Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem fiziskās personas turpmāk varēs sodīt ar naudas sodu līdz 250 Ls, bet juridiskās personas — ar naudas sodu līdz 500 Ls. Juridiskajām personām piemērojamo naudas sodu apmēru par darba tiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu paredzēts dubultot, jo līdz šim par attiecīgajiem pārkāpumiem varēja tikt piemērots naudas sods līdz 250 Ls. Šādas izmaiņas paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, kurus Saeima ceturtdien pieņēma galīgajā lasījumā. Grozījumi noteiks naudas sodu apmērus arī par darba aizsardzības jautājumus regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem un nereģistrētu bīstamo iekārtu ekspluatāciju. Valsts darba inspekcijas apkopotā informācija liecina, ka 2003. gadā valsts darba inspektori konstatējuši 48 060 dažādus normatīvo aktu pārkāpumus. 18.4 % no konstatētajiem pārkāpumiem notikuši darba tiesisko attiecību jomā, bet 81. 6 % pārkāpumu attiecas uz darba aizsardzības likumdošanas neievērošanu. Daļa no konstatētajiem pārkāpumiem attiecas uz bīstamo iekārtu ekspluatāciju, piemēram, tikušas ekspluatētas nereģistrētas bīstamās iekārtas, nav veiktas to tehniskās pārbaudes vai nav attiecīgi apmācīts personāls.

Latvijā ir izteikti pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbības uzsākšanu nekā vidēji pasaulē un Eiropā, secināts Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā (AGER). Būtiskākais pamudinājums biznesa sākšanai visām vecuma grupām ir iespēja būt neatkarīgiem. Lai arī uzņēmējdarbības potenciāls Latvijā ir netipiski augsts, bailes un nepilnības likumdošanā neļauj to izmantot pilnvērtīgi, informē Amway pārstāvji.

Latvijas attieksme pret uzņēmējdarbību vairāk līdzinās Skandināvu valstīm. Kopumā Latvijā tā uztverta pozitīvāk (81%) nekā vidēji pasaulē (75%) un Eiropā (72%). No Eiropas valstīm vispozitīvāk uzņēmējdarbību vērtē tādas ziemeļu valstis kā Dānija (96%), Norvēģija (94%), Zviedrija un kaimiņvalsts Igaunija (91%), negatīvāk - Rumānija un Bulgārija (54%). Puse Latvijas iedzīvotāju var iedomāties uzsākam savu biznesu, salīdzinoši pasaulē - 43%, Eiropā - 38%.

Pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem svarīgākais ieguvums, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, šķiet pastāvība un izvēles brīvība. Visbiežāk minētā priekšrocība, kādēļ Latvijas iedzīvotāji nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ir neatkarība, iespēja būt "priekšniekam pašam sev" (45%). Otrajā vietā respondenti Latvijā min iespēju gūt papildu ienākumus (39%), kam seko pašrealizācija un ideju īstenošana (37%), iespēja sabalansēt laiku starp ģimeni, atpūtu un karjeru (26%). Savukārt 16% norāda, ka tā ir laba iespēja atgriezties darba tirgū - alternatīva bezdarbam.

Saskaņā ar likumdošanu par braukšanu alkohola vai narkotisko vielu ietekmē piemērojams ne tikai bargs administratīvais sods vairāku simtu latu apmērā, transportlīdzekļa konfiskācija vai pat cietumsods, bet apdrošināšanas kompānija, pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas cietušajam, visu izmaksāto summu regresa kārtībā ir tiesīga piedzīt no ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā vadītāja.

Tātad iereibušajam līgotājam būs jāmaksā no savas kabatas. Savukārt KASKO apdrošināšanas gadījumā vainīgais saņems atteikumu, tādējādi pašam apmaksājot gan sava transportlīdzekļa remontu, gan atmaksājot regresa prasību apdrošinātājam.

Apdrošināšanas speciālisti atgādina, ka Latvijā apdrošināšanas atlīdzības maksimālais iespējamais apmērs saskaņā ar likumdošanu var sasniegt 250 000LVL katrai cietušajai personai un 70 000 LVL par mantai vai īpašumam nodarīto zaudējumu, ko regresa kārtībā var piedzīt no transportlīdzekļa vadītāja, kurš reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu.

Saskaņā ar OCTA Likuma 41.pantu apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

Valsts policijas GEkonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP GKrPP ENAP) amatpersonas kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem novembrī un decembrī veica pārbaudes saistībā ar savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu tirdzniecībā, konstatējot vairākus pārkāpumus.

Proti, vairākas privātpersonas vēlējušās realizēt divus krokodilu kārtas dzīvnieku un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki – savvaļas kaķis servals un plīvurpūce. Kopējā dzīvnieku un no tiem izgatavoto izstrādājumu cena bija 15 200 eiro.

Šā gada beigās VP GKrPP ENAP 2. nodaļas amatpersonas sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem veica vairākas pārbaudes, kontrolējot savvaļas sugu tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. To laikā tika konstatēti tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu, kā arī savvaļas dzīvnieku turēšanas nebrīvē pārkāpumi. Veikto pārbaužu laikā likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8 000 eiro, 6 000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publicējusi izvērstu skaidrojumu par esošo finanšu tirgus jomu regulējošo normatīvo aktu attiecināšanu uz virtuālo aktīvu izmantošanu un ICO (Initial Coin Offering) organizēšanu Latvijā. Skaidrojums definē virtuālo aktīvu iedalījumu pēc to funkcijām un noteic, kuros gadījumos ir piemērojams šī brīža normatīvais regulējums.

No skaidrojuma izriet, ka finanšu tirgus jomu regulējošo normatīvo aktu prasības ir attiecināmas uz virtuālajiem aktīviem, kas piešķir tiesības uz līdzdalību peļņas sadalījumā, finanšu labumu vai uzņēmuma pārvaldi. Piemēram, ja uzņēmums organizē ICO, paredzot, ka investori iegūs 0.5 procentus no uzņēmuma gūtās peļņas, virtuālais aktīvs, visticamāk, tiks atzīts par kapitāla vērtspapīru un uz tā emitēšanu attieksies Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) prasības.

Vienlaikus uz darbībām ar virtuālajiem aktīviem, kuriem ir norēķinu vai patēriņa funkcija, FITL prasības neattiecas. Piemēram, ja uzņēmums organizēs ICO, lai gūtu līdzekļus jaunas grāmatas publicēšanai un - apmaiņā pret investīciju - investoriem piešķirs tiesības saņemt 10 grāmatas, uzņēmumam nebūs jāvēršas FKTK, lai iegūtu atļauju. Skaidrojumā tomēr uzsvērts, ka uz šāda veida virtuālajiem aktīviem var attiekties regulējums, kas izriet no citiem normatīvajiem aktiem, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, likuma «Par nodokļiem un nodevām», Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma.

Turpmāk ikvienai personai būs iespēja FKTK sniegt ziņojumus par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbībā, informē FKTK.

Turpmāk ikvienai personai būs iespēja FKTK sniegt ziņojumus par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbībā– to paredz FKTK padomes sēdē pieņemtie grozījumi. 17.08.2016. normatīvajos noteikumos Nr. 139 «Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā persona iesniedz un Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata ziņojumu par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem».

Grozījumi minētos noteikumus papildina ar deleģējošo normu no Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma, tādējādi ar šiem grozījumiem noteikumos noteiktā kārtība tiek attiecināta arī uz ziņojumu sniegšanu par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbībā.

Latvijas dalība NATO nav sekmējusi iepriekš plānoto investīciju pieaugumu, daži uzņēmēji pat ir pārliecināti, ka tā biznesam nav devusi pilnīgi neko.

Kopš 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas NATO dalībvalsti, ir pagājuši nedaudz vairāk kā 2 gadi. Latvijas dalības iemaksa NATO 2006. gadā ir 0.69 miljoni Ls, nākamgad tā būs jau 0.906 miljoni Ls. Plānots, ka šī summa turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs, Db informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Airis Rikveilis.

Tā kā atlikušas pāris dienas līdz NATO sammitam, Db vēlējās noskaidrot, ko šī dalība devusi Latvijas uzņēmējiem, kuri pirms iestāšanās izteica dažādas gan cerīgas, gan ne tik - cerīgas prognozes.

Ekonomistu apvienības 2010 eksperts Roberts Remess 2001. gadā, kad Latvijas dalība NATO vēl tika vien plānota, atzina, ka Latvijas dalībai NATO būs pozitīva nozīme gan no ārpolitiskā, gan no iekšpolitiskā viedokļa, jo nostiprināsies arī iekšējās drošības sistēmas. Šodien R. Remess pauž nedaudz citādu viedokli. "Toreiz Latvija nebija ne NATO, ne ES, tādēļ uz dalību NATO tika liktas tik lielas cerības," viņš stāsta. Viņaprāt, šobrīd, kad Latvija ir abu minēto dalībvalsts un ir redzama ekonomiskā attīstība un investīciju pieaugums, ir grūti nošķirt, kas no kā Latvijai nācis. "Protams, pieaugusi ģeopolitiskā stabilitāte, bet, cik liela ietekme uz to bijusi tieši NATO, grūti spriest," skaidro R. Remess.

Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) 336 086 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības darbībām, informēja KP.

Pēc LTAB iniciatīvas, starp KP un LTAB noslēgts izlīgums, tādējādi biedrība apstiprina savu vainu pārkāpumā un apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu, par ko LTAB piemērots naudas soda samazinājums.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteiktajam dalība LTAB ir priekšnoteikums darbības sākšanai OCTA tirgū Latvijā. Vairāk nekā desmit gadus, lai kļūtu par LTAB biedru, bija jāizpilda vairākas prasības, tostarp jāveic vienreizējs iestāšanās maksājums, kura apmēru noteica LTAB un kas bija biedrības patstāvīgs lēmums.

Šobrīd Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz deviņi apdrošinātāji - četras Latvijā reģistrētas un piecas ārvalstu sabiedrību filiāles, kas reģistrētas Latvijas tirgū. Ņemot vērā, ka OCTA pakalpojumu var sniegt tikai LTAB biedri, LTAB prettiesiskā rīcība ietekmēja konkurences izaugsmi visā OCTA tirgū. KP ieskatā, ikviena jauna un spējīga tirgus dalībnieka ienākšana tirgū var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu, tāpēc nepamatotu maksājumu noteikšana var būt būtisks konkurenci ierobežojošs šķērslis.

Salīdzinot Latvijas likumu un Ministru kabineta noteikumu, kas reglamentē lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, atbilstību Eiropas Savienības (ES) normatīviem, ir atklātas atsevišķas neprecizitātes, kas tuvākajā laikā tiks novērstas, informē Zemkopības ministrija(ZM). Lai pēc iespējas ātrāk novērstu neprecizitātes, ZM speciālisti un eksperti izvērtē lauksaimniecības nozari regulējošos likumdošanas aktus, lai visas neprecizitātes un pārspīlējumus identificētu un savlaikus novērstu. «Protams, nekādi pārspīlējumi Latvijas likumos nepaliks! Zemkopības ministrijas speciālisti paveica lielu darbu, lai savlaikus salāgotu Latvijas likumdošanu ar ES normām, taču, tā kā darbs bija saspringts, mūsu likumdošanā ieviesušās dažas neprecizitātes. Pagaidām, kamēr neprecizitātes vēl nav novērstas, tās Latvijas lauksaimniekus un lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādātājus neietekmēs, tāpēc ikviens zemkopis var mierīgi turpināt savu darbu bez uztraukumiem. Ar to, ka atsevišķas normas būs jāprecizē arī pēc iestāšanās ES, jau rēķinājāmies. Piemēram, pēc Somijas iestāšanās ES pagāja pieci gadi, kamēr Somija visu savu nacionālo likumdošanu sakārtoja atbilstoši ES prasībām,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Valsts sekretāre uzsver, ka lauksaimniekiem un pārstrādātājiem nav jāsatraucas, jo Pārtikas un veterinārais dienests nesodīs par atsevišķu prasību neievērošanu, kamēr šajos normatīvos nebūs veikti to labojumi.

Iekšlietu ministrija un Ceļu policija uzskata, ka fotoradari ir efektīvi ātruma pārsniegšanas mazināšanai uz autoceļiem, taču juristi uzsākuši diskusiju par likumisko pusi, proti, vai uzliktie sodi par ātruma pārsniegšanu, kas fiksēti ar fotoradaru nav pretrunā ar likumiem, un vai nevar izveidoties situācija, ka valstij jāatmaksā viss iekasētais un varbūt pat jāizmaksā papildu kompensācijas. Paši sodu piemērotāji nekādas problēmas nesaskata.

Radaru sodi – pretrunā ar likumdošanu

Providus pētniece Ilona Kronberga, norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) un Ceļu satiksmes likumā pastāv pretrunas, kas liek domāt, ka uz fotoradaru mērījumu pamata piemērotie sodi ir nelikumīgi, 19. septembrī raksta Diena.

"Administratīvo pārkāpumu kodekss ir vērsts uz pārkāpuma izdarītāju. Piemēram, ja ceļu policija aptur ātruma pārsniedzēju, viņš ir vainīgs un tiek saukts pie atbildības. Taču pielietojot fotoradarus tiek nofotografēts auto un tā numura zīme, bet ne vadītājs, un sankcija par uzlikto sodu tiek piesūtīta mašīnas īpašniekam. Tomēr šis īpašnieks saskaņā ar likumu nav šī pārkāpuma izdarītājs, tāpēc viņu sodīt par to nevar," tā I. Kronberga.

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Esmu laimīgs cilvēks un humānas profesijas pārstāvis, — par sevi saka pārtikas un veterinārmedicīnas eksperts Jāzeps Rimeicāns.

Stāvējis klāt Latvijas Veterinārā dienesta izveidei un deviņus gadus bijis tā direktors, pārstāvējis Latviju veterinārmedicīnas jomā iestāšanās sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienībā (ES), tagad Jāzeps Rimeicāns ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Preklīniskā institūta vadošais pētnieks un kopš 2002. gada — arī starptautisks eksperts dažādās valstīs.

Gandarīts par to, ka savas bagātīgās zināšanas un pieredzi var nodot citiem. «Mums, latviešiem, jābūt daudz lepnākiem — mēs varam ne tikai uzklausīt padomus, bet arī dot tos citiem.»

Nevalstisko organizāciju ieņēmumi pērn sasnieguši 463,47 milj. eiro, kaut arī vairumam – 76,63% no tām – ieņēmumi bijuši mazāki par 10 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 17 882 biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti, no tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi. Kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem. Tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados. Interesanti, ka vairāki DB aptaujātie bija pārsteigti par nevalstiskā sektora iespaidīgo ienākumu apmēru, vienlaikus, ieraugot šajā sektorā darbojošos, atzina, ka grūti situāciju vērtēt, jo ieņēmumi tiek gūti nevis tikai un vienīgi no ziedojumiem, bet arī no biedru naudām un pakalpojumu sniegšanas, kā arī dotācijām. Minēto ienākumu avotu dažādība arī esot galvenais iemesls, kāpēc to grūti novērtēt. Vienlaikus tika pausta atziņa, ka nevalstiskais sektors Latvijā ir pieņēmies spēkā un to nevar nepamanīt.

Db viedoklis: Rūp kompensācijas, nevis cukura nozares saglabāšana

Aprēķini rādot, ka cukura nozares pastāvēšanai Latvijā nav ekonomiska pamatojuma un turpmāka tā subsidēšana valstij ik gadus var radīt miljoniem lielus zaudējumus.

No vienas puses, ja tiek ražots konkurētnespējīgs produks, tad tā ražošana tirgus ekonomikas apstākļos nav attaisnojama.

Līdz ar cukurfabriku slēgšanu, saskaņā ar ES cukura nozares reformu Latvijas cukura ražotāji un audzētāji saņems kompensācijas darba pārtraukšanas gadījumā. Nepārprotami, to apzinās arī cukura nozarē iesaisītās puses, un dažbrīd tā vietā, lai diskutētu par nozares kā tādas nākotni, notiek cīniņš, kurš saņems lielāko ES kompensācijas kūkas gabalu.

Notikumi ASV banku sfērā ietekmē pasaules finanšu tirgus un attiecīgi arī aktīvos pensiju noguldījumu plānus, taču tā ir ekonomiskā cikliskuma daļa, kad pēc krituma seko izaugsme, norāda AS GE Money atklātais pensiju fonds izpilddirektors Vladislavs Mironovs.

"Indivīds nevar ietekmēt šo cikliskumu, taču tas, ko ikviens var darīt, ir sekot līdzi situācijai, attiecīgi arī ieguldījumu ienesīguma mainībai. Novērtējot esošo situāciju, tiem cilvēkiem, kuriem līdz pensijai ir palikuši vairāk nekā septiņi gadi, ieteiktu saglabāt savus ieguldījumus aktīvajos plānos, jo ilgtermiņā šos ieguldījumus krīzes sekas neietekmēs. Savukārt tiem, kuriem līdz pensijai ir atlicis mazāk nekā septiņi gadi – ieteikums būtu izskatīt iespēju pāriet uz konservatīvo pensiju plānu, tādējādi nodrošinot sev stabilu un fiksētu peļņu."

GE Money atklātā pensiju fonda speciālisti iesaka plānot savus pensiju ieguldījumus. Kā labs piemērs varētu kalpot Slovākijā esošais modelis, kura pamatā ir iedzīvotāju dzīves cikla koncepcija. Tā paredz ierobežojumus izvēlēties riskantus pensiju plānus, sasniedzot noteiktu vecumu: ja līdz pensijai ir vairāk nekā 15 gadu, tad indivīds var brīvi izvēlēties jebkuru plānu; ja līdz pensijai ir 7 - 15 gadi – nedrīkst piedalīties pensiju plānos ar augstāku akciju īpatsvaru, savukārt, ja atlikuši maksimums septiņi gadi – iespēja uzkrāt tikai konservatīvajos pensiju plānos (bez akciju īpatsvara). Ienesīgums ir būtisks pensiju fonda kvalitātes rādītājs, taču šis ienesīgums kā rādītājs ir jāskata ilgākā laika posmā.

Latvijas degvielas tirgu Krievijas lēmums pārtraukt degvielas eksportu tiešā veidā neietekmēs. Turklāt Latvijā pieejamais benzīns ir ražots tikai Eiropā (Mažeiķi, Norvēģija), Krievijas plānu ietekmi DB komentē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Arī dīzeļdegviela ir lielākoties ražota Eiropā vai Baltkrievijā. Taču iespējama netiešā ietekme – varētu pieaugt spekulatīvās cenas biržās. Produktu pieejamību kaimiņvalsts lēmums, visticamāk, neietekmēs, ir pārliecināts M. Stirāns. Viņš ļoti cer, ka tas tomēr nekādi neatsauksies uz cenām. Tā kā Krievija pārsvarā eksportē naftu un mazutu, tad ietekme būs uz izejvielu tirgu.

Latviju Krievijas lēmums nekādi neietekmēs, DB atzīst SIA Lukoil Baltija R valdes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans. Viņš norāda, ka Latvija jau var ņemt degvielu no Mažeiķiem. Savukārt uzņēmuma DUS Latvijā ņem degvielu no Lukoil rūpnīcas Ņizņijnovgorodā. Līdz ar to «nav nekādas problēmas», uzsver H. Kogans.

Lai arī Rīgas mēru Jāni Birku šokējuši Valsts kontroles secinājumi par Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdētajiem 27 miljoniem latu, revīzijas rezultāti nekādi neietekmēs tilta otrās un trešās kārtas būvniecību.

J.Birks vairākkārt uzsvēris, ka augstu vērtē Valsts kontroles (VK) padarīto un esot runājis gan ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, gan Pilsētas attīstības departamenta vadītāju Gvido Princi. Tā kā abu pušu viedokļi atšķiras, J.Birks uzskata, ka situācija jāizvērtē tiesībsargājošajām iestādēm. Kā ziņots, VK nosūtīs revīzijas rezultātus Ģenerālprokuratūrai.

Nekādi netiks ietekmēta Dienvidu tilta otrās un trešās kārtas būvniecība, kuru veic tie paši būvnieki, kas būvēja pašu tiltu – AS Dienvidu tilts. „Ir bijuši precedenti, ka objektu apturēšana rada milzīgus zaudējumus,” izteicās mēra preses sekretāre Kristīne Liepa. Jau ziņots, ka kopā ar PVN un inflācijas sadārdzinājumu, kā arī banku aizdevuma procentiem Dienvidu tilta otrā kārta varētu izmaksāt pat līdz 313.4 miljoniem latu, bet trešās kārtas izmaksas lēš ap 28 miljoniem latu, no kuriem septiņi miljoni varētu būt finansējums no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Lai arī sievietēm Latvijā ir pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbību nekā vīriešiem, tomēr tieši viņi ir apņēmīgāki savu plānu īstenošanā, noskaidrots septītajā Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā AGER 2016, ko ceturtdien prezentēja Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas.

Vienlaikus ir ievērojami pieaugusi sieviešu noturība pret sociālo spiedienu – pusi dāmu neatturētu tuvinieku iebildumi, realizējot mērķi par sava uzņēmuma dibināšanu.

Kopumā Latvijā 87% sieviešu un 82% vīriešu ir pozitīva attieksme pret uzņēmējdarbību, taču vien 40% dāmu un 60% kungu var sevi iedomāties uzņēmēju lomā. Līdzīgas atšķirības abu dzimumu attieksmē pret savu biznesu ir arī citviet pasaulē. Mainīgs vien ir pašu sieviešu viedoklis par uzņēmējdarbību – Dānijā pat 95% sieviešu pret to attiecas pozitīvi, kamēr Turcijā līdzīgi domā vien 40% aptaujāto.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors un profesors Anderss Pālzovs (Anders Paalzow) konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas secināja, ka izaicinājums un iespēja vienlaikus ir lielā starpība starp sieviešu vispārīgi pozitīvo attieksmi pret uzņēmējdarbību un salīdzinoši nelielo daļu, kuras spēj sevi iedomāties kā uzņēmējas. Tāpēc izaicinājums ir iedrošināt pozitīvo attieksmi pārvērst rīcībā. Zinot, ka Latvija ir starp valstīm, kur vadītāju amatos ir salīdzinoši daudz sieviešu, redzu, ka sieviešu-uzņēmēju jomā Latvijai ir liels, nerealizēts potenciāls.

Aktīvi darbojoties Latvijas uzņēmējdarbības vidē un dažādās darba grupās, mani ir pārņēmusi sajūta, ka virknē situācijā mums viss ir: likumdošanas bāze ir, sapratne arī, idejas un vajadzības arī, tagad tikai būtu jāsāk strādāt. Bet nē! Šā brīža valdības nostāja liecina par to, ka valsts vairāk domā kā šodien mazināt savus izdevumus, nevis kādā veidā un ar kādiem instrumentiem palielināt savus ienākumus rīt, t.i. domāt stratēģiski.

Vēl vairāk -izrādās, ka Latvija savos solījumos starptautiskajiem aizdevējiem«veiksmīgi» nogriezusi arī visus ceļus kvalitatīviem un ļoti vajadzīgiem instrumentiem ekonomikas attīstīšanai.

1. Latvijai nepieciešams darīt visu, lai veicinātu uzņēmējdarbību un radītu budžeta ienākumus.

2. Latvijai nepieciešamas jaunas darba vietas, lai mazinātu sociālo spriedzi un veicinātu tautsaimniecības atlabšanu.

3. Latvijas valstij jāiesaistās pasūtījumu radīšanā, lai sildītu tautsaimniecību un veicinātu ekonomisko aktivitāti.

Līdzīgi kā bērnībā reizrēķinu ikviens varēja noskaitīt nakts vidū pamodināts, tā arī šobrīd šos pamatpostulātus Latvijas ekonomikas glābšanai zina jau ikviens, kas kaut vai nedaudz kaut kad kaut ko ir dzirdējis par krīzi.

http://www.db.lv/images/article/87d181b7-3d3b-48d6-a79c-85b972d45c48.jpg

Trīs svarīgākie notikumi Jūsu pārstāvētajā nozarē pēdējā laikā?

- skype, google, draugiem.lv u.c. "triumfa gājiens", vienkāršas tehnoloģijas pārvēršot ļoti spēcīgos IT & T biznesa risinājumos ar tālejošām komercdarbības un sociālām sekām;

- IT arvien lielākā ietekme politikā, tiesību u.c. sociālās zinātnēs. Ja daži vēl šaubās, ka "valsts jāvada kā uzņēmums", tad drīz tādu vairs nebūs. Jo kaut ko (arī valsti) var vadīt vai nu haotiski vai zinātniski. Pārvaldības zinātne kā tāda pamatā ir attīstījusies tieši biznesa vidē. Un IT ir spēcīgākais instruments gan pārvaldes procesu analizēšanā, gan plānošanā, gan kā instruments šo procesu realizēšanai.

Nesakārtotā nozare katru gadu valstij rada vairākus desmitus miljonu latu zaudējumus un ir vairāki tūkstoši taksometru vadītāju, kas strādā bez sociālajām garantijām, bailēs no kriminālās un administratīvās atbildības.

Šādu paziņojumu atklātā vēstulē izteikusi taksometru vadītāju intereses pārstāvošā Latvijas Apvienoto Biedru arodbiedrība (LABA). Šobrīd par visiem pārkāpumiem atbildīgi esot tikai taksometru vadītāji, nevis taksometru firmu īpašnieki. Taksometru nozare šobrīd darbojās neievērojot lielāko daļu, nozari regulējošo, normatīvo aktu, likumu un noteikumu, nelegāli nodarbinot darbiniekus un nemaksājot nodokļus, paziņojusi taksometru vadītāju arodbiedrība.

«Daudzi taksometru pakalpojumu sniedzēji vēlētos ievērot likumu, bet to nevar, jo izveidota nevienlīdzīga konkurence un tiem, kas sāks legāli nodarbināt darbiniekus vai maksāt nodokļus, draud bankrots, jo izdzīvos negodīgākie,» atzīst LABA.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Zemkopības ministrijai (ZM) izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) uzdevumā tapušo auditorkompānijas "KPMG Baltics" ziņojumu par VAS "Latvijas valsts meži" valdes un padomes locekļu atlases atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem un lemt par atbilstošu rīcību, pavēstīja premjera birojā.

Ziņojumā konstatēts, ka "Latvijas valsts mežu" valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no PKC vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

PKC, balstoties uz minēto ziņojumu, pilnveidos normatīvus attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasi.

Vienlaikus LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis pauda gandarījumu, ka atbilstoši minētajam pētījumam kompānijas valdes nominācijas process ir bijis tiesisks, atbilstošs normatīvu prasībām un nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo prasību pārkāpumi.

Savukārt attiecībā uz PKC vadlīnijām, kurām ir rekomendējošs raksturs, LVM padome uzskata, ka būtu lietderīgi vienādot izpratni par tām, lai ikvienā līdzvērtīgā atlases procesā - gan LVM, gan citos uzņēmumos - šīs vadlīnijas būtu piemērojamas līdzīgā veidā, bez dažādām interpretācijas iespējām.