Lai arī kultūra Latvijā tiek uzskatīta par būtisku ikdienas sastāvdaļu, attieksme pret to ir kā pret patērējošu nozari, kas eksistē uz citu tautsaimniecības nozaru radīto bagātību pārdales rēķina, teikts Roberta Ķīļa pētījumā Kultūras sektora ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā.
Šis pētījums parāda, ka kultūrai Latvijā ir ekonomiska nozīme ne tikai izmaksu ziņā.
Roberts Ķīlis, apskatot kultūras sektoru secinājis, ka kultūras sektorā 2005.gadā kopumā nodarbināti bija 1,61% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, savukārt 2006.gadā nodarbināti bija 1,79% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesants ir fakts, ka 2005. gada ieņēmumi kultūras sektorā veidoja 63 miljonus LVL, bet 2006. gadā 96,3 miljonus LVL.
Roberts Ķīlis kultūras nozari ietekmi ir sadalījis trijās daļās un izvērtējis to ienesīgumu Latvijas valstij:
Kultūras netiešā ietekme – no katra lata, kas ieguldīts kultūras nozarē 2005. gadā, 0,49 Ls novirzīti citu nozaru uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka katra kultūras nozarē ieguldītā lata, netiešais ieņēmumu efekts bija 1,49 Ls. Attiecīgi 2006.gadā - 0,41 Ls no katra kultūras nozarē ieguldītā lata novirzīts citu nozaru uzņēmumiem, jeb - katra lata, kas ieguldītas kultūras nozarē, netiešais ieņēmumu efekts bija 1,41Ls.
Kultūras sektora izraisītā ekonomiskā ietekme - 2005. gadā no valsts un pašvaldību finansējuma saņemtais 1 Ls no citiem avotiem piesaistījis 0,59 Ls jeb valsts un pašvaldību finansējuma izraisītais efekts bija 1,59 Ls. Attiecīgi 2006. gadā valsts un pašvaldību finansējuma piešķirtais 1 Ls piesaistījis 0,21 Ls no citiem avotiem jeb valsts un pašvaldību finansējuma izraisītais efekts bija 1,21Ls.
Nodarbinātība - 2005. gadā katra darba vieta kultūras sektorā atbalstījusi 0,62 darba vietas citos ekonomikas sektoros valstī, bet 2006. gadā - 0,71 darba vietu. Citiem vārdiem – viena darba vieta kultūras sektorā radījusi 1,62 (2005. gadā) un 1,71 (2006. gadā) darba vietas valstī.
Roberta Ķīļa pētijumu var aplūkot, klikšķinot šeit.