Citas ziņas

Latvijas 100 visvairāk nopelnījušie uzņēmēji

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 18.01.2008

Jaunākais izdevums

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Savukārt vietā nākuši trīs nekustamo īpašumu jomas uzņēmēji – reizē ar SIA Latio īpašnieku Edgaru Šīnu arī krietni mazāk pazīstamais Viktors Gusevs no SIA VG BeeherLatvia un labi zināmā uzņēmēja Gata Saknīša māte Agra Saknīte: viņi visi trīs pirms gada lielāko pelnītāju sarakstā vispār nebija atrodami, bet nu kopā nopelnījuši gandrīz 16,5 miljonus latu. Savas peļņas daļas rādītājus būtiski uzlabojis arī pirmajā desmitniekā iekļuvušais Liepājas metalurga lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins.

Tomēr vēl aizvien būtiskāko vietu Latvijas lielāko pelnītāju vidū ieņem banku biznesa pārstāvji: saraksta pirmajā desmitniekā atrodami seši vēl atlikušo nacionālā kapitāla kredītiestāžu – Parex bankas, Aizkraukles bankas un arī Rietumu bankas akcionāri, kuru kopējā 2006. gada peļņas daļa ir bijusi apmēram 79,5 miljoni latu. Tas ir par 22,3 miljoniem latu vairāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat vēl joprojām lielāko pelnītāju saraksts rāda ārkārtīgi lielu nozīmīgas uzņēmumu daļas peļņas rādītāju nepastāvību: šogad lielāko pelnītāju sarakstā ir 64 jaunpienācēji (gandrīz divas trešdaļas), savukārt 39 uzņēmēji, kuri pirms gada bija pelnošāko kapitāldaļu īpašnieku pirmajā septiņdesmitpiecniekā, šogad nav tikuši pat simtniekā. Pirms gada, kad tika publicēts 75 pelnošāko uzņēmēju saraksts, jaunpienācēju tajā bija 38 (tātad faktiski puse) un tikpat daudz saraksta dalībnieku no tā arī izkrita.

Joprojām novērojama arī vēl cita jau iepriekšējā saraksta uzrādīta īpatnība: ārkārtīgi lielu, apgrozījumam neatbilstošu peļņu uzrāda ārkārtīgi mazpazīstami uzņēmumi, savukārt virkne pēkšņi labu peļņu devušu uzņēmumu grūti izskaidrojamu iemeslu dēļ pēkšņi tiek pārdoti, liekot skaidri saprast, ka to nu jau bijušie īpašnieki pēc gada pelnošāko uzņēmēju sarakstu vismaz oficiāli atkal būs pametuši.

1.–2. (1.) Valērijs Kargins – 20,59 miljoni latu

Parexbankas valdes priekšsēdētāja peļņas daļa kredītiestādē gada laikā pieaugusi par gandrīz septiņiem miljoniem latu, tiesa, vismaz daļēji pateicoties vienreizējam darījumam – bankas nekustamo īpašumu pārdošanai Latio. Turklāt var uzskatīt, ka atbilstoši pēdējiem tiesas lēmumiem Valērija un Tatjanas Karginu laulības šķiršanas lietā tieši baņķierim pienākas visa peļņa no 42,89% viņam piederošo Parex bankas akciju.

1.–2. (2.) Viktors Krasovickis – 20,59 miljoni latu

Parexbankas otrā lielakcionāra peļņas daļa ir faktiski identiska – un tāpat palielinājusies par 59%.

3. (4.) Oļegs Fiļs – 11,79 miljoni latu

Vēl par pakāpienu uz augšu lielāko pelnītāju sarakstā pakāpies Aizkrauklesbankas 47% akciju īpašnieks – gadu iepriekš viņa peļņas daļa bija «tikai» 8,36 miljoni latu.

4. (5.) Ernests Bernis – 11,53 miljoni latu

Otra lielā Aizkrauklesbankas līdzīpašnieka 2006. gada peļņas daļa ir nedaudz, nedaudz mazāka tikai tāpēc, ka viņam personiski pieder «tikai» 45,99% akciju, bet vēl 1,03% oficiāli pieder Nikai Bernei.

5. (3.) Leonīds Esterkins – 9,81 miljons latu

Neraugoties uz peļņas daļas pieaugumu par gandrīz pusotru miljonu latu, Rietumubankas padomes priekšsēdētājs un 33,11% akciju īpašnieks sarakstā noslīdējis uz piekto pozīciju.

6. (J) Edgars Šīns – 7,35 miljoni latu

2006. gadā pilnā sparā mutuļojošā nekustamo īpašumu buma likumsakarīgs rezultāts – uzreiz lielo pelnītāju saraksta sestajā pozīcijā ielekušais uzņēmuma Latio vienīgais īpašnieks.

7. (J) Viktors Gusevs – 5,17 miljoni latu

Otrais nekustamo īpašumu jomas pārstāvis pirmajā desmitniekā – krietni mazākpazīstams 1961. gadā dzimis uzņēmējs, SIA VGBeheerLatvia īpašnieks.

8. (7.) Arkādijs Suharenko – 5,13 miljoni latu

Otrs lielais Rietumubankas akcionārs, kuru lielo pelnītāju sarakstā tāpat uz leju pastūmuši citi, veiksmīgāki baņķieri un nekustamo īpašumu jomas pārstāvji.

9. (13.) Sergejs Zaharjins – 4,64 miljoni latu

Uzņēmuma Liepājasmetalurgs lielākais akcionārs pelnītāju pirmajā desmitniekā iekļuvis, pateicoties metalurģijas uzņēmuma peļņas būtiskajam pieaugumam – gada laikā no 4,16 līdz 9,47 miljoniem latu.

10. (J) Agra Saknīte – 3,92 miljoni latu

Neapšaubāmi īpatnākā megapelnītāju pirmā desmitnieka pārstāvja – labi zināmā nekustamo īpašumu uzņēmēja Gata Saknīša māte, uz kuras vārda reģistrēta virkne «ģimenes» kompāniju un nekustamo īpašumu. Viena no šīm kompānijām – neraugoties uz iekļaušanu valsts budžeta lielāko parādnieku sarakstā – tad arī nodrošinājusi iespaidīgo peļņu.

11. (28.) Valdis Lejnieks – 3,49 miljoni latu

Būtiski uz augšu šajā sarakstā pakāpušais uzņēmējs ir viens no līdzīpašniekiem uzņēmumā A.C.B., kas pēdējos gados pazīstams ar veiksmi valsts ceļu būves konkursos.

12. (14.) Kirovs Lipmans – 3,41 miljons latu

Pazīstamā uzņēmēja pelnošākās kapitāldaļas neapšaubāmi ir akciju paketes gan Liepājasmetalurgā, gan arī farmācijas uzņēmumā Grindeks.

13. (J) Anna Afanasjeva – 3,13 miljoni latu

1972. gadā dzimusī mazpazīstamā uzņēmēja jau šķīrusies no kapitāldaļām SIA IpsoS (cik zināms, nekustamā īpašuma uzņēmums), kas viņai nodrošināja vietu šajā sarakstā.

14. (12.) Vitālijs Gotlibs – 2,83 miljoni latu

RD uzņēmumu grupas pirmajai personai ievērojamo peļņu nodrošinājusi līdzdalība Mira 1, RDElektroniks, Kord un citās grupas kompānijās.

15. (J) Aldis Plaudis – 2,69 miljoni latu

Ilggadēja nekustamo īpašumu jomas uzņēmēja iekļūšanu šajā sarakstā nodrošinājusi līdzdalība nekustamā īpašuma projektā – SIA Rudolfs XII (nu jau kompānija tiek likvidēta).

16. (65.) Guntis Rāvis – 2,66 miljoni latu

Pateicoties celtniecības nozares uzplaukumam, krietni augstāk sarakstā atrodams būvuzņēmuma Skontobūve vadītājs un līdzīpašnieks (pirms gada viņa peļņas daļa bija tikai 720 tūkstoši latu).

17. (J) Dmitrijs Stadņuks – 2,56 miljoni latu

Lielo pelnītāju saraksta jaunpienācējam līdz 2007. gada martam piederēja 45% kapitāldaļu SIA Ipso S – jau pieminētajā mazpazīstamajā uzņēmumā, kas 2006. gadu beidzis ar 5,7 miljonu latu peļņu.

18.–19. (57.) Benita Sadauska – 2,55 miljoni latu

Par vairāk nekā 1,7 miljoniem latu gada laikā pieaugusi arī labi pazīstamās SIA Domenikss īpašnieces peļņas daļa.

18.–19. (24.) Vadims Telica – 2,55 miljoni latu

Oficiālā SentorFarm aptieku tīkla vienīgā īpašnieka peļņas daļa gada laikā palielinājusies par gandrīz 1,2 miljoniem latu.

20. (11.) Vitālijs Čmihovs – 2,51 miljons latu

Pateicoties kokapstrādes uzņēmuma Gaujaskoks darbības rezultātiem, tā vienīgā īpašnieka peļņas daļa gada laikā par vairāk nekā 250 tūkstošiem vēl palielinājusies, taču vispārējos lielās peļņas apstākļos vieta sarakstā šoreiz ir būtiski zemāka.

21. (23.) Jānis Dāvis – 2,43 miljoni latu

Kopā uzņēmējam atbilstoši Lursoft datu bāzes ziņām pieder kapitāldaļas vairāk nekā desmit kompānijās, taču lielo gada peļņu viņam nodrošinājusi līdzdalība nu jau pārdotajā AS Admirāļuklubs.

22.–23. (8.) Anrijs Lembergs – 2,38 miljoni latu

Ventspils mēra dēla gada peļņas daļu (tiesa, runa ir tikai par Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar skaidri «saskatāmiem» labuma guvējiem) acīmredzami būtiski ietekmējis tā sauktais «Ventspils tranzīta karš» – tā sarukusi par aptuveni 600 tūkstošiem latu.

22.–23. (9.) Līga Lemberga – 2,38 miljoni latu

Tieši tas pats sakāms arī par Aivara Lemberga meitu, kuras tēva oficiāli atdāvināto īpašumu un kapitāldaļu apjoms ir faktiski identisks brāļa īpašumiem.

24. (16.) Nikolajs Kočujevskis – 2,28 miljoni latu

Ilggadējā Latvijas miljonāru saraksta dalībnieka būtiskākās peļņas devējas ir ievērojamās vairumtirdzniecības un loģistikas kompānijas Greis un Greis loģistika.

25. (18.) Mihails Gaņevs – 2,13 miljoni latu

Lielākais līdzīpašnieks Rīgas brīvostas stividorkompānijā Strek, kura gada laikā vēl uzlabojusi savus peļņas rādītājus.

26.–27. (J) Jānis Naglis – 2,09 miljoni latu

Lielo pelnītāju saraksta jaunpienācējam – bijušajam Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram, uz kura vārda kopumā reģistrētas kapitāldaļas vairāk nekā divarpus desmitos dažādu kompāniju, lielāko peļņu nodrošinājusi līdzdalība SIA RetsInvestīcijas – vēja parku īpašniece 2006. gadu beigusi ar 2,65 miljonu peļņu, no kuras 51% pienācies tieši J. Naglim. Tiesa, nu jau viņš no savām kapitāldaļām šķīries par labu Andra Šķēles ģimenes uzņēmumam.

26.–27. (J) Andris Kļaviņš – 2,08 miljoni latu

Bijušā Latvijas kuģniecības prezidenta pamatuzņēmējdarbība, cik zināms, notiek ārpus Latvijas robežām, taču iekļūšanu lielo pelnītāju sarakstā viņam nodrošinājusi līdzdalība jau pieminētajā SIA Rudolfs XII (kopā ar nekustamo īpašumu uzņēmēju A. Plaudi).

28. (J) Ivars Millers – 2,07 miljoni latu

Kādreizējam Valsts prezidenta kancelejas vadītājam – otrajam SIA Skontobūve līdzīpašniekam saskaņā ar Lursoft datiem pieder kapitāldaļas vēl septiņās uzņēmējsabiedrībās.

29. (J) Nikolajs Baštovojs – 2,01 miljons latu

Saraksta jaunpienācējs ir netiešs akcionārs uzņēmumā Kālija parks, kura tālāko nākotni nopietni apdraudējis Ventspils tranzītuzņēmēju konflikts.

30. (15.) Jānis Kols – 1,99 miljoni latu

Būvuzņēmēja peļņas lauvas tiesu sastāda viņa vienpersoniskā īpašumā nu jau bijušās būvkompānijas Latvijasenergoceltnieks (LEC) pagājušā gada peļņa. Tiesa, viņam pieder kapitāldaļas vēl trīs uzņēmējsabiedrībās.

31. (53.) Iļja Segals – 1,97 miljoni latu

Otrs lielākais metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionārs un kompānijas valdes loceklis.

32. (J) Arnis Riekstiņš – 1,89 miljoni latu

Lielo pelnītāju saraksta jaunpienācējs ir bezvadu interneta risinājumu kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks.

33. (6.) Oļegs Stepanovs – 1,84 miljoni latu

Viens no uzņēmējiem, kura peļņas daļu vispamatīgāk ir skāris Ventspils tranzītuzņēmēju konflikts – gada laikā tā sarukusi par vairāk nekā pieciem miljoniem latu.

34. (J) Juris Kravalis – 1,74 miljoni latu

Uzņēmējs, kurš atkal atgriezies lielāko pelnītāju sarakstā, ir veselu piecu uzņēmumu īpašnieku vidū, taču nozīmīgākā starp tiem ir būvkompānija Abora.

35. (J) Jūlijs Krūmiņš – 1,72 miljoni latu

Latvijas 23. bagātākais cilvēks (atbilstoši korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars aprēķiniem) un veselu 12 kompāniju līdzīpašnieks nu iekļuvis arī lielāko pelnītāju sarakstā – protams, pateicoties ManTess uzņēmumu sekmēm.

36. (J) Andris Sihtors – 1,68 miljoni latu

Vēl viens lielāko pelnītāju saraksta jaunpienācējs ir Nelss koncerna lielākais īpašnieks.

37. (J) Sergejs Gridņevs – 1,66 miljoni latu

Lielākais līdzīpašnieks tiltu, satiksmes pārvadu, tuneļu un citu inženierbūvju uz autoceļiem un dzelzceļiem projektēšanas, celtniecības un rekonstrukcijas uzņēmumā Tilts.

38. (J) Andrejs Danengiršs – 1,62 miljoni latu

Šis lielāko pelnītāju saraksta jaunpienācējs ir daudzdzīvokļu māju projekta Solaris Imantā, Anniņmuižas bulvārī līdzīpašnieks un Krievijas nekustamo īpašumu kompānijas Dekra partneris.

39. (J) Aleksandrs Bašarins – 1,61 miljons latu

Kādreizējais Jūrmalas domes deputāts – aktīvs kūrortpilsētas nekustamo īpašumu biznesmenis, sešu kompāniju līdzīpašnieks (tiesa, daļa biznesa oficiāli nodota dēlam).

40. (J) Laimdota Šnīdere – 1,59 miljoni latu

Pēc ilgākām ķibelēm vietu lielo pelnītāju sarakstā pazīstamajai nekustamo īpašumu uzņēmējai nodrošinājusi līdzdalība SIA Pilsētmājuinstitūts Urban Art.

41. (J) Jurijs Sidorovs – 1,57 miljoni latu

Mazpazīstamajam saraksta jaunpienācējam pieder kapitāldaļas gandrīz desmitā uzņēmumu – tostarp Hāpsalasnams, Liepunams, Dailesnams, Braslasnams, Latnami u.c.

42.–44. (50.) Ivans Tiščenko – 1,41 miljons latu

Mazākzināmais Wess kompāniju grupas (pazīstamākais – automašīnu Toyota tirgotājuzņēmums) līdzīpašnieks.

42.–44. (52.) Aleksandrs Oskins – 1,41 miljons latu

Redzamākā persona Wess uzņēmumu grupā un akciju sabiedrības Wess padomes priekšsēdētājs.

42.–44. (J) Justs Nikolajs Karlsons – 1,41 miljons latu

Galvaspilsētas neapšaubāmi lielākais nekustamo īpašumu saimnieks – Bergu dzimtas īpašumu apsaimniekotājs un līdzīpašnieks lielo pelnītāju sarakstā nonācis galvenokārt tāpēc, ka nodokļu optimizācijas nolūkos sev kā fiziskajai personai piederošos nekustamos īpašumus nodevis pašam piederošām kompānijām.

45. (17.) Ģirts Kaimiņš – 1,36 miljoni latu

Iekārtu un eļļu tirdzniecības kompāniju Infleks un Inflekss saimnieks.

46. (J) Jānis Zuzāns – 1,34 miljoni latu

Pēc Jāņa Dāvja aiziešanas no skatuves – neapšaubāmi arī personiski pelnošākais azartspēļu biznesa pārstāvis, SIA Alfor (laimētavu Fēnikss īpašniece) netiešs līdzīpašnieks.

47.–48. (J) Vladimirs Siņeļņikovs – 1,29 miljoni latu

Lielo pelnītāju saraksta jaunpienācējs ir SIA Baltkraft (specializācija – iepakojums, 2006. gada apgrozījums – gandrīz 17 miljoni latu) vienīgais īpašnieks.

47.–48. (47.) Anna Lipmane – 1,29 miljoni latu

Kirova Lipmana dzīvesbiedrei vismaz oficiāli pieder ievērojama AS Grindeks akciju pakete, kas viņai jau otro gadu nodrošina stabilu vietu Latvijas pelnošāko uzņēmēju pirmajā piecdesmitniekā.

49. (J) Māris Alberts – 1,23 miljoni latu

Lielākais līdzīpašnieks būvniecības un būvtehnikas nomas un tirdzniecības uzņēmumu grupā Stats.

50. (J) Helmuts Balderis–Sildedzis – 1,19 miljoni latu

Arī kādreizējam hokejistam ievērojamo oficiālās peļņas daļu nodrošinājusi līdzdalība SIA RetsInvestīcijas (kopā viņam pieder kapitāldaļas četrās uzņēmējsabiedrībās).

51.–52. (34.) Iļja Basins – 1,17 miljoni latu

Deviņu kompāniju līdzīpašnieka galvenais peļņas avots ir SIA Olimps – ievērojams inženierpakalpojumu uzņēmums, kura klientu vidū ir Latvijas lielākās enerģētikas nozares kompānijas.

51.–52. (J) Aleksandrs Mjačins – 1,17 miljoni latu

Iepriekš šis uzņēmējs bija iekļuvis 2005. gada lielāko nekustamā īpašua darījumu veicēju vidū: 2003. gada augustā viņš bija iegādājies 4599 kvadrātmetrus zemes Jūrmalā, Turaidas ielā 15, par to oficiāli samaksājot 110 tūkstošus latu, bet 2005. gada augustā juristam Sandim Petrovičam pārdevis jau par 1,4 miljoniem latu. Savukārt pašlaik viņš ir līdzīpašnieks uzņēmumos Pingons, Jūrmalas celtniecība, Baltic Invest Group, Omega Baltic un Ezerkrasta zeme.

53. (40.) Uldis Mierkalns – 1,16 miljoni latu

Vienīgais īpašnieks meža nozares uzņēmumā Pata AB.

54.–55. (J) Dmitrijs Vlasiks – 1,12 miljoni latu

Saraksta jaunpienācējs ir līdzīpašnieks uzņēmumos DSV, Milina un Celtniecības inženier–tehnoloģiskais centrs Saite. Būtiskākais iekļūšanai gada lielāko pelnītāju vidū ir bijis pēdējais uzņēmums – tā 2006. gada apgrozījums bijis 5,6 miljoni latu, peļņa – 1,88 miljoni latu.

54.–55. (J) Uldis Asars – 1,12 miljoni latu

Otrs īpašnieks būvmateriālu tirdzniecības un kokmateriālu eksporta koncernā Nelss.

56.–57. (55.) Tatjana Omeļčenko – 1,11 miljoni latu

Lielāko pelnītāju vidū iekļuvusi arī otra lielākā stividorkompānijas Strek līdzīpašniece.

56.–57. (30.) Armands Grīnpūkals – 1,11 miljoni latu

Mazpazīstamais uzņēmējs lielāko pelnītāju vidū iekļuva jau pirms gada – pateicoties līdzdalībai vairākās kompānijās (un pirmkārt jau SIA Arriva), kurās viņa partneris ir NewCenturyHoldings pārstāvis Kārlis Cerbulis.

58. (J) Jeļena Sagateljana – 1,09 miljoni latu

Lielākā īpašniece SIA Marno J, kas 2006. gadu beigusi ar nieka 529 tūkstošu latu apgrozījumu, toties 1,15 miljonu latu peļņu.

59. (J) Gundars Margēvičs – 1,08 miljoni latu

Lielāko pelnītāju sarakstā iekļuvis arī lielākais līdzīpašnieks Hyundai, Mitsubishi un Mazda automašīnu tirdzniecības kompānijās SkandiMotors, Skandiauto un AuraAuto.

60.–61. (10.) Igors Skoks – 1,07 miljoni latu

Arī bijušā Ventspilsnaftas prezidenta peļņas daļa Latvijā reģistrētās kompānijās, kurās viņa līdzdalība skaidri redzama, gada laikā samazinājusies vairāk nekā dubulti.

60.–61. (J) Juris Kursītis – 1,07 miljoni latu

Saraksta jaunpienācējs jau vairākus gadus kā lielākais līdzīpašnieks SIA Augstceltneholdingā (pazīstams arī ar zīmolu Kurši) atrodams arī Latvijas miljonāru sarakstā.

62. (J) Normunds Luste – 1,04 miljoni latu

Šī saraksta jaunpienācēja būtiskākais īpašums ir 30% kapitāldaļu būvuzņēmumā Binders, bet papildus tā viņam pieder arī kapitāldaļas uzņēmumos Evia, AM birojs un Ogresceltnieks.

63. (J) Alvis Tanbergs – 1,03 miljoni latu

Vēl viens Bindera (otri 30% kapitāldaļu) un SIA Evia līdzīpašnieks.

64. (J) Rolands Bārenis – 1,01 miljons latu

Saraksta jaunpienācējs ir ne tikai SIA Aeronavigācijas serviss. Mācību centrs, bet arī SIA Selkoms un SIA Skaldes krogs vienīgais īpašnieks.

65. (J) Gundars Skudriņš – 0,98 miljoni latu

Gandrīz miljonu sapelnījušais mežu nozares uzņēmējs visplašāko ievērību ieguvis ar savu personisko lidlauku.

66. (J) Gints Grosfogels – 0,97 miljoni latu

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomas pārstāvis, par kuru pēdējā laikā vairs nav dzirdamas viņam piederošo namu iedzīvotāju sūdzības.

67. (73.) Vitālijs Gavrilovs – 0,96 miljoni latu

Pēc alus darītavas Aldaris akciju pārdošanas uzņēmuma bijušā ģenerāldirektora pelnošākais īpašums ir akciju pakete farmācijas kompānijā Grindeks (2006. gada peļņas daļa – apmēram 707 tūkstoši latu), taču kopumā viņam pieder kapitāldaļas veselos astoņos uzņēmumos.

68.–69. (J) Normunds Teko – 0,92 miljoni latu

1967. gadā dzimušajam Limbažu puses uzņēmējam simtprocentīgi pieder kapitāldaļas SIA Superbebris.

68.–69. (J) Jānis Lancers – 0,92 miljoni latu

No trim pazīstamajam uzņēmējam piederošajām kompānijām pelnošākais, protams, ir būvuzņēmums PBLC (J. Lancera daļa – 50%).

70. (J) Jānis Andersons – 0,91 miljons latu

Mazpazīstamajam 1963. gadā dzimušajam uzņēmējam pieder gan kontrolpakete apavu tirdzniecības uzņēmumos EccoBaltija un EuroskorLatvijā, gan SIA Tērbatasinvestīcijas.

71. (J) Edgars Zvirbulis – 0,89 miljoni latu

Saraksta jaunpienācējs kopā ar 1978. gadā dzimušo Gati Zvirbuli pārvalda Liepājas ceļu būves un remonta kompāniju Ceļu, tiltu būvnieks.

72. (J) Andris Putāns – 0,88 miljoni latu

Viens no lielākā Latvijas uzņēmuma Elkogrupa līdzīpašniekiem, kam saskaņā ar Lursoft datiem pieder kapitāldaļas vēl desmit citās kompānijās.

73. (J) Andrejs Popovs – 0,87 miljoni latu

Saraksta jaunpienācējs – otrs tiltu un infrastruktūras būves uzņēmuma Tilts līdzīpašnieks.

74. (J) Māris Bensons – 0,85 miljoni latu

Lielo pelnītāju saraksta jaunpienācējs ir Hondas markas automašīnu tirgotājs, uzņēmuma Bensonsauto īpašnieks.

75.–77. (J) Gatis Zvirbulis – 0,83 miljoni latu

Otrs Liepājasceļu būves un remonta kompānijas Ceļu, tiltu būvnieks līdzīpašnieks.

75.–77. (J) Oļegs Kirijenkovs – 0,83 miljoni latu

Lielākajam pietiekami labi zināmās SIA Raita līdzīpašniekam pieder arī kapitāldaļu paketes vēl virknē uzņēmumu – tostarp LexInterior, Mēbeļu pasaule un Raita DS.

75.–77. (J) Konstantīns Naumovs – 0,83 miljoni latu

1961. gadā dzimušajam uzņēmējam pieder kapitāldaļas uzņēmumos Būvinvest Rīga, Komforts un gāze, BRTserviss, Riga’s Real Estate un Onikss MK.

78. (J) Gundars Vectirāns – 0,82 miljoni latu

Lielāko peļņu uzņēmējam, kuram kopumā pieder kapitāldaļas sešās kompānijās, nodrošina 30% kapitāldaļu Toyota automašīnu tirgotājā – SIA AmservMotors.

79.–81. (J) Ēriks Strods – 0,81 miljons latu

Vēl viens Elkogrupas līdzīpašnieks, kurš atgriezies Latvijas lielāko pelnītāju vidū.

79.–81. (64.) Jevgēnijs Kopilkovs – 0,81 miljons latu

Vienīgais īpašnieks SIA Latakko – oficiālajam Pirelli dīlerim un riepu centru Pirelli Key Point franšīzes tīkla oficiālajam izplatītājam.

79.–81. (J) Paulis Voicehovičs – 0,81 miljons latu

Šis lielo pelnītāju saraksta jaunpienācējs ir otrs lielais ceļu būves uzņēmuma A.C.B. akcionārs.

82. (J) Guntars Stabulnieks – 0,80 miljoni latu

1961. gadā dzimušais uzņēmējs ir sešu mazpazīstamu kompāniju – Opron, Kolonāte, Riepu bloki, Micro Turbo, General Managing Group un GMG fonds – līdzīpašnieks.

83. (19.) Genadijs Ševcovs – 0,78 miljoni latu

Vēl viens Ventspils tranzītuzņēmējs, kura „redzamā” peļņa gada laikā tāpat sarukusi uz pusi.

84. (60.) Marina Zenkina – 0,77 miljoni latu

Uzņēmējas peļņu nodrošina oficiāli viņas īpašumā esošā Ogres un Gulbenes pusē strādājošā kokapstrādes un kokmateriālu tirdzniecības kompānija TezeiS.

85. (75.) Ieva Treija – 0,75 miljoni latu

Vienīgā īpašniece SIA Gemoss, kuras peļņas pamatā ir viesnīcu apgāde, žāvēto augļu, riekstu, konditorejas izejvielu u.c. imports.

86. (J) Gunārs Kārkliņš – 0,75 miljoni latu

Mazpazīstams Ogres puses uzņēmējs – veselu desmit caurmērā tikpat mazpazīstamu kompāniju līdzīpašnieks.

87. (J) Valentīns Vlasiks – 0,75 miljoni latu

Vēl viens Vlasiku ģimenes pārstāvis – un labi pelnošās SIA Celtniecības inženier–tehnoloģiskais centrs Saite līdzīpašnieks..

88. (J) Aleksandrs Minajevs – 0,74 miljoni latu

1969. gadā dzimušais saraksta jaunpienācējs ir mazpazīstamās SIA Kronus vienīgais īpašnieks.

89. (J) Nazils Djominovs – 0,74 miljoni latu

SIA EuroAutoRenault markas automašīnu tirgotāja – lielākais īpašnieks un vadītājs.

90. (J) Boriss Gluhmans – 0,73 miljoni latu

Daudznozaru uzņēmuma Reaton Ltd. lielākais īpašnieks un ilggadējs vadītājs.

91. (J) Raimonds Gerkens – 0,73 miljoni latu

Lielo pelnītāju sarakstā atgriezies uzņēmumu Gerkens un Co, Gerkens un partneri un Mēbeļu nams līdzīpašnieks.

92. (J) Jānis Ozoliņš – 0,73 miljoni latu

Kompāniju Auto Kada, Auto Kardāns un saistīto uzņēmumu īpašnieks.

93. (J) Boriss Kurovs – 0,73 miljoni latu

Rīgas starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas rektors, – augstskola 2006. gadu beigusi ar 728 tūkstošu latu peļņu un 3,14 miljonu latu apgrozījumu.

94. (J) Andrejs Vasiļjevs – 0,73 miljoni latu

Mazākzināmais R. Gerkena kompanjons, kuram visās „Gerkena kompānijās” pieder faktiski tāds pats kapitāldaļu apjoms.

95. (J) Oļegs Turovčiks – 0,73 miljoni latu

Mazpazīstamajam uzņēmējam daļēji piederošā SIA I un MC iekļuva Db veidotajā lielāko nekustamo īpašumu darījumu sarakstā, 23 tūkstošus kvadrātmetru zemes Rīgā, Prūšu ielā 2003. gada janvārī iegādājoties par 215 tūkstošiem latu, bet pārdodot jau par 3,26 miljoniem latu. Papildus tam O. Turovčikam pieder kapitāldaļas vēl četrās tikpat mazpazīstamās kompānijās.

96. (J) Kaspars Viškints – 0,73 miljoni latu

Pelnītāju sarakstā atgriezies vēl viens AS Elko grupa līdzīpašnieks.

97. (J) Edvīns Tankelsons – 0,72 miljoni latu

Trešais ceļu būves uzņēmuma A.C.B. akcionārs un vēl divu kompāniju līdzīpašnieks.

98. (J) Egons Mednis – 0,72 miljoni latu

Ceturtais Elko grupas (un astoņu citu kompāniju) līdzīpašnieks.

99. (J) Igors Izraiļsons – 0,72 miljoni latu

Vēl viens mazpazīstams saraksta jaunpienācējs – kompāniju Uzņēmējs un Nobels līdzīpašnieks.

100. (J) Māris Vilcāns – 0,72 miljoni latu

Biroja iekārtu, foto un datortehnikas tirdzniecības uzņēmuma IB Serviss īpašnieks.

Nākamie lielie pelnītāji

Eduards Kiseļovs – 0,71 miljons latu

Vitauts Teličens – 0,71 miljons latu

Armands Garkāns – 0,71 miljons latu

Marika Upeniece – 0,70 miljoni latu

Valentīna Mjačina – 0,70 miljoni latu

Andris Kreislers – 0,68 miljoni latu

Santa Anča – 0,67 miljoni latu

Māris Radželis – 0,67 miljoni latu

Andrejs Svirčenkovs – 0,67 miljoni latu

Jurijs Šapurovs – 0,67 miljoni latu

Leonīds Čerņaks – 0,67 miljoni latu

Vilnis Sprukts – 0,67 miljoni latu

Raivo Remess – 0,66 miljoni latu

Pēteris Spredzis – 0,66 miljoni latu

Tamāra Mihaileviča – 0,65 miljoni latu

Aivars Strauss – 0,64 miljoni latu

Sergejs Ahmetovs – 0,64 miljoni latu

Ivars Rudzītis – 0,64 miljoni latu

Māris Gailis – 0,64 miljoni latu

Mihails Uļmans – 0,63 miljoni latu

Anna Kalviņa – 0,63 miljoni latu

Ludmila Kalviņa – 0,63 miljoni latu

Juris Vītols – 0,63 miljoni latu

Nikolajs Sirotkins – 0,63 miljoni latu

Andrejs Kologrejevs – 0,63 miljoni latu

Vladimirs Derkačs – 0,62 miljoni latu

Andrejs Vasiļjevs – 0,62 miljoni latu

Uldis Dzenis – 0,62 miljoni latu

Jānis Uzars – 0,61 miljons latu

Aleksandrs Krjačeks – 0,60 miljoni latu

Kā veidots 100 pelnošāko uzņēmēju saraksts

Jaunais Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju saraksts izveidots, balstoties uz Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem, bet bankām – uz pašu kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Būtiski ir ņemt vērā, ka šis saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām (dividendes), bet 2006. gada peļņas un zaudējumu (tos summējot) daļu proporcionāli viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam atbilstoši uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem šā gada sākumā.

Sarakstā ir ņemtas vērā tikai tās kapitāldaļas, kas uzņēmējiem Latvijā reģistrētās kompānijās pieder tieši, kā fiziskām personām, – pieņēmumi par ārzonas kompānijām, aiz kurām varētu „stāvēt” konkrētas personas, šajā sarakstā ņemti vērā. Savukārt attiecībā uz akciju sabiedr

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visvairāk plusu - Dombrovskim un Kaimiņam; svītrojumu - Rasnačam, Strīķei un Kivičam

LETA, 07.10.2018

Andris Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

Foto: Jānis Škapars, TVNET

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji uzskata, ka Krievijas tirgus būs stratēģiski nozīmīgākais arī 2015. gadā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Uzņēmējdarbībā iesaistīties motivē neatkarības sajūta, nevis lielāki ienākumi

Dienas Bizness, 12.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstāk attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, vairāk uzņēmēju uzsāk savu biznesu, lai kļūtu neatkarīgāki. To par galveno uzņēmējdarbības motivāciju atzinuši 36% respondentu, pretēji 25% to pētījuma dalībnieku, kas par galveno motivatoru nosaukuši iespēju vairāk nopelnīt, secināts Ernst & Young veiktajā pētījumā.

Valstīs ar zemākiem ienākumiem, piemēram, Krievijā, Rumānijā vai Brazīlijā, šie rādītāji ir gandrīz tieši pretēji.

Pētījums atklāj, ka Ziemeļeiropas uzņēmēji nebaidās no iespējas piedzīvot neveiksmes sava biznesa sākšanā, kas nav raksturīgi Dienvideiropiešiem. Rietumeiropas uzņēmēji, savukārt, visvairāk no visiem pētījuma dalībniekiem min neatkarību kā galveno sava biznesa uzsākšanas motivatoru, kas, piemēram, nav raksturīgi Tuvējo Austrumu uzņēmējiem, kuri augstākus ienākumus uzskata par galveno motivāciju. Ziemeļeiropas uzņēmēji arī visvairāk strādā partnerattiecībās ar citiem, kas ir daudz mazāk izteikts, piemēram, Dienvidamerikas uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvijas ekonomika pērn augusi lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā

Jānis Rancāns, 03.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2010. gada pēdējā ceturksnī pieaudzis par 0,3% , salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bet Eiropas Savienībā (ES) - par 0,2%, liecina Eurostat statistikas biroja precizētais ziņojums. Gada griezumā eirozonā un ES novērojams IKP pieaugums attiecīgi 2,0% un 2,1% apmērā.

Sezonāli izlīdzinātais IKP pērn pēdējā ceturksnī gada griezumā pieauga par 2,0% eirozonā un par 2,1% ES.

Latvijas sezonāli izlīdzinātā IKP izaugsme pērn pēdējā ceturksnī bija 1,1%, Lietuvā 1,8% un Igaunijā 2,3%.

Salīdzinot ar 2009. gada pēdējo ceturksni, pērn attiecīgajā laika periodā ASV IKP pieauga par 2,7%, savukārt Japānas ekonomika auga par 2,6%.

Tabula. IKP pieaugums ES valstīs pērn pēdējā ceturksnī.

Valsts

Pret 2010. gada 3. ceturksni

Pret attiecīgo ceturksni pirms gada

Beļģija

0.3

1.8

Bulgārija

1.7

2.1

Čehijas Republika

0.5

2.9

Dānija

-0.4

2.7

Vācija

0.4

4.0

Igaunija

2.3

6.6

Īrija

:

:

Grieķija

-1.4

-6.6

Spānija

0.2

0.6

Francija

0.3

1.5

Itālija

0.1

1.3

Kipra

0.3

2.2

Latvija

1.1

3.7

Lietuva

1.8

4.6

Luksemburga

:

:

Ungārija

0.2

2.4

Malta

:

:

Nīderlande

0.6

2.4

Austrija

0.6

2.7

Polija

0.8

3.9

Portugāle

-0.3

1.2

Rumānijas

0.1

-0.6

Slovēnija

0.6

1.9

Slovākija

0.9

3.4

Somija

1.7

5.0

Zviedrija

1.2

7.2

Lielbritānija

-0.6

1.5

Eirozona

0,3

2,0

ES 27

0,2

2,1

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

69% uzņēmēji uzskata, ka nepieciešams ieviest sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus

Žanete Hāka, 26.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Baltijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka ir nepieciešams ieviest griestus ikgadējām sociālās apdrošināšanas iemaksām par darbaspēku, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2013.

Latvijā tādi uzņēmēji ir 69%, Igaunijā un Lietuvā – 73%. Savukārt sociālā nodokļa likmes samazināšanu visvairāk vēlas uzņēmēji Latvijā (66%), kam seko Lietuvas (60%) un Igaunijas uzņēmēji (52%).

Igaunijā 50% respondentu ir norādījuši, ka atbalsta darba devēja un darba ņēmēja maksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu proporcijas maiņu, kamēr Latvijā šo ideju atbalsta 44%, bet Lietuvā – 34% respondentu. Zemāku nodokļa likmi patēriņa precēm vēlas 56% Latvijas respondentu, savukārt Lietuvā – 40%, bet Igaunijā – 39% respondentu.

Visnoraidošākā attieksme pret privātīpašuma aplikšanu ar nodokļiem ir Igaunijas uzņēmējiem – 92%, savukārt Latvijā pret šo ideju ir 64%, bet Lietuvā – 66% respondentu. Luksusa preču aplikšanu ar nodokļiem visvairāk atbalsta Latvijā (63%), savukārt Lietuvā – 57% un Igaunijā – 47%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Visvairāk atvaļinājumā tērē šveicieši, vismazāk – lietuvieši

Anda Asere, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, uzņēmēji biežāk sev iegādājas jaunas kurpes un kreklus, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Viens no indikatoriem, kas liecina par labklājību un pārliecību par stabilu ekonomisko situāciju, ir tas, ka cilvēki tērē vairāk un iegādājas jaunas preces.

Uzņēmējas pētījumā atzina, ka pēdējā gada laikā ir iegādājušās vidēji trīs kurpju pārus un vienu rokassomiņu, savukārt uzņēmēji – vidēji divus kurpju pārus un trīs jaunus kreklus. Pirms gada pētījums atklāja, ka gan uzņēmējas, gan uzņēmēji jaunas lietas iegādājās retāk.

Visbiežāk jeb katra ceturtā uzņēmēja (26%) norādījusi, ka gada laikā iegādājusies trīs līdz četrus pārus kurpju, 22% uzņēmēju iegādājušās vienu pāri apavu, 17% - divus, 14% - nevienu, 14% - piecus vai vairāk. Kurzemes un Zemgales uzņēmējas gada laikā ir iegādājušās vairāk kurpju – vidēji trīs pārus kurpju, kamēr Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Latgalē – vidēji divus pārus kurpju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu.

Par to liecina SEB Baltijas biznesa apskata 2024 (Baltic Business Outlook) rezultāti, kurā aptaujāti vairāk nekā 2200 mazie un vidējie uzņēmumi Baltijas valstīs. Latvijā lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu uzskatāmi par mēreniem optimistiem – 70% respondentu sagaida apgrozījuma pieaugumu līdz 15%. Kā būtiskākos faktorus, kas šogad varētu atstāt lielāko ietekmi uz uzņēmuma apgrozījumu, uzņēmēji gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs identificēja nodokļu slogu, inflāciju un energoresursu izmaksas.

Apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15% visvairāk prognozējuši Lietuvas uzņēmēji (10% respondentu), savukārt Latvijā un Igaunijā optimistu ir salīdzinoši mazāk (Latvijā – 5%, Igaunijā – 7%). Taču vispesimistiskāk ir noskaņoti uzņēmēji Igaunijā, kur apgrozījuma kritumu šogad prognozējuši 27% aptaujāto uzņēmēju, savukārt Latvijā tādu ir 22%, bet Lietuvā – 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pērn par 11,9 % samazinājies Latvijas preču eksporta un importa apgrozījums

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijas eksports pieaudzis par 60%, imports – par 68%

Gunta Kursiša, 09.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā šī gada aprīlī eksports veidojis 1,1 miljardu eiro, savukārt imports bijis 1,2 miljardu eiro apmērā šā brīža cenās, atsaucoties uz Igaunijas statistikas datiem, vēsta BBN.

Tādējādi Igaunijas eksports, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš, ir pieaudzis par 60%, savukārt imports - par 68%.

Importam apjomiem pārsniedzot eksportu, ir pieaudzis arī ārējās tirdzniecības deficīts. Pērnā gada aprīlī tas bija 17 miljoni eiro, bet šogad – jau 87 miljoni eiro.

Aprīlī Igaunija visvairāk eksportējusi ierīces un aprīkojumu (27% no kopējā Igaunijas eksporta), dabas resursus un to produktus, ieskaitot benzīnu, dīzeļdegvielu un elektrību (23% no kopējā eksporta apjoma), kā arī metālus un to produktus (9%). Salīdzinot ar 2010. gada aprīli, visvairāk pieaudzis mašinērijas un iekārtu eksports un dabas resursu produktu eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas automašīnu tirgus: Ja lietota – tad vācu, ja jauna – tad japāņu

Dienas Bizness, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja lietota – tad vācu, ja jauna – tad japāņu. tā varētu raksturot Latvijas automašīnu tirgu, norāda automašīnu transporta sludinājumu portāla Latauto.lv pārdošanas vadītājs Andris Mālnieks.

Volkswagen markas automašīnas arī otrajā šī gada ceturksnī saglabāja pirmo pozīciju visvairāk pārdoto jauno, kā arī lietoto automašīnu vidū, taču tām strauji seko japāņu Toyota un Nissan. Pēdējās markas automašīnas ieguvušas lielāku pircēju uzticību – tika nopirkts par 52% vairāk automašīnu nekā pērn šajā pašā laika periodā.

Pēc A. Mālnieka teiktā, otrajā šī gada ceturksnī, salīdzinot ar pagājušo gadu, visvairāk pārdoto jauno automašīnu pieciniekā novērojamas krietnas pārmaiņas.

«Pirms gada Nissan automašīnas, kas īpaši piemērotas braukšanai pa pilsētas ielām, samierinājās ar pēdējo vietu pieciniekā. Taču šī gada aprīļa-jūnija mēnešos tika pārdots par 359 automašīnām vairāk nekā pērn šajā pašā laikā, un tas ļāva šai markai pacelties uz trešo pozīciju vispirktāko jauno automašīnu vidū,» situāciju komentē A. Mālnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Latvijā jauno auto pārdošanas apjomi palielinājušies par 79,6%, kas ir otrs straujākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES) uzreiz aiz Īrijas, kur jauno auto pārdošanas apjomi auguši par 93,9%, liecina Eiropas autoražotāju asociācijas (EARA) dati.

Kopumā ES dalībvalstīs jauno auto pārdošanas apjomi septembrī gada griezumā sarukuši par 9,6% līdz 1,228 miljoniem vienību. 2010.gada pirmajos trīs ceturkšņos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2009.gadā, reģistrēts par 4,3% mazāk automašīnu.

Visstraujāk jauno auto pārdošanas apjomi šogad septembrī, salīdzinot ar 2009. gada septembri, sarukuši Grieķijā (-49,9%) un Spānijā (-27,3%)

Pēc CSDD sniegtajiem datiem, šī gada septembrī Latvijā reģistrēts 431 jauns auto. Tas ir par 58 automobiļiem mazāk kā augustā (489), taču kopumā jaunu automobiļu tirgus turpina augt. Šī gada 9 mēnešos reģistrēts par 10,4% vairāk jaunu spēkratu nekā attiecīgajā laika periodā 2009. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumus mēreni satrauc Brexit un tirdzniecības kari

Lelde Petrāne, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baltijas mazie un vidējie uzņēmumi jūtas stabili, bet optimisms sarūk

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgās izmaiņas ārējā vidē negatīvi ietekmējušas Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) prognozes par turpmākajām uzņēmējdarbības izredzēm. Uzņēmumu, kas 2015. gadā sagaida apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15 %, ir kļuvis mazāk, liecina SEB bankas pētījuma Baltijas biznesa pārskats rezultāti.

73% Latvijas MVU 2015. gadā sagaida nelielu apgrozījuma pieaugumu (līdz 15%). Līdzīgs noskaņojums ir arī vairāk nekā pusei Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu MVU segmentā.

Savukārt apgrozījuma samazinājumu visvairāk paredz Lietuvas uzņēmēji (31%), viņiem seko Igaunijas (20%) un Latvijas (17%) uzņēmēji.

«Labā ziņa ir tā, ka uzņēmēji jūtas stabili, bet sliktā - optimisms samazinās,» sacīja Ieva Tetere, SEB bankas valdes locekle. Viņa norādīja, ka joprojām pastāv būtiska ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskie izaicinājumi.

Tomēr I. Tetere atzina arī to, ka bankas pieredzē Krievijas krīze nav sagādājusi būtiskas problēmas kādam mazajam vai vidējam uzņēmumam, noticis veiksmīgs darbības pārorientēšanās process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki ietekmīgi uzņēmēji ir nosūtījuši vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim, Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, kurā aicina sākt atdzīvināt Latvijas tautsaimniecību.

Vēstulē uzņēmēji aicina beigt glābt tikai valsts budžetu un ātri, tūlīt un nekavējoties sākt atdzīvināt Latvijas tautsaimniecību, ja pastāv vēlme novērst ilgstošu deflāciju Latvijā un lata devalvācijas draudus.

Vēstuli nosūtījuši AirBaltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks, Baltkom valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre, ELKO Grupas prezidents Egons Mednis, Kolonna valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude, Latvijas Balzāms valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons, Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone un Grindeks padomes priekšsēdētājs un Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību

Žanete Hāka, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija investīcijām visnepievilcīgākā starp Baltijas valstīm

Žanete Hāka, 03.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji par vispievilcīgāko Baltijas valsti ārvalstu investīcijām uzskata Igauniju, par visnepievilcīgāko – Latviju, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2012.

Tikai 1% Lietuvas uzņēmēju un 15% Igaunijas uzņēmēju Latviju uzskata par pievilcīgāko valsti ārvalstu investīcijām. Tomēr neskatoties uz šo salīdzinoši slikto novērtējumu igauņu un lietuviešu uzņēmēji nākamo trīs gadu perspektīvā primāri plāno investēt tieši Latvijā 23% - Igaunijas uzņēmēji, 14% - Lietuvas uzņēmēji. Arī Latvijas uzņēmēji vairāk interesējas par iespējām investēt kaimiņvalstīs – Lietuvā 16%, Krievijā 10% un Igaunijā 8%. Darbības paplašināšanai ārvalstīs atvērtāki ir Latvijas lielie uzņēmumi, savukārt visnoraidošākie pret investīciju iespējām ārvalstīs ir tie Latvijas uzņēmumi, kuriem nav eksporta pieredzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums uzņēmēju jau ir savilkuši jostas, atsakoties no dažādiem tēriņiem.

Tostarp arī no investīcijām, atraduši lētākus piegādātājus, samazinājuši darbinieku skaitu, ieviesuši dažādus limitus. Savukārt citi uzņēmēji uzskata, ka pesimismam nav pamata.

Samazina strādājošos

Uzņēmēju taupībai ir visdažādākās izpausmes, kas krietni sarežģīs dzīvi reklāmas, mārketinga, kā arī konsultāciju biznesā; uzņēmēji arī atsakās no agrāk iecerēto investīciju veikšanas, to veikšanu atliekot uz labākiem laikiem. Vēl daļa uzņēmumu jau ir samazinājuši strādājošo skaitu, bet daļa tādu iespēju pieļauj, it īpaši, ja pasūtījumu apjoms sarukšot. Ir uzņēmumi, kuri šogad pirmo gadu strādā bez apstiprināta budžeta, jo esot grūti kaut ko prognozēt, ja Latvija vēl tikai sākot «ieiet» ekonomiskās lejupslīdes fāzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viedokli par korupciju Rīgas domē veido galvenokārt plašsaziņas līdzekļi

, 27.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas vadītāja deputāta Einara Cilinska ierosinājuma tirgus un socioloģisko pētījumu centrs SKDS maijā un jūnijā veicis Rīgas uzņēmēju un iedzīvotāju aptauju, lai izzinātu viņu uzskatus par korupciju Rīgas domē.

Aptaujāti 506 Rīgas uzņēmēji, kuriem tika lūgts norādīt, kā viņi vērtē Rīgas domes darbību kopumā, kā arī sniegt vērtējumu par vairākiem domes darbības aspektiem. Par šo pašu tēmu aptaujāti tika arī 782 Rīgas pastāvīgie iedzīvotāji 18 – 74 gadu vecumā, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem 50 procenti aptaujāto uzņēmēju Rīgas domes darbību vērtē kopumā pozitīvi. Pretēju viedokli pauž 17 procenti respondentu. Gandrīz trešā daļa – 32 procenti respondentu atzīst, ka viņiem ir „grūti pateikt”, kā viņi vērtē pašvaldības darbu.

Piecu punktu skalā (kur 1 nozīmē „korupcija ir ļoti izplatīta”, bet 5 – „korupcijas nav vispār”) korupcijas izplatību Rīgas domē un tās struktūrvienībās aptaujātie Rīgas uzņēmēji vērtē ar 3.09. 34 procenti respondentu - uzņēmēju pauž viedokli, ka korupcijas pašvaldībā nav vai tā ir ļoti neliela (vērtējums 5 un 4), bet 22 procenti norāda, ka korupcija domē ir salīdzinoši izplatīta (vērtējums 1 un 2) .

Komentāri

Pievienot komentāru