusi pieteikumus pārreģistrācijai Komercreģistrā. Pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu agrāk reģistrēto uzņēmumu skaits, kuri pārreģistrējušies Komercreģistrā, ir pieaudzis 3 reizes, bet salīdzinājumā ar Komercreformas pirmo — 2002. gadu — 25 reizes.

Valsts sekretāru sanāksmē šodien tika izsludināti grozījumi Komerclikumā, kuri paredz vienkāršot uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanas sistēmu, paredzot, ka turpmāk pārskati būs jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID). Grozījumos paredzētas arī citas izmaiņas likumā, piemēram, tiks noteikta kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas procedūra, mākleru un komercaģentu reģistrēšanu Komercreģistrā u.c.

Kā teikts likumu grozījumu anotācijā pašlaik Komerclikums noteic, ka gada pārskati ir iesniedzami komercreģistra iestādei, savukārt Gada pārskatu likums paredz gada pārskatu iesniegšanu gan VID, gan Uzņēmumu reģistram (turpmāk - UR). Tādējādi sabiedrībai, uzliekot pienākumu vienu un to pašu dokumentu iesniegt divām valsts iestādē, tiek radīts papildus administratīvais slogs. Turklāt šobrīd ir praktiski neiespējami pārbaudīt, vai abās valsts iestādēs iesniegtie gada pārskati ir identiski. Līdz ar to nav iespējams gūt pārliecību, vai no iesniegtajiem gada pārskatiem ir iespējams iegūt patiesu un identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

«Uzņēmēju reakcija — augstāka riska grupā ierindojot tos uzņēmumus, kuriem ir jāpārreģistrējas Komercreģistrā, bet tie to joprojām nav izdarījuši, nav pārsteidzoša,» secina LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš uzsver, ka Komercreģistrā pārreģistrēts uzņēmums ir daudz drošāks partneris, kur kreditoriem ir garantēta lielāka aizsardzība. To, ka uzņēmumi arvien vairāk piesakās uz pārreģistrāciju, liecina arī saņemto pieteikumu skaits. Tā šā gada novembrī Uzņēmumu reģistrā saņemto iesniegumu skaits ir lielāks nekā augustā, no kuriem lielais vairums ir pieteikumi pārreģistrācijai Komercreģistrā. «Labāk, lai piesaka pārreģistrāciju novembrī nekā decembra nogalē,» skaidro Uzņēmumu reģistra vadītājs. Viņš joprojām bažījas par to, ka daļa uzņēmumu savus pieteikumus pārreģistrācijai Komercreģistrā sniegs tikai decembra nogalē. J. Endziņš atzina, ka jau agrāk ir prognozējis pakāpenisku pārreģistrācijai pieteikto uzņēmumu skaita pieaugumu un Uzņēmumu reģistrs šim pieplūdumam ir sagatavojies — pieņemti darbinieki. Minēto iemeslu dēļ arī šobrīd iesniegtie pieteikumi tiekot izskatīti 7 darba dienu laikā. Valsts nodeva pārreģistrācijai Komercreģistrā ir 15 Ls, par publikāciju Latvijas Vēstnesī vēl 8 Ls liela valsts nodeva, taču, ja vēlas pārreģistrēties ātrāk — 4 darbdienu laikā, jāmaksā lielāka valsts nodeva — 30 Ls, ja divu darbdienu laikā — 45 Ls, skaidroja J. Endziņš. Viņš pieļauj, ka daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Lai arī līdz Komerclikuma reformas pabeigšanai atlikuši vairs tikai 1.5 mēneši, tomēr daļa uzņēmumu vēl nav iesnieguši pieteikumus pārreģistrācijai. Pēc J. Endziņa domām, kopumā nepārreģistrēsies apmēram 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 75 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s, kuri arī tiks likvidēti. Turklāt neesot arī nekādu simptomu tam, ka trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš varētu vēl tikt pagarināts.

Dienu pirms noteiktā termiņa beigām, kad valsts un pašvaldības uzņēmumiem jāiesniedz pieteikums par pārreģistrāciju komercreģistrā joprojām lielais vairums šo uzņēmumu to nav izdarījuši. Daļa valsts un pašvaldības uzņēmumu līdz 31. oktobrim neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu Komercreģistrā un tie tiks likvidēti. To atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka pēdējās dienās ir vērojams valsts un pašvaldību uzņēmumu pieteikumu pieaugums pārreģistrācijai Komercreģistrā. Jāatgādina, ka valdība pagājušajā valdības sēdē izlēma daudzu valsts uzņēmumu turpmākos likteņus, daļu piesakot pārreģistrācijai, daļu likvidējot. Tā vakar un aizvakar LR Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis vairāk nekā 100 pieteikumus par valsts un pašvaldību uznēmumu pārreģistrāciju Komercreģistrā. LR Uzņēmumu reģistra apkopotā informācijas liecina, ka reforma attiecināma uz vismaz apmēram 900 uzņēmumiem, bet nebija pārreģistrēti apmēram 600. J. Endziņš atzīst, ka daļa no šiem uzņēmumiem, kuri vēl nav iesnieguši dokumentus pārreģistrācijai, to izdarīs šodien paši iesniedzot tos Uzņēmumu reģistrā vai nosūtot pa pastu, savukārt daļa nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen reāli nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Tomēr konkrētu skaitli cik tad īsti valsts un pašvaldību uzņēmumu neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu un tiks likvidēti, J. Endziņš varēšot nosaukt tikai novembrī. Uzņēmumu reģistra vadītājs arī atzīst, ka nekāda termiņu pārbīde valsts un pašvaldību uznēmumu pieteikšanai pārreģistrācijai Komercreģistrā nav sagaidāma, jo savulaik jau tā tika pārcelta no 2003. gada 31. decembra uz 2004. gada 31. oktobri.

Individuālajiem uzņēmumiem, kurām gada neto apgrozījums pārsniedz 20 000 Ls un tās nodarbina vairāk nekā 5 strādājošos, vai tā gada neto apgrozījums pārsniedz 200 000 Ls, ir obligāti jāpārreģistrējas Komercreģistrā. Db rīcībā nav precīzu datu, cik daudzi no Latvijā reģistrētajām un joprojām nelikvidētajām 21 452 individuālajiem uzņēmumiem pārsniedz minētos kritērijus un kurām obligāti jāpārreģistrējas Komercreģistrā. Tomēr tiek lēsts, ka pārreģistrācija Komercreģistrā būtu nepieciešama vismaz pāris simtiem esošo individuālo uzņēmumu. Tiesa, šīs noramas neattiecas uz tiem individuālajiem uzņēmumiem, kuru galvenais darbibas veids ir amatniecība. Interesanti, ka pārreģistrācija Komercreģistrā nav obligāta zemnieku saimniecībām, kurām ir miljonos latu mērāms apgrozījums un nodarbināti vairāki desmiti strādājošo. Tā kā Komerclikums tādu uzņēmējdarbības formu kā individuālo uzņēmumu neparedz, tad, ir iespēja pārreģistrēties par individuālo komersantu, vai arī par kapitālsabiedrību. Lai pārreģistrētos par SIA vai a/s, jāsāk reorganizācija, kura ilgst apmēram trīs mēnešus. Tāpēc LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš iesaka, lai, piemēram, pašreizējā individuālā uzņēmuma varētu iesniegt pārreģistrācijas pieteikumu 2004.gada 31.decembrī, sludinājumam par reorganizācijas lēmuma pieņemšanu ir jābūt publicētam ne vēlāk kā septembra beigās. Individuālos uzņēmumus ir iespējams pārveidot par kapitālsabiedrībām — SIA vai a/s, taču process prasa gan dažādas procedūras, gan ir pietiekami laikietilpīgs. Esošā uzņēmuma pārveidošana var notikt tikai Komerclikumā paredzētajā kārtībā. J. Endziņš atgādina, ka līdz šim sabiedrībā vairāk runāts par agrāk reģistrētu SIA vai a/s pārreģistrāciju Komercreģistrā, taču faktiski minimāli runāts par citu uzņēmējdarbības formu uzņēmumu, kuriem pārreģistrācija jāveic obligāti. J. Endziņš arī atzīst: ja tie individuālie uzņēmumi, kurām Komerclikums prasa pārreģitrēties to nebūs pieteikušas līdz 2004. gada 31. decembrim — Komerclikuma reformas beigu termiņam, tām draud piespiedu likvidācija.

Septembrī komercreģistrā no jauna reģistrēto komersantu un pārreģistrēto uzņēmumu skaits ir vislielākais kopš Komerclikuma reformas uzsākšanas 2002. gada janvārī, norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā. Septembrī komercreģistrā ir reģistrēti 886 komersanti un tas ir lielākais skaitlis kopš komercreģistrā veic ierakstus. Tas salīdzinājums ar jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti deviņdesmito gadu otrajā pusē. Septembrī komercreģistrā pavisam reģistrēti 2921 komersants, no tiem 886 ir no jauna reģistrēti, bet 2035 pārreģistrēti no uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Salīdzinot ar augustu ir būtiski pieaudzis gan reģistrēto, gan pārreģistrēto subjektu skaits (augustā reģistrēti 687, pārreģistrēti — 1475),norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā.Tradicionāli aktīvākā uzņēmējdarbības forma gan no jauna reģistrēto komersantu, gan pārreģistrēto vidū ir SIA (pavisam reģistrēti 2569, tajā skaitā pārreģistrēti 1870) un individuālie komersanti (283 un 116). Līdz šim vislielākais no jauna reģistrēto komersantu skaits fiksēts tieši pēdējo trīs mēnešu laikā - jūlijā (734), augustā (735) un septembrī (886); šajos mēnešos ir vērojamas arī lielākās pārreģistrācijas aktivitātes - jūlijā pārreģistrēto subjektu skaits pārsniedza pusotru tūkstoti, sasniedzot 1612, bet septembrī – divus tūkstošus (2035),norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā.

Šā gada janvārī reģistrēts par 40% vairāk komersantu nekā pagājušā gada janvārī. Reģistrēto subjektu vidū tradicionāli visvairāk ir SIA un individuālie komersanti, liecina liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem. Janvārī komercreģistrā pavisam reģistrēti 2915 komersanti, no tiem 875 ir no jauna reģistrēti, bet 2040 – pārreģistrēti no uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Salīdzinot ar 2003. un 2004. gada janvāri, būtiski ir audzis tieši pārreģistrēto komersantu skaits un īpatsvars, kas izskaidrojams ar to, ka šā gada 3. janvāris bija pēdējā diena, kad vēl varēja iesniegt pieteikumu pārreģistrācijai no uzņēmumu reģistra komercreģistrā, un daudzi uzņēmēji šo procesu bija atstājuši uz pēdējo brīdi. Tādējādi vēl šā gada janvārī UR turpināja izskatīt pieteikumus uzņēmumu pārreģistrācijai komercreģistrā, liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem. Tradicionāli gan no jauna reģistrēto komersantu, gan komercreģistrā pārreģistrēto vidū ir SIA un individuālie komersanti. Salīdzinot reģistrācijas tendences šā gada janvārī ar šo pašu laika periodu 2003. un 2004. gadā, redzams, ka būtiskākais pieaugums bijis SIA un akciju sabiedrību reģistrēšanā, liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem.