Latvijas iedzīvotājiem nav izpratnes, ko nozīmē politiķu, ierēdņu un dažādu viedokļu līderu tik bieži lietotais vārdu salikums «valsts bankrots»: 57 % aptaujāto nespēj sniegt atbildi uz šādu jautājumu. Visbiežāk - 41 % aptaujāto uzskata, ka Latvija jau faktiski ir bankrotējusi.

Par to liecina P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību veiktais pētījums. Jautājot iedzīvotājiem, vai viņi domā, ka līdz gada beigām Latvijai draud bankrots, visbiežāk jeb 41% gadījumu tika izvēlēta atbilde, ka mūsu valsts faktiski jau ir bankrotējusi, taču 43% nespēja atbildēt. Savukārt 15% norādīja, ka bankrots tiešām draud, bet 10% neparedz, ka līdz decembrim Latvija bankrotēs.

Arī eksperti, komentējot pētījuma rezultātus, ir visai skeptiski par termina «bankrots» attiecināšanu uz valsti un valsts iekārtu. Aptaujātie eksperti norāda, ka tādā kontekstā, kā politiķi un ierēdņi lieto vārdus «valsts bankrots» drīzāk atbilstu vārds «maksātnespēja».

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Jaunais General Motors vadītājs Frics Hendersons (Fritz Henderson), kas kompānijā nostrādājis tikai vienu nedēļu, nācis klajā ar paziņojumu, ka viņš ir pārliecināts par kompānijas nākotni, bet bankrots kompānijai tomēr paliek iespējams, ziņo NY Times.

F. Hendersonam ir atlikušas tikai 55 dienas, lai tiekoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu (Barack Obama), piedāvātu viņam jaunu rīcības plānu. Db.lv jau ziņoja, ka Baltā nama autorūpniecības sektora darba grupa kompānijai General Motors noteica laika limitu, kurā kompānijai jāizstrādā konkrēts kompānijas nākotnes plāns.

"Šobrīd kompānija aktīvi strādā pie tā, lai spētu izvairīties no bankrota, bet ja tā nespēs izstrādāt kompānijas nākotnes redzējumu, tad bankrots varētu izrādīties labākā alternatīva," uzsvēra F. Hendersons.

Jāatgādina, ka arī kompānijai Chrysler ir jāizstrādā dzīvotspējīgs plāns, pretējā gadījumā tai arī draud bankrots.

Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija ir maksātnespējīga un jau martā nespēs pildīt obligāciju maksājumus, bet tās parādu nastas restrukturizāciju Fitch uzskatīs par bankrotu, pavēstījis reitingu aģentūras pārstāvis.

«Tas drīzumā notiks. Grieķija ir maksātnespējīga un tāpēc tā bankrotēs,» aģentūrai Reuters sacīja Fitch Suverēno un Starpvalstu grupas Eiropā, Tuvajos austrumos un Āfrikā vadītājs Edvards Parkers. «Tam nevajadzētu izraisīt pārsteigumu,» piebilda reitingu aģentūras pārstāvis.

E. Parkers arī uzsvēra, ka Fitch par bankrotu uzskatīs arī labprātīgu privāto investoru vienošanos par Grieķijas parādu daļēju norakstīšanu. «Mēs esam ilgu laiku teikuši, ka uzskatīsim šādu rīcību par maksātnespēju. Tas ir skaidrs bankrots, vienalga kādā veidā viņi to mēģina pasniegt,» norādīja Fitch pārstāvis.

Vairāk nekā puse ASV vadošo automašīnu detaļu piegādātāju šogad varētu bankrotēt, tādējādi bez darba atstājot vismaz miljons cilvēku. Tā liecina globālās konsultāciju kompānijas A.T. Kearney, raksta aģentūra Reuters.

Automašīnu detaļu piegādātājus negatīvi ietekmē kā automašīnu ražotāji, samazinot ražošanas apjomus, tā arī nestabilās kompānijas, kas piegādā komponentes.

Pētījumā tika apskatītas 60 vadošie Ziemeļamerikas automašīnu detaļu piegādātāji, taču nevienas kompānijas nosaukums pētījumā netiek atklāts. Pētījuma rezultāti iegūti intervējot šo uzņēmumu vadītājus.

Minētais scenārijs ir tikai viens no trim A.T. Kearney izvirzītajiem. Labākais scenārijs paredz 35% auto daļu piegādātāju bankrotu, savukārt pesimistiskākais scenārijs paredz līdz pat 70% šajā segmentā strādājošo kompāniju bankrotu.

«Krievijas ekonomika ir novājināta, valsts nevar tā vienkārši ņemt un pārtraukt eksportu,» intervijā laikrakstam Бизнес&Балтия norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Runājot par sankciju pret Krieviju trešo kārtu, Vilks sacīja, ka, ja arī tāda būs, tad maz ticams, ka to iespaids uz Latvijas ekonomiku būs būtisks. «Vai jūs varat iedomāties, ka Krievija pārtrauks gāzes un ogļu piegādes un tranzītu?» retoriski vaicā Vilks, norādot, ka tas ir maz ticams. Piegādes neapstājās pat Padomju laikā, un šobrīd Krievijas budžetam ir nepieciešami līdzekļi. Ministrs uzsver, ka ostas Sanktpēterburgā un Luganskā ir pārslogotas, tāpēc maz ticams, ka Krievija varētu apturēt eksportu caur Latvijas ostām. Viņš gan nenoliedz, ka eksporta apjomu samazinājums ir iespējams.

Intervijā Vilks arī norāda, Krievijai bez Eiropas īsti nav kur pirkt pārtiku. Valsts pati saražo vien trešdaļu no kopējā patēriņa, savulaik par prioritāti izvirzot ieguves un militāro rūpniecību.

Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.

Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratore auditorkompānija KPMG Baltics kopumā saņēmusi četrus Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumus, pastāstīja kompānijas korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns.

Viņš norādīja, ka tostarp divi priekšlikumi ir «vairāk vai mazāk atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām attiecībā uz sanācijas plāniem». Jurcāns gan atzina, ka neviens no pašlaik apskatītajiem sanācijas priekšlikumiem nav uzskatāms par pilnvērtīgu īstenošanas plānu.

Jurcāns norādīja, ka bankas sanācijas priekšlikumi tika iesniegti administratoram pēdējā brīdī ‒ pēdējais saņemts tikai 23.janvārī pulksten 13.45. Līdz ar to pašlaik plānu sīkāka izvērtēšana turpinās, bet sākotnējais vērtējums liecina, ka visos ir trūkumi.

Runājot par konstatētajiem trūkumiem, Jurcāns minēja, ka ir jautājums par atkarību no trešo personu lēmumiem, kuri pašlaik nav skaidri un ar kuriem plāna iesniedzēji nekādu vienošanos nav panākuši. Nepilnības saskatāmas arī iesniegtajos biznesa plānos. «Nebūtu pareizi un lietderīgi nevienai no ieinteresētajām pusēm, ja sanācijas process neved pie bankas ilgtspējīgas attīstības,» viņš paskaidroja.

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Arī bankrots var būt produkts, kura cena dažādās valstīs ir atšķirīga. Skotijā kopš 15. novembra spēkā stājušies labojumi Maksātnespējas likumā, kas privātpersonām maksātnespējas procedūru padara izdevīgāku nekā citās valstīs, tostarp Latvijā, vēsta Latvijas Avīze.

Kā norādījis Lielbritānijas kompānijas Insolbaltika pārstāvis Kristofers Burks, šajos labojumos privātpersonas bankrots ir nosaukts par «sekvestrācijas sertifikātu» un tie «paver plašāku iespēju ne tikai pašiem skotiem, bet arī tā saucamajiem bankrota tūristiem no citām ES valstīm». Tiesa, bankrota procedūru Lielbritānijā var iziet, ja šajā valstī nodzīvots vai nostrādāts vismaz pusgads.

Kompāniju Insolbaltika Latvijā pārstāv SIA Clear Debt Solutions. Tās direktors Kaspars Mačs Skotijas likumā veiktos labojumus skaidrojis ar vēlēšanos neatpalikt no Anglijas un Velsas maksātnespējas likuma normām. Viņš sarunā ar laikrakstu uzsvēris: «Praksē mēs nereti tiekamies ar klientiem, kas izbrauc no Latvijas strādāt uz Skotiju, atstājot šeit bezcerīgos parādus. Patlaban šiem cilvēkiem radusies vēl viena iespēja izbaudīt ES priekšrocības, norakstot savus parādus pēc Skotijas likumiem.»

Jau pirms pāris gadiem bija analītiķi, kas prognozēja, ka viena pasaules krīze būs knapi beigusies, kad sāksies nākamā. Diemžēl izskatās, ka netālu no nākamās krīzes sliekšņa esam jau šobrīd.

Tēlaini sakot, ja sen ir zināma sakritība, ka pietiek Amerikai nošķaudīties, lai pārējā pasaulē sāktos gripas vīruss. Spilgti to pierādīja gadījums, kad Lehman Brothers bankas bankrots ASV izraisīja pamatīgu globālo krīzi. Pašreiz notiekošais process gan ir krietni vien komplicētāks.

Pie atziņas, ka tomēr nāksies taupīt un griezt valsts budžeta izdevumu daļu, ir nonākušas ne tikai ASV, bet arī eirozonas flagmaņi. Grieķijai un Itālijai tiek prognozēts bankrots, būtiskas problēmas skārušas Spāniju, Īriju, Portugāli, ievērojamus taupības pasākumus gatavojas ieviest Vācija utt. Tā visa rezultātā jau pagājušajā nedēļā kritās ne tikai naftas un akciju vērtība starptautiskajos tirgos, bet arī zelta cena. Jāpiebilst, ka tieši zelta iegāde daudzu gadu laikā tika uzskatīta par drošu ieguldījumu, jo tā cena nepārtraukti auga. Plus vēl Eiropas Centrālā banka izplatīja paziņojumus, kas tiek uzskatīti par atgriešanos pie krīzes laika stratēģijas. Protams, to visu var dēvēt par bailēm no gaidāmā, par panikas celšanu un kaut ko tamlīdzīgu, tomēr šeit nekādi nevar runāt par dūmiem bez uguns. Krasais izdevumu samazinājums visā pasaulē, jau sākot ar nākamo gadu nozīmē naudas pieplūduma un tādējādi arī patēriņa sarukumu globālajā tirgū, un tas nevar neatstāt iespaidu uz pasaules ekonomiku.

Latvijas Krājbanka darbība bez valsts atbalsta nav atjaunojama, taču valsts palīdzību neplāno sniegt, otrdien Rīgas apgabaltiesā pavēstīja maksātnespējīgās Krājbankas administratora - revīzijas kompānijas SIA KPMG Baltics - un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji, pamatojot lūgumu sākt bankas bankrotu.

Saskaņā ar saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu, tādēļ ticis lūgts Finanšu ministrijas (FM) viedoklis. Gan FM, gan Latvijas Banka atzinušas, ka Krājbanka nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs salīdzinoši neliela. FM atbildējusi, ka valsts nav ieinteresēta atbalsta sniegšanā bankai.

Tikmēr kreditoru pārstāvji tiesā pauda viedokli, ka bankas bankrots nav sākams, jo nepietiekami izvērtētas sanācijas iespējas. Kreditoru ieskatā Krājbankas finanšu stāvoklis nav tāds, lai sanācija nebūtu iespējama.

Bija vajadzīgi vairāk nekā divi gadi, lai prokuratūra nāktu klajā ar paziņojumu, ka Latvijas krājbankas krimināllietā pie atbildības tā nolēmusi saukt divas personas, neatklājot gan, kas tie ir par cilvēkiem. Administratora saistība ar bankas bijušo īpašnieku Vladimiru Antonovu un citas nianses liek šaubīties, ka «lielās zivis» patiešām sēdēs uz apsūdzēto soliņa.

Ar terminu «lielās zivis» es domāju, piemēram, bijušo Latvijas krājbankas īpašnieku Vladimiru Antonovu, jo tikai viņam un vēl dažiem cilvēkiem ir zināms, kāpēc šīs kredītiestādes lietā viss ir gājis tik raiti jau no sākta gala.

Pirmkārt, bankas uzraugošās institūcijas nereaģēja nedz tajā brīdī, kad Vladimiram Antonovam piederošā Lietuvas Snoras banka iegādājās mūsu valsts vecāko banku, nedz tad, kad tās īpašniecei kaimiņvalstī radās problēmas. Vēl vairāk, īsi pirms Latvijas krājbankas kraha atbildīgo institūciju un bankas pārstāvji mierināja noguldītājus, ka viss būs labi, un es, tāpat kā maestro Raimonds Pauls, tam noticēju.

2008.gada decembra DnB NORD Latvijas barometra aptaujas dati liecina, ka gandrīz visi pētījumā ietvertie indikatori atkal ir sasnieguši kārtējos antirekordus.

Ja līdz šim no mēneša uz mēnesi indikatoriem bija tendence pamazām pasliktināties, tad pēdējā mēneša laikā notikušās izmaiņas daudzos no tiem ir raksturojamas kā ļoti būtiskas. Vienlaikus šķiet, ka diezin vai tas daudzus varētu pārsteigt. Nav īpaši rūpīgi jāseko līdzi Latvijā notiekošajam, lai secinātu, ka sabiedrības noskaņojuma pasliktināšanās ir likumsakarīga un ka nākošais pētījums ar ļoti augstu varbūtību atkal uzrādīs jaunus antirekordus.

Tā kā tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuri patlaban kādā noDnB NORD Latvijas barometra pētījumā apskatītajām jomām spēj saskatīt kaut ko pozitīvu, jau labu laiku ir raksturojams kā niecīgs, tad pēdējos mēnešos sabiedriskās domas izmaiņas vairāk ir saistāmas ar šādām tendencēm:

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Igaunijas nacionālajai lidsabiedrībai Estonian Air draud bankrots, ja Eiropas Komisija (EK) neļaus Igaunijas valdībai sniegt valsts palīdzību finanšu grūtībās nonākušajai aviokompānijai, ceturtdien paziņoja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips un ekonomikas ministrs Juhans Partss.

Igaunijas valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz Estonian Air un Ministru kabinets pie šī jautājuma atgriezīsies pēc trim nedēļām, preses konferencē paziņoja Partss.

Ministrs skaidroja, ka Estonian Air valstij kā lidsabiedrības īpašniekam piedāvājusi divas iespējas.

«Pirmā ir izbeigt aktivitātes caur maksātnespēju. Otra iespēja ir valdības finansējums Estonian Air darbības turpināšanai,» sacīja Partss.

Ministrs skaidroja, ka pirmajā gadījumā valsts interesēs ir aizsargāt lidojumu savienojumus, kas nepieciešami valsts attīstībai. Tas nozīmē, ka valsts iegādātos savienojumus, kas ir sabiedrības interesēs.

Balss pasta ziņa, iespējams, varēja izglābt Lehman Brothers, ja vien miljardieris Vorens Bafets (Warren Buffett) mācētu rīkoties ar to, ziņo Telegraph.

V. Bafets atzina, ka pirms Lehman Brothers bankrota ar viņu sazinājās Barclays banka ar lūgumu atbalstīt Lielbritānijas banku Lehman Brothers pirkšanā.

Izrādās, ka tikai pēc desmit mēnešiem V. Bafets sapratis, ka Barclays bankas izpilddirektors Bobs Dimonds (Bob Diamond) uz viņa mobilo telefonu bija nosūtījis balss ziņu ar šo informāciju.

Volstrīta burtiski «uzkārās» pēc tam, kad par bankrotu paziņoja ASV ceturtā lielākā banka Lehman Brothers. Tik krasu reakciju biržas nebija piedzīvojušas kopš 2001. gada 11. septembra terora akta dienas ASV. Pasaules ekonomikā jau pirms tam bija vērojamas nopietnas krīzes pazīmes, tomēr tieši Lehman Brothers bankrots bija izšķirošais punkts, kas izraisīja lielo krīzes vilni.

Trešdien par bankrotu paziņojusi Zviedrijas mājas elektronikas ķēde Expert. Īpašnieku iepludinātā nauda un stingrie taupības pasākumi nav spējuši glābt kompānijas finanses, tā vairākus gadus cietusi zaudējumus, vēsta thelocal.se.

«Daudzi no mums ir strādājuši ļoti smagi, lai izvairītos no šāda iznākuma, bet mēs neesam bijuši veiksmīgi. Ir ļoti skumji, ka mums ir bijis jāsper tik dramatisks solis kā bankrota pieteikuma iesniegšana,» sacījis Expert vadītājs Magne Solbergs.

Bankrots tiešā veidā skar 817 darbiniekus kompānijas Zviedrijas galvenajā birojā un 73 kompānijas īpašumā esošajos veikalos. Zviedrijas franšīzes īpašnieki nav iekļauti bankrotā, bet tos processs skar netiešā veidā.

Expert Sweden AB visā valstī ir 136 veikali. Kompānija ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem tirgū un tās gada apgrozījums veido 2,8 miljardus kronu (428 miljonus ASV dolāru).

Db piedāvā iepazīties ar audio ierakstu no lugas The Day That Lehman Died.

Leģendārās ceturtās lielākās ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrots ir iedvesmojis režisoru, par šo pasaulei tik svarīgo brīdi, izveidot lugu BBC.

Drāmas nosaukums ir The Day That Lehman Died un tās režisors ir Metjū Solons (Matthew Solon).

Lugas pamatā ir 2008. gada 15. septembra notikumi, kad par bankrotu paziņoja Lehman Brothers, kā arī kā tas ietekmēja Pasaules ekonomiku, kurā jau pirms tam bija vērojamas nopietnas krīzes pazīmes, tomēr tieši Lehman Brothers bankrots bija izšķirošais punkts, kas izraisīja lielo krīzes vilni.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) trešdien brīdināja, ka Eiropas dzīvības apdrošināšanas uzņēmumus apdraud aizvien lielāki riski to maksātspējai, ko rada ilgstošs zemu procentu likmju periods.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) veicinot procentu likmju kritumu ar tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu īstenošanu, jo sevišķi vidēja izmēra dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem samazinās ienākumi savu saistību finansēšanai, un šī situācija varētu novest pie atsevišķu kompāniju bankrota, norāda SVF.

SVF savā jaunākajā pusgada novērtējumā attiecībā uz globālajiem finanšu riskiem vēsta, ka tā dēvētie stresa testi liecina, ka gandrīz viena ceturtdaļa no uzņēmumiem Eiropas Savienībā (ES) nespētu ievērot maksātspējas standartus, ja procentu likmes zemas saglabātos ilgu laika periodu.

Pat tad, ja ASV automašīnu ražotāji General Motors (GM) un Chrysler saņems vēl papildus atbalstu no valsts vairāku miljardu ASV dolāru apmērā, abu kompāniju bankrota riski joprojām paliks augsti, ziņo AFP.

GM un Chrysler gan paši norāda, ka spēs atgriezties peļņā, ja valsts piešķirs aizdevumu vēl 21.6 miljardu dolāru apjomā. 2008. gada decembrī ASV valdība apstiprināja 17.4 miljardu dolāru vērtu atbalstu autoražotājiem. Ja valdība piekristu izsniegt arī nepieciešamos 21.6 miljardus dolāru, tad GM parāds valstij sasniegtu 30 miljardus ASV dolāru.

Pēc Standard & Poor’s ekspertu domām ASV galu galā nolems piešķirt papildus līdzekļus GM un Chrysler, jo abas kompānijas "ir pārāk lielas, lai bankrotētu, īpaši tādos apstākļos kā tagad".

ASV bankrots globālajai ekonomikai būtu «īsts šoks», pavēstījusi jaunievēlētā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Es nespēju iedomāties ASV bankrotu. Tomēr ir jāatrisina jautājumi ar ASV parāda griestiem,» sarunā ar ASV televīziju ABC norādīja K. Lagarde, piebilstot, ka ASV bankrots būtu «īsts šoks» pasaules ekonomikai.

«Tas ne tikai būtu šoks, bet arī sliktas ziņas ASV ekonomikai,» piebilst K. Lagarde. «Tāpēc es ceru, ka tur ir pietiekoši daudz inteliģences un saprāta, lai apjēgtu izaicinājumus, kas ne tikai sagaida ASV, bet arī visu pārējo pasauli.»

Ja ASV prezidents nespēs vienoties ar kongresu par budžeta deficīta samazināšanu un parādu griestu celšanu līdz 2. augustam, valsts tehniski būs bankrotējusi, norāda CBC News.

Nīderlandes tiesa pasludinājusi DSB Bank bankrotu, kliedējot visas cerības, ka privātbanka, kas cieta no noguldījumu aizplūduma, varētu tikt pārdota, vai tikt pie ārkārtas finansējuma, ziņo Associated Press.

DSB Bank ir pirmā šogad Nīderlandē bankrotējušā banka. Nīderlandes valdība un tirgus regulatori gan norāda, ka bankas bankrots nav bijis tiešā veidā saistīts ar finanšu krīzi.

«Tiesa secina, ka viss iespējamais tika izdarīts, lai glābtu DSB, taču to panākt vairs nav izredžu,» norādījusi Amsterdamas apgabala tiesa savā ziņojumā par spriedumu.

DSB bankrots izraisījis jautājumus par Nīderlandes finanšu institūciju darbu, uzraudzības iestādēm un valdību, kā arī par pašas DSB aizdevumu praksi.

Associated Press raksta, ka noguldījumu aizplūdumu izraisījušas ziņas par to, ka DSB Bank no saviem klientiem pieprasījusi nepamatoti augstu maksu par hipotekārajiem kredītiem.