Lai padarītu invaliditātes ekspertīzes veikšanu ātrāku un cilvēkiem ērtāku, Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi tās noteikšanas kārtību.

Lai atvieglotu ekspertīzes veikšanu cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, plānots, ka to turpmāk varētu veikt bez paša cilvēka klātbūtnes. Tas būtu iespējams noteiktos gadījumos, kad cilvēkam ir konkrētas saslimšanas vai anatomiskie defekti.

Precizēti arī invaliditātes noteikšanas un tās termiņa beigu datumi. Par invaliditātes noteikšanas datumu plānots atzīt dienu, kad pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu. Savukārt invaliditātes termiņš beigtos tajā datumā, līdz kuram noteikta invaliditāte.

Tas ļautu samazināt cilvēku rindas ārstu komisijās, jo patlaban invaliditāte tiek noteikta līdz konkrētā mēneša beigām. Tādējādi atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai mēneša beigās ārstu komisijās veidojas lielas rindas, informēja LM.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Nemaz ilgi nav jāgaida, vien pāris gadu, kad vienā darba vietā kopā strādās pat četras paaudzes – t.s. baby boomers, X, Y un Z paaudzes, līdz ar to būtiski pieaugs personāla vadības loma, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamajos 10–15 gados Latvijā būs vairāk tādu darbinieku, kuri aizies pensijā, nevis tādu, kuri ienāks darba tirgū. Latvijā pastāv vecuma diskriminācija, darbu atrast ir grūti ne tikai cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, bet arī jauniešiem.

Sakrīt vērtības

No amerikāņiem aizgūto paaudžu dalīšanas principu liek lietā arī personāla atlases speciālisti Latvijā. Tiek izdalītas četras – pēckara demogrāfiskā sprādziena paaudze jeb baby boomers, dēvēta arī par puķu bērniem, pie kuras pieder no 1945. līdz 1962.gadam dzimušie, X paaudze, kas dzimusi no 1962. līdz 1980.gadam, Y paaudze, kuru mēdz dēvēt arī par Millenium paaudzi, pie kuras pieskaita no 1980. līdz 2000. gadam dzimušos un Z paaudze, kuras pārstāvji kopš 2000. gada joprojām nāk pasaulē – ar to saistās visvairāk minējumu. No 2015.gada dzimušie tiks dēvēti par Alfa paaudzi. Dažādo paaudžu pārstāvji ir atšķirīgi, viņus vada dažādas vērtības, uzvedības modeļi atšķiras, taču cilvēku piederību vienai vai otrai paaudzei nevar noteikt tikai pēc dzimšanas gadiem, jo kādas vienas paaudzes cilvēks atbilstoši savām vērtībām un uzvedībai var piederēt pavisam citai paaudzei, atzīst personālvadības asociācijas vadītāja Eva Selga. Tomēr kopējās dažādo paaudžu vērtības, motivācija un pat uzvedība lielā mērā sakrīt.

Šonedēļ labklājības ministre Dagnija Staķe un Labklājības ministrijas (LM) speciālisti tikās ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO biedriem, lai atkārtoti diskutētu par LM izstrādāto likumprojektu par invaliditāti.

"Tikšanās notika pozitīvā gaisotnē un mēs vēlreiz pārrunājām dažādus jautājumus, kas saistīti ar jauno likumprojektu, kā arī uzklausījām nevalstisko organizāciju priekšlikumus un ierosinājumus, ko iespēju robežās ņemsim vērā arī turpinot darbu. Kopumā nevalstisko organizāciju pārstāvji atzina, ka izstrādātais likumprojekts ir labs un, ja tas šādā redakcijā stātos spēkā, viņi būtu apmierināti ," uzsver Dagnija Staķe.

Sarunu laikā abas puses vienojās, ka īpaša uzmanība būs jāpievērš nepieciešamā finansējuma piesaistei, lai izdotos realizēt visas likumprojektā paredzētās aktivitātes.

Atgādinām, ka, lai veicinātu invalīdu un cilvēku ar draudošu invaliditāti situācijas uzlabošanu, LM sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām ir izstrādājusi Invaliditātes likuma projektu.

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu ir jādiskutē un jāvienojas ar sabiedrību, norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (V).

Labklājības ministrijā janvārī notika diskusija «Novecot aktīvi un strādājot - jauni izaicinājumi indivīdam un sabiedrībai kopumā», kurā piedalījās arī valdības sociālie partneri, finanšu un banku eksperti, pētnieki, nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, bet vienprātīgu viedokli formulēt pagaidām nav izdevies.

Sociālo un darba lietu komisija šogad noteikti strādās pie pensiju likuma grozījumiem. Pērnā gada nogalē pieņemtajos grozījumos likumā «Par valsts pensijām» Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2012.gada 1.maijam iesniegt parlamentā grozījumus šajā likumā, kuros varētu būt arī jautājums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, vienlaikus izstrādājot mehānismus, kas aizsargātu cilvēkus pirmspensijas vecumā.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Rīgas domē saistošo noteikumu projektu "Noteikumi par vienreizēju Ziemassvētku pabalstu".

Pabalsts tiks piešķirts personām, kuras deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Projektā paredzētais pabalsta apmērs vienai personai ir šāds:

- Ls 100 - bērnam invalīdam; ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte un kurš saņem valsts atbalstu; invalīdam, kurš saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invalīdam kopš bērnības;

- Ls 50 - bērnam no ģimenes, kuras ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 90 katram ģimenes loceklim mēnesī; atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, ja viņa ienākumi pēdējo sešu mēnešu laikā nepārsniedz Ls 120 mēnesī; vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kurš dzīvo ģimenē, kurā ir tikai vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmēji un viņu ienākumi pēdējo sešu mēnešu laikā nepārsniedz Ls 90 katram ģimenes loceklim mēnesī; vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kurš dzīvo ģimenē, kurā ir kaut viena darbspējīga persona un viņu ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 90 katram ģimenes loceklim mēnesī.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

2014. gadā bezrecepšu medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, ko nav izrakstījis ārsts, lietoja 54 % Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 14 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma provizoriskie dati.

Kopš 2008. gada bezrecepšu medikamentu patēriņš ir pieaudzis par 13 procentpunktiem. Ārstu izrakstītus recepšu medikamentus, izņemot kontracepcijas tabletes un citus kontraceptīvus hormonpreparātus, lietoja 41,4 % Latvijas iedzīvotāju.

Dažādos sociāli-ekonomiskajos dalījumos vismazāk recepšu medikamentus lieto Zemgales reģiona iedzīvotāji (37,7 %), turīgākie iedzīvotāji (29,8 %, 5. kvintiļu grupa), darba meklētāji (27,1 %) un iedzīvotāji ar augstāku izglītību (38,8 %). Savukārt visvairāk – kurzemnieki (44,4 %), iedzīvotāji ar zemāku izglītību (49,2 %), ekonomiski neaktīvie (61,8 %), kā arī tie, kuriem ir paaugstināts ķermeņa masas indekss (62,4 %).

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir uzsākusi pārskatīt 2011.gadā piešķirtās un pārrēķinātās vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas, piemērojot koriģētos algu indeksus, informē VSAA.

Pensijas apmērs tiek pārskatīts no 2017.gada 1.janvāra un, ja tas ir lielāks par iepriekš saņemto pensijas apmēru, tad ne vēlāk kā līdz 2017.gada 30.jūnijam VSAA izmaksās pārskatītās pensijas starpību un uz pensionāra deklarētās dzīves vietas adresi nosūtīs lēmumu par jauno pensijas apmēru.

VSAA vērš uzmanību, ka pārskatīšanas rezultātā ne visu pensiju apmēri mainīsies.

Vecuma pensijas apmērs tiks saglabāts iepriekšējā apmērā ja vecuma pensija bija piešķirta minimālajā apmērā, un pārskatīšanas rezultātā aprēķinātais vecuma pensijas apmērs nesasniedz minimālo apmēru; vecuma pensija piešķirta iepriekš saņemtās invaliditātes vai izdienas pensijas apmērā, un pārskatīšanas rezultātā aprēķinātais vecuma pensijas apmērs nesasniedz iepriekš saņemtās invaliditātes vai izdienas pensijas apmēru; vecuma pensija, kas piešķirta pirms 2011.gada, katru gadu ir pārrēķināta par papildus uzkrāto pensijas kapitālu.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Par pieciem eiro mēnesī palielinās atbalstu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, otrdien nolēma valdība, apstiprinot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.

Ņemot vērā, ka vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022.gada ceturtā ceturkšņa nav būtiski kritusies, valdība atbalstīja grozījumus, kas paredz sabiedrības mazaizsargātajām grupām palielināt atbalstu ikmēneša elektroenerģijas rēķinam, esošo atbalstu aizsargātajiem lietotājiem palielinot par pieciem eiro mēnesī.

KEM norāda, ka šāds papildu atbalsts kopā ar jau 2023.gada aprīlī pieņemto lēmumu turpināt piemērot 10 eiro mēnesī palielināto atbalstu saistībā ar prognozēto sistēmas pakalpojumu izmaksu pieaugumu, mazinās elektroenerģijas rēķinu negatīvo ietekmi uz sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

Jau ziņots, ka 2023.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifs. Saskaņā ar sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju, sadales un pārvades pakalpojumu maksas izmaiņu ietekmē vidējais elektrības rēķina pieaugums vienas fāzes (1F), 16-20 ampēru (A) īpašumiem ir aptuveni 5-7 eiro mēnesī. Šāds pieslēgums ir vairumam dzīvokļu - kopumā teju 90% jeb 576 000 dzīvokļu.

Plānots par pieciem eiro mēnesī palielināt atbalstu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtie grozījumi Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.

Ņemot vērā, ka vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022.gada ceturtā ceturkšņa nav būtiski kritusies, tiek virzīti grozījumi, kas paredz sabiedrības mazaizsargātajām grupām palielināt atbalstu ikmēneša elektroenerģijas rēķinam, esošo atbalstu aizsargātajiem lietotājiem palielinot par pieciem eiro mēnesī.

KEM norāda, ka šāds papildu atbalsts kopā ar jau 2023.gada aprīlī pieņemto lēmumu turpināt piemērot 10 eiro mēnesī palielināto atbalstu saistībā ar prognozēto sistēmas pakalpojumu izmaksu pieaugumu, mazinās elektroenerģijas rēķinu negatīvo ietekmi uz sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

Jau ziņots, ka 2023.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifs. Saskaņā ar sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju, sadales un pārvades pakalpojumu maksas izmaiņu ietekmē vidējais elektrības rēķina pieaugums vienas fāzes (1F), 16-20 ampēru (A) īpašumiem ir aptuveni 5-7 eiro mēnesī. Šāds pieslēgums ir vairumam dzīvokļu - kopumā teju 90% jeb 576 000 dzīvokļu.

Saeimas Sociālās drošības apakškomisija otrdien, 9.septembrī, nolēma rosināt pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Invaliditātes likumprojekta otrajam lasījumam, lai varētu sagatavot kvalitatīvu likumu, jo tas skar lielu sabiedrības daļu.

Apakškomisijas priekšsēdētaja Aija Barča norāda, ka likumprojektā ir nepieciešami vairāki uzlabojumi. Tostarp, izvērtējot starptautiskajā konferencē par personiskā asistenta pakalpojuma ieviešanu gūto pieredzi, asistents kā profesija būtu jāiekļauj profesiju klasifikatorā kā atsevišķa profesija. Līdz ar to arī jārisina jautājums par atbilstošas izglītības iegūšanu.

Apakškomisijas deputāti pauda viedokli, ka trešās invaliditātes grupas likvidēšana jau no nākamā gada, ko paredz jaunais likums, būtu sasteigts lēmums. Tāpat tika norādīts, ka Invaliditātes likums nevarēs stāties spēkā, jo tam nav paredzēts finansējums nākamā gada valsts budžetā.

Tika nolemts aicināt Sociālo un darba lietu komisiju rosināt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Invaliditātes likums" otrajam lasījumam.