Latvijas vēlme ieviest eiro ir uzticības apliecinājums Eiropas kopējai valūtai un pierādījums, ka tiem, kuri pareģoja eirozonas izjukšanu, nebija taisnība, iepazīstinot ar konverģences ziņojumu par Latviju, sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns.

EK ziņojumā secinājusi, ka Latvija ir sasniegusi augstu ilgspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni ar eirozonu un ierosina Padomei pieņemt lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā no 2014. gada 1. janvāra.

«Latvijas pieredze apliecina, ka valsts var sekmīgi pārvarēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, lai cik smaga tā arī nebūtu, un kļūt vēl stiprāka. Pēc smagās lejupslīdes 2008. un 2009. gadā Latvija īstenoja izlēmīgu politisku rīcību, ko atbalstīja ES un SVF vadītā finansiālās palīdzības programma, kura uzlaboja ekonomikas elastību un pielāgošanās spējas atbilstoši vispārējiem ES noteikumiem par ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi. Un tas ir atmaksājies - paredzams, ka Latvijai šogad būs visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā,» atzina O. Rēns.

Iespējams, mājsaimniecību pasargāšana no elektroenerģijas cenu kāpuma bija saistīta ar eiro ieviešanu.

Par to liecina gan lēmums 2011.gada aprīlī ieviest diferencētu elektrības tarifu, kā rezultātā vismaz 55% mājsaimniecību elektrības izmaksām, pēc a/s Latvenergo prognozēm nevajadzēja pieaugt, gan plānotais tarifu pieauguma straujums, ar ko mājsaimniecībām būs jārēķinās jau pēc eiro ieviešanas. Šāda situācija turklāt atgādina stāvokli Igaunijā, kur cenu kāpums esot ticis apzināti bremzēts ar mērķi ieviest eiro.

«Nav šaubu, ka Igaunijā cenu kāpums tiešām tika bremzēts, neatceros precīzi, cik lielā mērā tieši Māstrihtas kritēriju dēļ. Elektrības cenas mājsaimniecībām bija stipri nereālas,» zināja teikt DNB bankas speciālists Pēteris Strautiņš. Šobrīd novērojams, ka eiro ieviešanas gadā plaši slavētajā Igaunijā inflācija jau trešo gadu ir viena no augstākajām eirozonā, pārsniedzot 3%.

Ceturtdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam.

Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Tāpat tajā iekļautas atjaunotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Sākotnēji makroekonomiskās attīstības scenārijs tika izstrādāts šā gada februārī, 2020. gadam paredzot Latvijas ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā, kas līdzinās iepriekšējā gadā sasniegtajam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam, un 2021. gadā ekonomikas izaugsme paātrinātos līdz 2,8%. Tomēr koronavīrusa straujā izplatība pasaulē un Eiropā un ieviestie pasākumi COVID-19 pandēmijas ierobežošanai ir nopietni ietekmējuši pasaules valstu ekonomikas attīstību.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam.

Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā tiek ņemta vērā kara ietekme.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro, ka Stabilitātes programma ir esošās situācijas foto uzņēmums jeb fiskālais ietvars 2023.-2025.gada periodam. Lēmumi par fiskālās telpas aizpildīšanu tiks pieņemti, strādājot pie 2023.gada budžeta.

Pirmdien, 13. aprīlī, Ministru Kabinets apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018. gadam. 15. aprīlī to plānots izskatīt un apstiprināt Saeimas Eiropas lietu komisijā un tajā pašā dienā iesniegt Eiropas Komisijai (EK), informē Finanšu ministrija.

«Ārējās nenoteiktības ietekmē esam samazinājuši izaugsmes prognozes. Tāpat pieaudzis prognozētais budžeta deficīts šajā gadā. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir jābūt ļoti piesardzīgai savās prognozēs un budžeta līdzekļu izlietojumā. Šādā situācijā vēlos vēlreiz aicināt ministrijas primāri vērtēt iespējas īstenot strukturālās reformas savās nozarēs, nevis prasīt papildu finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām, jo nākamā gada valsts budžeta veidošanas process nebūs viegls,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Stabilitātes programmā 2015.-2018. gadam ir samazinātas IKP pieauguma prognozes 2015. un 2016. gadā. Paredzēts, ka IKP 2015. gadā pieaugs par 2,1%, savukārt 2016. gadā tas pieaugs par 3,0%. Vidējā termiņā, ārējai nenoteiktībai mazinoties, izaugsme atkal kļūs sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Stabilitātes programmā prognozēts, ka Latvijas IKP 2017. un 2018. gadā palielināsies par 3,6% gadā. Ekonomikas izaugsmes prognozes ir izdiskutētas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.

Otrdien, 12. aprīlī, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ministru kabineta sēdēs plānots izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019. gadam. Savukārt līdz 15. aprīlim to plānots iesniegt Eiropas Komisijai (EK), informē FM,

Stabilitātes programmas makroekonomiskās prognozes paredz, ka vidējā termiņā Latvijas izaugsme būs nedaudz vājāka, nekā tika prognozēts rudenī, sagatavojot 2016. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2016.-2018. gadam. Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2017. un 2018. gadā palielināsies attiecīgi par 3,3% un 3,4% (vidēja termiņa ietvara likumā prognozētais IKP pieaugums minētajos gados bija 3,6%). Lai arī tiek prognozēta pasaules ekonomiskās izaugsmes stiprināšanās, tomēr pastāv augsta nenoteiktība, kas atspoguļojas izaugsmes tempu prognožu samazinājumā.

Latvijas politiķu darbu pēc starptautiskās finanšu palīdzības programmas noslēgšanās kopumā vērtē pozitīvi, taču saskata arī zināmu atslābumu valdības sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanā, kritizējot nodokļu samazināšanu Latvijā, teikts Latvijas aizdevuma pēcprogrammas misijas otrajā ziņojumā.

«Strukturālās reformas tiek turpinātas, kaut arī to ieviešana ir neliela kavēšanās, un skaitliskie budžeta mērķi tiek nemitīgi pārsniegti, pateicoties labākai ekonomiskai situācijai un ieņēmumu pieaugumam,» teikts EK ziņojumā, «kopumā [Latvijas] amatpersonas savas saistības uztvērušas nopietni un palielinājušas atsevišķu ministru darbības kvalitāti, turklāt Ministru kabinets ir solījis turpināt reformas un attīstību.»

Ziņojumā uzteikta Latvijas valdības spēja pēdējā gada laikā panākt būtisku progresu vairākos svarīgos jautājumos, piemēram, valstij piederošo aktīvu pārvaldes reformu, aktīvā darba tirgus un sociālās politikas pārskatīšanu, kā arī reformu sākšanu augstākās izglītības un zinātnes jomā.

Šonedēļ iznākušie dati parāda, ka Latvija ar uzviju izpilda visus Māstrihtas kritērijus, lai nākamgad pievienotos eirozonai, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Eurostat otrdien publicētie dati liecina, ka Latvijā martā bija trešā zemāka 12 mēnešu vidējā gada inflācija (1,6%) pēc Grieķijas (0,6%) un Zviedrijas (0,8%). Tas nozīmē, ka cenu stabilitātes kritērijs ir bijis 2,5%. Savukārt, ilgtermiņa procentu likmju kritērija aprēķinam tiek izmantotas tās pašas valstis, izņemot Grieķiju (jo tā ir palīdzības programmā un pašlaik nevar aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos).

Tādējādi Latvija atkal tiek salīdzināta pati ar sevi un izpilda arī procentu likmju kritēriju. Visticamāk, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija savos konverģences ziņojumos izmantos aprīļa nevis marta datus, bet gaidāms, ka arī aprīlī šīs kritērija vērtības būs tādas pašas vai ļoti līdzīgas, uzskata eksperte. Arī budžeta deficīts pērn ir bijis 1,2% un valsts parāds 40,7% no IKP, kas ir ievērojami zem kritērijos noteiktiem 3% un 60%. Budžeta deficīts un attiecīgi arī parāds ir būtiski samazinājušies tieši pēdējos divos gados.

Vēl nākamos trīs gadus valsts budžetā būs deficīts, paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā konceptuāli pieņemtais likums Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam.

Finanšu ministrija (FM) plāno, ka vispārējais valdības budžeta deficīts 2014.-2016.gadam nepārsniegs konverģences programmā noteiktos griestus, proti, 2014.gadā un 2015.gadā - 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2016.gadā - 0,8% no IKP pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijas.

Vidēja termiņa budžeta ietvars veidots, prognozējot potenciālā IKP pieaugumu 2014.gadam 3,7% apmērā, 2015.gadam - 4%, 2016. un 2017.gadam - 4,1%, bet 2018.gadam - 3,9% apmērā.

IKP faktiskajās cenās 2014.gadam prognozēts 24,764 miljardu eiro (17,4 miljardu latu) apmērā, 2015.gadam - 26,392 miljardu eiro (18,55 miljardu latu) apmērā un 2016.gadam - 28,136 miljardu eiro (19,77 miljardu latu) apmērā.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šodien uzsāk LMT Mājas viedtelevīzijas piegādi pirmajiem klientiem, kuri pieteikušies jaunās viedtelevīzijas izmēģināšanai.

Pirmo reizi LMT piedāvā pakalpojumu izmēģināt vēl izstrādes stadijā, lai klienti ar savu lietošanas pieredzi un vērtējumu varētu piedalīties inovatīvas mājas televīzijas attīstībā, informē LMT.

LMT prezidents Juris Binde: «Esam vieni no pirmajiem pasaulē, kas mājas televīziju piedāvā mobilo sakaru tīklā. Tā būs pilnīgi jauna televizora lietošanas pieredze, jo LMT Mājas viedtelevīzija sniegs iespēju skatīties ne tikai tradicionālo TV saturu, bet izmantot arī plašu klāstu vietējo un ārzemju TV kanālu un cita satura lietotnes.»

Līdzīgi kā telefonsaziņa ir attīstījusies no fiksētajiem sakariem līdz mobilajiem tālruņiem un tālāk — uz viedtālruņiem —, tā arī TV pakalpojumu tirgū attīstība ir notikusi no analogās uz digitālo, interaktīvo televīziju un tagad tehnoloģiju konverģences rezultātā sasniegusi jaunu attīstības līmeni — LMT viedtelevīziju.

Saglabājoties līdzšinējām konkurētspējas tendencēm, Latvijas ekonomikai pastāv risks nonākt vidēju ienākumu slazdā, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajā «Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu».

Viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem paredz veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, ka arī cilvēka cienīgu darbu.

Šajā sadaļā Latvijas ziņojumā uzsvērts, ka no 2013.gada līdz 2016.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji gadā par 2%. 2017.gadā izaugsme ir kļuvusi straujāka - situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīcijas, kreditēšanas pieaugums un darba samaksas pieaugums ir paātrinājis izaugsmes tempu līdz 4,5%. Strauji attīstītās apstrādes rūpniecība, stabili aug eksports un privātais patēriņš, atsākušas augt investīcijas.